Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

ar redakcionāliem labojumiem

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu.

1.

Papildināt Latvijas KPK 3.pantu ar jaunu otro daļu, kuru izteikt sekojošā redakcijā:

“Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Pieņemt

1. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

“5.4pants. Krimināllietas izbeigšana ar nosacījumiem.

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt ar nosacījumiem.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Nosacīta krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, viņa nav sodīta, pret viņu pēdējo piecu gadu laikā krimināllietas nav izbeigtas ar nosacījumiem un šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un skaidri izteiktu piekrišanu.

Nosacīti izbeidzot krimināllietu, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti izbeidzot krimināllietu, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam,

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu,

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā,

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem,

5) ārstēties no alkoholisma vai narkomānijas.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumu.”

Izteikt 5.4 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”.

Aizstāt 5.4 panta pirmajā daļā vārdus “ar nosacījumiem” ar vārdiem “nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”.

Likumprojekta 1.panta, kas papildina Latvijas KPK ar 5.4 pantu, trešajā daļā aizstāt vārdus “nosacīta krimināllietas izbeigšana” ar vārdiem “krimināllietas izbeigšana ar nosacījumiem”, un piektajā daļā aizstāt vārdus “nosacīti izbeidzot krimināllietu” ar vārdiem “izbeidzot krimināllietu ar nosacījumiem”, lai novērstu redakcionālās pretrunas.

Aizstāt 5.4 panta trešajā daļā vārdus “nosacīta krimināllietas izbeigšana” ar vārdiem “krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”, un vārdus “ar nosacījumiem” – ar vārdiem “pamatojoties uz šo pantu”.

Likumprojekta 1.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “skaidri izteiktu” ar vārdiem “rakstveidā izteiktu”;

Izteikt likuma 5.4 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Nosacīti izbeidzot krimināllietu par izdarītu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz līdz sešiem mēnešiem, bet izbeidzot krimināllietu par citiem izdarītiem noziegumiem – pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem”.

Saskaņot projekta 1.pantā sniegto Kriminālprocesa kodeksa (turpmāk – KPK) 5.4 panta sestās daļas 5.punkta ar Krimināllikuma 58.1 panta ceturtās daļas 5.punktu un izteikt šādā redakcijā:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas.”

Likumprojekta 1.panta piektās daļas 5) punktu papildināt ar vārdiem “vai toksikomānijas, lai saskaņotu ar likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” 2.pantu, kas papildina Krimināllikumu ar 58.1 pantu, ceturtās daļas 5) punktu.

Izteikt likumprojekta 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai citas atkarības.”

Izteikt 5.4 panta septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumu”.

Aizstāt 5.4 panta piektajā un sestajā daļā vārdus “nosacīti izbeidzot krimināllietu” ar vārdiem “nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”.

Izslēgt 5.4 panta septītajā daļā vārdu “tīšu” un vārdus “ar nosacījumu”.

Pieņemt

Pieņemt

Daļēji atbalstīt 5.priekšlik. red.

Pieņemt

Pieņemt

Noraidīt

Daļēji atbalstīt

10.priekšl.

red.

Daļēji atbalstīt 10.priekšl.

red.

Pieņemt

Noraidīt

Pieņemt

Noraidīt

2. Papildināt kodeksu ar 5.4 pantu šādā redakcijā:

“5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllietas nav izbeigtas, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveida piekrišanu.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.”

Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu un ir konstatēti šā kodeksa 5.3 pantā minētie apstākļi, prokurors var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajam.

2.Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana pret nepilngadīgo

Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet kriminālprocesa uzsākšana vai turpināšana nav nepieciešama, prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu šādos gadījumos:

1. ja pastāv 5.3 pantā paredzētie pamati atbrīvošanai no kriminālatbildības;
2. ja pastāv 5.4 pantā paredzētie pamati krimināllietas izbeigšanai;
3. nododot materiālu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.

Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, ja Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.”

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“8.pantā:

aizstāt panta pirmajā daļā vārdu “prokurors” ar vārdiem “prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, ja Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.”

Pieņemt

3. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “prokurors” ar vārdiem “prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, ja Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu.”

Krimināllietas tiesās izskata koleģiāli.

Krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski tikai gadījumos, kas noteikti šajā kodeksā.

Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.

Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās līdzīgi, jautājumu izlemj tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas administratīvās atbildības.

3. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Tiesas sastāvs

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

Rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas:

1) par sevišķi smagu noziegumu;

2) par smagu noziegumu, ja tiesājamais ir nepilngadīgs, izņemot šā kodeksa 406.pantā paredzētajos gadījumos;

3) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu;

4) par smagu noziegumu, ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma koleģiāli;

5) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu.”

Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši.

Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas administratīvās atbildības.”

Papildināt 14.panta pirmo daļu ar vārdiem “izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus”.

Likumprojekta 3.pantā, kas paredz grozījumus Latvijas KPK 14.pantā, papildināt otrās daļas 3) punktu aiz vārda “aizstāvis”ar vārdiem “vai cietušais”, lai nodrošinātu pušu līdztiesības principa ievērošanu, arī cietušajam dodot tiesības pieprasīt lietas koleģiālu izskatīšanu.

Pieņemt

Noraidīt

4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Tiesas sastāvs

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

Rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas:

Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši.

Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktās administratīvās atbildības.”

Kārtību, kādā tiesas, prokuratūras un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm, kā arī kārtību, kādā tiek izpildīti šo ārvalstu iestāžu lūgumi, nosaka šis kodekss un līgumi, ko Latvijas Republika vai tās institūcijas noslēgušas ar attiecīgajām valstīm vai to institūcijām.

Latvijas Republikas tiesu, prokuratūras un izziņas iestāžu lūgumus attiecīgajām ārvalstu iestādēm nosūta ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Ģenerālprokuratūras starpniecību.

Nosūtot savstarpējās palīdzības lūgumu, tajā jānorāda iestāde, kura lūdz palīdzību, lūguma iemesls un saturs un lūgumam pievienotie dokumenti.

Tiesvedība lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši ārva lstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā, notiek saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Attiecībā uz personām, kurām ir tiesības uz diplomātisko neaizskaramību (imunitāti), un personām, kurām ir garantijas, kas noteiktas starpvalstu līgumos un Latvijas Republikas likumos, šajā kodeksā paredzētās procesuālās darbības notiek pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu, kas tiek pieprasīta ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

Latvijas Republikas teritorijā izvietoto diplomātisko pārstāvniecību vadītājus un diplomātus nekādā gadījumā nevar aizturēt un apcietināt.

Jautājumu par ārvalstu diplomātu vai ārvalstu oficiālo personu kriminālatbildību izlemj diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

Tiesas, prokuratūras un izziņas iestādes, izpildot ārvalstu iestāžu lūgumus, izdara šajā kodeksā paredzētās procesuālās darbības, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

Tiesas, prokuratūras un izziņas iestādes ārvalstu iestāžu lūgumus saņem ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Ģenerālprokuratūras starpniecību. Ja lūgumu saņēmusi tieši tiesa, prokuratūra vai izziņas iestāde, tā lūgumu izpilda tikai tad, ja saņemta atļauja attiecīgi no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas vai Iekšlietu ministrijas, vai Ģenerālprokuratūras.

Ja nav iespējams izpildīt ārvalstu iestādes lūgumu, to paziņo šai iestādei ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Ģenerālprokuratūras starpniecību, norādot neizpildīšanas iemeslus.

Latvijas Republikas teritorijā ārvalstu tiesu, prokuratūru, izziņas vai drošības dienestu amatpersonas var patstāvīgi izdarīt šajā kodeksā paredzētās procesuālās darbības tikai ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras atļauju šo iestāžu attiecīgo amatpersonu klātbūtnē un šajā kodeksā vai starpvalstu līgumā noteiktajā kārtībā.

Ārvalsts iestādes lūgumu ierosināt krimināllietu, uzsākt vai pārņemt (turpināt) kriminālvajāšanu attiecībā uz personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ārvalstī un ir atgriezusies Latvijas Republikā, izskata Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, pārbaudot krimināllietas ierosināšanas, kriminālvajāšanas uzsākšanas vai pārņemšanas (turpināšanas) lūguma pamatotību. Par pārbaudes rezultātiem tā paziņo iestādei, kas atsūtījusi lūgumu.

Ja pret personu Latvijas Republikā bijusi ierosināta krimināllieta, uzsākta vai pārņemta (turpināta) tās kriminālvajāšana un ir pieņemts galīgs nolēmums, vienlaikus ar paziņojumu šai ārvalsts iestādei nosūta likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu nolēmuma tulkojumu attiecīgajā svešvalodā.

Ja ārvalsts pilsonis izdarījis noziedzīgu nodarījumu Latvijas Republikas teritorijā un pēc tam izbraucis uz savu valsti, prokuratūras un izziņas iestāžu savāktos materiālus attiecībā uz šo personu nodod Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, kas pieņem lēmumu par nepieciešamību nosūtīt attiecīgajai ārvalsts iestādei lūgumu par krimināllietas ierosināšanu, kriminālvajāšanas uzsākšanu vai pārņemšanu (turpināšanu).

Starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra griežas attiecīgajā ārvalsts iestādē ar lūgumu izdot Latvijas Republikas pilsoni vai citu personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas Republikas teritorijā, ja pret viņu ierosināta krimināllieta vai pieņemts lēmums par kriminālvajāšanu, vai taisīts notiesājošs spriedums.

Lūgumā par personas izdošanu norāda apsūdzētā (notiesātā) uzvārdu, vārdu, tēvvārdu, dzimšanas gadu, pilsonību, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, Krimināllikuma panta tekstu, kas paredz kriminālatbildību par šo noziedzīgo nodarījumu. Lūgumam pievieno personas ārējo pazīmju aprakstu un fotogrāfiju, kā arī pēc iespējas - pirkstu nospiedumus un citus personu identificējošus materiālus, likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu sprieduma noraksta tulkojumu attiecīgajā svešvalodā.

Ārvalsts izdoto personu nevar saukt pie kriminālatbildības un notiesāt, kā arī nodot trešajai valstij par noziedzīgu nodarījumu, kuru tā izdarījusi pirms izdošanas un par kura izdarīšanu tā nav izdota, ja nav saņemta tās valsts piekrišana, kas personu izdevusi.

Ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais no ārvalsts izdots ar kādu citu nosacījumu, tas ir jāievēro.

Laiks, ko persona ārvalstī pavada apcietinājumā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā, bet tiek ieskaitīts brīvības atņemšanas soda termiņā.

Ja Latvijas Republikas teritorijā slēpjas persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ārvalstī, kur pret to ierosināta krimināllieta, uzsākta kriminālvajāšana, tā nodota tiesai vai attiecībā uz to likumīgā spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums, starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos Latvijas Republikas ģenerālprokurors, saņēmis attiecīgās ārvalsts lūgumu izdot šo personu, pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, izlemj jautājumu par personas izdošanu un pieņemto lēmumu nodod Iekšlietu ministrijai izpildīšanai.

Lēmumā par personas izdošanu jānorāda personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads, izdošanas pamatojums, kad un kam lēmums nodots izpildīšanai, kā arī lēmumam pievienotie dokumenti. Jāpievieno apstiprināts lēmuma tulkojums attiecīgajā svešvalodā.

Personas izdošana no Latvijas Republikas nav pieļaujama, ja:

1) tā ir Latvijas pilsonis;

2) noziedzīgs nodarījums izdarīts Latvijas Republikas teritorijā;

3) attiecībā uz to jau ir taisīts un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu tiek lūgts izdot personu, kā arī ja par šo apsūdzību lieta ir izbeigta;

4) saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem personu nevar saukt pie kriminālatbildības sakarā ar noilgumu vai citu likumīgu pamatu;

5) nodarījums, par kura izdarīšanu tiek lūgts izdot personu, saskaņā ar Krimināllikumu nav noziedzīgs;

6) personai Latvijas Republikas teritorijā piešķirts politiskais patvērums.

4. Izslēgt 23., 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu.

5. Izslēgt 23., 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā tiklab rīcības sēdē, kā arī tiesas sēdē:

...

5) ja ir apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti.

....

5.Izslēgt 27.panta pirmās daļas 5.punktu.

6. Izslēgt 27.panta pirmās daļas 5.punktu.

Pret tiesnesi un tiesas piesēdētāju pieteikto noraidījumu izlemj pārējais tiesas sastāvs bez tās personas klātbūtnes, pret kuru noraidījums pieteikts; ja balsis dalās vienlīdzīgi, tiesnesis vai tiesas piesēdētājs ir noraidīts.

Noraidījumu, kas pieteikts pret diviem tiesnešiem vai pret visu tiesas sastāvu, izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā ar vienkāršu balsu vairākumu. Tiesas sēdē pieteikto sevis atstatīšanu vai noraidījumu izlemj apspriežu istabā.

6. Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Krimināllietu, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

Krimināllietu, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.”

Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Ja krimināllietu izskata vienpersoniski, pret tiesnesi pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

Ja krimināllietu izskata koleģiāli, pret tiesnesi, piesēdētāju vai visu tiesas sastāvu pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.”

Pieņemt

7. Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Ja krimināllietu izskata vienpersoniski, pret tiesnesi pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

Ja krimināllietu izskata koleģiāli, pret tiesnesi, piesēdētāju vai visu tiesas sastāvu pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.”

Prokurors ierosina kriminālvajāšanu, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda to apsūdzētajam, nopratina viņu un personiski veic izmeklēšanas darbības vai uzdod tās veikt policijai, sastāda apsūdzības rakstu un virza lietu izskatīšanai tiesā, kā arī izbeidz vai aptur izmeklēšanu lietā, uztur valsts apsūdzību pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, iesniedz protestu par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu un tiesnešu nolēmumiem, piedalās lietu izskatīšanā kasācijas instances tiesā, ierosina tiesvedību krimināllietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī realizē citas šajā kodeksā viņam noteiktās pilnvaras.

7. Papildināt 41.panta trešajā daļā aiz vārdiem “virza lietu izskatīšanai tiesā” ar vārdiem “likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu.”

Aizstāt 41.pantā vārdu “policijai” ar vārdiem “izziņas iestādēm”.

Pieņemt

8. 41.panta trešajā daļā:

aizstāt vārdu “policijai” ar vārdiem “izziņas iestādēm”;

papildināt tekstu pēc vārdiem “virza lietu izskatīšanai tiesā” ar vārdiem “likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu”.

Šos faktus konstatē ar liecinieku liecībām, cietušā liecībām, aizdomās turētā liecībām, apsūdzētā liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, izmeklēšanas un tiesu protokoliem un citiem dokumentiem.

8.Papildināt 49.panta otro daļu aiz vārda “protokoliem” ar vārdiem “audio un video ierakstiem”.

19.

Papildināt 49.panta otro daļu aiz vārda “protokoliem”ar vārdiem “kā arī ziņas par faktiem, kas iegūtas un likumā noteiktā kārtībā fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem”.

Pieņemt

9. Papildināt 49.panta otro daļu pēc vārda “protokoliem” ar vārdiem “kā arī ziņām par faktiem, kas iegūtas un likumā noteiktajā kārtībā fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem”.

20.

“9. Papildināt kodeksu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

“50.1 pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums.

Izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu.

Izziņas iestādes vai prokurora ierosinājumu izlemj rajona tiesas tiesnesis, uzklausot iesniedzēju, masu informācijas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazīstoties ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors un to izskata šā kodeksa 222.1 panta noteiktajā kārtībā.”

Pieņemt

10. Papildināt kodeksu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:

“50.1 pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

Izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu.

Izziņas iestādes vai prokurora ierosinājumu izlemj rajona tiesas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, masu informācijas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā.”

Liecinieku var nopratināt vienīgi par lietā noskaidrojamiem apstākļiem, arī par apsūdzētā un cietušā personu.

Liecinieks tai pašā lietā nevar būt par aizstāvi, apsūdzētāju, kā arī par cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvi.

Nevar aicināt un nopratināt kā liecinieku:

1) apsūdzētā aizstāvi lietā, kurā viņš izpilda aizstāvja pienākumus;

2) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un par tiem pareizi liecināt;

3) advokātu, arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas pārstāvi - par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi sakarā ar pārstāvja pienākumu izpildi.

Ja liecinieka liecības ir pamatotas uz citu personu izteikumiem, tad arī šīs personas jānopratina.

Nevar uzlūkot par pierādījumu liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms.

9. Papildināt 52.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā masu informācijas līdzekļa žurnālistam un redaktoram ir tiesības neliecināt jautājumā par informācijas avotu.”

Papildināt nevis 52.pantu, bet kodeksā paredzēt jaunu 50.1 pantu.

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Pieņemt

Pieņemt

Septītā nodaļa
PROTOKOLI

10. Izteikt 7.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Likumprojekta 10.pantu, kas paredz grozījumu Latvijas KPK 7.nodaļas nosaukumā, pārcelt aiz grozījumiem Kriminālprocesa kodeksa 5. un 6. nodaļas pantos (61., 76., 77.panti), t.i. – aiz 13.panta.

Likumprojekta 10.panta tekstu izteikt šādā redakcijā:

“Protokoli un citi fiksēšanas līdzekļi”

Pieņemt

Pieņemt

Eksperts nevar piedalīties lietā šādos gadījumos:

…

3) ja viņš šai lietā ir izdarījis revīziju, kuras materiāli bijuši par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

3a) ja viņš piedalījies lietā kā speciālists, izņemot gadījumu, kad ārsts - tiesu medicīnas speciālists piedalījies līķa ārējā apskatē;

…

11. Izslēgt 61.panta pirmās daļas 3 “a” punktu.

11. Izslēgt 61.panta pirmās daļas 3. “a” punktu.

Drošības līdzekļi ir:

…

7) militārpersonas nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā;

…

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 69.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā;””

Pieņemt

12. Izteikt 69.panta 7.punktu šādā redakcijā:

Apcietinājumu var piemērot, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru krimināllikums paredz brīvības atņemšanas sodu.

Nepilngadīgajiem apcietinājumu kā drošības līdzekli var piemērot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams sakarā ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, nepilngadīgā personību vai atkārtotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Apcietinājumu kā drošības līdzekli drīkst piemērot tikai ar tiesneša lēmumu, kas pieņemts uz prokurora vai izziņas izdarītāja uzrādīto materiālu pamata apcietināmās personas, tās aizstāvja, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumiskā pārstāvja klātbūtnē. Apcietināmās personas klātbūtne nav obligāta, ja tā atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām vai tās atrašanās vieta nav zināma.

Tiesnesis (tiesa), iepazinies ar krimināllietas materiāliem un uzklausījis prokurora, izziņas izdarītāja, apcietināmās personas, tās aizstāvja, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumiskā pārstāvja viedokli, pārbauda, vai ir likumīgs pamats šīs personas apcietināšanai, un pieņem motivētu lēmumu.

12. Papildināt 76.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Apcietināto ievietošanas un izvietošanas kārtību, dienas kārtību, tiesības un pienākumus, medicīnisko aprūpi un materiālo nodrošinājumu, drošības pasākumus, kārtību, kādā apcietinātie tiek atbrīvoti no izmeklēšanas cietuma vai pārcelti uz citu brīvības atņemšanas iestādi, nosaka Ministru kabinets.”

Aizstāt likuma 76.panta piektajā daļā vārdus “nosaka Ministru kabinets” ar vārdiem “nosaka speciāls likums”.

. Papildināt 76.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“Apcietinātās personas tiek turētas izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā, kas izveidota cita veida cietumā. Apcietinātos karavīrus var turēt virssardzē.”

Likumprojekta 12. panta tekstu uzskatīt par panta sesto daļu.

Noraidīt

Pieņemt

13. Papildināt 76.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Apcietinātās personas tiek turētas izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā, kas izveidota cita veida cietumā. Apcietinātos karavīrus var turēt virssardzē.

Apcietināto ievietošanas un izvietošanas kārtību, dienas kārtību, tiesības un pienākumus, medicīnisko aprūpi un materiālo nodrošinājumu, drošības pasākumus, kārtību, kādā apcietinātie tiek atbrīvoti no izmeklēšanas cietuma vai pārcelti uz citu brīvības atņemšanas iestādi, nosaka Ministru kabinets.”

Apcietinājuma termiņu aprēķina no aizdomās turētā faktiskās aizturēšanas dienas, bet, ja persona nav bijusi aizturēta, - no apcietināšanas dienas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietinājums nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Ja nav iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu un prokuroram nav pamata grozīt drošības līdzekli, tiesnesis šo termiņu drīkst pagarināt līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem katru reizi uz prokurora iesnieguma un uzrādīto lietas materiālu pamata, ja nepieciešams - pieaicinot apcietināto, viņa aizstāvi, bet likumā noteiktajos gadījumos - arī likumisko pārstāvi. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama; pēc tā izbeigšanās apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo.

Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo arī tad, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta.

Ja izmeklēšanas laikā apsūdzētais izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, viņam sakarā ar to kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina saskaņā ar šo pantu neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais atradies apcietinājumā sakarā ar iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.

Ja lieta tiek nosūtīta papildizmeklēšanai un nav pamata grozīt drošības līdzekli, apcietinājuma termiņu nosaka tiesa, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu mēnesi. Šādā gadījumā apcietinājuma termiņu aprēķina no brīža, kad lietu saņēmusi prokuratūra.

13. Izslēgt 77.panta piektās daļas otro teikumu.

Izslēgt likumprojekta 13.pantu.

Izslēgt likumprojekta 13.pantu, kas paredz grozījumus Latvijas KPK 77.pantā.

77.panta piektās daļas otro teikumu atstāt spēkā esošā redakcijā.

Ierosinām atkārtoti izvērtēt Saeimā 2.lasījumā pieņemto projekta 13.pantu, kas paredz izslēgt KPK 77.panta piektās daļas otro teikumu, un saglabāt KPK noteikto spēkā esošo kārtību.

Izteikt 77.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas lietās par kriminālpārkāpuma vai par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu ne mazāk kā vienu nedēļu pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās un citās krimināllietās – ne mazāk kā vienu mēnesi pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Ja apsūdzētais un/vai viņa aizstāvis bez dibinātiem iemesliem neiekļaujas šajā daļā norādītajos termiņos, laiku, kas izmantots, lai iepazītos ar krimināllietas materiāliem virs šajā daļā norādītajiem termiņiem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis”.

Papildināt 77.pantu ar jaunu septīto daļu:

“No dienas, kad lieta saņemta tiesā līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa – apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis – apcietinājums jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa — apcietinājuma termiņu virs sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts.”

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Daļēji atbalstīt

Pieņemt

14. Papildināt 77.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“No dienas, kad lieta saņemta tiesā, līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa — apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis — apcietinājums jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa — apcietinājuma termiņu virs sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts.

81.1 pants. Militārpersonas nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā

Militārpersonas nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā nozīmē, ka karaspēka daļas pavēlniecībai tiek uzlikts par pienākumu saskaņā ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā militārpersona ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Karaspēka daļas pavēlniecībai nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un informē to par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 81.1pantu šādā redakcijā:

“81.1 pants Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā nozīmē, ka vienības komandierim priekšniekam) tiek uzlikts par pienākumu saskaņā ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais karavīrs ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un, informē to par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis.””

Pieņemt

15. Izteikt 81.1pantu šādā redakcijā:

Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā nozīmē, ka vienības komandierim (priekšniekam) tiek uzlikts par pienākumu saskaņā ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais karavīrs ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis.”

Septītā nodaļa
PROTOKOLI

16. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Protokoli un citi fiksēšanas līdzekļi”.

…

Protokolu paraksta izziņas izdarītājs vai prokurors, nopratinātais, tulks, speciālists, pieaicinātie un citas personas, ja tās piedalījušās izmeklēšanas darbībā.

Protokolam pievieno foto negatīvus un uzņēmumus, kino lentas, video lentas, diapozitīvus, nopratināšanas fonogrammas, plānus, shēmas, pēdu nolējumus un nospiedumus, kas iegūti izmeklēšanas darbības gaitā.

Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas drošības vai citu iemeslu dēļ nav lietderīgi izpaust šīs personas adresi un darbavietu, protokolā to aizstāj ar tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību procesa virzītājs var šo personu izsaukt.

14. 85.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pieaicinātie”;

izslēgt piektajā daļā vārdu “nopratināšanas”.

17. 85.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pieaicinātie”;

izslēgt piektajā daļā vārdu “nopratināšanas”.

Pēc izziņas izdarītāja vai prokurora lēmuma, nopratinot apsūdzēto, aizdomās turēto, liecinieku vai cietušo var izdarīt skaņu ierakstu. Skaņu ierakstu var izdarīt arī pēc apsūdzētā, aizdomās turētā, liecinieka vai cietušā lūguma.

Izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem lēmumu par skaņu ieraksta pielietošanu un paziņo par to nopratināmajam pirms nopratināšanas sākuma.

Skaņu ierakstā jābūt ziņām, kas norādītas šā kodeksa 85.panta otrajā daļā, kā arī visai nopratināšanas gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju nopratināšanas skaņu ierakstu, kā arī speciāli skaņu ierakstam atkārtot liecības, kas dotas tās pašas nopratināšanas gaitā.

Pēc nopratināšanas pabeigšanas skaņu ierakstu pilnībā atskaņo nopratināmajam. Nopratināmā papildinājumus liecību skaņu ierakstam arī ieraksta fonogrammā. Skaņu ierakstu pabeidz ar nopratināmā paziņojumu, kas apliecina ieraksta pareizību.

Liecības, kas iegūtas nopratināšanas gaitā, pielietojot skaņu ierakstu, ieraksta nopratināšanas protokolā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Nopratināšanas protokolā jāieraksta arī: atzīme par skaņu ieraksta pielietošanu un ka nopratināmais par to informēts; ziņas par skaņu ieraksta tehniskajiem līdzekļiem un skaņu ieraksta apstākļiem; nopratināmā paziņojumi sakarā ar skaņu ieraksta pielietošanu; atzīme par skaņu ieraksta atskaņošanu nopratināmajam; nopratināmā un personas, kas veikusi izmeklēšanas darbību, apliecinājums par protokola un skaņu ieraksta pareizību. Fonogrammu uzglabā kopā ar lietu un pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas to aizzīmogo.

Ja liecību skaņu ierakstu atskaņo, izdarot citas izmeklēšanas darbības, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāizdara par to atzīme attiecīgās izmeklēšanas darbības protokolā.

15. Izteikt 85.1.pantu šādā redakcijā:

Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā. Par to procesa virzītājs informē personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā.

Ierakstā jābūt ziņām, kas norādītas 85.panta otrajā daļā, kā arī visai izmeklēšanas darbības gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju izmeklēšanas darbības ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

Par izmeklēšanas darbību, kurā pielieto skaņu vai video ierakstu sastāda izmeklēšanas darbības protokolu, kurā norāda:

1) izmeklēšanas darbības vietu un datumu;

2) laiku, kad tā sākta un pabeigta;

3) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu;

4) katras personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet nepieciešamības gadījumā arī tās adresi;

5) atzīmi par skaņu vai video ieraksta pielietošanu;

6) ziņas par ieraksta tehniskajiem līdzekļiem, ieraksta apstākļiem un izdarītajiem pārtraukumiem;

7) izmeklēšanas darbības gaitu un tās gaitā atklātos faktus, ko personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, uzskata par īpaši būtiskiem un nepieciešamiem fiksēt protokolā.

Sastādot protokolu, ievēro 85.panta trešās un ceturtās daļas prasības.

Izmeklēšanas darbības skaņu vai video ierakstu uzglabā kopā ar lietu.”

Likumprojekta 15.panta, kas paredz grozījumus Latvijas KPK 85.1 pantā, pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kas piedalās izmeklēšanas darbībā.”

Pieņemt

18. Izteikt 85.1 pantu šādā redakcijā:

“85.1 pants. Skaņu un video ieraksta pielietošana

Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

Ierakstā jābūt fiksētām šā kodeksa 85.panta otrajā daļā norādītajām ziņām, kā arī visai izmeklēšanas darbības gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju izmeklēšanas darbības ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma — izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

Par izmeklēšanas darbību, kurā pielieto skaņu vai video ierakstu, sastāda izmeklēšanas darbības protokolu, kurā norāda:

Sastādot protokolu, ievēro šā kodeksa 85.panta trešās un ceturtās daļas prasības.

Izmeklēšanas darbības skaņu vai video ierakstu uzglabā kopā ar lietu.”

16. Papildināt kodeksu ar 85.2 pantu šādā redakcijā:

Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses.

Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu (telefonkonferences un videokonferences) starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji viena otru varētu dzirdēt un/vai redzēt.

Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku; procesa virzītāja amatu un uzvārdu; procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu; procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savus personas datus.

Personu, kas piedalās procesuālajā darbībā un kas neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, identitāti pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par viņu tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

Procesa virzītāja pilnvarotā persona sastāda apliecinājumu, norādot: procesuālās darbības vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras personas, kas piedalās šajā procesuālās darbības norises vietā, personas datus; kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī procesuālās darbības gaitā izdarītos pārtraukumus un beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā vietā klātesošās personas un nosūta procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē 85.1pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības fiksē 85.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā.”

85.2 panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

Papildināt 85.2 panta pirmo daļu aiz vārda “līdzekļu” ar vārdiem “(telefonkonferences, videokonferences).”

Izteikt 85.2 panta otro daļu šādā redakcijā:

“Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji viena otru varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt - videokonferences laikā.”

Aizstāt 85.2 panta trešajā un sestajā daļā vārdus “personas datus” ar vārdiem “vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

19. Papildināt kodeksu ar 85.2 pantu šādā redakcijā:

“85.2 pants. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses.

Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji cita citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku; procesa virzītāja amatu un uzvārdu; procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu; procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras personas, kas atrodas šajā procesuālās darbības norises vietā, vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — šā kodeksa 85.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā.”

Tiesu izdevumi ir:

1) summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem;

…

17. Izslēgt 92.panta 1.punktā un 93.pantā vārdu “pieaicinātie” (attiecīgajā locījumā).

20. Izslēgt 92.panta 1.punktā vārdu “pieaicinātajiem”.

…

Par savu pienākumu izpildīšanu ekspertam, speciālistam un tulkam ir tiesība saņemt atlīdzību, izņemot gadījumus, kad šos pienākumus viņi veic kā dienesta uzdevumu.

…

18.Papildināt 93.panta 2.daļu pēc vārda “atlīdzību” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”.

21. 93.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “pieaicinātajam”;

papildināt otro daļu pēc vārda “atlīdzību” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

…

Apsūdzētajam ir tiesības: zināt, par ko viņš apsūdzēts, un sniegt paskaidrojumus sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību; iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus; pieņemt aizstāvi; piedalīties lietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem; pieprasīt drošības garantēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

19. Aizstāt 95.panta trešajā daļā vārdus “šajā kodeksā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu pierādījumu pārbaudīšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā”.

95.pantu atstāt spēkā esošā redakcijā.

95.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu pierādījumu pārbaudīšanā” ar vārdiem “pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”;

Noraidīt

Pieņemt

22. Aizstāt 95.panta trešajā daļā vārdus “šajā kodeksā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā”.

20. Papildināt likumu ar jaunu 95.1 pantu šādā redakcijā:

“95.1 pants. Advokāts kriminālprocesā

Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības uz advokāta palīdzību. Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības no procesa virzītāja saņemt informāciju par krimināllietas būtību un tās virzību, kā arī kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību un sniegt tai juridisko palīdzību, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus, un iesniegt pierādījumus.”

Izslēgt likumprojekta 20.pantu ( “Advokāts kriminālprocesā”).

Otrajā lasījumā projekta 20.pantā, papildinot KPK ar jaunu 95.1pantu, ir iestrādāta norma, kas var uzlikt papildus finansiālas saistības un organizatorisko pienākumu valstij. Lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas, ieteicams pantu sadalīt divās daļās un izteikt šādā redakcijā:

“Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina pati persona.

Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības [..] kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību, un sniegt tai juridisko palīdzību, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus [..].”

Noraidīt

Pieņemt komisijas precizētā redakcijā

23. Papildināt likumu ar 95.1 pantu šādā redakcijā:

“95.1 pants. Advokāts kriminālprocesā

Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina pati persona, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus.

Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības no procesa virzītāja saņemt informāciju par krimināllietas būtību un tās virzību, kā arī kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību, sniegt tai juridisko palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un iesniegt pierādījumus.”

No tā brīža, kad aizstāvis piedalās lietā, viņam ir tiesības: satikties ar aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo vienatnē; iesniegt pierādījumus, pieteikt noraidījumus un lūgumus; piedalīties aizdomās turētā nopratināšanā, apsūdzības uzrādīšanā un apsūdzētā nopratināšanā, kā arī citās izmeklēšanas darbībās pēc aizdomās turētā, apsūdzētā vai aizstāvja lūguma; piedalīties iztiesāšanā; iesniegt sūdzības par izziņas iestādes, izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem.

…

Ja aizdomās turētais aizturēts vai viņam pirms apsūdzības uzrādīšanas pielietots drošības līdzeklis, izziņas izdarītājam vai prokuroram aizstāvis jāiepazīstina ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu un procesuālajiem dokumentiem par aizturēšanu un drošības līdzekļa pielietošanu. Ar izziņas izdarītāja vai prokurora piekrišanu aizstāvim ir tiesības iepazīties arī ar citiem lietas materiāliem.

Gadījumos, kad aizstāvis piedalās izmeklēšanas darbībās, viņam ir tiesības:

1) uzdot jautājumus aizdomās turētajam, apsūdzētajam, lieciniekiem, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam un pieaicinātajam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes protokolā par pierakstu pareizību un pilnību.

21. 97.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Lietās, kas norādītas 98.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu”;

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšanas protokoliem, visiem izmeklēšanas darbības protokoliem, kurās piedalījies aizdomās turētais un apsūdzētais, lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumiem.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “un pieaicinātajam”.

97.panta ceturto daļu atstāt spēkā esošā redakcijā.

Noraidīt

24. 97.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Lietās, kas norādītas šā kodeksa 98.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu.”;

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšanas protokoliem, visiem izmeklēšanas darbību protokoliem, kurās piedalījies aizdomās turētais un apsūdzētais, lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumiem.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “un pieaicinātajam”.

…

Lietās, kas ir piekritīgas apgabaltiesai, pirmstiesas izmeklēšanu vada un veic tiesas apgabala prokuratūra.

…

Ja prokurors vai izziņas iestāde saņēmusi ziņas par noziedzīgu nodarījumu, kura izmeklēšana ir piekritīga citai izmeklēšanas iestādei, prokuroram vai izziņas iestādei jāierosina krimināllieta, jāveic neatliekamās izmeklēšanas darbības un lieta jānosūta pēc piekritības. Strīdu par izmeklēšanas piekritību izšķir vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes prokurors.

…

45.

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“ 129.pantā:

izslēgt otro daļu;

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu par otro, trešo un ceturto daļu;

ceturtās daļas otrajā teikumā vārda “prokurors” vietā ietvert vārdu “virsprokurors”.

Pieņemt

25. 129.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt līdzšinējās ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu “prokurors” ar vārdu “virsprokurors”;

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu.

…

Vajadzības gadījumā prokurors brīdina lieciniekus, cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju, aizstāvi, ekspertu, speciālistu, tulku, pieaicinātos un citas personas, kuras ir klāt izmeklēšanas darbības laikā, ka bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus, tajā skaitā ziņas par lietas dalībniekiem, kuriem nepieciešams nodrošināt personisko drošību. Šīm personām jāparakstās, ka tās brīdinātas par atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 304.pantu.

22. Izslēgt 130.panta otrajā daļā vārdu “pieaicinātos”.

26. Izslēgt 130.panta otrajā daļā vārdu “pieaicinātos”.

Gadījumos, kas paredzēti šajā kodeksā, prokuroram ir tiesība izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Prokurora prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā.

Pirms izmeklēšanas darbības, kurā piedalās speciālists, uzsākšanas prokurors pārliecinās par speciālista identitāti un kompetenci, kā arī noskaidro viņa attiecības ar apsūdzēto un cietušo. Prokurors izskaidro speciālistam viņa tiesības un pienākumus un brīdina viņu par atbildību par atteikšanos vai izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas, ko ieraksta attiecīgās izmeklēšanas darbības protokolā un apliecina ar speciālista parakstu.

….

23. 134.1pantā:

izteikt pirmo daļu pirmo šādā redakcijā:

“Ja pierādījumu atklāšanai, nostiprināšanai vai izņemšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas, procesa virzītājam ir tiesības izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Procesa virzītāja prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā.”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “prokurors” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “procesa virzītājs” (attiecīgā locījumā).

27. 134.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja pierādījumu atklāšanai, nostiprināšanai vai izņemšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas, procesa virzītājam ir tiesības izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Procesa virzītāja prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā.”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “prokurors” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “procesa virzītājs” (attiecīgā locījumā).

Pieaicinātie ir personas, kuras šai kodeksā paredzētajos gadījumos prokurors vai izziņas izdarītājs pieaicinājis, lai viņas būtu klāt, izdarot izmeklēšanas darbības.

Par pieaicinātajiem nevar būt aizdomās turētie, apsūdzētie, cietušie, civilprasītājs, civilatbildētājs, viņu radinieki, aizstāvji, kā arī tās iestādes darbinieki, kuras rīcībā atrodas lieta.

Izdarot apskates, kratīšanas, izņemšanas, īpašuma apraksti, uzrādīšanu atpazīšanai un citos šai kodeksā paredzētajos gadījumos, jāpiedalās ne mazāk par diviem pieaicinātajiem.

Pieaicinātajiem jāapliecina to darbību fakts, saturs un rezultāti, kuru norisē viņi bijuši klāt. Pieaicinātajiem ir tiesība izdarīt piezīmes sakarā ar paveiktām darbībām. Pieaicināto piezīmes jāieraksta izmeklēšanas darbības protokolā. Pirms izmeklēšanas darbības, kurā piedalās pieaicinātie, izziņas izdarītājs vai prokurors izskaidro viņiem viņu tiesības un pienākumus.

Ja pieaicinātie nepamatoti atsakās pildīt savus pienākumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, pret viņiem var lietot tos pašus līdzekļus kā pret lieciniekiem.

24. Izslēgt 138. un 139.pantu.

138.pantu atstāt spēkā esošā redakcijā.

139.pantu atstāt spēkā esošā redakcijā.

Noraidīt

28. Izslēgt 138. un 139.pantu.

Par katru apsūdzētā nopratināšanu prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta prasības. Bez tam nopratināšanas protokolā jānorāda: pratināšanas sākuma un beigu laiks, apsūdzētā vārds, uzvārds un personas kods, viņa dzimšanas vieta un laiks, tautība, izglītība, ģimenes stāvoklis, darba vieta, nodarbošanās veids vai amats, dzīves vieta, agrākā sodāmība un citi dati par apsūdzēto, kas izrādītos vajadzīgi pēc lietas apstākļiem.

Apsūdzētā liecības protokolā ieraksta pirmajā personā un pēc iespējas vārdu pa vārdam; vajadzības gadījumā tiek atzīmēti apsūdzētajam uzdotie jautājumi un viņa atbildes.

25. 153.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

izslēgt pirmajā daļā vārdu “tautība”.

papildināt otro daļu aiz vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

47.

Izteikt likumprojekta 25.pantu šādā redakcijā:

153.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “tautība” ar vārdu “pilsonība”;

papildināt otro daļu aiz vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

Pieņemt

29. 153.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “tautība” ar vārdu “pilsonība”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

Saucot amatpersonu pie kriminālatbildības kā apsūdzēto, prokuroram jāizšķir jautājums par apsūdzētā atstatīšanu no amata pa izmeklēšanas laiku. Ja apsūdzētais ir jāatstata no amata, prokurors par to pieņem lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai apsūdzētā darbavietai.

26. Aizstāt 155.panta pirmajā daļā vārdu “amatpersona” ar vārdu “persona”.

30. Aizstāt 155.panta pirmajā daļā vārdu “amatpersonu” ar vārdu “personu”.

Nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, vai, pēc izziņas izdarītāja vai prokurora ieskata, nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, pieaicina pedagogu vai psihologu. Vajadzības gadījumā pieaicina arī vecākus vai citus nepilngadīgā likumiskos pārstāvjus.

…

Ja ar psihologa atzinumu konstatēts, ka 14 gadus nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai nepieciešamos gadījumos, piedaloties psihologam. Ja procesa virzītājs nepiekrīt psihologa atzinumam, viņš nosaka tiesu psiholoģisko ekspertīzi.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības vai seksuālas izmantošanas.

27. 160.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “vai psihologu” ar vārdiem “psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk – speciālists-psihologs)”.

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja speciālists – psihologs uzskata, ka liecinieka, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju, piedaloties speciālistam – psihologam.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, kā arī uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas."

31. 160.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “vai psihologu” ar vārdiem “psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskajam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk — speciālists psihologs)”;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju, piedaloties speciālistam psihologam.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas.”

28. Papildināt kodeksu ar 160.1 pantu šādā redakcijā:

Ja speciālists - psihologs uzskata, ka liecinieka vai cietušā, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt procesa virzītāja veikta tieša nopratināšana, šo nopratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un speciālista -psihologa starpniecību. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana var notikt tikai ar tiesneša atļauju.

Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā vai citā ēkā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina, lai varētu redzēt un dzirdēt nopratināmo personu. Procesa virzītājs nopratina un nodrošina pratināšanas gaitas fiksēšanu protokolā un videoierakstā 85.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Nepilngadīgais nopratināmais kopā ar speciālistu -psihologu atrodas telpā, kas piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai speciālists -psihologs.

Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, speciālists – psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Nopratinot personu, kas ir sasniegusi 14 gadu vecumu, ar speciālista – psihologa starpniecību informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Izmeklēšanas darbības gaitu fiksē saskaņā ar 85.1 panta prasībām. Protokolu neparaksta nopratināmā persona.”

32. Papildināt kodeksu ar 160.1 pantu šādā redakcijā:

Ja speciālists psihologs uzskata, ka liecinieka vai cietušā, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt procesa virzītāja veikta tieša nopratināšana, šo nopratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un speciālista psihologa starpniecību. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana var notikt tikai ar tiesneša atļauju.

Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā vai citā ēkā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina iespēju redzēt un dzirdēt nopratināmo personu. Procesa virzītājs nopratina šādu liecinieku vai cietušo un nodrošina pratināšanas gaitas fiksēšanu protokolā un videoierakstā šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Nepilngadīgais nopratināmais kopā ar speciālistu psihologu atrodas telpā, kura ir piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai speciālists psihologs.

Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, speciālists psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, izskaidro nepilngadīgajam notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Nopratinot personu, kas ir sasniegusi 14 gadu vecumu, ar speciālista psihologa starpniecību to informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro nopratināmā tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Izmeklēšanas darbības gaita tiek fiksēta saskaņā ar šā kodeksa 85.1 panta prasībām. Nopratināmā persona protokolu neparaksta.”

Par liecinieka nopratināšanu izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta prasības.

Liecinieka liecības pieraksta pirmajā personā un pēc iespējas vārdu pa vārdam; vajadzības gadījumā tiek ierakstīti lieciniekam uzdotie jautājumi un viņa atbildes.

29. 161.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

papildināt otro daļu aiz vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

33. 161.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

Atpazīstamā persona jāuzrāda atpazinējam kopā ar citām personām, kuru skaits, ieskaitot atpazīstamo, nedrīkst būt mazāks par trim un kuras krasi neatšķiras pēc ārienes, vecuma un apģērba. Pirms uzrādīšanas sākuma atpazīstamo personu uzaicina ieņemt jebkuru vietu uzrādāmo personu vidū, par ko tiek atzīmēts protokolā. Priekšmets uzrādāms citu līdzīgu priekšmetu grupā. Uzrādāmo personu vai priekšmetu grupa pēc iespējas jāfotografē. Ja personu uzrādīt atpazīšanai nav iespējams vai nepieciešams nodrošināt atpazinēja personisko drošību, atpazīšanu var izdarīt pēc fotogrāfijas, kuru uzrāda kopā ar citām fotogrāfijām, skaitā ne mazāk par trim, atpazīšanu var izdarīt arī pēc videoierakstiem vai kinouzņēmumiem, kuros atpazīstamā persona tiek uzrādīta kopā ar citām personām, skaitā ne mazāk par trim, jebkurā secībā. Atpazinēja drošības vai ētisku apsvērumu dēļ atpazīšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā var izdarīt tā, lai atpazīstamais neredz atpazinēju. Šajā gadījumā pieaicinātajiem jāatrodas gan vietā, kur atrodas atpazīstamais, gan vietā, kur atrodas atpazinējs.

Ja personu vai priekšmetu atpazīšanai uzrāda lieciniekam vai cietušajam, viņus brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, ko ieraksta protokolā un ar savu parakstu apliecina liecinieks vai cietušais.

Atpazinēju uzaicina parādīt personu vai priekšmetu, par kuru viņš devis liecību. Uzvedinoši jautājumi nav pieļaujami. Ja atpazinējs norāda uz vienu no viņam uzrādītajām personām vai vienu no priekšmetiem, viņu uzaicina paskaidrot, pēc kādām pazīmēm vai īpatnībām viņš šo personu vai priekšmetu uzzīmējis.

Uzrādīšana atpazīšanai notiek pieaicināto klātbūtnē.

30. 166.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izslēgt piekto daļu.

34. 166.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izslēgt piekto daļu.

Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu.

31. Izteikt 167.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu un tās laikā veic foto vai video uzņemšanu”.

48.

Izteikt 167.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu un pēc iespējas tās norisi fotografē vai izdara videoierakstu.”

Pieņemt

35. Izteikt 167.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu un tās norisi pēc iespējas fotografē vai fiksē videoierakstā.”

Kratīšanu vai izņemšanu izdara pieaicināto klātbūtnē. Jānodrošina arī tās personas klātbūtne, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīgo ģimenes locekļu klātbūtne, bet, ja arī to klātbūtne nav iespējama, tad dzīvokļu ekspluatācijas iestādes vai vietējās Tautas deputātu padomes pārstāvja klātbūtne.

Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju telpās kratīšanu vai izņemšanu izdara pieaicināto un šā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas pārstāvja klātbūtnē.

Personām, pie kurām notiek kratīšana, pieaicinātajiem un pārstāvjiem jāizskaidro viņu tiesība būt klāt visu izziņas izdarītāja vai prokurora darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ierakstāmas protokolā.

32. Izteikt 170.pantu jaunā redakcijā:

“Kratīšanu vai izņemšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, tad kratīšanu izdara kratīšanai pakļauto telpu valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Juridisko personu telpās kratīšanu vai izņemšanu izdara šīs juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, tad – vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Personām, kas atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā, izskaidro viņu tiesības būt klāt visu procesa virzītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ieraksta protokolā.”

36. Izteikt 170.panta tekstu šādā redakcijā:

“Kratīšanu vai izņemšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļauto telpu valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Juridisko personu telpās kratīšanu vai izņemšanu veic attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, to veic vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Personām, kuras atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu procesa virzītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ieraksta protokolā.”

Visi atņemamie priekšmeti un dokumenti jāuzrāda pieaicinātajiem un citām personām, kuras ir klāt kratīšanā un izņemšanā, un jāuzskaita kratīšanas vai izņemšanas protokolā vai tam pievienotā īpašā sarakstā, kurā jānorāda to skaits, mērs, svars, individuālās pazīmes un nolietošanās pakāpe. Atņemtie priekšmeti un dokumenti pēc iespējas jāiesaiņo un jāaizzīmogo kratīšanas vai izņemšanas vietā.

33. Izslēgt 172.panta trešajā daļā vārdus “pieaicinātajiem un citām”.

37. Izslēgt 172.panta trešajā daļā vārdus “pieaicinātajiem un citām”.

…

Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma persona, pie kāda pieder izkratāmais, un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē.

34. Izslēgt 173.panta trešajā daļā vārdus “un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē”.

38. Izslēgt 173.panta trešajā daļā vārdus “un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē”.

Visa manta, kam uzliekams arests, jāuzrāda pieaicinātajiem un citām klātesošajām personām un jāuzskaita protokolā par aresta uzlikšanu mantai vai tam pievienojamā īpašā sarakstā, norādot priekšmetu daudzumu, mēru, svaru, individuālās pazīmes un nolietošanas pakāpi.

35. Izslēgt 175.panta ceturtajā daļā vārdus “pieaicinātajiem un citām”.

39. Izslēgt 175.panta ceturtajā daļā vārdus “pieaicinātajiem un citām”.

Protokola un mantu saraksta noraksts jāizsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai pilngadīgiem viņas ģimenes locekļiem, bet, ja tie nav klāt, - vietējās pašvaldības vai dzīvokļu ekspluatācijas iestādes pārstāvim.

36. Izteikt 178.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Protokola un mantu saraksta norakstu izsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai citai personai, kuras klātbūtnē izdarīta izmeklēšanas darbība.”

40. Izteikt 178.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Protokola un mantu saraksta norakstu izsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai citai personai, kuras klātbūtnē izdarīta izmeklēšanas darbība.”

Apskatē jāpiedalās pieaicinātajiem.

37. Izslēgt 180.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

41. Izslēgt 180.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

Līķa ārējo apskati izdara izziņas izdarītājs vai prokurors pieaicināto klātbūtnē un piedaloties ārstam - tiesu medicīnas speciālistam, bet, ja tas nav iespējams, tad piedaloties citam ārstam. Nepieciešamības gadījumā līķa apskatei pieaicina arī citu speciālistu.

Ja līķi nepieciešams ekshumēt, izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem par to lēmumu. Līķa ekshumācija notiek izziņas izdarītāja vai prokurora, pieaicināto un ārsta - tiesu medicīnas speciālista klātbūtnē, bet, ja nepieciešams, arī cita speciālista klātbūtnē.

…

38. 181.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pieaicināto klātbūtnē un”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “pieaicināto”.

42. 181.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pieaicināto klātbūtnē un”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “pieaicināto”.

…

Par aplūkošanas izdarīšanu izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem lēmumu. Lēmums par aplūkošanu ir obligāts personai, uz kuru tas attiecas. Aplūkošanu izziņas izdarītājs vai prokurors izdara pieaicināto klātbūtnē, vajadzības gadījumos piedaloties ārstam.

Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē. Izziņas izdarītājs vai prokurors nepiedalās otra dzimuma personas aplūkošanā, ja aplūkošana saistīta ar šīs personas miesas atsegšanu. Šādā gadījumā aplūkošanu izdara ārsts pieaicināto klātbūtnē. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai bīstamas tās veselībai.

39. 182.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Aplūkošanu izdara izziņas izdarītājs vai prokurors, nepieciešamības gadījumā piedaloties ārstam. Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma izziņas izdarītājs vai prokurors. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai ir bīstamas tās veselībai”.

43. 182.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Aplūkošanu veic izziņas izdarītājs vai prokurors, ja nepieciešams, piedaloties ārstam. Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma izziņas izdarītājs vai prokurors. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai ir bīstamas tās veselībai.”

Izmeklēšanas eksperimentu izdara pieaicināto klātbūtnē, bet vajadzības gadījumā - piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam.

40. Izteikt 184.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Izmeklēšanas eksperimentu, ja nepieciešams, izdara, piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam”.

44. Izteikt 184.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Izmeklēšanas eksperimentu, ja nepieciešams, izdara, piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam.”

Liecību pārbaudē uz vietas jāpiedalās pieaicinātajiem.

41. Izslēgt 185.panta trešo daļu.

Līdzšinējo ceturto daļu uzskatīt par trešo.

45. 185.pantā:

izslēgt trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu.

1

2

3

4

5

6

49.

Papildināt kodeksu ar astoņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Pieņemt

46. Papildināt kodeksu ar astoņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

“Astoņpadsmitā A nodaļa

Šajā nodaļā paredzētās sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdara, ja krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot procesa dalībniekus un personas, kuri varētu šīs ziņas sniegt.

Izmeklēšanas darbības sevišķā veidā veic uz prokurora vai tiesneša lēmuma pamata procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja sevišķā veidā veicamo izmeklēšanas darbību realizācijai nepieciešams pielietot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, šo darbību uzdod tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts institūcijām - operatīvās darbības subjektiem (turpmāk tekstā – specializētām iestādēm).

Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai to informāciju, kura:

1)nepieciešama krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2)norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3)nepieciešama tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, jāveic visi pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajiem mērķiem.

Šajā nodaļā paredzētās sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdara, ja krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot procesa dalībniekus un personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

Izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā veic uz prokurora vai tiesneša lēmuma pamata procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izdarīšanai nepieciešams pielietot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, šo darbību izdarīšanu uzdod tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts institūcijām — operatīvās darbības subjektiem (turpmāk — specializētas iestādes).

Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai to informāciju, kura:

Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, jāveic visi pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajiem mērķiem.

197.2.pants Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā.

Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kas pārkāpj korespondences un sakaru līdzekļu neaizskaramību, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramību vai saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota tiesneša lēmuma pamata.

Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas. Tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.

Pārējās izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā veic uz ģenerālprokurora īpaši pilnvarota prokurora lēmuma pamata.

Krimināllietās par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja nepieciešams nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli.

197.2 pants. Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā

Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kas pārkāpj korespondences un sakaru līdzekļu neaizskaramību, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramību vai saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota tiesneša lēmuma pamata.

Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas. Tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.

Pārējās izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā veic uz ģenerālprokurora īpaši pilnvarota prokurora lēmuma pamata.

Tiesnesis vai prokurors lēmumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā pieņem, izskatot procesa virzītāja motivētu iesniegumu un krimināllietas materiālus.

Lēmumā norāda sevišķajā veidā veicamo darbību, iestādes vai personas, kam uzdota izdarīšana, darbības izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem nozīme veicamās darbības nodrošināšanai.

Tiesnesis vai prokurors lēmumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā pieņem, izskatījis procesa virzītāja motivētu iesniegumu un krimināllietas materiālus.

Lēmumā norāda sevišķajā veidā veicamo darbību, iestādes vai personas, kam uzdota šīs darbības veikšana, tās mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai.

Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pieradījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 197.2.pantā ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.

Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

Ja izmeklēšanas darbība uzsākta šā kodeksa 197.2 panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj to turpināt, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka gadījums nav bijis neatliekams, iegūtās ziņas pierādīšanas procesā nav izmantojamas.

Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas izmeklēšanas darbības:

1)legālās korespondences kontrole;

2)sakaru līdzekļu kontrole;

3)vietas vai personas audio kontrole;

4)vietas video kontrole;

5)personas novērošana un izsekošana;

6)objekta novērošana;

7)sevišķajā veidā veicamais izmeklēšanas eksperiments;

8)salīdzināmo paraugu iegūšana sevišķajā veidā;

9) noziedzīgās darbības kontrole.

“Pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību izdarīšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu izvietošanai, ja tas atļauts ar tiesneša lēmumu, var slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās.”

Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem sevišķajā veidā veicamas šādas izmeklēšanas darbības:

Šā panta pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību izdarīšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu izvietošanai, ja tas atļauts ar tiesneša lēmumu, var slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās.

Procesa virzītājs, personiski veicot izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā, sastāda protokolu.

Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā veic īpaši pilnvarota valsts institūcija (specializēta valsts iestāde), tās pārstāvis sastāda atskaiti, ko kopā ar pielikumiem iesniedz procesa virzītājam.

Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā mutiski vai rakstiski atskaitās procesa virzītājam un iesniedz darbības rezultātā iegūtos materiālus. Ja atskaite ir mutiska, procesa virzītājs to ieraksta protokolā, atzīmējot pievienotos priekšmetus.

Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarītājs dara visu iespējamo, lai interesējošie fakti tiktu fiksēti arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

Ja izpildītājs iesniedzis rakstisku atskaiti, procesa virzītājs uz tās un pievienoto materiālu pamata sastāda protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījumu nozīme lietā. Protokolam pievieno ar tehniskiem līdzekļiem fiksēto, kas apstiprina iegūtās ziņas.

Par ziņām, kas norāda uz citu noziegumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kam piekritīga izmeklēšana.

Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde, nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

Atskaites un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanai specializētajai iestādei, vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai tiesnesis izlemj par rīcību ar tiem.

Procesa virzītājs, personiski veicot izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā, sastāda protokolu.

Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā veic īpaši pilnvarota valsts institūcija (specializēta valsts iestāde), tās pārstāvis sastāda pārskatu, kuru kopā ar pielikumiem iesniedz procesa virzītājam.

Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā mutvārdos vai rakstveidā sniedz pārskatu procesa virzītājam un iesniedz šīs darbības rezultātā iegūtos materiālus. Ja pārskats tiek sniegts mutvārdos, procesa virzītājs to ieraksta protokolā un atzīmē pievienotos priekšmetus.

Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarītājs dara visu iespējamo, lai interesējošie fakti tiktu fiksēti arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

Ja izpildītājs iesniedzis rakstveida pārskatu, procesa virzītājs uz tā un pievienoto materiālu pamata sastāda protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījuma nozīme lietā. Protokolam pievieno ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, kas apstiprina iegūtās ziņas.

Par ziņām, kas norāda uz citu noziegumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kam piekritīga izmeklēšana.

Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

Pārskatu un materiālus, kuri nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanai specializētajai iestādei vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai tiesnesis izlemj, kā rīkoties ar tiem.

Pasta vai citu legālu nogādātāju atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem korespondences kontroli izdara tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā norādīto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundās no informācijas saņemšanas brīža, iepazīstas ar sūtījumu un izlemj par tā izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona sastāda sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

Sūtījuma izņemšanu izdara tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā oriģinālajam saturam būs būtiski lielāka nozīme, kā kopijai vai vizuālai fiksācijai.

Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Pasta vai citu legālu nogādātāju atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem veic uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem korespondences kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtinoši.

Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā norādīto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījumu un lemj par tā izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona sastāda sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

Sūtījuma izņemšanu izdara tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā oriģinālajam saturam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālai fiksācijai.

Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Telefonu un visu citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nodevēja un saņēmēja ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams sakaru līdzekļu kontrolei ar tā lietotāja labprātīgu piekrišanu.

Telefonu un visu citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas devēja un saņēmēja ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem veic uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka saruna vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtinoši.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja sakaru līdzekļa kontrolei tā lietotājs piekritis labprātīgi.

Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai visai apgrūtināti..

Publiski pieejamu vietu audio vai video kontroli veic uz prokurora lēmuma pamata.

Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez šīs vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem veic uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtinoši.

Publiski pieejamu vietu audio vai video kontroli veic uz prokurora lēmuma pamata.

Personas audio kontroli bez personas ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem personas audio kontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams sarunas kontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.

Personas audiokontroli bez šīs personas ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem veic uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem personas audiokontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai visai apgrūtinoši.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams audiokontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.

197.11.pants Personas novērošana un izsekošana.

Personas novērošanu un izsekošanu bez viņas ziņas, ja tā nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, krimināllietās par noziegumiem izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja personas novērošana un izsekošana saistīta ar tās turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Lēmumā norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

197.11 pants. Personas novērošana un izsekošana

Personas novērošanu un izsekošanu bez šīs personas ziņas, ja attiecīgā darbība nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, krimināllietās par noziegumiem veic uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja personas novērošana un izsekošana saistīta ar šīs darbības turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to veic uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Lēmumā norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja novērošana saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, veic uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja novērošana saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to veic uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Izmeklēšanas eksperimentu sevišķajā veidā izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir ziņas, ka persona ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai tam gatavojas.

Izmeklēšanas eksperimentā noskaidro, kā persona izturas situācijā, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu.

Izmeklēšanas eksperimentu sevišķajā veidā veic uz prokurora lēmuma pamata, ja ir ziņas, ka persona saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai tam gatavojas.

Izmeklēšanas eksperimentā noskaidro, kā persona izturas situācijā, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu.

Personas izvēli aizliegts ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot tās bezpalīdzīgo stāvokli vai citādi pamudināt to uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

Personas izvēli aizliegts ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot viņas bezpalīdzīgo stāvokli vai citādi pamudināt viņu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē

Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par viņas saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uz prokurora lēmuma pamata paraugus salīdzinošai pētīšanai var iegūt par to neinformējot personu.

Paraugus, ko var iegūt atkārtoti un kam ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par tās saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uz prokurora lēmuma pamata paraugus salīdzinošajai pētīšanai var iegūt, par to neinformējot šo personu.

Paraugus, kurus var iegūt atkārtoti un kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, jo sevišķi, organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgās darbības mērķus, uz prokurora lēmuma pamata sevišķā veidā var veikt noziedzīgās darbības kontroli.

Noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams garantēti novērst:

Ja noziedzīgās darbības kontrolei nepieciešams sevišķajā veidā veikt citas izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz tiesnesim arī prokurora lēmumu.

Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam atskaites atbilstoši izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk kā noteikts prokurora lēmumā.

Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, jo sevišķi organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgās darbības mērķus, uz prokurora lēmuma pamata sevišķajā veidā var veikt noziedzīgās darbības kontroli.

Kontroles nolūkā atlikt noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanu nav pieļaujams, ja nav iespējams garantēti novērst:

Ja noziedzīgās darbības kontroles nolūkos nepieciešams sevišķajā veidā veikt citas izmeklēšanas darbības, kurām vajadzīgs tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz tiesnesim arī prokurora lēmumu.

Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam pārskatu atbilstoši izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk, kā noteikts prokurora lēmumā.

Slepenās darbības maskēšanai iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī nodarīt jebkuru citu zaudējumu, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atmaskošanai.

Par pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus robežām, kas nepieciešamas izmeklēšanas darbības veikšanai sevišķajā veidā, persona atbild uz vispārējiem pamatiem.

Slepenās darbības maskēšanai iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitāciju, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī nodarīt jebkādu citu zaudējumu, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atmaskošanai.

Par šā panta pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus robežām, kas nepieciešamas izmeklēšanas darbības veikšanai sevišķajā veidā, persona atbild uz vispārējiem pamatiem.

Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību protokolus, audio un video ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti viņai nezinot, personu informē par veikto slepeno darbību tajās robežās, kas skar tieši šo personu.

Ja sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta, ievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, bet pārkāpjot citas šajā nodaļā ietvertās prasības, tiesa katrā konkrētā gadījumā nosaka pierādījuma pieļaujamību, atkarībā no tā, cik lielā mērā pārkāpums ietekmējis vai varējis ietekmēt pierādījuma ticamību.

Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību protokolus, audio un video ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti, tai nezinot, attiecīgo personu informē par veikto slepeno darbību tajās robežās, kas skar tieši šo personu.

Ja sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta, ievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, bet pārkāpjot citas šajā nodaļā ietvertās prasības, tiesa katrā konkrētajā gadījumā nosaka pierādījuma pieļaujamību atkarībā no tā, cik lielā mērā pārkāpums ietekmējis vai varēja ietekmēt pierādījuma ticamību.

Pierādījumus, kas iegūti sevišķajā veidā veiktas izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā krimināllietā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā krimināllietā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai tiesneša piekrišanu, kas uzrauga sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, kurā darbība izdarīta.

Bez tiesneša vai prokurora lēmuma ziņas drīkst izmantot sabiedriskās drošības tūlītēja nopietna apdraudējuma novēršanai.

Pierādījumus, kas iegūti sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā krimināllietā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā krimināllietā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai tiesneša piekrišanu, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, kurā darbība izdarīta.

Bez tiesneša vai prokurora lēmuma ziņas drīkst izmantot tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

197.19.pants Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai.

Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību atskaites, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto, kam procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi krimināllietā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē, pie procesa virzītāja vai pie sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību uzraugošā prokurora vai tiesneša, ja viņi to pieprasījuši.

Procesa dalībnieks, kam ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieprasījumu prokuroram vai tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības šajā procesā, iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

Prokurors vai tiesnesis pieprasījumu izvērtē, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi krimināllietā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, jo sevišķi, personu privātās dzīves noslēpuma aizskārumus, un pieņem lēmumu iepazīstināt vai atteikt iepazīšanos.

Procesa dalībnieks, kuru prokurors vai tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par to pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pat kārtībā , kā citus pie izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

Iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar krimināllietai nepievienotajiem sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības materiāliem izlemj trīs īpaši pilnvarotie tiesneši, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību pārskatus, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, kuriem procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi krimināllietā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē, pie procesa virzītāja vai pie sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības uzraugošā prokurora vai tiesneša, ja viņi to pieprasījuši.

Procesa dalībnieks, kuram ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieprasījumu prokuroram vai tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības šajā procesā, iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

Prokurors vai tiesnesis pieprasījumu izvērtē, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi krimināllietā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, jo sevišķi personu privātās dzīves noslēpuma aizskārumus, un pieņem lēmumu iepazīstināt procesa dalībnieku ar tiem vai atteikt šādu iespēju.

Procesa dalībnieks, kuru prokurors vai tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par to pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pašā kārtībā kā citus pēc izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

Iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar krimināllietai nepievienotajiem sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem izlemj trīs īpaši pilnvarotie tiesneši, iepazinušies ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, ja nepieciešams, pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

Rīcību ar atskaitēm, audio un video ierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem tehniskiem līdzekļiem fiksētiem rezultātiem, izņemtiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pieradījumu nozīmes lietā, prokurors vai tiesnesis, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, izlemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēktiesību ierobežojumu sekas.

Izņemtos dokumentus un priekšmetus pēc iespējas atdod to īpašniekiem, informējot par sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību, cik tālu tā skar šo personu.

Atskaites, kopijas, ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes lietā.

Krimināllietās, kurās nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var izlemt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas.

Izbeigtās krimināllietās rīcību var izlemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņu izbeigšanās.

Krimināllietās, kuras nosūtītas izskatīšanai tiesai, rīcību ar materiāliem izlemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

Rīcību ar pārskatiem, audio un video ierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem materiāliem, kas fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, kam procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi krimināllietā, prokurors vai tiesnesis, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, izlemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēktiesību ierobežojumu sekas.

Izņemtos dokumentus un priekšmetus pēc iespējas atdod to īpašniekiem, informējot viņus par sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību, ciktāl tā skar attiecīgo personu.

Pārskatus, kopijas, ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes lietā.

Krimināllietās, kurās nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var izlemt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas.

Izbeigtās krimināllietās rīcību var izlemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņu izbeigšanās.

Krimināllietās, kuras nosūtītas izskatīšanai tiesai, rīcību ar materiāliem izlemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto ziņu, kurām ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izplatīšanu, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus.

Kopiju izgatavošana no sevišķā veidā veicamo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtajiem materiāliem pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu to sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto ziņu izplatīšanu, kurām ir pierādījuma nozīme krimināllietā, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus.

Kopiju izgatavošana no sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtajiem materiāliem pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, un par to izdarāma atzīme attiecīgās darbības protokolā.

Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības realizācijas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī rezultātā iegūtās ziņas, kam nav pierādījuma nozīme krimināllietā, kurā darbība izdarīta, vai nav atļauta to izmantošana citā krimināllietā, vai tās nav nepieciešamas tūlītēja sabiedriskās drošības nopietna apdraudējuma novēršanai, ir izmeklēšanas noslēpums un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Procesa virzītājs brīdina personas, kas iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā sevišķajā veidā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja darbību veikšana sevišķajā veidā ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba vietas administrācija.

Prokurors vai tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras iepazīstina ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un tiesnesis pārbauda, vai brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.”

Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības, to veikšanas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī šo darbību rezultātā iegūtās ziņas, kurām nav pierādījuma nozīmes krimināllietā, kurā darbība izdarīta, vai kuru izmantošana citā krimināllietā nav atļauta, vai kuras nav nepieciešamas tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, ir izmeklēšanas noslēpums, un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Procesa virzītājs brīdina personas, kas iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā sevišķajā veidā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja darbību veikšana sevišķajā veidā ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darbavietas administrācija.

Prokurors vai tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras tiek iepazīstinātas ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un tiesnesis pārbauda, vai brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.”

176.pants. Aresta uzlikšana pasta un telegrāfa korespondencei un tās izņemšana

50.

Izslēgt 176.un 176.1 pantus.

Pieņemt

47. Izslēgt 176. un 176.1 pantu.

51.

1. Papildināt Kriminālprocesa kodeksu ar astoņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Daļēji

atbalstīt

Šajā nodaļā paredzētās īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdara, ja krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot procesa dalībniekus un personas, kuri varētu šīs ziņas sniegt.

Izmeklēšanas darbības īpašā veidā veic uz prokurora vai tiesneša lēmuma pamata procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja īpašā veidā veicamo izmeklēšanas darbību realizācijai nepieciešams pielietot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, šo darbību uzdod tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts institūcijām (operatīvās darbības subjektiem).

Īpašā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai to informāciju, kura:

1)nepieciešama krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2)norāda uz cita nozieguma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3)nepieciešama tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un tiesnesim, kas uzrauga īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, jāveic visi pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajiem mērķiem.

197.2.pants Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai īpašā veidā.

Īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kas pārkāpj korespondences un sakaru līdzekļu konfidenci, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramību vai saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota tiesneša lēmuma pamata.

Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja atļaujas vai piekrišanas. Tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.

Pārējās izmeklēšanas darbības īpašā veidā veic uz ģenerālprokurora īpaši pilnvarota prokurora lēmuma pamata.

Krimināllietās par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja nepieciešams nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli.

Tiesnesis vai prokurors lēmumu par izmeklēšanas darbības veikšanu īpašā veidā pieņem, izskatot procesa virzītāja motivētu ierosinājumu un krimināllietas materiālus.

Lēmumā norāda īpašā veidā veicamo darbību, iestādes vai personas, kam uzdota izdarīšana, darbības izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem nozīme veicamās darbības nodrošināšanai.

Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, īpašā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pieradījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 197.2.pantā ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.

Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas izmeklēšanas darbības:

1)legālās korespondences kontrole;

2)sakaru līdzekļu kontrole;

3)vietas vai personas audio kontrole;

4)vietas video kontrole;

5)personas novērošana un izsekošana;

6)objekta novērošana;

7)īpašā veidā veicamais izmeklēšanas eksperiments;

8)salīdzināmo paraugu iegūšana īpašā veidā;

9) noziedzīgās darbības kontrole.

“Pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību izdarīšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu izvietošanai, ja tas atļauts ar tiesneša lēmumu, var slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās.”

Procesa virzītājs, personiski veicot izmeklēšanas darbību īpašā veidā, sastāda protokolu.

Ja izmeklēšanas darbību īpašā veidā veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis sastāda atskaiti, ko kopā ar pielikumiem iesniedz procesa virzītājam.

Ja izmeklēšanas darbību īpašā veidā procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā mutiski apstiprinot to, rakstiski atskaitās procesa virzītājam un iesniedz darbības rezultātā iegūtos materiālus. Ja steidzamā atskaite ir mutiska, procesa virzītājs to ieraksta protokolā, atzīmējot pievienotos priekšmetus.

Īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarītājs dara visu iespējamo, lai interesējošie fakti tiktu fiksēti arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

Ja izpildītājs iesniedzis rakstisku atskaiti, procesa virzītājs uz tās un pievienoto materiālu pamata izgatavo protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījumu nozīme lietā. Protokolam pievieno ar tehniskiem līdzekļiem fiksēto, kas apstiprina iegūtās ziņas.

Par ziņām, kas norāda uz citu noziegumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kam piekritīga izmeklēšana.

Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde, nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

Atskaites un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanai specializētajai iestādei, vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai tiesnesis izlemj par rīcību ar tiem.

Pasta vai citu legālu nogādātāju atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem korespondences kontroli izdara tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā norādīto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundās no informācijas saņemšanas brīža, iepazīstas ar sūtījumu un izlemj par tā izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona sastāda sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē. Nogādātājs ir atbildīgs par konfidencialitāti.

Sūtījuma izņemšanu izdara tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā oriģinālajam saturam būs būtiski lielāka nozīme, kā kopijai vai vizuālai fiksācijai.

Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Telefonu un visu citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nodevēja un saņēmēja ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams sakaru līdzekļu kontrolei ar tā lietotāja labprātīgu piekrišanu.

Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai visai apgrūtināti..

Publiski pieejamu vietu audio vai video kontroli veic uz prokurora rakstiska lēmuma pamata.

Personas audio kontroli bez personas ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem personas audio kontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams sarunas kontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.

Personas novērošanu un izsekošanu bez viņas ziņas, ja tā nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, krimināllietās par noziegumiem izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja personas novērošana un izsekošana saistīta ar tās turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Lēmumā norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja novērošana saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Izmeklēšanas eksperimentu īpašā veidā izdara uz prokurora rakstiska lēmuma pamata, ja ir ziņas, ka persona ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai tam gatavojas.

Izmeklēšanas eksperimentā noskaidro, kā persona izturas situācijā, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu.

Personas izvēli aizliegts ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot viņas bezpalīdzīgo stāvokli vai citādi pamudināt viņu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par viņas saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uz prokurora rakstiska lēmuma pamata paraugus salīdzinošai pētīšanai var iegūt par to neinformējot personu.

Paraugus, ko var iegūt atkārtoti un kam ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, jo sevišķi, organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgās darbības mērķus, uz prokurora rakstiska lēmuma pamata īpašā veidā var veikt noziedzīgās darbības kontroli.

Noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams garantēti novērst:

Ja noziedzīgās darbības kontrolei nepieciešams īpašā veidā veikt citas izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz tiesnesim arī prokurora rakstisku lēmumu.

Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam atskaites atbilstoši izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk kā noteikts prokurora lēmumā.

Slepenās darbības maskēšanai iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī nodarīt jebkuru citu zaudējumu, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atmaskošanai.

Par pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus robežām, kas nepieciešamas izmeklēšanas darbības veikšanai sevišķajā veidā, persona atbild uz vispārējiem pamatiem.

Īpašā veidā veikto izmeklēšanas darbību protokolus, audio un video ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti viņai nezinot, personu informē par veikto slepeno darbību tajās robežās, kas skar tieši šo personu.

Ja īpašā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta, ievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, bet pārkāpjot citas šajā nodaļā ietvertās prasības, tiesa katrā konkrētā gadījumā nosaka pierādījuma pieļaujamību, atkarībā no tā, cik lielā mērā pārkāpums ietekmējis vai varējis ietekmēt pierādījuma ticamību.

Pierādījumus, kas iegūti īpašā veidā veiktas izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā krimināllietā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā krimināllietā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai tiesneša rakstisku piekrišanu, kas uzrauga īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, kurā darbība izdarīta.

Bez tiesneša vai prokurora rakstiskas lēmuma ziņas drīkst izmantot sabiedriskās drošības tūlītēja nopietna apdraudējuma novēršanai.

197.19.pants Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai.

Īpašā veidā veikto izmeklēšanas darbību atskaites, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto, kam procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi krimināllietā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē, pie procesa virzītāja vai pie sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību uzraugošā prokurora vai tiesneša, ja viņi to pieprasījuši.

Procesa dalībnieks, kam ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieprasījumu prokuroram vai tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības šajā procesā, iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

Prokurors vai tiesnesis pieprasījumu izvērtē, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi krimināllietā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, jo sevišķi, personu privātās dzīves noslēpuma aizskārumus, un pieņem lēmumu iepazīstināt vai atteikt iepazīšanos.

Procesa dalībnieks, kuru prokurors vai tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par to pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pat kārtībā , kā citus pie izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

Iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar krimināllietai nepievienotajiem sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības materiāliem izlemj pieci tiesneši, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

Rīcību ar atskaitēm, audio un video ierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem tehniskiem līdzekļiem fiksētiem rezultātiem, izņemtiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pieradījumu nozīmes lietā, prokurors vai tiesnesis, kas uzrauga īpašā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, izlemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēktiesību ierobežojumu sekas.

Izņemtos dokumentus, kopijas atstājot lietā, un priekšmetus pēc iespējas atdod to īpašniekiem, informējot par īpašā veidā veikto izmeklēšanas darbību, cik tālu tā skar šo personu.

Atskaites, kopijas, ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus neiznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes, bet atstāj lietā.

Krimināllietās, kurās nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var izlemt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas.

Izbeigtās krimināllietās rīcību var izlemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņu izbeigšanās.

Krimināllietās, kuras nosūtītas izskatīšanai tiesai, rīcību ar materiāliem izlemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

Ziņas par izmeklēšanas darbības veikšanas faktu īpašā veidā līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kas iesaistītas to veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības uzrādīšanas brīža, neiepazīstina ar dokumentiem, kas attiecas uz īpašā veidā notiekošu izmeklēšanas darbību līdz pirsmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai.

Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu īpašā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto ziņu, kurām ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izplatīšanu, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus.

Kopiju izgatavošana no īpašā veidā veicamo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtajiem materiāliem pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

Īpašā veidā veiktās izmeklēšanas darbības, realizācijas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī rezultātā iegūtās ziņas, kam nav pierādījuma nozīme krimināllietā, kurā darbība izdarīta, vai nav atļauta to izmantošana citā krimināllietā, vai tās nav nepieciešamas tūlītēja sabiedriskās drošības nopietna apdraudējuma novēršanai, ir valsts aizsargājams noslēpums un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Procesa virzītājs brīdina personas, kas iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpašā veidā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja darbību veikšana īpašā veidā ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba vietas administrācija.

Prokurors vai tiesnesis rakstiski brīdina par atbildību personas, kuras iepazīstina ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un tiesnesis pārbauda, vai rakstiski brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.”

1

2

3

4

5

6

…

Pēc tam kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokuroram jājautā apsūdzētajam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti.

…

42. Izteikt 203.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“ Pēc tam, kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokurors jautā apsūdzētājam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti, kā arī noskaidro, vai apsūdzētais pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu 14.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vai vēlas aizstāvja piedalīšanos iztiesāšanā. Pēc iepazīstināšanas ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais vienojas par pierādījumu pārbaudes nepieciešamību”.

Papildināt likumprojekta 42. un 43.pantu ar vārdiem “tiesas izmeklēšanā”, kā arī apsvērt 42.pantā vārda “vienojas” aizstāšanu ar vārdiem “var vienoties”.

Atbalstīt komisijas precizētā redakcijā

48. Izteikt 203.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pēc tam, kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokurors jautā apsūdzētajam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti, kā arī noskaidro, vai apsūdzētais pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā. Pēc iepazīstināšanas ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.”

…

Protokolā jāieraksta, ka apsūdzētajam paziņots par pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanu, izskaidrotas viņa tiesības, kādi materiāli (lietas sējumu un lapu skaits) uzrādīti apsūdzētajam un viņa aizstāvim un vai viņi iepazinušies ar lietu, vai piedalījies aizstāvis, kur un cik ilgā laikā notikusi iepazīšanās ar lietu, kādus lūgumus pieteicis apsūdzētais un viņa aizstāvis un kādus pieteikumus viņi iesnieguši.

43. Papildināt 205.panta otro daļu pēc vārdiem “viņi iesnieguši” ar vārdiem “kā arī apsūdzētā viedoklis par 14.panta otrajā daļā paredzēto lietu vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu, par aizstāvja nepieciešamību iztiesāšanā un par vienošanos par pierādījumu pārbaudes nepieciešamību”.

49. Papildināt 205.panta otro daļu pēc vārdiem “viņi iesnieguši” ar vārdiem “kā arī apsūdzētā viedoklis par šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzēto lietu vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu, par aizstāvja nepieciešamību lietas iztiesāšanā un par vienošanos par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”.

Ievaddaļā jānorāda šādas ziņas par apsūdzēto: vārds, uzvārds, personas kods, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, vai apgādībā ir mazgadīgi bērni, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī jānorāda panti, pēc kuriem uzrādīta apsūdzība.

Aprakstošajā daļā tiešā saskaņā ar apsūdzētajam uzrādītās apsūdzības tekstu jānorāda lietas būtība, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, motīvi, izdarīšanas veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi būtiski apstākļi. Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu analīze, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības. Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus vai arī apsūdzētie grupā izdarījuši vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, lietas būtības izklāsta kārtību un pierādījumu analīzes secību nosaka prokurors.

44. 209.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu “tautība”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “pierādījumu analīze” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pierādījumu avotu uzskaitījums” (attiecīgā locījumā).

trešās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu uzskaitījums, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības.”.

Otrajā lasījumā tika pareizi precizēts KPK 209.panta trešās daļas (projekta 44.pants) otrais teikums, bet tajā pašā projekta 44.panta otrajā rindkopā līdzīgi ir jāizslēdz vārds “avotu”.

Pieņemt

50. 209.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu “tautība”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “pierādījumu analīze” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pierādījumu uzskaitījums” (attiecīgā locījumā);

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu uzskaitījums, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības.”

Krimināllietu, kurā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, kopā ar apsūdzības rakstu, apsūdzības raksta norakstiem, izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām aizzīmogotā veidā līdz ar attiecīgi iesaiņotiem un aizzīmogotiem lietiskajiem pierādījumiem prokurors nekavējoties nosūta tiesai un paziņo apsūdzētajam, cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.

45. 211.pantā:

papildināt 211.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Vienlaicīgi ar paziņojumu prokurors informē apsūdzēto par viņa tiesībām ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieprasīt tiesai nodrošināt aizstāvja piedalīšanos iztiesāšanā, pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu, kā arī pieteikt lūgumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu pierādījumu pārbaudīšanā vai atteikties no agrākās vienošanos šajā jautājumā.”;

līdzšinējo otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

211.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu pierādījumu pārbaudīšanā” ar vārdiem “pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”;

Pieņemt

51. 211.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Vienlaikus ar paziņojumu prokurors informē apsūdzēto par viņa tiesībām ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieprasīt tiesai, lai tā nodrošina aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, pieprasīt, lai krimināllieta par smagiem noziegumiem tiktu izskatīta koleģiāli, kā arī pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

46. Papildināt kodeksu ar 212.1 un 212.2pantu šādā redakcijā:

“212.1pants. Lēmums par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem prokurors, papildus 212.pantā paredzētajam, norāda arī nosacītas izbeigšanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt apsūdzētā uzvedību.

Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu 203.-205.pantos paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai ar nosacījumiem un kādas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus.

Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām 10 dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu – ģenerālprokuroram.

Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja trešajā daļā minētie procesa dalībnieku 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību, vai pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes.

Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem, uzrauga tā izpildi un:

1) pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz tā atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā;

2) atceļ lēmumu un atsāk kriminālvajāšanu, ja nosacījumi pārkāpti, vai konstatēti 212.2panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta ar nosacījumiem, tos izpilda, krimināllieta par to pašu nodarījumu pret viņu var tikt atjaunota vienīgi šādos gadījumos:

1) prokurors lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā,

2) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi liecinošās personas sniegt nepatiesas liecības vai citādi viltojusi pierādījumus;

3) atklāti jauni apstākļi, kas nebija zināmi prokuroram lēmuma pieņemšanas brīdī un kas apstiprina, ka persona fakstiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas rezultātā kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

Ja lēmumus pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem informāciju saglabā Iekšlietu ministrijas informācijas centrā.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta ar nosacījumiem, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā.

Izteikt 212.1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“Lēmums par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”.

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors papildus 212.pantā paredzētajam norāda arī nosacītas atbrīvošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību.”

Aizstāt 212.1 panta otrajā un piektajā daļā vārdus “ar nosacījumiem” ar vārdiem “nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”.

Likumprojekta 46.panta, kas paredz papildināt Latvijas KPK ar 212.1 pantu, piektās daļas 2) punktā izslēgt vārdus “vai konstatēti 212.2 pantā pirmajā daļā paredzētie apstākļi, jo saskaņā ar Latvijas KPK 213.pantu lēmumu par krimināllietas izbeigšanu atceļ un lietu atjauno vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokurors.

. Izteikt 212.2 panta nosaukumu un pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Krimināllietas izbeigšanas, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, sekas

Ja persona izpilda lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, norādītos nosacījumus, krimināllieta par to pašu nodarījumu pret viņu var tikt atjaunota vienīgi šādos gadījumos:”

Aizstāt 212.2 panta otrajā un trešajā daļā vārdus “ar nosacījumiem” ar vārdiem “nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”, kā arī apsvērt 212.2 panta otrajā daļā vārdu “Iekšlietu ministrijas informācijas centrā” aizstāšanu ar vārdiem “Sodu reģistrā”.

Pieņemt

Pieņemt

Noraidīt

Pieņemt

Pieņemt

52. Papildināt kodeksu ar 212.1 un 212.2 pantu šādā redakcijā:

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors papildus šā kodeksa 212.pantā paredzētajam norāda arī nosacītas atbrīvošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību.

Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu šā kodeksa 203. — 205.pantā paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro viņam sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kādas sekas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus.

Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām desmit dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu — ģenerālprokuroram.

Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja šā panta trešajā daļā minētie procesa dalībnieki desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību vai arī pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes.

Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzrauga tā izpildi un:

Ja persona izpilda nosacījumus, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, krimināllietu par to pašu nodarījumu pret šo personu var atjaunot vienīgi šādos gadījumos:

Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, informācija tiek saglabāta Sodu reģistrā.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā.”

Aizdomās turētais, apsūdzētais un viņu aizstāvji un likumiskie pārstāvji, aizdomās turētais, liecinieki, eksperti, tulki, pieaicinātie, galvinieki, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs, viņu pārstāvji un citas personas var iesniegt prokuroram sūdzības par izziņas izdarītāja darbībām. Sūdzības iesniedzamas prokuroram tieši vai arī ar tās personas starpniecību, par kuras darbību sūdzību iesniedz. Sūdzības var būt tiklab rakstveida, kā arī mutvārdu. Pēdējā gadījumā prokurors vai izziņas izdarītājs ieraksta šīs sūdzības protokolā, ko paraksta sūdzētājs. Izziņas izdarītājam iesniegtā sūdzība kopā ar saviem paskaidrojumiem divdesmit četru stundu laikā jāvirza prokuroram.

47. Izslēgt 220.panta pirmajā daļā vārdu “pieaicinātie”.

53. Izslēgt 220.panta pirmajā daļā vārdu “pieaicinātie”.

Triju dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas prokuroram tā jāizšķir un rezultāti jāpaziņo sūdzētājam. Ja sūdzība tiek noraidīta, prokuroram jāpaziņo motīvi, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu.

48. Izteikt 221.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Prokurors, kas uzrauga izziņas izdarīšanu, sūdzību izšķir desmit dienu laikā pēc tās saņemšanas. Amatā augstāks prokurors izšķir sūdzību desmit dienu laikā, bet ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildus pārbaude vai jāpieprasa papildus ziņas – trīsdesmit dienu laikā. Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzību noraida, prokurors paziņo motīvus, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu, un izskaidro lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.”

54. Izteikt 221.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Prokurors, kas uzrauga izziņas izdarīšanu, sūdzību izšķir desmit dienu laikā pēc tās saņemšanas. Amatā augstāks prokurors izšķir sūdzību desmit dienu laikā, bet, ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, — trīsdesmit dienu laikā. Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzību noraida, prokurors paziņo motīvus, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu, un izskaidro lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.”

…

Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un sevišķi smagiem noziegumiem, par kuriem var piespriest nāves sodu, kā arī gadījumos, ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem vai uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vai ja nepieciešams grozīt drošības līdzekli, kas izraudzīts apsūdzētajam, lieta izskatāma tiesas rīcības sēdē.

Rīcības sēdē tiesa pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai nosūta lietu papildizmeklēšanai, vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesa rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu.

…

49.Izteikt 223.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Lieta izskatāma rīcības sēdē:

1) ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem;

2) ja tiesnesis uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

3) ja nepieciešams lemt jautājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu apsūdzētajam.

Rīcības sēdē tiesnesis pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai nosūta lietu papildizmeklēšanai, vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesnesis rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu.”

55. Izteikt 223.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Lieta izskatāma rīcības sēdē, ja:

Rīcības sēdē tiesnesis pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesnesis rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu.”

Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim vai tiesai rīcības sēdē par katru apsūdzēto jānoskaidro:

1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;

2) vai nav apstākļi, kuru dēļ lieta būtu izbeidzama vai apturama;

3) vai visas personas atbilstoši noskaidrotajiem apstākļiem sauktas pie kriminālatbildības;

4) vai apsūdzība celta par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko apsūdzētais izdarījis;

5) vai lietā savākti visi pierādījumi, kas nepieciešami tās izskatīšanai tiesas sēdē;

6) vai apsūdzētajam inkriminētajiem nodarījumiem pareizi piemērots krimināllikuma pants (panti);

7) vai pirmstiesas izmeklēšana ir bijusi pilnīga;

8) vai, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, ir ievērotas šā kodeksa prasības;

9) vai apsūdzētajam pareizi izraudzīts drošības līdzeklis;

10) vai apsūdzības raksts sastādīts saskaņā ar šā kodeksa prasībām.

50. 225.pantā:

izslēgt pirmajā rindkopā vārdus “vai tiesai rīcības sēdē”;

izslēgt 3., 4., 5. un 7. punktus.

56. 225.pantā:

izslēgt ievaddaļā vārdus “vai tiesai rīcības sēdē”;

izslēgt 3., 4., 5. un 7.punktu.

Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par tālāko lietas virzienu un papildu pierādījumu pieprasīšanu.

Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis iesniedz šo jautājumu tiesas rīcības sēdes izlemšanai. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai.

…

51. Izteikt 226.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par lietas koleģiālu izskatīšanu, par tālāko lietas virzienu.

Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis šo jautājumu lemj rīcības sēdē. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai.”

57. Izteikt 226.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par lietas koleģiālu izskatīšanu, par lietas tālāko virzienu.

Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis šo jautājumu izlemj rīcības sēdē. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai.”

Ja tiesnesis vai tiesa atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tad tiesnesim pašam vai tiesai rīcības sēdē jāizšķir šādi jautājumi:

1) par valsts apsūdzētāja piedalīšanos tiesas sēdē;

2) par aizstāvja noteikšanu vai atļauju tam piedalīties lietā;

3) par civilprasības vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu;

4) par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;

5) par tulka pieaicināšanu;

6) par to, vai par procesu jāziņo personām apsūdzētā darba, mācību vai dzīves vietā;

7) par lietas izskatīšanu tiesas izbraukuma sesijā;

8) par iztiesāšanas laiku;

9) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē.

Tiesnesis vai tiesa rīcības sēdē var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu.

52. Izteikt 227.pantu šādā redakcijā:

“Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi:

1. par aizstāvja aicināšanu;
2. par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;
3. par tulka pieaicināšanu;
4. par iztiesāšanas laiku un vietu;
5. par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
6. par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiālā tiesas sastāvā;
7. par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes.

Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu”.

58. Izteikt 227.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi:

1. par aizstāvja aicināšanu;
2. par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;
3. par tulka pieaicināšanu;
4. par iztiesāšanas laiku un vietu;
5. par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
6. par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiāli;
7. par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes.

Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu.”

Tiesneša vai tiesas rīcības sēdes lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums un tiesneša uzvārds vai arī tiesas nosaukums, tiesas sastāvs un prokurora uzvārds; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; secinājums, ka materiālu lietas iztiesāšanai pietiek; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Savu lēmumu paraksta tiesnesis, bet tiesas rīcības sēdes lēmumu - tiesas sastāvs.

53. Izteikt 228.pantu šādā redakcijā:

“Lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums, tiesneša uzvārds, piedalījušās personas; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Lēmumu par apsūdzēto nodošanu tiesai paraksta tiesnesis.”

Aizstāt 228.panta otrajā daļā vārdu “apsūdzēto” ar vārdu “apsūdzētā”.

Pieņemt

59. Izteikt 228.panta tekstu šādā redakcijā:

“Lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums, tiesneša uzvārds, piedalījušās personas; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai paraksta tiesnesis.”

Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis vai tiesa rīcības sēdē noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, tad viņi pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Tiesneša vai tiesas lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.

Ja apsūdzētais smagi saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai kādu citu smagu slimību un to apliecinājusi ārstniecības iestāde, tiesnesis vai tiesa rīcības sēdē pieņem lēmumu par lietas apturēšanu, kamēr apsūdzētais izveseļojas. Ja psihiskie traucējumi tiek atzīti par neārstējamiem un tādiem, kas izslēdz soda piemērošanu, lietu izšķir šā kodeksa trīsdesmit trešajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

…

Ja zūd lietas apturēšanas iemesls, tiesnesis vai tiesa ar savu lēmumu atsāk lietu.

Apturētā lieta izbeidzama, ja tam ir Krimināllikuma 56.pantā paredzētais pamats.

54. 229.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, tad viņš pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai tiesas rīcības sēdē”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “vai tiesa”.

60. 229.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, viņš pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai tiesas rīcības sēdē”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “vai tiesa”.

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai, vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas instances tiesai lietas piekritības noteikšanai

55. Izslēgt 230.pantā vārdus “vai tiesa”.

61. Izslēgt 230.pantā vārdus “vai tiesa”.

Visu tiesu rīcības sēdēs krimināllietas izskata tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.

56. Izslēgt 231.pantu.

62. Izslēgt 231.pantu.

Tiesas rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesa noklausās prokurora viedokli.

Tiesa savu lēmumu pieņem apspriežu istabā; šo lēmumu paraksta viss tiesas sastāvs.

57. Izteikt 233.pantu šādā redakcijā:

“Rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās aicināto personu paskaidrojumus un prokurora viedokli.

Rīcības sēdes lēmumu tiesnesis pieņem apspriežu istabā un paraksta to.”

63. Izteikt 233.panta tekstu šādā redakcijā:

“Rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās aicināto personu paskaidrojumus un prokurora viedokli.

Rīcības sēdes lēmumu tiesnesis pieņem apspriežu istabā un paraksta to.”

Rīcības sēdē tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apsūdzētā nodošanu tiesai;

2) par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai;

3) par lietas apturēšanu;

4) par lietas izbeigšanu.

Ja apsūdzības raksts sastādīts, pārkāpjot šā kodeksa prasības, tiesa var nosūtīt lietu atpakaļ prokuroram jauna apsūdzības raksta sastādīšanai.

58. Aizstāt 234.pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

64. Aizstāt 234.pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

Tiesas rīcības sēdē virza lietu papildizmeklēšanai šādos gadījumos:

1) ja pirmstiesas izmeklēšanā ir kāda svarīga nepilnība, ko nav iespējams novērst tiesas izmeklēšanā;

2) ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādes pieļāvušas šā kodeksa prasību svarīgu pārkāpumu, kas kavē lietas izskatīšanu tiesā;

3) ja ir pamats bez jau agrāk celtās apsūdzības celt pret apsūdzēto jaunu apsūdzību vai grozīt apsūdzību uz smagāku vai tādu, kas pēc faktiskiem apstākļiem atšķiras no sākotnējās;

4) ja ir pamats saukt pie kriminālatbildības citas personas, bez kuru saukšanas pie kriminālatbildības lietu nevar iztiesāt;

5) ja lieta apvienota vai izdalīta nepareizi.

Lietu papildizmeklēšanai sūta ar prokurora starpniecību. Pie tam tiesai savā lēmumā jānorāda, kādi apstākļi papildus jānoskaidro, un tā var arī norādīt, kādas izmeklēšanas darbības izdarāmas.

Ja prokurors vai izziņas iestāde nav izraudzījusi līdzekļus civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanai un ja šādus līdzekļus nevar izraudzīt pati tiesa, tā, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus.

59. 235.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

papildināt pirmās daļas 4.punktu aiz vārda “iztiesāt” ar vārdiem “ja to lūdz prokurors”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Lietu papildizmeklēšanai nosūta prokuroram.

Ja tiesnesis atzīst par pamatotu lūgumu par civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumu veikšanu, viņš, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus.”

61.

235.panta pirmās daļas 3.punktu izteikt šādā redakcijā:

“ja ir pamats bez jau agrāk celtās apsūdzības celt pret apsūdzēto jaunu apsūdzību vai grozīt apsūdzību uz smagāku vai tādu, kas pēc faktiskajiem apstākļiem atšķiras no sākotnējās, ja to lūdz prokurors.”.

Pieņemt

65. 235.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “tiesas” ar vārdu “tiesnesis”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārda “iztiesāt” ar vārdiem “ja to lūdz prokurors”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Lietu papildizmeklēšanai nosūta prokuroram.

Ja tiesnesis atzīst par pamatotu lūgumu par civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumu veikšanu, viņš, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus.”

Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, tiesa rīcības sēdē izbeidz lietu. Pie tam tiesa atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā atņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc šā kodeksa 327.pantā minētā termiņa notecēšanas.

Tiesas lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam.

Lietu, ko tiesa izbeigusi, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

60. Izteikt 236.pantu šādā redakcijā:

“Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kā arī tad, ja ar nosacījumiem izbeigtā krimināllietā tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti 212.1panta piektajā daļā, tiesnesis rīcības sēdē izbeidz lietu. Pie tam tiesnesis atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā atņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc lēmuma spēkā stāšanās.

Lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam.

Lietu, kas izbeigta, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.”

Aizstāt 236.panta pirmajā daļā vārdus “ar nosacījumiem izbeigtā krimināllietā” ar vārdiem “izbeigtā krimināllietā, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības,”.

Pieņemt

66. Izteikt 236.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kā arī tad, ja krimināllietā, kas izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā, tiesnesis rīcības sēdē izbeidz lietu. Turklāt tiesnesis atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc lēmuma spēkā stāšanās.

Lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam.

Lietu, kas izbeigta, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.”

Apsūdzības raksta norakstu un pavēsti par aicinājumu ierasties tiesā izsniedz tiesājamam. Ja, izšķirot jautājumu par nodošanu tiesai, ir grozīta apsūdzība vai tiesā aicināmo personu saraksts, tad tiesājamam izsniedz arī šā tiesas vai tiesneša lēmuma norakstu.

Tiesnesis nosaka lietu iztiesāšanai, dod rīkojumu aicināt uz tiesas sēdi personas, kas norādītas apsūdzības rakstā, tiesneša vai tiesas rīcības sēdes lēmumā par nodošanu tiesai, kā arī veic visus citus tiesas sēdes sagatavošanas pasākumus.

61. Izslēgt 239.panta pirmajā daļā un 240.pantā vārdus “tiesas vai”.

67. Izslēgt 239.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas vai”.

68. Izslēgt 240.pantā vārdus “vai tiesas”.

…

Tiesas sēde katrā lietā notiek nepārtraukti, izņemot laiku, kas paredzēts atpūtai. Tiem pašiem tiesnešiem nav atļauts izskatīt citas lietas, iekams uzsāktās lietas izskatīšana nav pabeigta, izņemot gadījumus, kad tiek pieņemts lēmums par šajā kodeksā paredzēto procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, par Operatīvās darbības likumā paredzēto sevišķajā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu akceptu, kā arī gadījumus, kad tiek izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta par pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 pantā sakarā ar necieņu pret tiesu.

62. Izteikt 242.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Tiesas sēde katrā lietā notiek pēc iespējas nepārtraukti, izņemot laiku, kas paredzēts atpūtai. Tiem pašiem tiesnešiem nav atļauts izskatīt citas lietas, iekams uzsāktās lietas izmeklēšana nav pabeigta, izņemot gadījumus, kad tiesvedība krimināllietā apturēta vai pārtaukta.

Tiesas sēdes pārtraukumos tiesa var izskatīt lietas par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, lietas par Operatīvās darbības likumā paredzēto operatīvās darbības pasākumu akceptu un administratīvā pārkāpuma lietas.

Tiesas sēdes pārtraukumos, kas ilgāki par vienu dienu, kā arī apturētās lietas tiesvedības laikā, tiesa var izskatīt citas krimināllietas.”

63.

Aizstāt 242.panta otrajā daļā vārdu “tiesvedība krimināllietā apturēta vai pārtraukta” ar vārdiem “iztiesāšana lietā atlikta vai apturēta”, bet ceturtajā daļā vārdu “apturētās lietas tiesvedības laikā” ar vārdiem “laikā, kad iztiesāšana lietā ir apturēta,”.

Pieņemt

69. Izteikt 242.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Tiesas sēde katrā lietā notiek pēc iespējas nepārtraukti, izņemot laiku, kas paredzēts atpūtai. Tiem pašiem tiesnešiem nav atļauts izskatīt citas lietas, iekams uzsāktās lietas izmeklēšana nav pabeigta, izņemot gadījumus, kad iztiesāšana lietā atlikta vai apturēta.

Tiesas sēdes pārtraukumos tiesa var izskatīt lietas par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, lietas par Operatīvās darbības likumā paredzēto operatīvās darbības pasākumu akceptu un administratīvā pārkāpuma lietas.

Tiesas sēdes pārtraukumos, kas ilgāki par vienu dienu, kā arī laikā, kad iztiesāšana lietā ir apturēta, tiesa var izskatīt citas krimināllietas.”

Ja lietu nav iespējams izskatīt tiesas sēdē tāpēc, ka nav ieradusies kāda no aicinātām personām, vai tāpēc, ka jāpieprasa jauni pierādījumi, tiesa atliek lietas izskatīšanu un gādā par neieradušos personu aicināšanu vai jaunu pierādījumu pieprasīšanu.

Ja tiesājamais saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību, kas izslēdz viņa ierašanos tiesā, un ja nav iespējams izskatīt lietu viņa prombūtnē, tiesa aptur iztiesāšanu, kamēr tiesājamais izveseļojas.

Ja psihisku traucējumu vai citas smagas slimības dēļ kāds no tiesājamiem nav varējis ierasties tiesā, tiesa izdala materiālus par promesošiem atsevišķā lietā, aptur šo lietu līdz tiesājamā izveseļošanās laikam un turpina izskatīt lietu par pārējiem tiesājamiem. Turpretī, ja atsevišķa izskatīšana nav iespējama, tiesa aptur visu lietu vai arī izskata šo lietu, ja saslimušais atzīts par neārstējamu.

Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

Apturot iztiesāšanu šā panta otrajā un trešajā daļā norādītajos gadījumos, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesājamā ievietošanu ārstniecības iestādē viņa slimības noteikšanai.

Ja tiesājamā psihiskie traucējumi tiek atzīti par neārstējamiem un tādiem, kas izslēdz soda piemērošanu, lieta tiek turpināta šā kodeksa trīsdesmit trešajā nodaļā noteiktajā kārtībā vai arī to izbeidz.

Ja kāds no tiesājamiem slēpjas no tiesas un nav iespējams piemērot šā kodeksa 247.panta otrās daļas noteikumus, tiesa izdala materiālus par šādu tiesājamo atsevišķā lietā, aptur šo lietu līdz šā tiesājamā atrašanai un turpina izskatīt lietu par pārējiem tiesājamiem.

63.Papildināt 258.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Pēc iztiesāšanas atlikšanas vai apturēšanas, vai pārtraukšanas iemeslu novēršanas, tiesa turpina iztiesāšanu tajā pašā sastāvā.”

65.

Vērst uzmanību uz to, ka 258.pantā tiek runāts tikai par iztiesāšanas atlikšanu un apturēšanu. Tādēļ nav pamatota panta astotās daļas papildināšana ar vārdiem “vai pārtraukšana” bez attiecīgiem grozījumiem pārējā panta tekstā.

Izslēgt likumprojekta 63.pantā vārdus “vai pārtraukšanas”.

Pieņemt

Pieņemt

70. Papildināt 258.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Pēc iztiesāšanas atlikšanas vai apturēšanas iemeslu novēršanas tiesa turpina iztiesāšanu tajā pašā sastāvā.”

Lieta izbeidzama tiesas sēdē, ja iztiesāšanas laikā noskaidrojas apstākļi, kas paredzēti šā kodeksa 5.panta 5.-10.punktā un 254.panta otrajā daļā.

64. 260.pantā:

papildināt aiz skaitļiem un vārda “5.-10.punktā” ar skaitli un vārdiem “5.3panta pirmās daļas 2.punktā”.

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietu izbeidz tiesas sēdē arī gadījumā, ja tā bija izbeigta ar nosacījumiem un tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti 212.1panta piektajā daļā.”

Aizstāt 260.panta otrajā daļā vārdus “ar nosacījumiem” ar vārdiem “nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības,”

Pieņemt

71. 260.pantā:

papildināt pantu pēc skaitļiem un vārda “5. — 10.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5.3 panta pirmās daļas 2.punktā”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietu izbeidz tiesas sēdē arī gadījumā, ja atteikts ierosināt krimināllietu vai ja tā bija izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā.”

Tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā prokuroram, tiesājamam, viņa aizstāvim, tiesājamā likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem, vai viņiem ir lūgumi aicināt jaunus lieciniekus, ekspertus un speciālistus, pieprasīt citus pierādījumus. Procesa dalībniekam, kurš pieteic lūgumu, jānorāda, kādu apstākļu noskaidrošanai nepieciešams aicināt papildu lieciniekus, ekspertus vai speciālistus un pieprasīt citus pierādījumus. Sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem tiesa noskaidro šā kodeksa 243.pantā minēto pušu viedokli un pieņem lēmumu.

Ja tiesa lūgumu noraida, tas neatņem lūdzējam tiesību no jauna pieteikt šo lūgumu lietas iztiesāšanas gaitā.

Neatkarīgi no lūguma pieteikšanas tiesa var pieņemt lēmumus par jaunu liecinieku aicināšanu, ekspertīzes noteikšanu, dokumentu un citu pierādījumu pieprasīšanu.

65.Papildināt 275.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja procesa dalībnieka lūgums iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa, tiesa izvērtē termiņa pārkāpšanas iemeslus, lūguma pamatojumu un lemj par tā apmierināšanu vai noraidīšanu”.

72. Papildināt 275.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja procesa dalībnieka lūgums iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa, tiesa izvērtē termiņa pārkāpšanas iemeslus, lūguma pamatojumu un lemj par tā apmierināšanu vai noraidīšanu.”

Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot apsūdzības raksta aprakstošo daļu līdz apsūdzētā paskaidrojumiem un pierādījumu analīzei. Prokurors arī ziņo par pieteikto civilprasību. Tiesnesis nolasa lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

66. Aizstāt 276.panta pirmajā daļā vārdus “pierādījumu analīzei” ar vārdiem “pierādījumu uzskaitījumam”.

73. Aizstāt 276.panta pirmajā daļā vārdus “pierādījumu analīzei” ar vārdiem “pierādījumu uzskaitījumam”.

67. Papildināt kodeksu ar 276.1pantu šādā redakcijā:

“276.1pants Tiesas izmeklēšanas neizdarīšana.

Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem tiesnesis (tiesa) var pieņemt lēmumu – neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis (tiesas) ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais ir izteicis lūgumu par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu pierādījumu pārbaudīšanā, tiesnesis (tiesa) noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu pierādījumu pārbaudīšanā, spriedumā norāda, ka tiesājamā vaina pierādīta. Tādā gadījumā pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

• nosaukumu izteikt: “Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā”;
• pirmajā daļā vārdus “tiesas izmeklēšanu” aizstāt ar vārdiem “pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā”;
• trešajā un ceturtajā daļā vārdus “tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu pierādījumu pārbaudīšanā” ar vārdiem “pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”;

Aizstāt 276.1 panta pirmajā daļā vārdu “(tiesas)” ar vārdu “(tiesa)”.

Pieņemt

Pieņemt

74. Papildināt kodeksu ar 276.1 pantu šādā redakcijā:

“276.1 pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā

Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem tiesnesis (tiesa) var pieņemt lēmumu — neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis (tiesa) ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais ir izteicis lūgumu par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, tiesnesis (tiesa) noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, spriedumā norāda, ka tiesājamā vaina pierādīta. Tādā gadījumā pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

Pēc jautājuma tiesājamiem par savas vainas atzīšanu vai neatzīšanu un viņu atbildēm tiesa noklausās prokurora, tiesājamā un viņa aizstāvja, tiesājamā likumisko pārstāvju, kā arī cietušā, civilprasītāja, civilatbildētāja vai viņu pārstāvju viedokli par to, kādā kārtībā nopratināmi tiesājamie, liecinieki, eksperti un pārbaudāmi citi pierādījumi lietā, un pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes kārtību.

68. Papildināt 277.pantu aiz vārdiem “citi pierādījumi lietā” ar vārdiem “kā arī viedokli par procesuālo darbību izdarīšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību”.

75. Papildināt 277.pantu pēc vārdiem “citi pierādījumi lietā” ar vārdiem “kā arī viedokli par procesuālo darbību izdarīšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību”.

Pirmstiesas izmeklēšanā dotās tiesājamā liecības tiesā var nolasīt, kā arī nopratināšanas protokolam pievienotos viņa liecību skaņu ierakstus var atskaņot šādos gadījumos:

1) ja ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, ko tiesājamais devis tiesā;

2) ja tiesājamais atsakās liecināt tiesā;

3) kad lietu izskata tiesājamā prombūtnē vai viņa nāves gadījumā, ja šai lietā ir vairāki tiesājamie.

69. Izteikt 279.panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā dotās tiesājamā liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:”

76. Izteikt 279.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā dotās tiesājamā liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:”.

Nopratinot lieciniekus, kas nav sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, pēc tiesas ieskata var izsaukt pedagogu, psihologu vai vecākus. Šīs personas ar tiesas atļauju var uzdot lieciniekiem jautājumus.

Ja patiesības noskaidrošana to prasa, nepilngadīgo liecinieku uz tiesas lēmuma pamata var nopratināt tiesājamā prombūtnē. Pēc tiesājamā atgriešanās tiesas zālē viņam jāpaziņo liecinieka liecība, kas dota viņa prombūtnē, un jādod iespēja uzdot šim lieciniekam jautājumus.

Liecinieks, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, pēc viņa nopratināšanas jāizraida no sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa pēc savas iniciatīvas, pēc prokurora vai pēc kāda procesa dalībnieka lūguma atzīst par nepieciešamu šā liecinieka turpmāku klātbūtni sēžu zālē.

70. Papildināt 284.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Nepieciešamības gadījumā liecinieku vai cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai no seksuālās izmantošanas tiesa var nopratināt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ievērojot 160.1 pantā noteikto kārtību

Pirms 160.panta piektajā un sestajā daļā minēto personu nopratināšanas tiesa uzklausa speciālista-psihologa vai eksperta viedokli par šīs personas iespēju piedalīties vai tikt nopratinātai tiesas sēdē”.

77. Papildināt 284.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja nepieciešams, liecinieku vai cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai no seksuālās izmantošanas, tiesa var nopratināt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ievērojot šā kodeksa 160.1 pantā noteikto kārtību.

Pirms šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minēto personu nopratināšanas tiesa uzklausa speciālista psihologa vai eksperta viedokli par attiecīgās personas iespēju piedalīties vai tikt nopratinātai tiesas sēdē.”

285.pants. Cietušā un liecinieka liecību nolasīšana

Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var nolasīt, kā arī nopratināšanas protokolam pievienotos viņu liecību skaņu ierakstus var atskaņot šādos gadījumos:

1) ja ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, kas dotas tiesā;

2) ja cietušais vai liecinieks aizmirsis kaut kādus lietas apstākļus;

3) ja cietušais vai liecinieks nav klāt tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā;

4) ja liecinieks vai cietušais izvairās no ierašanās tiesā vai atsakās liecināt;

5) ja ar psihologa vai tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minētās personas nevar piedalīties vai tikt nopratinātas tiesas sēdē.

71. 285.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:”

papildināt pirmās daļas 5.punktu aiz vārdiem “tiesas sēdē” ar vārdiem “vai nopratinātas ar speciālista – psihologa starpniecību”.

78. 285.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:”;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdē” ar vārdiem “vai nopratinātas ar speciālista psihologa starpniecību”.

293.pants. Tiesas izmeklēšanas pabeigšana

Pēc visu lietā esošo pierādījumu izskatīšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā procesa dalībniekiem, vai un ar ko viņi vēlas papildināt tiesas izmeklēšanu.

Ja tiek pieteikti lūgumi papildināt tiesas izmeklēšanu, tiesa šos lūgumus apspriež un pieņem attiecīgu lēmumu.

Pēc lūgumu izšķiršanas un nepieciešamām papildu darbībām tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, ka tiesas izmeklēšana pabeigta.

72. Papildināt 293.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa bez tiesas izmeklēšanas atsākšanas var pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tiesas procesa nodrošināšanu un nav saistīti ar pierādījumu pārbaudi vai jaunu pierādījumu pievienošanu.”

79. Papildināt 293.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa bez tiesas izmeklēšanas atsākšanas var pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tiesas procesa nodrošināšanu un nav saistīti ar pierādījumu pārbaudi vai jaunu pierādījumu pievienošanu.”

Taisot spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai noticis tiesājamam inkriminētais nodarījums;

2) vai šai nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs un tieši kurā krimināllikumā tas paredzēts;

3) vai tiesājamais ir vainīgs šai noziedzīgajā nodarījumā;

4) vai tiesājamais sodāms par viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

5) (izslēgts ar 1998.gada 14.oktobra likumu);

6) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina tiesājamā atbildību;

7) tieši kāds sods jāpiespriež tiesājamam un vai tas viņam jāizcieš;

7a) vai personai, kas atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jāpiemēro Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

8) kāds brīvības atņemšanas iestādes veids, uzsākot soda izciešanu, jānosaka tiesājamam;

9) (izslēgts ar 1998.gada 14.oktobra likumu);

10) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāizvēlas drošības līdzeklis pret tiesājamo;

11) vai apmierināma civilprasība, kam par labu un kādā apmērā; vai atlīdzināmi cietušajam nodarītie zaudējumi, ja civilprasība nav bijusi pieteikta;

12) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā atņemtajiem priekšmetiem;

13) kam uzliekami tiesu izdevumi.

73. Papildināt 300.panta pirmo daļu ar 4.“a” punktu šādā redakcijā:

”4a) vai pastāv 212.1panta piektajā daļā paredzētie apstākļi, ja krimināllieta ir izbeigta ar nosacījumiem un tiesvedība tajā atjaunota;”.

Aizstāt 300.panta 4a punktā vārdus “ar nosacījumiem” ar vārdiem “nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības”.

Pieņemt

80. Papildināt 300.panta pirmo daļu ar 4.“a” punktu šādā redakcijā:

…

Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja tiesājamā vaina ir pierādīta tikai un vienīgi ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti atbilstoši šā kodeksa 106.6 pantam, un citu pierādījumu lietā nav.

Notiesājošs spriedums nedrīkst balstīties uz pieņēmumiem un taisāms tikai ar nosacījumu, ka iztiesāšanas gaitā tiesājamā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta. Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu, kā arī gadījumā, kad personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi. Šā kodeksa 5.panta 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesa taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.

74. Izteikt 304.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa taisa notiesājošo spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.”

81. Izteikt 304.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.”

Sprieduma ievaddaļā jānorāda:

…

3) tiesas nosaukums, tiesas sastāvs, tiesas sēdes sekretārs, prokurors, aizstāvis, kā arī civilprasītājs, civilatbildētājs, cietušais un viņa pārstāvji;

75. 312.panta 3.punktā svītrot vārdus “civilprasītāji, civilatbildētāji, cietušais un viņu pārstāvji”.

82. Izslēgt 312.panta 3.punktā vārdus “civilprasītājs, civilatbildētājs, cietušais un viņu pārstāvji”.

Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, par ko nav bijis zināms tiesai, kura taisījusi pēdējo spriedumu, šai tiesai vai vienāda nosaukuma tiesai pēc sprieduma izpildīšanas vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu jāpieņem lēmums par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopuma.

76. Izteikt 372.pantu šādā redakcijā:

“Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, tad pēc sprieduma izpildes iestādes iesnieguma vai prokurora iesnieguma tiesā pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopības. Šis lēmums ir pārsūdzams 10 dienu laikā augstākas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

83. Izteikt 372.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, tad pēc sprieduma izpildes iestādes iesnieguma vai prokurora iesnieguma tiesā pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopības. Šis lēmums ir pārsūdzams desmit dienu laikā augstākas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus tiesa izlemj tiesas sēdē, piedaloties prokuroram.

Uz tiesas sēdi aicināms notiesātais, bet uz viņa lūgumu - arī aizstāvis. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicināms arī civilprasītājs. Šo personu neierašanās neaptur lietas izskatīšanu.

Lietas izskatīšana iesākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja ziņojumu, tad tiesa noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus un prokurora atzinumu. Pēc tam tiesa aiziet apspriesties un pieņem lēmumu.

77. Izteikt 374.pantu šādā redakcijā:

"Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus izlemj vienpersoniski vai koleģiāli, atkarībā no tā, kādā sastāvā tiesa taisījusi spriedumu. Tiesas sēdē piedalās prokurors.

Uz tiesas sēdi aicina notiesāto, bet pēc viņa lūgumu - arī aizstāvis. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicina arī civilprasītāju. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Lietas izskatīšana iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus, prokurora atzinumu un pieņem lēmumu apspriežu istabā."

84. Izteikt 374.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus izlemj vienpersoniski vai koleģiāli — atkarībā no tā, kādā sastāvā tiesa taisījusi spriedumu. Tiesas sēdē piedalās prokurors.

Uz tiesas sēdi aicina notiesāto, bet pēc viņa lūguma — arī aizstāvi. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicina arī civilprasītāju. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus, prokurora atzinumu un apspriežu istabā pieņem lēmumu.”

Lietu atjaunošana, kurās ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai lēmums, pieļaujama sakarā ar jaunu apstākļu atklāšanu. Par jauniem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatēta liecinieka liecību vai eksperta atzinuma apzināta nepatiesība, kā arī citu pierādījumu viltojums, uz kuriem pamatots tiesas spriedums vai lēmums;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatēta tiesnešu, prokurora, izmeklētāja vai izziņas izdarītāja noziedzīga ļaunprātība;

3) citi apstākli, kas, taisot spriedumu vai lēmumu, nav bijuši zināmi tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētiem apstākļiem pierāda, ka notiesātais nav vainīgs vai izdarījis vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru viņš notiesāts, kā arī pierāda attaisnotā vai tās personas vainu, par kuru lieta bijusi izbeigta.

78. Papildināt 388.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ar Satversmes tiesas nolēmumu atzīts par spēkā neesošu normatīvs akts, uz kuru bija pamatots tiesas nolēmums.”

85. Papildināt 388.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

1

2

3

4

5

6

79. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit otro A nodaļu šādā redakcijā:

86. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit otro A nodaļu šādā redakcijā:

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja tie nav skatīti kasācijas kārtībā, pēc 393.2 pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

Nav pieļaujama likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu jauna izskatīšana lietās par kriminālpārkāpumiem.

Jebkuru likumīgā spēkā stājušos spriedumus un lēmumus var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija tiesas nolēmumu atzinusi par neatbilstošu starptautiskiem nolīgumiem vai normatīvajiem aktiem, kuriem pievienojusies vai kurus ratificējusi Latvijas Republika.

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna krimināllietās, kurās piemērojams likums “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju.”

Izslēgt 393.1 panta pirmajā daļā vārdus “ja tie nav skatīti kasācijas kārtībā”.

Izslēgt 393.1 panta otro daļu.

Apsvērt 393.1 panta trešajā daļā vārdu “starptautiskiem nolīgumiem vai normatīvajiem aktiem, kuriem pievienojusies vai kurus ratificējusi Latvijas Republika” aizstāšanu ar vārdiem “Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.”

Noraidīt

Pieņemt

Pieņemt

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja tie nav skatīti kasācijas kārtībā, pēc šā kodeksa 393.2 pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

Jebkuru likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija tiesas nolēmumu atzinusi par neatbilstošu Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna krimināllietās, kurās piemērojams likums “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”.

Pieteikumu par sprieduma vai lēmuma jaunu izskatīšanu notiesātās, attaisnotās vai personas, pret kuru ar tiesas lēmumu krimināllieta izbeigta, interesēs var iesniegt zvērināts advokāts.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas.

Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti 393.1 panta trešajā daļā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki var iesniegt protestu 391.1 panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas izskatīšanas sākumam. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

Pieteikumu par sprieduma vai lēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās, attaisnotās personas vai personas, pret kuru ar tiesas lēmumu krimināllieta izbeigta, interesēs var iesniegt zvērināts advokāts.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas.

Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti šā kodeksa 393.1 panta trešajā daļā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki var iesniegt protestu šā kodeksa 391.1 panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas izskatīšanas sākumam. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

393.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas pieteikumu vai protestu var iesniegt:

1) ja nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa, vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa, kas novedis pie nelikumīga sprieduma taisīšanas;

2) ja dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā;

3) ja 450.pantā vai 451.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas tiesājamā stāvokļa pasliktināšanas.

73.

KPK 393.3 panta pirmās daļas 1.punktā izslēgt atkārtojošos tekstu “vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa”.

Pieņemt

Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja:

Pieteikums vai protests jāiesniedz rakstveidā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā.

Pieteikumā vai protestā jānorāda un jāmotivē sprieduma vai lēmuma pārsūdzēšanas pamats, kas minēts 393.3 pantā.

Pieteikums vai protests iesniedzams rakstveidā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

Pieteikumā vai protestā jānorāda un jāmotivē sprieduma vai lēmuma pārsūdzēšanas pamats, kas minēts šā kodeksa 393.3 pantā.

Pieteikuma vai protesta izsniegšanai atbilstoši 393.3 panta nosacījumiem termiņa ierobežojumu nav.

Pieteikuma vai protesta iesniegšanai atbilstoši šā kodeksa 393.3 panta nosacījumiem termiņa ierobežojumu nav.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma izskatīšanu vai protesta iesniegšanu

393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un viņu intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

75.

Apsvērt 393.6 panta otrajā daļā vārdu “pieteikuma izskatīšanu vai” izslēgšanu.

Izslēgt 393.6 panta otrajā daļā vārdus “pieteikuma izskatīšanu vai”.

Pieņemt

Pieņemt

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par prokurora protesta iesniegšanu.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par protesta iesniegšanu.

Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

Senāta Krimināllietu departaments, ja pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, ja tas pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai.

Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 456. - 460.panta noteiktajā kārtībā, izņemot 458.panta sestās daļas nosacījumu .

Gadījumos, kas minēti 393.1 panta trešajā daļā, ja nolēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieki, ja viņi nav agrāk piedalījušies šīs lietas izskatīšanā

Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šā kodeksa 456. — 460.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot 458.panta sestās daļas nosacījumu.

Gadījumos, kas minēti šā kodeksa 393.1 panta trešajā daļā, ja nolēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori , kuri agrāk nav piedalījušies lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem, kurš agrāk nav piedalījies lietas izskatīšanā.

Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti 461.pantā.

Lēmuma saturam jāatbilst 462.panta prasībām.”

Pieteikuma vai protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti šā kodeksa 461.pantā.

Lēmuma saturam jāatbilst šā kodeksa 462.panta prasībām.”

…

Personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, saīsināto procesu var piemērot arī lietās par smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas.

80. Izslēgt 406.panta otrajā daļā vārdus “Personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai,”.

87. Izslēgt 406.panta otrajā daļā vārdus “Personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai”.

413.pants. Iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem

Apsūdzētajam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī tās juridiskās personas pārstāvim, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no brīža, kad prokurors pieņēmis lēmumu lietu virzīt tiesai.

Šīs personas ar visiem krimināllietas materiāliem iepazīstina prokurors, par ko sastāda protokolu.

Ja pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem tiek pieteikti lūgumi vai iesniegumi, prokurors tos izskata un pieņem lēmumu par to apmierināšanu vai noraidīšanu.

81. 413.pantā:

papildināt ar trešo daļu šādā redakcija:

“Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

77.

413.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu” ar vārdiem “pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”;

Papildināt 413.panta trešo daļu ar vārdiem “pierādījumu pārbaudīšanā”.

Pieņemt

Noraidīt

88. 413.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

416.pants. Iztiesāšanas kārtība

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Iztiesāšanu tiesnesis izdara vienpersoniski, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu, un pret to neiebilst cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, tiesnesis noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.

82. Izteikt 416.pantu šādā redakcija:

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Krimināllietu iztiesā 14.pantā noteiktajā tiesas sastāvā.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas

izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesnesis pārbauda šā panta 5.daļā norādītos pierādījumus, noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.

416.panta trešās daļas teikumu izteikt jaunā redakcijā:

Prokurora atkārtota neierašanās tiesas sēde nav pamats krimināllietas izbeigšanai. Pārnestā sēdē tiek pieaicināts cits prokurors.

416.panta ceturtajā un septītajā daļā aizstāt vārdus “tiesas izmeklēšanu” ar vārdiem “pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā”.

Noraidīt

Pieņemt

89. Izteikt 416.panta tekstu šādā redakcijā:

“Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Krimināllietu iztiesā šā kodeksa 14.pantā noteiktajā tiesas sastāvā.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu — neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesnesis pārbauda šā panta piektajā daļā minētos pierādījumus, noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, spriedumā norādāms, ka tiesājamā vaina ir pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

Par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 23.6 pantu, 106.4 panta otro daļu, 131.panta trešo un ceturto daļu, 208.1 un 367.1 pantu, var iesniegt sūdzību Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam personas, uz kurām lēmums attiecas, to aizstāvis un likumiskais pārstāvis 10 dienu laikā no brīža, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu un tā saturu.

83. Izslēgt 466.pantā skaitļus un vārdu “23.6 pantu”.

90. Izslēgt 466.pantā skaitļus un vārdu “23.6 pantu”.

1

2

3

4

5

6

84. Papildināt kodeksu ar divpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

91. Papildināt kodeksu ar divpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

“Divpadsmitā sadaļa

Starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā vispārīgie noteikumi

471.pants Starptautiskās sadarbības veidi.

Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk- krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un sniedz :

1. personas izdošanā tās kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildei;
2. kriminālprocesa nodošanā ;
3. notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;
4. procesuālās darbības izpildē;
5. sprieduma atzīšanā un izpildē;
6. citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk - starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk — krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1. personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;
2. kriminālprocesa nodošanā;
3. notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;
4. procesuālās darbības izpildē;
5. sprieduma atzīšanā un izpildē;
6. citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk — starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība.

Citas valsts kriminālprocesuālā kārtība var tikt piemērota, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tā principus.

80.

Aizstāt 472.panta pirmajā daļā vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme”.

Pieņemt

Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Latvijas Republikas Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība.

Citas valsts kriminālprocesuālā kārtība var tikt piemērota, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tās principus.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus var nosūtīt un saņemt kompetentās iestādes, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas regulē starptautisko sadarbību.

Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešo sazināšanos.

Ja ar ārvalsti nav līgums par krimināltiesisko sadarbību, tad tiesības griezties ārvalstīs vai saņemt ārvalsts sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram.

Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt apliecinājumu ārvalstij, ka sadarbībā ievēros savstarpējību, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību ievērojot tādus pašus principus.

Aizstāt 473.panta pirmajā daļā vārdus “var nosūtīt un saņemt” ar vārdiem “nosūta un saņem”.

Papildināt 473.panta otrās daļu pēc vārda “sazināšanos” ar vārdiem “starp tiesu, prokuratūras un izziņas iestādēm.”.

Aizstāt 473.panta trešajā daļā vārdus “griezties ārvalstīs” ar vārdiem “iesniegt ārvalstij sadarbības lūgumu”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus nosūta un saņem kompetentās iestādes, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību.

Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešu sazināšanos starp tiesu, prokuratūras un izziņas iestādēm.

Ja ar ārvalsti nav līguma par krimināltiesisko sadarbību, tiesības iesniegt ārvalstij krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vai saņemt ārvalsts krimināltiesiskās sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram.

Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

Pierādījumi, kuri iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalsts noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi.

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi.

Veicot starptautisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā sadaļā paredzētos gadījumos veikt aizstāvību.

Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta vai citos šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1. tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti ;
2. iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;
3. piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos;
4. iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Advokāta piedalīšanās ir obligāta:

1. ja persona ir nepilngadīga;
2. ja persona ir kurla, mēma, akla vai kura savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pati izlietot savas tiesības.

Procesa virzītājs, tiesa vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, personu pilnīgi vai daļēji var atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Veicot krimināltiesisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā sadaļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1. tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;
2. iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;
3. piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos;
4. iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Advokāta piedalīšanās ir obligāta, ja:

1. persona ir nepilngadīga;
2. persona ir kurla, mēma, akla vai savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pati izlietot savas tiesības.

Procesa virzītājs, tiesa vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskā līgumā vai likumā nav noteikts citādi. Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas ir nepieciešama tā izpildei.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi. Lūgumā norāda:

Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā.

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās kā sazināšanās valodu.

Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt nepievienojot tulkojumu.

Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu ārvalsts valsts valodā.

Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā.

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās kā sazināšanās valodu.

Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

Latvija sedz izdevumus, kas rodas veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā sadaļā vai citā normatīvā akta vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.

Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un sakarā ar personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā sadaļā vai citā normatīvajā aktā vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.

Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde lūdz tai tranzīta atļauju.

Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, tranzīta lūgumu neiesniedz, bet trešo valsti starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos tikai informē.

Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītas personas tranzītu caur Latvijas Republikas teritoriju. Tranzīta lūgumu noraida, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts un viņš nav piekritis savai pārvietošanai uz šo ārvalsti.

Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrētās krimināltiesiskās sadarbības veida lūgumu.

Papildināt 479.panta pirmās daļas tekstu pēc vārda “teritoriju” ar vārdiem “nepieciešamības gadījumā”.

Aizstāt 479.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “noraida” ar vārdu “var noraidīt” un izslēgt vārdus “un viņš nav piekritis savai pārvietošanai uz šo valsti”.

Pieņemt

Pieņemt

Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, lūdz tai tranzīta atļauju.

Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to.

Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts.

Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

Četrdesmitā nodaļa

473. Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:
474. 1) apsūdzētais vai tiesājamais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku ne mazāku par četriem mēnešiem.

Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

Ja konstatēti 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs griežas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

Ierosinājumā norāda 476.pantā minēto informāciju un tam pievieno 482.pantā minētos pielikumus.

Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, par ko informē procesa virzītāju.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.

Ja konstatēti šā kodeksa 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

Ierosinājumā norāda šā kodeksa 476.pantā minēto informāciju un tam pievieno 482.pantā minētos pielikumus.

Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.

Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši 476.panta prasībām un tam pievieno:

1. lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju;
2. lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju;
3. likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma panta tekstu, kurš regulē noilgumu;
4. rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju;
5. informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;
6. citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

86.

Izteikt 482.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju”.

Pieņemt

Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši šā kodeksa 476.panta prasībām un tam pievieno:

1. lēmumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju;
2. lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju;
3. likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;
4. rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju;
5. informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;
6. citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

Ja konstatēti 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas Republikas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot 482.pantā minētos dokumentus.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei.

87.

Izslēgt 483.panta pirmajā daļā vārdu “Republikas”.

Pieņemt

Ja konstatēti šā kodeksa 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot šā kodeksa 482.pantā minētos dokumentus.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei.

Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot 476.panta prasības. Tajā norāda arī tiesas lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt izdošanas lūgumu.

Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami īsākā laikā, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.

Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot šā kodeksa 476.panta prasības. Tajā norāda arī tiesas lēmumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt personas izdošanas lūgumu.

Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami ātrāk, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.

485. pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

Ja personu izdod pirmstiesas izmeklēšanas laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūrai par izdotās personas nogādāšanas faktu Latvijā trīs dienu laikā jāpaziņo procesa virzītājam.

Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde griežas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.

485. pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

Ja personu izdod pirmstiesas izmeklēšanas laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, — jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūra par to, ka izdotā persona nogādāta Latvijā, triju dienu laikā paziņo procesa virzītājam.

Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde vēršas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.

Ja ārvalsts atlikusi izdotās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu.

Ja ārvalsts atlikusi izdodamās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu.

487.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robecas

Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota.

Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1. saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;
2. nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;
3. persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja personai bija;
4. persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdēvējas valsts piekrišanu.

Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, 30.nodaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.

Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota.

Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1. saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;
2. nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;
3. persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija;
4. persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdevējas valsts piekrišanu.

Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, šā kodeksa trīsdesmitajā nodaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.

Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas robežas šķērsošanas brīža.

Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā

88.

Aizstāt 488.panta pirmajā daļā vārdu “robežas” ar vārdiem “valsts robežas”.

Pieņemt

Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.

Četrdesmit pirmā nodaļa

Personas izdošana ārvalstij

Personas izdošana ārvalstij

Personu, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku ne mazāku par četriem mēnešiem.

Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.

Izslēgt 489.panta pirmajā daļā vārdu “Republikas”.

Pieņemt

Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.

473. Personas izdošanu var atteikt, ja :

1. noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā ;
2. persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgu nodarījumu;
3. Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
4. izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;
5. ja ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas, kas nodrošinātu tiesības uz lietas atkārtotu iztiesāšanu pēc izdotās personas pieprasījuma;
6. ja izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

Personas izdošana nav pieļaujama, ja :

1. persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kas ir likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (turpmāk tekstā – Latvijas pilsonis);
2. izdošanas lūgums saistīts ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai sodīt personu rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas iepriekšminēto iemeslu dēļ;
3. attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;
4. saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;
5. persona likumā noteiktā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
6. ja ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;
7. personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

Starptautiskais līgums var paredzēt citu izdošanas atteikuma iemeslu uzskaitījumu.

Personas izdošanu var atteikt, ja:

1. noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritor ijā;
2. persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
3. Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
4. izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;
5. ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu;
6. izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1. persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis — likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (turpmāk — Latvijas pilsonis);
2. personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas iepriekšminēto iemeslu dēļ;
3. attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;
4. saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;
5. persona likumā noteiktajā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
6. ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;
7. personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

Starptautiskais līgums var paredzēt citu izdošanas atteikuma iemeslu uzskaitījumu.

Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

Izdodamai personai ir tiesības:

1. zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;
2. izdošanas procesā lietot viņam saprotamu valodu;
3. sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;
4. pieteikt lūgumus, tajā skaitā par vienkāršoto izdošanu;
5. iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;
6. aicināt Latvijas Republikas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

Izdodamajai personai ir tiesības:

1. zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;
2. izdošanas procesā lietot tai saprotamu valodu;
3. sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;
4. pieteikt lūgumus, tajā skaitā par vienkāršoto izdošanu;
5. iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;
6. aicināt Latvijas Republikas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Izziņas iestāde vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona citas valsts teritorijā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu izdošanas nolūkā, iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izziņas iestāde vai prokurors sastāda protokolu, norādot aizturētā uzvārdu, vārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī - kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

Izdodamo personu informē par viņas tiesībām.

Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

Izziņas iestāde vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas valsts teritorijā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izziņas iestāde vai prokurors sastāda protokolu, norādot tajā aizturētā vārdu, uzvārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī to, kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

Izdodamo personu informē par tās tiesībām.

Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamajai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu ir norādīts: ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu; ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu; par kādu noziedzīgo nodarījumu tiks lūgta izdošana; ziņas par izdodamo personu, un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, prokurors iesniedz tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu piemērošanu un to pamatojošos materiālus.

90.

Aizstāt 493.panta otrajā daļā un 495.panta otrajā daļā vārdu “teritorijā” ar vārdiem “darbības teritorijā”.

Pieņemt

Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamajai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu ir norādīts ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu, kā arī tas, ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu un par kādu noziedzīgo nodarījumu tiks lūgta izdošana, sniegtas ziņas par izdodamo personu un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, prokurors iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un to pamatojošos materiālus.

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamajai personai.

Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts savādāk.

Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors atbrīvo:

1. ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par šāda lūguma aizkavēšanās pamatotiem iemesliem;
2. ja 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;
3. ja 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;
4. ja ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

Personas atbrīvošana nerada šķēršļus atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

494.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors var atbrīvot:

1. ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par šāda lūguma aizkavēšanās pamatotiem iemesliem;

1. ja 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;
2. ja 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;
3. ja ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

Līdzšinējo piekto daļu uzskatīt par sesto daļu.

Pieņemt

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu lemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamajai personai.

Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas dienas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors var atbrīvot, ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par pamatotiem šāda lūguma aizkavēšanās iemesliem.

Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors atbrīvo, ja:

1. 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;
2. 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;
3. ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

Personas atbrīvošana nerada šķēršļus tās atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc lūguma par personas izdošanu saņemšanas, ja tam ir pievienoti:

1. ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu;
2. likuma panta teksts, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma panta teksts, kurš regulē noilgumu;
3. ziņas par izdodamo personu.

Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā, kā par pagaidu apcietinājumu.

Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

495.panta pirmajā daļā vārdus “ja tam” aizstāt ar vārdu “kuram”, un 1.daļu aiz 1.punkta papildināt ar punktu šādā redakcijā”:

“noziedzīga nodarījuma apraksts vai lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības”.

Papildināt 495.panta ceturtās daļas tekstu pēc vārdiem “vienu gadu” ar tekstu “bet ne ilgāku par ārvalstī piespriesto soda termiņu, ja tas ir mazāks par vienu gadu”.

Pieņemt

Pieņemt

Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc tam, kad saņemts lūgums par personas izdošanu līdz ar:

1. ārvalsts lēmumu par personas apcietinājumu vai spēkā stājušos spriedumu attiecībā uz konkrēto personu;
2. noziedzīgā nodarījuma aprakstu vai lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības;
3. likuma panta tekstu, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma panta tekstu, kurš regulē noilgumu;
4. ziņām par izdodamo personu.

Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā kā par pagaidu apcietinājumu.

Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, turklāt nedrīkst būt ilgāks par ārvalstī piespriesto soda termiņu, ja tas ir mazāks par vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti.

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti.

497.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

Ģenerālprokuratūra, saņemot ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv 489.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 490.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

Ja lūgumā nav pietiekama informācija jautājuma izlemšanai par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildus informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildus informācija, tad termiņu rēķina no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

Prokurors izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod iespēju sniegt paskaidrojumus.

Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

KPK 497.panta 4.daļa papildināma aiz vārda “prokurors” ar vārdu “iepazīstina”.

Pieņemt

497.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv šā kodeksa 489.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 490.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu rēķina no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod tai iespēju sniegt paskaidrojumus.

Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

Prokurors, izvērtējot personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1. par personas izdošanas pieļaujamību;
2. par atteikšanos izdot personu.

Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma un pārbaudes materiālu kopijas.

Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātā 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā.

Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo izdodamai personai un ārvalstij. Izdodamo personu prokurors nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.

498.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma kopiju”.

Pieņemt

Prokurors, izvērtējis personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1. par personas izdošanas pieļaujamību;
2. par atteikšanos izdot personu.

Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma kopiju.

Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā.

Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo attiecīgajai personai un ārvalstij. Prokurors šo personu nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.

Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus nepieciešamos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu došanai.

Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību.

Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus vajadzīgos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu sniegšanai.

Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību.

Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. atstāt prokurora lēmumu negrozītu;
2. atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;
3. nodot izdošanas lūgumu papildus pārbaudei.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, izdodamo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. atstāt prokurora lēmumu negrozītu;
2. atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;
3. nodot izdošanas lūgumu papildu pārbaudei.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, attiecīgo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

Spēkā stājušos lēmumu kopā ar pārbaudes materiāliem par personas izdošanas pieļaujamību Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1. personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;
2. nodarījumu uzskata par politisku vai militāru;
3. ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt sakarā ar tās rasi, reliģisko piederību, tautību vai politiskajiem uzskatiem.

Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

Pēc lēmuma saņemšanas par atteikšanos personu izdot Ģenerālprokuratūra nekavējoties personu atbrīvo no apcietinājuma.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

1. KPK 501.pantā:

• pirmajā daļā redakcionāli mainīt vārdu kārtību:

• trešās daļas 3.punkta redakciju labot atbilstoši otrajā lasījumā izdarītajiem labojumiem 490.un 515.pantā:

Pieņemt

Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1. personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;
2. nodarījumu uzskata par politisku vai militāru;
3. ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ.

Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

Tiklīdz saņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, Ģenerālprokuratūra nekavējoties atbrīvo personu no apcietinājuma.

Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus par vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1. par personas izdošanu;
2. par atteikšanos personu izdot;
3. par personas izdošanas pieļaujamību.

Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek apmierināts; par to paziņojot lūguma iesniedzējai valstij.

Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma smagumu, izdarīšanas vietu, lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij persona izdodama.

Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus par vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1. par personas izdošanu;
2. par atteikšanos izdot personu;
3. par personas izdošanas pieļaujamību.

Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek apmierināts. Par to paziņo lūguma iesniedzējai valstij.

Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma smagumu, tā izdarīšanas vietu un lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij persona izdodama.

Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

Iekšlietu ministrija vienojas par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, šo personu prokurors atbrīvo no apcietinājuma.

Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

Iekšlietu ministrija vienojas ar ārvalsti par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, prokurors šo personu atbrīvo no apcietinājuma.

Pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu tieslietu ministrs pēc ģenerālprokurora ierosinājuma var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij Latvijā iesākta kriminālprocesa pabeigšanai vai piespriestā soda izpildei.

Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī, un šāda izdošana netraucē veikt tiesvedību Latvijā, tieslietu ministrs var izdot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļ nodošanas laiku.

97.

504.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu “izdošana” ar vārdu “nodošana”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “izdot” ar vārdu “nodot”.

Pieņemt

Pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu tieslietu ministrs pēc ģenerālprokurora ierosinājuma var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij Latvijā iesākta kriminālprocesa pabeigšanai vai piespriestā soda izpildei.

Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī un šāda izdošana netraucē veikt tiesvedību Latvijā, tieslietu ministrs var nodot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļnodošanas laiku.

505.pants Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma tā var tikt izdota atkārtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu.

505.pants. Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma to var izdot atkārtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu.

Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1. saņemta izdodamās personas rakstiska piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;
2. izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;
3. pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav izpildāms piespriestais sods.

Izdodamā persona savu piekrišanu vienkāršotajai kārtībai apliecina advokāta klātbūtnē prokuroram līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmās daļas 1.un 2.punktā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus Ģenerālprokuroram.

Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. par personas izdošanu;
2. par atteikšanos izdot;
3. par vienkāršotās kārtības nepiemērošanu.

Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Par personas izdošanu vai atteikšanos izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod izpildei Iekšlietu ministrijai.

Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1. saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;
2. izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;
3. pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav jāizpilda piespriestais sods.

Izdodamā persona savu piekrišanu vienkāršotajai kārtībai apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. par personas izdošanu;
2. par atteikšanos personu izdot;
3. par vienkāršotās kārtības nepiemērošanu.

Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod lēmumu izpildei Iekšlietu ministrijai.

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai arī Iekšlietu ministrija.

Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai — arī Iekšlietu ministrija.

Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

1) ārvalsts lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un Latvijas piekrišana to pārņemt;

2)Latvijas iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un ārvalsts piekrišana to nodot.

Ja nodarījums, par kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana (turpmāk 42.un 43.nodaļās-nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, nepārņemot kriminālprocesu. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā.

Kriminālprocesa pārņemšanas pamats ir:

Ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana (turpmāk četrdesmit otrajā un četrdesmit trešajā nodaļā — nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, nepārņemot kriminālprocesu. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā.

Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

1)nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta pārņemšana, netiek uzskatīts par noziedzīgu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

2)iestājies kriminālatbildības noilgums, tajā skaitā pagājuši arī tie seši mēneši, par kuriem noilguma termiņš tiek pagarināts, ja nodarījums nonāk Latvijas krimināltiesiskajā jurisdikcijā vienīgi saskaņā ar lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu,

3)nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu kādu personu turēt aizdomās vai apsūdzēt nodarījuma izdarīšanā;

4)Latvijā par to pašu nodarījumu pieņemts galīgs nolēmums;

5)kriminālprocesa, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, pārņemšanas lūgumu iesniegusi valsts, ar kuru Latvijai nav līguma par kriminālspriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu, pie kam šai valstij pašai pastāv iespēja piespriestā soda izpildei;

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja:

Apsvērt 510.pantā un 512.panta pirmās daļas 2.punktā vārda “neizpildīšana” aizstāšanu ar vārdu “noraidīšana”.

Aizstāt 510.pantā un 512.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “neizpildīšana” ar vārdu “noraidīšana”.

Aizstāt 510.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “kriminālspriedumu” ar vārdiem “tiesas spriedumu krimināllietās”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja: