Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 16./17.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 16./17.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

Zemessardze pilda šādus uzdevumus:

a) iesaista Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

b) nodrošina savu struktūrvienību kaujas un mobilizācijas gatavību, veic pretizlūkošanas funkcijas savas struktūras ietvaros;

c) veic zemessargu tiesisko un militāro sagatavošanu Zemessardzes uzdevumu izpildei;

d) piedalās valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, likumā paredzētajā kārtībā sniedz palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību realizācijā un ar likumu noteikto pienākumu pildīšanā.

1. Izslēgt 2.panta "b" punktā vārdus "veic pretizlūkošanas funkcijas savas struktūrvienības ietvaros".

1. Izslēgt 2.panta “b” punktā vārdus “veic pretizlūkošanas funkcijas savas struktūrvienības ietvaros”.

3.pants. Zemessardzes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un politiskajām partijām

(1) . . .

(2) Zemessardze sadarbojas ar Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, Drošības dienestu, policiju un citām valsts institūcijām, iestādēm, organizācijām un dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.

. . .

2. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus "Aizsardzības spēkiem, Drošības dienestu" ar vārdiem "Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajām struktūrvienībām".

2. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “Aizsardzības spēkiem, Drošības dienestu” ar vārdiem “Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajām struktūrvienībām”.

4.pants. Zemessardzes darbības tiesiskais pamats

(1) Zemessardzes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par valsts aizsardzību", šis likums, citi likumi un normatīvie akti, Zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti.

(2) Zemessardzes dienesta pildīšanas kārtību nosaka Zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti, kurus apstiprina Ministru kabinets.

3. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "likums "Par valsts aizsardzību"" ar vārdiem "Nacionālās drošības likums, Nacionālo bruņoto spēku likums un Militārā dienesta likums";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "aizsardzības ministrs".

7. Saeimas deputāti L. Muciņš un J. Bunkšs:

4. panta otro daļu atstāt spēkā esošajā redakcijā.

7. Saeimas deputāte H.Demakova:

4. panta otro daļu atstāt spēkā esošajā redakcijā.

Noraidīt

Noraidīt

3. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likums “Par valsts aizsardzību”” ar vārdiem “Nacionālās drošības likums, Nacionālo bruņoto spēku likums un Militārā dienesta likums”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “aizsardzības ministrs”.

5.pants. Uzņemšana Zemessardzē

(1) . . .

(2) Zemessardzes dienestā nevar iesaistīt personas, kuras jau pilda dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, Aizsardzības spēkos, Drošības dienestā vai muitā, vai arī atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem.

(3) Par zemessargiem nevar būt personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem, atrodas narkologa uzskaitē, kurām ir hroniski psihiski traucējumi ar sociālu dezaptāciju vai tiem pielīdzināti stāvokļi, kā arī personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nav derīgas dienestam kara laikā vai atzītas par rīcībnespējīgām.

(4) Uzņemšanas kārtību nosaka nolikums, kuru apstiprina Ministru kabinets.

4. 5.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "iesaistīt" ar vārdiem "karavīrus, kuri pilda aktīvo militāro dienestu, un";

izslēgt otrajā daļā vārdus "Aizsardzības spēkos, Drošības dienestā";

aizstāt trešajā daļā vārdu "noziegumiem" ar vārdiem "noziedzīgiem nodarījumiem";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "aizsardzības ministrs";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Katram zemessargam jāstājas obligātā militārā dienesta rezerves uzskaitē atbilstošajā valsts militārā dienesta pārvaldē (nodaļā) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

4. 5.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “iesaistīt” ar vārdiem “karavīrus, kuri pilda aktīvo militāro dienestu, un”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “Aizsardzības spēkos, Drošības dienestā”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “noziegumiem” ar vārdiem “noziedzīgiem nodarījumiem”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “aizsardzības ministrs”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Katram zemessargam jāstājas obligātā militārā dienesta rezerves uzskaitē attiecīgajā valsts militārā dienesta pārvaldē (nodaļā) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

(1) Zemessardzē uzņemtās personas - zemessargi pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā (turpmāk - ārrindas dienests), pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi par ārrindas dienestu.

(2) Zemessargi var stāties arī darba attiecībās ar Zemessardzi (turpmāk - ierindas dienests) tās priekšnieka apstiprināta amatu saraksta amatos, noslēdzot līgumu ar Zemessardzi likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pamatojoties uz likumu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu", personas, kas pakļautas iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas plānu var pildīt dienestu Zemessardzē.

(4) Atsevišķām personām var piešķirt Zemessardzes padomnieka statusu. Padomnieks sniedz palīdzību sabiedriski politiskajos, militārajos un zinātniski tehniskajos jautājumos. Padomnieka statusa piešķiršanas kārtību apstiprina Zemessardzes komandieris.

(5) Ja zemessargs līgumā noteiktajā kārtībā izstājas no Zemessardzes, viņam nekavējoties jāstājas uzskaitē valsts dienesta rezervē.

(6) Jauniešus vecumā līdz 18 gadiem var iesaistīt jaunsargu kustībā, lai pievērstu tos patriotisko un militāro zināšanu apguvei. Zemessardzes komandieris apstiprina jaunsargu nolikumu un tas tiek saskaņots ar Latvijas Republikas Izglītības ministriju.

5. 7.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"7.pants. Zemessardzes dienesta izpilde";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "(turpmāk - ārrindas dienests)" un vārdus "par ārrindas dienestu";

izslēgt otro, trešo un piekto daļu.

4.

7. Saeimas deputāti L. Muciņš un J. Bunkšs:

7. panta pirmo daļu atstāt spēkā esošajā redakcijā.

7. Saeimas deputāte H.Demakova:

7. panta pirmo daļu atstāt spēkā esošajā redakcijā.

Noraidīt

Noraidīt

5. 7.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7.pants. Zemessardzes dienesta izpilde”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk — ārrindas dienests)” un vārdus “par ārrindas dienestu”;

izslēgt otro, trešo un piekto daļu.

8.pants. Zemessardzes dienesta pakāpes

(1) Visiem zemessargiem gan ierindas dienestā, gan ārrindas dienestā piešķir atbilstošas Zemessardzes dienesta pakāpes,

zemessargus sadalot zemessargu, Zemessardzes instruktoru un Zemessardzes virsnieku grupās.

Zemessargiem ir šādas dienesta pakāpes - zemessargs,

vecākais zemessargs.

Zemessardzes instruktoriem - Zemessardzes kaprālis, Zemessardzes seržants, Zemessardzes virsseržants, Zemessardzes virsniekvietnieks

Zemessardzes jaunākajiem virsniekiem- Zemessardzes leitnants, Zemessardzes virsleitnants, Zemessardzes kapteinis.

Zemessardzes vecākajiem virsniekiem - Zemessardzes majors, Zemessardzes pulkvežleitnants, Zemessardzes pulkvedis.

Zemessardzes augstākajiem virsniekiem - Zemessardzes ģenerālis.

. (2) Zemessardzes ierindas dienesta amatu sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un tām atbilstošām dienesta pakāpēm nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Ja zemessargs tiek atvaļināts, noņemot no uzskaites Zemessardzē, viņa dienesta pakāpei pievieno vārdu "atvaļināts".

6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Zemessargu dienesta pakāpes

Zemessargiem piešķir karavīru dienesta pakāpes. Dienesta pakāpju piešķiršanu, pazemināšanu un atņemšanu reglamentē Militārā dienesta likums.”

5.

Izteikt likuma 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Zemessargu dienesta pakāpes

(1) Zemessargus iedala zemessargu, instruktoru un virsnieku grupās.

(2) Zemessardzes zemessargiem ir šādas dienesta pakāpes - zemessargs, vecākais zemessargs.

(3) Zemessardzes instruktoriem un virsniekiem ir vispārējās karavīru pakāpes saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

Pieņemt

6. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Zemessargu dienesta pakāpes

(1) Zemessargus iedala zemessargu, instruktoru un virsnieku grupās.

(2) Zemessargiem ir šādas dienesta pakāpes — zemessargs, vecākais zemessargs.

(3) Zemessardzes instruktoriem un virsniekiem ir vispārējās karavīru pakāpes saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

Zemessardzes organizācijas princips ir vienvadība, un to realizē Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris, kurš ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(1996.gada 12.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.01.97.)

6.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt likuma 10. pantā vārdus “kurš ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim”.

Pieņemt

7. Izslēgt 10.pantā vārdus “kurš ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim”.

11.pants. Zemessardzes komandiera kompetence

(1) Zemessardze ir pakļauta Zemessardzes komandierim. Viņa pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem.

(2) Zemessardzes komandieris izskata un apstiprina Zemessardzes vienību un uzņēmumu veidošanu un izvietojumu.

(3) Zemessardzes komandieris apstiprina Zemessardzes normatīvos aktus un tās darbību reglamentējošos nolikumus.

(4) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 14.12.2000).

(5) Zemessardzes komandieris organizē un plāno Zemessardzes darbību, nodrošina Zemessardzes struktūrvienību pastāvīgu vadību, zemessargu kaujas un mobilizācijas gatavību un atbild par to.

(6) Zemessardzes komandieris rīkojas ar Zemessardzes līdzekļiem likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt no visām valsts un pašvaldību iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem ziņas valsts aizsardzības jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes darbības sfēru.

7. 11.pantā:

izslēgt otro un trešo daļu;

izslēgt septītajā daļā vārdus "valsts aizsardzības jautājumos, kā arī".

8. 11.pantā:

izslēgt otro un trešo daļu;

izslēgt septītajā daļā vārdus “valsts aizsardzības jautājumos, kā arī”.

12.pants. Latvijas Republikas Zemessardzes štābs

Zemessardzes komandieris ar pavēli izveido savu darba institūciju - Zemessardzes štābu.

8. Izslēgt 12.pantu.

9. Izslēgt 12.pantu.

14.pants. Komplektēšanas pamati

(1) . . .

(2) Zemessargus atbilstoši amatam un specialitātei uz brīvprātības pamata komplektē ārrindas dienestā un uz profesionāla Zemessardzes dienesta pildīšanas pamata - ierindas dienestā.

(3) . . .

(4) . . .

(5) Maksimālais vecums ierindas dienestā zemessargu grupā ir 45 gadi, Zemessardzes instruktoru grupā - 50 gadi.

9. Izslēgt 14.panta otro un piekto daļu.

8.

7. Saeimas deputāti L. Muciņš un J. Bunkšs:

14. panta otro daļu atstāt spēkā esošajā redakcijā.

7. Saeimas deputāte H.Demakova:

14. panta otro daļu atstāt spēkā esošajā redakcijā.

Noraidīt

Noraidīt

10. Izslēgt 14.panta otro un piekto daļu.

(1) Zemessardzes virsnieku sastāvu komplektē no Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ārvalstu militārās mācību iestādes un Zemessardzes virsnieku kursus beigušajiem zemessargiem, kā arī no Aizsardzības spēku rezerves karavīriem, kuriem piešķirta virsnieka pakāpe.

(2) Zemessardzes virsnieku maksimālais vecums Zemessardzes ierindas dienestā ir šāds:

Zemessardzes leitnants, virsleitnants 40 gadi,

Zemessardzes kapteinis 45 gadi,

Zemessardzes majors 50 gadi,

Zemessardzes pulkvecleitnants 55 gadi,

Zemessardzes pulkvedis 60 gadi,

Zemessardzes ģenerālis 65 gadi.

(3) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 14.12.2000).

(4) Ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var noteikt individuāli tiem Zemessardzes virsniekiem, kuri sasnieguši šā panta otrajā daļā noteikto maksimālo vecumu, citu maksimālo vecumu attiecībā uz Zemessardzes ierindas dienestu, taču nepārsniedzot minēto vecumu vairāk par pieciem gadiem.

(5) Ja ierindas dienesta virsnieks pilda dienestu amatā, kurā amata pakāpe ir augstāka par virsnieka dienesta pakāpi, uz viņu attiecināmas šā panta otrajā daļā noteiktās maksimālā vecuma prasības atbilstoši ieņemamā amata pakāpei.

(1) Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zemessardzes kursu kadetu sastāvu komplektē no zemessargiem, kas jau pildījuši obligāto aktīvo militāro dienestu, Zemessardzes ierindas dienestu ne mazāk par vienu gadu vai Zemessardzes ārrindas dienestu - divus gadus. Maksimālais vecums tiem, kas vēlas iegūt Zemessardzes virsnieka pamatizglītību, ir 30 gadi.

(2) Zemessardzes virsnieku un darbinieku apmācību Zemessardzes dienestā nepieciešamajās specialitātēs uz līguma pamata var veikt arī ārvalstu militārajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs.

(3) Augstākās militārās mācību iestādes beigušajiem zemessargiem obligāti jānodien:

5 gadi pēc vispārējās virsnieku skolas pabeigšanas;

10 gadi pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas vai citu augstāko mācību iestāžu pabeigšanas.

10. Izslēgt 15. un 16.pantu.

11. Izslēgt 15. un 16.pantu.

17.pants. Ārrindas dienesta zemessargu sagatavošana

(1) Zemessardzes instruktoru skola sagatavo ārrindas dienesta zemessargus visās Zemessardzes instruktoru pakāpēs. Zemessardzes instruktorus iesauc mācībās uz laiku līdz desmit dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.

(2) Zemessargu un vecāko zemessargu apmācība tiek organizēta Zemessardzes vienībās no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba uz laiku līdz 10 dienām gadā.

11. 17.pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "ārrindas dienesta";

izslēgt pirmajā daļā pirmo teikumu;

izslēgt otrajā daļā vārdus "un vecāko zemessargu".

11.

7. Saeimas deputāti L. Muciņš un J. Bunkšs:

17. pantā:

saglabāt panta nosaukumā vārdus “Ārrindas dienesta”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Nacionālo Bruņoto spēku instruktoru skola sagatavo zemessargus visās instruktoru pakāpēs. Zemessardzes instruktorus iesauc mācībās uz laiku līdz desmit dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.”;

saglabāt otrajā daļā vārdus "un vecāko zemessargu".

7. Saeimas deputāte H.Demakova:

17. pantā:

saglabāt panta nosaukumā vārdus “Ārrindas dienesta”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Nacionālo Bruņoto spēku instruktoru skola sagatavo ze messargus visās instruktoru pakāpēs. Zemessardzes instruktorus iesauc mācībās uz laiku līdz desmit dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.”;

saglabāt otrajā daļā vārdus "un vecāko zemessargu".

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 11. pantu šādā redakcijā:

“17. pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "ārrindas dienesta";

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Zemessardzes instruktorus sagatavo Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola.”

Daļēji atbalstīts AIeK priekšlik. nr. 11

Daļēji atbalstīts AIeK priekšlik. nr. 11

Pieņemt

12. 17.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “ārrindas dienesta”;

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Zemessardzes instruktorus sagatavo Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola.”

18.pants. Latvijas Republikas augstāko civilo mācību iestāžu studentu dienests Zemessardzē

(1) Latvijas Republikas augstāko civilo mācību iestāžu studenti, kas iestājas Zemessardzē, dienestu iziet gan ierindas dienestā, gan ārrindas dienestā visiem zemessargiem noteiktajā kārtībā.

(2) ...

12. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā vārdus "gan ierindas dienestā, gan ārrindas dienestā".

13. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā vārdus “gan ierindas dienestā, gan ārrindas dienestā”.

IV. Zemessardzes dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana, dienesta pakāpes paaugstināšana zemessargiem

13. Izslēgt IV nodaļu.

13.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops:

Izslēgt likumprojekta 13. pantu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana zemessargiem”.

Pieņemt

Pieņemt

14. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana zemessargiem”.

19.pants. Zemessardzes dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Zemessardzes dienestā uzņemtajiem zemessargiem pirmo Zemessardzes dienesta pakāpi piešķir bataljona komandieris ar pavēli par ieskaitīšanu Zemessardzē.

(2) Pirmo Zemessardzes instruktora dienesta pakāpi - Zemessardzes kaprālis - zemessargam piešķir brigādes komandieris pēc Zemessardzes instruktoriem noteiktās apmācības kursa pabeigšanas.

(3) Pirmo Zemessardzes virsnieka dienesta pakāpi - Zemessardzes leitnants - zemessargam pēc attiecīgās militārās mācību iestādes vai attiecīgo kursu beigšanas vai par kaujas nopelniem piešķir Valsts prezidents.

(4) Aizsardzības spēku rezerves karavīri, kuri dien Zemessardzē, saglabā Aizsardzības spēku piešķirto dienesta pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.

(5) Zemessargi, kuri pēc pārtraukuma atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto Zemessardzes dienesta pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops:

Izteikt likuma 19.pantu šādā radakcijā:

“19.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Zemessardzes dienestā uzņemtajiem zemessargiem pirmo zemessargu grupas dienesta pakāpi piešķir vienības komandieris ar pavēli par ieskaitīšanu Zemessardzē Zemessardzes instruktoriem un virsniekiem dienesta pakāpes piešķir saskaņā ar Militārā dienesta likumu.

(2) Rezerves karavīri, kuri dien Zemessardzē, saglabā rezervē piešķirto karavīra pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.

(3) Zemessargi, kuri pēc pārtraukuma atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi. “

Pieņemt

15. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Zemessardzes dienestā uzņemtajiem zemessargiem pirmo zemessargu grupas dienesta pakāpi piešķir vienības komandieris ar pavēli par ieskaitīšanu Zemessardzē. Zemessardzes instruktoriem un virsniekiem dienesta pakāpes piešķir saskaņā ar Militārā dienesta likumu.

(2) Rezerves karavīri, kuri dien Zemessardzē, saglabā rezervē piešķirto karavīra pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.

(3) Zemessargi, kuri pēc pārtraukuma atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi.”

20.pants. Dienesta pakāpes paaugstināšana zemessargiem

(1) Zemessargi iegūst tiesības uz Zemessardzes dienesta pakāpes paaugstināšanu, ja viņi tiek atestēti un dienesta ziņā pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.

(2) Zemessardzes dienesta pakāpi zemessargiem var paaugstināt:

a) pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamajā amatā paredzēta piešķiramā Zemessardzes dienesta pakāpe;

b) par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas, Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku labā.

(3) Zemessardzes dienesta pakāpes zemessargiem paaugstina pakāpeniski, izņemot Zemessardzes virsniekvietnieka un pirmo Zemessardzes virsnieka dienesta pakāpi - (Zemessardzes leitnants), kurā var paaugstināt no jebkuras Zemessardzes instruktora dienesta pakāpes.

(4) Zemessargu un Zemessardzes instruktoru dienesta pakāpes, izņemot Zemessardzes virsniekvietnieka dienesta pakāpi, zemessargiem piešķir bataljona komandieris.

(5) Zemessardzes instruktorus līdz Zemessardzes virsniekvietnieka dienesta pakāpei paaugstina brigādes komandieris, virsniekvietnieka dienesta pakāpē - Zemessardzes komandieris.

(6) Virsniekus dienesta pakāpē paaugstina Valsts prezidents kārtībā, kāda noteikta "Nolikumā par dienesta gaitu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos".

(7) Zemessardzes dienesta pakāpes ir pielīdzināmas atbilstošajām Aizsardzības spēku karavīru dienesta pakāpēm un kvalifikācijas kategorijām.

16.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops:

Izslēgt likuma 20.panta trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu un otrajā daļā aiz vārda “zemessargiem “ papildināt ar vārdiem “ bataljona komandieris“.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

20. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Zemessardzes” ar vārdiem “zemessargu grupas”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “Zemessardzes” ar vārdiem “Zemessargu grupas” un papildināt pēc vārda “zemessargiem” — ar vārdiem “vienības komandieris”;

izslēgt otrās daļas a) apakšpunktā vārdu “Zemessardzes”;

izslēgt trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

Pieņemt AIeK precizētā redzkcijā (sk. AIeK priekšl. nr.16)

Pieņemt

16. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Zemessardzes” ar vārdiem “zemessargu grupas”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “Zemessardzes” ar vārdiem “Zemessargu grupas” un papildināt pēc vārda “zemessargiem” — ar vārdiem “vienības komandieris”;

izslēgt otrās daļas a) apakšpunktā vārdu “Zemessardzes”;

izslēgt trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

21.pants. Zemessardzes dienesta pakāpes atņemšana

Zemessargiem var atņemt Zemessardzes dienesta pakāpi saskaņā ar Zemessardzes dienesta disciplināro reglamentu.

17.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops:

Izteikt likuma 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Dienesta pakāpes atņemšana

Zemessargiem var atņemt dienesta pakāpi saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

Pieņemt

17. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Dienesta pakāpes atņemšana

Zemessargiem var atņemt dienesta pakāpi saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

22.pants. Vispārīgie noteikumi zemessargu iecelšanai amatos

(1) Gan ierindas dienesta, gan ārrindas dienesta zemessargus var iecelt tikai amatu sarakstos paredzētajos brīvajos amatos.

(2) ...

14. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus "Gan ierindas, gan ārrindas dienesta".

18. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus “Gan ierindas, gan ārrindas dienesta”.

24.pants. Zemessardzes instruktoru un zemessargu iecelšana amatā

Zemessardzes instruktorus un zemessargus šīm pakāpēm atbilstošā amatā ieceļ Zemessardzes bataljona komandieris vai atsevišķās struktūrvienības priekšnieks.

15. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Zemessargu iecelšana amatā un pārvietošana

(1) Zemessardzes instruktorus un zemessargus dienesta pakāpēm atbilstošā amatā ieceļ Zemessardzes vienības komandieris.

(2) Ja atsevišķās vienībās likvidē amatus vai tās pārformē, šo vienību amatos esošos zemessargus ieceļ līdzīgā amatā citās Zemessardzes vienībās."

19. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Zemessargu iecelšana amatā un pārvietošana

(1) Zemessardzes instruktorus un zemessargus dienesta pakāpei atbilstošā amatā ieceļ Zemessardzes vienības komandieris.

(2) Ja atsevišķās vienībās likvidē amatus vai tās pārformē, šajās vienībās amatos esošos zemessargus ieceļ līdzīgā amatā citās Zemessardzes vienībās.”

25.pants. Zemessardzes amatu saraksti

(1) Zemessardzes ierindas dienesta un ārrindas dienesta amatu sarakstus un šiem amatiem atbilstošās dienesta pakāpes un kvalifikācijas kategorijas apstiprina Zemessardzes komandieris.

(2) Augstāko Zemessardzes virsnieku amatu sarakstus un šiem amatiem atbilstošās dienesta pakāpes un kvalifikācijas kategorijas apstiprina Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

16. Izslēgt 25.pantu.

20. Izslēgt 25.pantu.

26.pants. Zemessargu atestēšana

(1) Atestācijai pakļauti visi ierindas dienesta un ārrindas dienesta zemessargi.

(2) Zemessardzes virsniekus, instruktorus, vecākos zemessargus un zemessargus atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai sakarā ar ieteikšanu augstākam amatam, ja no iepriekšējās atestācijas pagājis vairāk nekā gads.

(3) . . .

(4) . . .

(5) Atestēšanas rezultāti izmantojami, veidojot Zemessardzes amatu kandidātu sarakstu un izraugoties zemessargus sūtīšanai uz attiecīgajām mācību iestādēm vai kursiem.

17. 26.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Zemessargi ir pakļauti atestācijai.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "Zemessardzes virsniekus, instruktorus, vecākos zemessargus un";

izslēgt piekto daļu.

21. 26.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemessargi ir pakļauti atestācijai.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “Zemessardzes virsniekus, instruktorus, vecākos zemessargus un”;

izslēgt piekto daļu.

27.pants. Zemessargu pārvietošana

(1) Ierindas zemessargus no vienas vienības vai iestādes uz otru pārvieto Zemessardzes dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās.

(2) Zemessardzes struktūrvienības ietvaros zemessargus pārvieto attiecīgās struktūrvienības komandieris (priekšnieks).

(3) Noteikumus, kas jāievēro, sūtot zemessargus komandējumos, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem apstiprina Zemessardzes komandieris.

(4) Likvidējot amatus atsevišķās vienībās un iestādēs vai tās pārformējot, šo vienību un iestāžu amatos esošie zemessargi ieceļami līdzīgos amatos citās Zemessardzes vienībās vai iestādēs.

18. Izslēgt 27.pantu.

Likumprojekts ar reģ. nr. 1088 (pieņemts 1. las.):

Papildināt 27. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(3.1) Ierindas zemessargus dienesta interesēs uz laiku var pārvietot uz civilajām iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

7. Saeimas deputāts M.Bekasovs:

Papildināt 27. panta 3.1 daļu ar otru teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums neattiecas uz Aizsardzības ministrijas un nacionālo bruņoto spēku padotībā esošajām civilajām iestādēm.”

Noraidīt

Noraidīt

22. Izslēgt 27.pantu.

29.pants. Zemessargu atcelšana no amata

Zemessargus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu vai attiecīgie priekšnieki ar pavēli Zemessardzes disciplīnas reglamentā piešķirto pilnvaru ietvaros.

19. Aizstāt 29.pantā vārdu "Zemessardzes" ar vārdiem "Karavīru militārās".

20.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 19. pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 29. pantā vārdus “Zemessardzes disciplīnas reglamentā”.

Pienemt

23. Izslēgt 29.pantā vārdu “Zemessardzes disciplīnas reglamentā”.

30.pants. Atvaļinājumu veidi

Ierindas zemessargiem piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

a) ikgadējos atvaļinājumus;

b) papildatvaļinājumus;

c) citus atvaļinājumus, kas paredzēti Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

31.pants. Ikgadējie atvaļinājumi

(1) Ierindas dienesta zemessargiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas. Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām.

(2) Ierindas zemessargus no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai sevišķu dienesta apstākļu dēļ ar attiecīgā tiešā priekšnieka piekrišanu.

32.pants. Papildatvaļinājumi

(1) Ierindas dienesta zemessargiem papildatvaļinājumu veselības uzlabošanai pēc smagas slimības vai, Zemessardzes dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanai uz laiku līdz sešiem kalendāra mēnešiem var piešķirt Zemessardzes komandieris.

(2) Izņēmuma gadījumos Zemessardzes komandieris var piešķirt ierindas zemessargiem atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez darba algas saglabāšanas.

20. Izslēgt 30., 31. un 32.pantu.

24. Izslēgt 30., 31. un 32.pantu.

33.pants. Ārrindas dienesta zemessargu atvaļinājumi

Ārrindas dienesta zemessargiem par labu dienesta pildīšanu pēc bataljona komandiera lūguma pamatdarba vietā var piešķirt papildatvaļinājumu. To apmaksā pēc vienošanās.

21. 33.pantā:

izslēgt nosaukumā un tekstā vārdus "ārrindas dienesta";

aizstāt vārdu "bataljona" ar vārdu "vienības".

25. 33.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “ārrindas dienesta”;

aizstāt vārdu “bataljona” ar vārdu “vienības”.

VIII. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana

34.pants. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana, stājoties Aizsardzības spēku rezervē

(1) Ja ierindas dienesta zemessargi pēc atvaļināšanas nepaliek Zemessardzes ārrindas dienestā, viņiem jāstājas Aizsardzības spēku rezervē gadījumos, kad viņi atvaļināti:

a) pēc pašu vēlēšanās;

b) ierindas dienesta zemessargu amatu skaita samazināšanas dēļ, ja viņi nepaliek Zemessardzes ārrindas dienestā;

c) sakarā ar to, ka izbeidzies līgums par dienestu Zemessardzes ierindas dienestā;

d) sakarā ar neatbilstību Zemessardzes dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(2) Lai zemessargu atvaļinātu pēc paša vēlēšanās, ja atvaļināšana nav saistīta ar šajā likumā noteikto dienesta termiņa izbeigšanos, ierindas dienesta zemessargam pakļautības kārtībā jāiesniedz attiecīgs iesniegums trīs kalendāra mēnešus pirms vēlamā atvaļināšanas datuma. Atsevišķos gadījumos var izskatīt jautājumu par atvaļināšanas termiņa saīsināšanu.

(3) Ja nepieciešams, Zemessardzes komandieris var aizturēt atvaļināmos zemessargus ierindas dienestā uz laiku līdz trim kalendāra mēnešiem.

35.pants. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana, noņemot viņus no uzskaites

Visu pakāpju ierindas dienesta zemessargus, ja viņi neturpina Zemessardzes ārrindas dienestu, atvaļina un noņem no dienesta uzskaites Zemessardzē šādos gadījumos:

a) vecuma dēļ, ja iestājies noteiktais maksimālais vecums;

b) slimības dēļ, ja ārstu komisija viņus atzinusi par nederīgiem dienestam;

c) sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

d) pēc tiesas sprieduma.

36.pants. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana

(1) Tiesības atvaļināt ierindas dienesta zemessargus uz Zemessardzes ārrindas dienestu vai valsts dienesta rezervi ir amatpersonām, kurām saskaņā ar šo likumu ir dotas tiesības iecelt viņus Zemessardzes amatos.

(2) Valsts aktīvā militārā dienesta dienestniekus no Zemessardzes dienesta atvaļina saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu".

(3) Mirušos, bojā gājušos, kaujā kritušos un bez vēsts pazudušos ierindas un ārrindas dienesta zemessargus no Zemessardzes personālsastāva sarakstiem izslēdz Zemessardzes komandiera noteiktajā kārtībā.

(4) Ierindas dienesta zemessargiem, kuri no ierindas dienesta atvaļināti sakarā ar slimību vai invaliditāti, kas iegūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus, pēc atvaļināšanas izmaksā pēdējā amata atalgojumu vēl vienu gadu, ja viņiem nav tiesību uz pensiju.

(5) Visos gadījumos, kad ierindas dienesta zemessargus atvaļina no Zemessardzes dienesta pirms likumā noteiktā laika - pēc pašu vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, vai sakarā ar neatbilstību Zemessardzes dienestam, viņiem jāsamaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām.

22. Izslēgt VIII nodaļu.

26. Izslēgt VIII nodaļu.

IX. Zemessargu izstāšanās no ārrindas dienesta

23. Aizstāt IX nodaļas nosaukumā vārdus "ārrindas dienesta" ar vārdu "Zemessardzes".

27. Aizstāt IX nodaļas nosaukumā vārdus “ārrindas dienesta” ar vārdu “Zemessardzes”.

37.pants. Ārrindas dienesta zemessarga izstāšanās no Zemessardzes

(1) Ārrindas dienesta zemessargs var izstāties no dienesta Zemessardzē:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) ja beidzies līgums par dienestu Zemessardzes ārrindas dienestā.

(2) Ārrindas dienesta zemessargu var izslēgt no dienesta Zemessardzē sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(3) Ja zemessargs izstājas no ārrindas dienesta Zemessardzē un nav sasniedzis ieskaitīšanai Aizsardzības spēku rezervē noteikto maksimālo vecumu, viņam jāstājas uzskaitē Aizsardzības spēku rezervē.

(4) Ja zemessargs pirms līgumā noteiktā termiņa izstājas no ārrindas dienesta pēc paša vēlēšanās vai tiek izslēgts disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņam jānodod visas no Zemessardzes saņemtās materiālās vērtības.

(5) . . .

24. 37.pantā:

- izslēgt nosaukumā un otrajā daļā vārdus “Ārrindas dienesta”;

- izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemessargs var izstāties no dienesta Zemessardzē:

- izslēgt trešo daļu.

28. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un otrajā daļā vārdus “Ārrindas dienesta”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemessargs var izstāties no dienesta Zemessardzē:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) ja beidzies līgums par dienestu Zemessardzē.”;

izslēgt trešo daļu.

38.pants. Ierindas dienesta un ārrindas dienesta zemessargu formas tērpu valkāšanas noteikumi

(1) Visi zemessargi valkā zemessargu formas tērpu un Zemessardzes zīmotnes.

(2) Ierindas dienesta zemessargi no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt civiltērpu.

(3) Ārrindas dienesta zemessargi formas tērpu valkā, tikai pildot Zemessardzes dienesta uzdevumus.

(4) Atsevišķos gadījumos Zemessardzes komandieris var atļaut Zemessardzes ierindas dienesta virsniekiem valkāt civiltērpu, pildot dienesta pienākumus.

(5) . . .

(6) Zemessargu formas tērpa un uzkabes veidus, kā arī formas tērpa valkāšanas un uzkabes nēsāšanas kārtību nosaka Zemessardzes komandieris.

25. 38.pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "Ierindas dienesta un ārrindas dienesta";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "zīmotnes" ar vārdiem "tikai pildot Zemessardzes dienesta uzdevumus";

izslēgt otro, trešo un ceturto daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus "Zemessardzes komandieris" ar vārdiem "aizsardzības ministrs".

29. 38.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “Ierindas dienesta un ārrindas dienesta”;

papildināt pirmo daļu pēc vārda “zīmotnes” ar vārdiem “tikai pildot Zemessardzes dienesta uzdevumus”;

izslēgt otro, trešo un ceturto daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus “Zemessardzes komandieris” ar vārdiem “aizsardzības ministrs”.

39.pants. Atvaļināto zemessargu tiesības valkāt zemessargu formas tērpu

(1) Atvaļinot zemessargu, kurš nestājas Zemessardzes ārrindas dienestā, neatkarīgi no izdienas viņam var piešķirt tiesības valkāt zemessargu formas tērpu:

a) . . .

(2) . . .

(3) Ja atvaļināts zemessargs valkā formas tērpu, viņam ir jāpilda attiecīgie Zemessardzes reglamenti un rīkojumi pilnā apjomā, kā arī jāievēro vispārējās pieklājības un militāras disciplīnas prasības.

(4) . . .

26. 39.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kurš nestājas Zemessardzes ārrindas dienestā";

izslēgt trešajā daļā vārdu "Zemessardzes".

30. 39.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “kurš nestājas Zemessardzes ārrindas dienestā”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “Zemessardzes”.

40.pants. Noteikumi ārvalstu armijās dienējušo karavīru ieskaitīšanai Zemessardzes dienestā

(1) Ārvalstu armijās un citos bruņotajos formējumos dienējušos Latvijas Republikas pilsoņus, kuri nav sasnieguši maksimālo vecumu, kas aizliedz dienēt Zemessardzes ierindas dienestā, un kuri līdz tā sasniegšanai vēl var dienēt Zemessardzes ierindas dienestā ne mazāk par pieciem gadiem, miera laikā uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzes ierindas dienestā, saglabājot dienesta pakāpi un izdienu, kāda viņiem bijusi piešķirta ārvalsts armijā.

(2) Ārrindas dienestā šādus Latvijas Republikas pilsoņus var ieskaitīt arī tad, ja sasniegts maksimālais vecums, kas aizliedz dienēt Zemessardzes ierindas dienestā. Viņiem tiek saglabāta ārvalsts armijā piešķirtā karavīru dienesta pakāpe.

(3) Ārvalstu armijās piešķirtās karavīru dienesta pakāpes pielīdzina Zemessardzes dienesta pakāpēm saskaņā ar apstiprinātajām atbilstošajām Zemessardzes dienesta pakāpēm un kvalifikācijas kategorijām.

(4) . . .

27. 40.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalstu armijā vai citā bruņotā formējumā dienējušo Latvijas pilsoni uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzē.

(3) Zemessardzē ieskaitītajam ārvalstu armijā vai citā bruņotā formējumā dienējušajam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu vai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.”

21.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“40. pants. Noteikumi ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo karavīru ieskaitīšanai Zemessardzes dienestā.

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo Latvijas pilsoni uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzē.

(2) Zemessardzē ieskaitītajam ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušajam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu vai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.”

Pieņemt

31. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Noteikumi ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo karavīru ieskaitīšanai Zemessardzē

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo Latvijas pilsoni uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzē.

(2) Zemessardzē ieskaitītajam ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušajam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu vai viņa sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.”

41.pants. Zemessargu vispārējās tiesības

(1) Visu pakāpju Zemessardzes komandieriem un priekšniekiem piešķirtās tiesības ir arī viņiem pielīdzinātiem un augstākiem komandieriem un priekšniekiem.

(2) . . .

28. Izslēgt 41.panta pirmo daļu.

32. Izslēgt 41.panta pirmo daļu.

42.pants. Zemessargu tiesības pielietot šaujamieroci

Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Zemessargam ir tiesības glabāt un nēsāt viņa rīcībā esošo šaujamieroci, kas viņam izsniegts vai reģistrēts lietošanai dienesta vajadzībām. Šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Zemessardzes komandieris.

Zemessargs ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu personām;

4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

5) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka vai zemessarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Zemessargam ir tiesības arī izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

a) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

b) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai.

Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu dzīvību.

Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos zemessargam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu zemessargam nekavējoties jāziņo savam tiešajam priekšniekam, kurš savukārt nekavējoties par to ziņo prokuroram.

29. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. Zemessargu tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus

Zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu."

33. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Zemessargu tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus

Zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

43.pants. Aizliegumi ierindas dienesta zemessargiem

(1) Ierindas dienesta zemessargiem ir aizliegts:

a) apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos;

b) būt par trešās personas pilnvarnieku lietās, kas ir piekritīgas iestādei, kurā viņi ieņem amatu;

c) piedalīties vai iestāties personiski vai ar trešās personas starpniecību uzņēmumos vai darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot zemessargu privātās intereses saskaras ar dienesta interesēm vai kuru interesēs viņi varētu izmantot savu dienesta stāvokli;

d) uzņemties citu algotu darbu, kas saistīts ar Zemessardzes tiesību, zemessargu formas tērpa, uzkabes un bruņojuma izmantošanu.

(2) Ierindas dienesta zemessargiem piederošā nekustamā manta un tās pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli un kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai un zemessargu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.

44.pants. Ierindas dienesta zemessargu dienesta un darba tiesības

(1) Ierindas dienesta zemessargi, instruktori un virsnieki par dienestu saņem atalgojumu, kā arī bezmaksas formas tērpu. Atalgojumā ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Visi ierindas dienesta zemessargi pēc 5, 10, 15 un 20 gadu nepārtrauktas dienēšanas regulāro spēku vienībās un Zemessardzes ierindas dienestā saņem vienreizēju pabalstu trīs mēnešu amatalgas apmērā atbilstoši pēdējam ieņemamajam amatam.

(3) Latvijas darba likumu kodeksa noteikumi piemērojami Zemessardzes dienestam, ciktāl šis dienests nav regulēts šajā likumā un dienesta reglamentos.

45.pants. Sociālās garantijas ierindas dienesta zemessargiem un viņu ģimenes locekļiem

(1) Ja stāšanās Zemessardzes ierindas dienestā vai pārvietošana dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, zemessargam izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no amatalgas par katru ģimenes locekli, kas maina dzīvesvietu kopā ar viņu.

(2) Ierindas dienesta zemessargiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību Zemessardzes vai Aizsardzības spēku ārstniecības iestādēs. Ja, pildot dienesta pienākumus, zemessarga veselībai nodarīts kaitējums, viņam ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību arī valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs. Kaitējums, kas nodarīts ierindas dienesta zemessarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budceta.

(3) Atvaļinātie zemessargi bezmaksas medicīnisko palīdzību saņem Zemessardzes vai Aizsardzības spēku ārstniecības iestādēs.

(4) Personām, kuras iestājušās Zemessardzes ierindas dienestā, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts ārvalstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienētais laiks, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika. Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieku atestācijas rezultātiem. Izdienas pensija tiek maksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citu valstu pensijas.

(5) Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenes locekļiem izmaksā kompensāciju šā zemessarga gada ienākumu apmērā.

(6) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

46.pants. Ierindas dienesta zemessargu tiesības uz dzīvokli

(1) Zemessardzes ierindas dienesta zemessargu, ja nepieciešams, dienesta vietā apgādā ar dienesta dzīvojamo telpu no Aizsardzības ministrijas dienesta dzīvokļu fonda.

(2) Zemessardzes ierindas dienesta zemessargam, kas dienesta vietā nav nodrošināts ar dienesta dzīvojamo telpu un ir spiests dzīvojamo telpu īrēt, var izmaksāt kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un apjomā.

30. Izslēgt 43., 44., 45. un 46.pantu.

22.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojekta 30. pantu pēc skaitļa “44.” ar skaitli “441.”

Pieņemt

34. Izslēgt 43., 44., 44.1, 45. un 46.pantu.

47.pants. Ārrindas dienesta zemessargu sociālās garantijas un tiesības

(1) Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā iesaistītie ārrindas dienesta zemessargi jāatbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas uz pavēstē norādīto laiku līdz 10 dienām kalendārajā gadā. Ārrindas dienesta zemessargiem par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu tiek izmaksāta kompensācija no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet ne vairāk kā par 10 dienām kalendārajā gadā. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā iesaistītie ārrindas dienesta zemessargi šajā laikā atrodas daļējā valsts apgādē un ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(2) Ja ārrindas dienesta zemessargi tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika, viņi var saņemt atalgojumu.

(3) Kaitējums, kas nodarīts ārrindas dienesta zemessarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no Zemessardzes budceta.

31. 47.pantā:

izslēgt nosaukumā un panta tekstā vārdus "ārrindas dienesta";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenes locekļiem izmaksā kompensāciju apmērā, kāds Militārā dienesta likumā noteikts obligātā militārā dienesta karavīram."

23.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Izteikt 47. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja zemessargs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc līguma ar Zemessardzi izbeigšanas miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu – 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.”

Pieņemt

35. 47.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “ārrindas dienesta”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja zemessargs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc tam, kad izbeidzies līgums ar Zemessardzi, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.”

48.pants. No Zemessardzes ierindas dienesta atvaļināmo zemessargu tiesības un viņiem izmaksājamās kompensācijas

(1) Ja zemessargi tiek atvaļināti no ierindas dienesta, viņi saņem šādas papildu izmaksas:

a) sakarā ar ierindas dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja atvaļinātais nodienējis 25 gadus un ilgāk; sakarā ar dienestā iegūtu slimību vai invaliditāti - pēdējo trīs mēnešu atalgojuma apmērā;

b) gadījumos, kad zemessargu atvaļina sakarā ar ierindas dienesta zemessargu skaita samazināšanu, ja zemessargam nepiedāvā citu amatu vai ierindas dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņa izdiena nesasniedz 25 gadus, - pēdējo divu mēnešu atalgojuma apmērā;

c) gadījumos, kad zemessargu atvaļina pēc paša vēlēšanās, ja viņa izdiena nav mazāka par 20 gadiem, - pēdējā mēneša atalgojuma apmērā;

d) gadījumos, kad zemessargu atvaļina pēc paša vēlēšanās, ja viņa izdiena ir mazāka par 20 gadiem, - pēdējo divu nedēļu atalgojuma apmērā, bet ne mazāku par simt latiem; sakarā ar ierindas dienesta zemessargu skaita samazināšanu, ja atvaļināmais atsakās pieņemt citu piedāvāto amatu, sakarā ar neatbilstību dienestam nepietiekamu profesionālo iemaņu dēļ - pēdējo divu

nedēļu atalgojuma apmērā.

(2) Ja zemessargs atvaļināts no Zemessardzes ierindas dienesta, saglabājot viņam tiesības valkāt zemessargu formas tērpu, viņam jāpilda šā likuma 39. panta trešajā daļā noteiktie pienākumi.

49.pants. Atvaļināto zemessargu pensijas

(1) Atvaļinātajiem zemessargiem, ja viņu izdiena pārsniedz 20 gadus, maksā izdienas pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par karavīru izdienas pensijām".

(2) Gadījumus, kad zemessargiem izdienas pensiju var piešķirt ar atvieglotiem noteikumiem, nosaka Latvijas Republikas likums "Par karavīru izdienas pensijām".

32. Izslēgt XIII nodaļu.

7. Saeimas deputāte H.Demakova:

Izteikt likumprojekta 32. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt likuma 13. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XIII nodaļa. Zemessardzes veterānu apakšvienības”

un 48. pantu šādā redakcijā:

“48. pants. Veterānu apakšvienības.

(1) Latvijas Republikas Zemessardze veido Veterānu apakšvienības Zemessardzes vienību ietvaros.

(2) Zemessardzes Veterānu apakšvienības veido no zemessargiem, kas ir sasnieguši obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu.

(3) Zemessardzes Veterānu apakšvienības mērķis ir apvienot zemessargus, kas ir sasnieguši obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu, lai atbalstītu Zemessardzi un Nacionālos bruņotos spēkus, saglabātu Zemessardzes vēsturiskās tradīcijas, uzturētu augstu morāli un patriotisku garu, kā arī atbalstītu Jaunsardzes kustību.

(4) Zemessardzes Veterānu apakšvienību darbības uzdevumus nosaka aizsardzības ministra apstiprināts nolikums.

(5) Zemessargus, kas ir sasnieguši obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu, uz Veterānu apakšvienību pārceļ Zemessardzes vienības komandieris, izdodot attiecīgu pavēli.

(6) Veterānu apakšvienības komandieri ieceļ Zemessardzes vienības komandieris. Veterānu apakšvienības komandierim par katru dienesta uzdevumu izpildes dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(7) Zemessardzes Veterānu apakšvienības zemessargu tiesības, viņu dienesta un sociālās garantijas nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

(8) Zemessardzes veterānu apakšvienību zemessargiem pienākumu pildīšanai var izsniegt dienesta ieročus Aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Zemessardzes Veterānu apakšvienību zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

7. Saeimas deputāti L. Muciņš un J. Bunkšs:

Papildināt likumu ar jaunu 13. nodaļu:

“XIII nodaļa. Zemessardzes veterānu apvienība”

un jaunu pantu:

“Zemessargu veterānu tiesības veidot ārrindas zemessargu apvienību.

(1) Latvijas Republikas Zemessardzei ir tiesības veidot “Zemessardzes Veterānu apvienību” (turpmāk ZSVA) Zemessardzes ietvaros.

(2) ZSVA tiek veidota no maksimālā vecuma aktīvā militārā dienesta pildīšanai sasniegušajiem zemessargiem.

(3) ZSVA mērķis ir apvienot ārrindas zemessargus, lai atbalstītu Zemessardzi un Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās struktūras, saglabātu Zemessardzes vēsturiskās tradīcijas, uzturētu augstu morāli un patriotisku garu, kā arī sniegtu atbalstu Jaunsardzes kustībai.

(4) ZSVA darbības mērķus un uzdevumus nosaka aizsardzības ministra apstiprināts nolikums.

(5) ZSVA savā darbībā ievēro Latvijas republikas likumus, tiesību aktus, militāros reglamentus un aizsardzības ministra apstiprināto ZSVA nolikumu.

(6) ZSVA nav juridiskas personas statusa.

(7) ZSVA biedri – ārrindas zemessargi tiek ieskaitīti Zemessardzes vienību Veterānu rotas štatu sarakstos.

(8) ZSVA biedru ieskaitīšanu veterānu rotā veic Zemessardzes vienības komandieris, izdodot attiecīgu pavēli.

(9) par Veterānu rotas komandieri tiek iecelts Zemessardzes ārrindas virsnieks, kura darbu apmaksā uz līguma pamata no Zemessardzes budžeta līdzekļiem.

(10) ZSVA līdzekļus veido Zemessardzes budžeta līdzekļi, ziedojumi un pašu ieņēmumi, kas gūti, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām par objektu apsardzību.

(11) ZSVA biedri atrodas Zemessardzes apgādē saskaņā ar attiecīgās apgādes normas reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(12) ZSVA biedri saņem kompensāciju par dienesta uzdevumu pildīšanu.

(13) ZSVA biedriem var tikt izsniegti dienesta ieroči.

(14) ZSVA struktūru un pārvaldi nosaka aizsardzības ministra apstiprinātais nolikums.”

Daļēji atbalstīts 24. priekšlik.

36. Izteikt XIII nodaļu šādā redakcijā:

“XIII. Zemessardzes veterānu apakšvienības

(1) Zemessardze veido veterānu apakšvienības Zemessardzes vienību ietvaros.

(2) Zemessardzes veterānu apakšvienības (turpmāk — veterānu apakšvienība) veido no zemessargiem, kas ir sasnieguši obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu.

(3) Veterānu apakšvienību mērķis ir apvienot obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu sasniegušos zemessargus, lai atbalstītu Zemessardzi un Nacionālos bruņotos spēkus, saglabātu Zemessardzes vēsturiskās tradīcijas, uzturētu augstu morāli un patriotisku garu, kā arī atbalstītu Jaunsardzes kustību.

(4) Veterānu apakšvienību darbības uzdevumus nosaka aizsardzības ministra apstiprināts nolikums.

(5) Zemessargus, kas ir sasnieguši obligātā militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu, uz veterānu apakšvienību pārceļ Zemessardzes vienības komandieris, izdodot attiecīgu pavēli.

(6) Veterānu apakšvienības komandieri ieceļ Zemessardzes vienības komandieris. Veterānu apakšvienības komandierim par katru dienesta uzdevumu izpildes dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(7) Veterānu apakšvienību zemessargu tiesības, viņu dienesta un sociālās garantijas nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

(8) Veterānu apakšvienību zemessargiem pienākumu pildīšanai var izsniegt dienesta ieročus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Veterānu apakšvienību zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu.”

51. pants. Zemessardzes materiāltehniskā apgāde

(1) . . .

(2) Valsts ierāda dienesta telpas Zemessardzes vienībām, atbrīvojot tās no īres maksas. Valsts īpašuma fondam ir pienākums izīrēt Zemessardzes vienībām telpas divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās brigādes komandiera pieprasījums.

33. Aizstāt 51.panta otrajā daļā vārdu "brigādes" ar vārdu "vienības".

37. Aizstāt 51.panta otrajā daļā vārdu “brigādes” ar vārdu “vienības”.

.

Pārejas noteikumi

(2000.gada 28.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.10.2000.)

1. Zemessargi, kuri sasnieguši likuma 14.panta piektajā daļā noteikto maksimālo vecumu ierindas dienestā līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai, tiek atvaļināti:

1) līdz 2001.gada 1.jūlijam — zemessargu grupas zemessargi, kuri ir vecāki par 50 gadiem, un Zemessardzes instruktoru grupas zemessargi, kuri ir vecāki par 55 gadiem;

2) līdz 2001.gada 31.decembrim — zemessargu grupas zemessargi, kuri ir vecāki par 45 gadiem, un Zemessardzes instruktoru grupas zemessargi, kuri ir vecāki par 50 gadiem.

2. Likuma 47.panta pirmajā daļā noteiktā kompensācijas izmaksas kārtība ir piemērojama visiem ārrindas zemessargiem, kuri, sākot ar 2000.gada 1.janvāri, ir bijuši iesaistīti Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā.

34. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

35. Izslēgt pārejas noteikumu 2.punktā vārdu "ārrindas".

38. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

izslēgt 2.punktā vārdu “ārrindas”.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

26.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Noteikt likuma spēkā stāšanās laiku 2002. gada 10. jūliju.

Pieņemt

Likums stājas spēkā 2002. gada 10.jūlijā.