2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Šā likuma mērķis ir noteikt vienotu militārā dienesta gaitu.

Šā likuma mērķis ir noteikt vienotu militārā dienesta gaitu.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) militārais dienests – valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs;

2) aktīvais dienests – militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā; ietver obligāto aktīvo militāro dienestu, profesionālo dienestu, mācības militārajās mācību iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militāro apmācību;

3) obligātais militārais dienests – pilsonim ar likumu noteiktais militārais dienests, kas sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē;

4) profesionālais dienests – pastāvīgs un brīvprātīgs aktīvais dienests saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp pilsoni un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs – pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe;

6) karavīra statuss – karavīra tiesiskais stāvoklis, pildot aktīvo dienestu;

7) rezerves karavīrs – pilsonis, kas ir militārā dienesta rezerves uzskaitē;

8) kadets – karavīrs, kas mācās militārajā mācību iestādē klātienē un pēc iestādes beigšanas saņem pirmo virsnieka dienesta pakāpi;

9) virsnieks – karavīrs, kuram ir leitnanta vai augstāka militārā dienesta pakāpe;

10) klausītājs – virsnieks, kas militārajā mācību iestādē klātienē paaugstina savu kvalifikāciju;

11) vienība – militārais formējums ar juridiskās personas statusu;

12) apakšvienība – militārais formējums vienības sastāvā;

13) virsnieks speciālists – virsnieks – kapelāns, jurists, mediķis –, kuram ir augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista kursu Nacionālās aizsardzības akadēmijā.

Aizstāt 2.panta 2.punktā vārdus “militāro apmācību” ar vārdiem “militārās mācības”, kā arī aizstāt 2.panta 2.punktā un turpmākajā tekstā vārdus “mācību iestādes” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “izglītības iestādes” attiecīgajā locījumā.

Izteikt 2.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) obligātais militārais dienests- militārais dienests, kura pildīšana saskaņā ar likumu ir Latvijas pilsoņa pienākums un tas sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē;”.

Izteikt 2.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) profesionālais dienests - militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;”.

Izteikt 2.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) karavīrs- Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk- arī dienesta pakāpe);”

vai arī visā turpmākajā tekstā ir jālieto precīzs termins.

Izteikt 2.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) rezerves karavīrs - Latvijas pilsonis, kurš ir ieskaitīts dienestam rezervē un kuram ir piešķirta militārā dienesta pakāpe;”.

Papildināt ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju:

“9) instruktors – virsnieks vai cits speciālists, kurš apmāca aktīva dienesta karavīrus praktiskai darbībai ar kara tehniku, transporta līdzekļiem, speciāliem līdzekļiem;”.

Svītrot 2.panta 13.punktā vārdus “kapelāns, jurists, mediķis”.

Papildināt 2.panta 13.punktu aiz vārda "mediķis" ar vārdiem "vai orķestra diriģents".

Papildināt 2.panta 13.punktu pēc vārdiem “speciālista kursu” ar vārdu “Latvijas” un aizstāt vārdu “Nacionālās” ar vārdu “Nacionālajā”.

Mainīt punktu secību (13. punktu likt kā 10. punktu)

Papildināt 2.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“garnizons – vienību kopums, kas pastāvīgi vai uz laiku izvietots noteiktā administratīvajā teritorijā”.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā; ietver obligāto aktīvo militāro dienestu, profesionālo dienestu, mācības militārajās izglītības iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militārās mācības;

3) obligātais militārais dienests — militārais dienests, kura pildīšana saskaņā ar likumu ir Latvijas pilsoņa pienākums un kurš sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē;

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk — arī dienesta pakāpe);

6) karavīra statuss — karavīra tiesiskais stāvoklis, pildot aktīvo dienestu;

7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas ir ieskaitīts dienestam rezervē un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe;

8) kadets — karavīrs, kas mācās militārajā izglītības iestādē klātienē un pēc iestādes beigšanas saņem pirmo virsnieka dienesta pakāpi;

9) virsnieks — karavīrs, kuram ir leitnanta vai augstāka militārā dienesta pakāpe;

10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista kursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

11) klausītājs — virsnieks, kas militārajā izglītības iestādē klātienē paaugstina savu kvalifikāciju;

12) vienība — militārais formējums ar juridiskās personas statusu;

13) apakšvienība — militārais formējums vienības sastāvā;

14) garnizons — vienību kopums, kas pastāvīgi vai uz laiku izvietots noteiktā administratīvajā teritorijā.

(1) Karavīri (rezerves karavīri) iedalāmi virsnieku, virsniekvietnieku, instruktoru un kareivju sastāvā.

(2) Virsnieku sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(3) Virsnieku un virsniekvietnieku sastāva karavīri aktīvo dienestu pilda saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, bet instruktoru un kareivju sastāva karavīri – saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu vai kā obligāto militāro dienestu.

(1) Karavīri (rezerves karavīri) iedalāmi virsnieku, virsniekvietnieku, instruktoru un kareivju sastāvā.

(2) Virsnieku sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(3) Virsnieku un virsniekvietnieku sastāva karavīri aktīvo dienestu pilda saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, bet instruktoru un kareivju sastāva karavīri — saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu vai kā obligāto militāro dienestu.

(1) Visi karavīri dod zvērestu:

"Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

- būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgai valdībai,

- netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību,

- pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus,

- bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka vienības komandieris pavēlē atbilstoši Militārā dienesta iekārtas reglamentam.

(3) Līdz zvēresta došanai karavīru nedrīkst iesaistīt kaujas uzdevumu izpildē, kaujas dežūrā un sardzes dienestā, kā arī viņam nevar piemērot disciplinārsodu – arestu un stingro arestu. Karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt citus militārus uzdevumus uz ārvalstīm vienīgi pēc karavīra zvēresta došanas.

Papildināt 1. panta pirmo daļu pēc vārdiem “Visi karavīri” ar vārdiem “un virsnieki”.

Izslēgt 4.panta otrajā daļā vārdu “pavēlē”;

aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdus “sardzes dienestā” ar vārdu “sardzē”.

Izslēgt 4.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “un stingro arestu”.

(1) Visi karavīri dod zvērestu:

“Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

— būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai,

— netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību,

— pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus,

— bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka vienības komandieris atbilstoši Militārā dienesta iekārtas reglamentam.

(3) Līdz zvēresta došanai karavīru nedrīkst iesaistīt kaujas uzdevumu izpildē, kaujas dežūrā un sardzē, kā arī viņam nevar piemērot disciplinārsodu — arestu. Karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt citus militārus uzdevumus uz ārvalstīm vienīgi pēc karavīra zvēresta došanas.

(1) Pilsonis karavīra statusu iegūst, sākdams pildīt aktīvo dienestu, un to zaudē, beigdams pildīt aktīvo dienestu. Karavīra statuss attiecas arī uz militārajās mācībās iesauktajiem rezerves karavīriem.

(2) Karavīram izsniedz karavīra dienesta apliecību. Karavīra dienesta apliecības saturu, tās izsniegšanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Latvijas karavīram, kas dienesta pienākumus pilda citas valsts teritorijā, statusa īpatnības konkrētajā valstī nosaka ar starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

(4) Gūstā saņemtam vai internētam karavīram saglabājas karavīra statuss. Ministru kabinetam un augstākajai militārajai vadībai jāveic pasākumi šā karavīra atbrīvošanai.

15

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdu “pilsonis” ar vārdiem “Latvijas pilsonis”,

kā arī izslēgt pēdējo teikumu, jo tas dublējas ar 66.panta otro daļu.

Pieņemt

(1) Latvijas pilsonis karavīra statusu iegūst, sākdams pildīt aktīvo dienestu, un to zaudē, beigdams pildīt aktīvo dienestu.

(2) Karavīram izsniedz karavīra dienesta apliecību. Karavīra dienesta apliecības saturu, tās izsniegšanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Latvijas karavīram, kas dienesta pienākumus pilda citas valsts teritorijā, statusa īpatnības konkrētajā valstī nosaka ar starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

(4) Gūstā saņemtam vai internētam karavīram saglabājas karavīra statuss. Ministru kabinetam un augstākajai militārajai vadībai jāveic pasākumi šā karavīra atbrīvošanai.

(1) Militārā disciplīna ir katram karavīram normatīvajos aktos un ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm noteiktās kārtības ievērošana un pienākumu izpilde.

(2) Katrs karavīrs par militārās disciplīnas ievērošanu atbild personiski. Karavīra izdarītos likuma vai disciplīnas pārkāpumus izskata likumā, Karavīru militārās disciplīnas reglamentā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus “un pienākumu izpilde” ar vārdiem “militārā dienesta izpildē”.

Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “likuma vai disciplīnas”.

(1) Militārā disciplīna ir katram karavīram normatīvajos aktos un ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm noteiktās kārtības ievērošana militārā dienesta izpildē.

(2) Katrs karavīrs par militārās disciplīnas ievērošanu atbild personiski. Karavīra izdarītos pārkāpumus izskata likumā, Karavīru militārās disciplīnas reglamentā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Karavīra pienākumi un tiesības

Karavīra pienākumi un tiesības

(1) Karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm.

(2) Karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.

(1) Karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm.

(2) Karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.

(1) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kaujas uzdevumu veiksmīgu izpildi, kaujas apmācību, drošības prasību ievērošanu, personālsastāva audzināšanu un izglītošanu, disciplīnu, atbilstošu medicīnisko, sociāli tiesisko un sadzīves normu ievērošanu, kā arī citu normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi.

(2) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības karavīru tiesību ievērošanu.

(3) Komandierim (priekšniekam) nav tiesību karavīram dot pavēles un uzdevumus, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi vai ir pretlikumīgi.

18

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdu “vienības” ar vārdiem “vienības (apakšvienības)”.

Pieņemt

(1) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kaujas uzdevumu veiksmīgu izpildi, kaujas apmācību, drošības prasību ievērošanu, personālsastāva audzināšanu un izglītošanu, disciplīnu, atbilstošu medicīnisko, sociāli tiesisko un sadzīves normu ievērošanu, kā arī citu normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi.

(2) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) karavīru tiesību ievērošanu.

(3) Komandierim (priekšniekam) nav tiesību dot karavīram pavēles un uzdevumus, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi vai ir pretlikumīgi.

(1) Militārā dienesta izpilde ir:

1) militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde;

2) komandiera (priekšnieka) pavēles izpilde;

3) citāda normatīvajos aktos paredzētā karavīru darbība sabiedrības un valsts interesēs.

(2) Militārā dienesta izpildi, iekšējo kārtību un karavīru disciplināro atbildību nosaka militārie reglamenti. Militārā dienesta iekārtas reglamentu, Karavīru militārās disciplīnas reglamentu un Garnizona un sardzes reglamentu apstiprina Ministru kabinets. Pārējos militārā dienesta izpildes un iekšējās kārtības reglamentus apstiprina aizsardzības ministrs.

20

Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka:

1) karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību – Militārā dienesta iekārtas reglamentā;

2) garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas – Garnizona un sardzes reglamentā;

3) karavīru disciplināro atbildību – Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.”

Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārējos reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.”

(1) Militārā dienesta izpilde ir:

1) militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde;

2) komandiera (priekšnieka) pavēles izpilde;

3) citāda normatīvajos aktos paredzētā karavīru darbība sabiedrības un valsts interesēs.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību — Militārā dienesta iekārtas reglamentā;

2) garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas — Garnizona un sardzes reglamentā;

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

(3) Pārējos reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.

(1) Karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā likums.

(2) Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās sabiedriskajās organizācijās, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru sabiedriskās organizācijas un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.

(3) Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri (priekšnieku) un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvis savas pilnvaras realizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus gadījumā, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas iesniegt pārsūdzību pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

(5) Dienesta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments.

22

Aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdus "iesniegt pārsūdzību" ar vārdiem "apstrīdēt lēmumu";

Aizstāt 10.panta piektajā daļā vārdus "Karavīru militārās disciplīnas reglaments" ar vārdiem "Militārā dienesta iekārtas reglaments”.

Pieņemt

(1) Karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā likums.

(2) Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās sabiedriskajās organizācijās, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru sabiedriskās organizācijas un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.

(3) Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri (priekšnieku) un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvis savas pilnvaras realizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

(5) Dienesta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Militārā dienesta iekārtas reglaments.

(1) Karavīrs var iegūt izglītību valsts un ārvalstu militārajās mācību iestādēs un profesionālās kvalifikācijas apgūšanas un paaugstināšanas kursos.

(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo mācību iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

(3) Profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera (priekšnieka) atļauju var mācīties civilajās mācību iestādēs arī pēc savas iniciatīvas.

(1) Karavīrs var iegūt izglītību valsts un ārvalstu militārajās izglītības iestādēs un profesionālās kvalifikācijas apgūšanas un paaugstināšanas kursos.

(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo izglītības iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

(3) Profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera (priekšnieka) atļauju var mācīties civilajās izglītības iestādēs arī pēc savas iniciatīvas.

(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.

(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles.

(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.

(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles.

(1) Karavīram ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Miera laikā karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci šajā likumā un militārajos reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Šaujamieroča pielietošana ir mērķtiecīgs šāviens.

(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1. aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;
2. atbrīvotu ķīlniekus;
3. atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus;
4. aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieročus vai sprāgstvielas;
5. apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
6. padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību.

(5) Karavīrs dienesta šaujamieroci var izmantot, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(6) Pirms aujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

(7) Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā pielieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai.

(8) Aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieroci, ja pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas.

(9) Karavīram ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā ir iespējama tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, ko karavīrs var saprast kā vardarbības mēģinājumu, vai mēģina tuvoties karavīram tuvāk par viņa norādīto attālumu, karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

(10) Visos šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu karavīram nekavējoties pakļautības kārtībā jāpaziņo vienības komandierim, kurš par šaujamieroča pielietošanu nekavējoties paziņo prokuroram.

(11) Noteikumi, kas ietverti šajā pantā no pirmās daļas līdz desmitajai daļai, neattiecas uz personiskajiem šaujamieročiem un kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā. Veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi.

13.panta otrajā daļā vārdus “šajā likumā” aizstāt ar vārdu “likumos”.

Izteikt 13.panta ceturtās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

“3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam;”.

Aizstāt 13.panta ceturtās daļas 4.punktā vārdu “apcietinājuma” ar vārdiem “ieslodzījuma vietas”, bet vārdu “ieročus” ar vārdu “ieroci”.

Aizstāt 13.panta desmitajā daļā vārdu “šaujamieroča” ar vārdiem “dienesta šaujamieroča”.

Aizstāt 13. panta desmitās daļas tekstu pēc vārda “komandierim” ar vārdiem “kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai”.

Izteikt 13.panta vienpadsmitās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Šā panta 1.-10.daļas noteikumi neattiecas uz kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā.”

Papildināt 13.panta vienpadsmito daļu aiz vārdiem “starptautisko tiesību noteikumi “ ar vārdiem “, kas nosaka ieroču pielietošanu bruņotā konfliktā”.

Pieņemt

(1) Karavīram ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Miera laikā karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci likumos un militārajos reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Šaujamieroča pielietošana ir mērķtiecīgs šāviens.

(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus;

4) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

6) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību.

(5) Karavīrs dienesta šaujamieroci var izmantot, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(6) Pirms aujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

(7) Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā pielieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai.

(8) Aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieroci, ja pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas.

(9) Karavīram ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā ir iespējama tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, ko karavīrs var saprast kā vardarbības mēģinājumu, vai mēģina tuvoties karavīram tuvāk par viņa norādīto attālumu, karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

(10) Visos dienesta šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu karavīram nekavējoties pakļautības kārtībā jāpaziņo vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai.

(11) Šā panta pirmās līdz desmitās daļas noteikumi neattiecas uz kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā. Veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi, kas nosaka ieroču pielietošanu šādā konfliktā.

(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši draudam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, ko izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus.

(2) Speciālo līdzekļu veidu, fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

(3) Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties sniegt tiem medicīnisko palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim, kurš par to nekavējoties paziņo prokuroram. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāpaziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.

(4) Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

31

Aizstāt 14. panta trešās daļas tekstu pēc vārda “komandierim” ar vārdiem “kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai”.

Aizstāt 14. panta ceturtajā daļā vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Likumā un reglamentos noteiktajā kārtībā”.

Noraidīt

(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši draudam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus.

(2) Speciālo līdzekļu veidu, fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

(3) Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties sniegt tiem medicīnisko palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāpaziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.

(4) Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(1) Karavīram ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos;

2) savienot militārā dienesta pildīšanu ar citu amatu vai darbu, kas nav atļauts ar likumu;

3) būt par citas personas pilnvarnieku lietās, kas ir piederīgas vienībai (iestādei), kurā viņš ieņem amatu;

4) piedalīties personiski vai ar citas personas starpniecību darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot viņš var pretlikumīgi izmantot savu dienesta stāvokli vai nonākt interešu konfliktā.

(2) Karavīram nav tiesību atteikties no militārā dienesta izpildes reliģisku motīvu dēļ, kā arī izmantot dienesta stāvokli reliģiskās pārliecības uzspiešanai citiem.

(3) Karavīra privātīpašums un tā pārvaldīšana nav par šķērsli vai kavēkli militārā dienesta izpildei vai viņa pārvietošanai no vienas vienības uz citu.

33

Izteikt 15.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) būt par citas personas pārstāvi lietās, kas ir saistītas ar vienību (iestādi), kurā viņš ieņem amatu;”.

Aizstāt 15.panta pirmās daļas 4.punktā vardu “pretlikumīgi” ar vārdu “prettiesiski”.

Pieņemt

(1) Karavīram ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos;

2) savienot militārā dienesta pildīšanu ar citu amatu vai darbu, kas nav atļauts ar likumu;

3) būt par citas personas pārstāvi lietās, kas ir saistītas ar vienību (iestādi), kurā viņš ieņem amatu;

4) piedalīties personiski vai ar citas personas starpniecību darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot viņš var prettiesiski izmantot savu dienesta stāvokli vai nonākt interešu konfliktā.

(2) Karavīram nav tiesību atteikties no militārā dienesta izpildes reliģisku motīvu dēļ, kā arī izmantot dienesta stāvokli reliģiskās pārliecības uzspiešanai citiem.

(3) Karavīra privātīpašums un tā pārvaldīšana nav par šķērsli vai kavēkli militārā dienesta izpildei vai viņa pārvietošanai no vienas vienības uz citu vienību.

Vienību personālsastāva komplektēšana

Vienību personālsastāva komplektēšana

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) iesaukti obligātajā militārajā dienestā;

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) iestājušies militārajās mācību iestādēs;

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt pilsoni:

1) kas sodīts par noziedzīgu nodarījumu;

2) pret kuru notiek kriminālvajāšana vai kura krimināllieta atrodas tiesas izskatīšanā;

3) kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

4) kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

(3) Karavīru individuālo un statistisko uzskaiti veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīra aktīvais dienests sākas ar dienu, kad viņš ar pavēli ieskaitīts vienības personālsastāvā, un izbeidzas ar dienu, kad viņš ar pavēli izslēgts no vienības personālsastāva. Rezerves karavīram militāro mācību laiku ieskaita aktīvā dienesta kopējā izdienā. Karavīram aktīvā dienesta izdienā neieskaita patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku.

Aizstāt 16.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “obligātajā” ar vārdiem “obligātajā aktīvajā”;

Izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kurš ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;”

16.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā

izslēgt vārdus “ar pavēli”.

Izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

Izslēgt ceturtās daļas pēdējo teikumu.

Pieņemt

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) iestājušies militārajās izglītības iestādēs;

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni, kas:

1) ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu;

2) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

3) neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

4) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

(3) Karavīru individuālo un statistisko uzskaiti veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīra aktīvais dienests sākas ar dienu, kad viņš ieskaitīts vienības personālsastāvā, un izbeidzas ar dienu, kad viņš izslēgts no vienības personālsastāva.

Obligātajā militārajā dienestā pilsoņus iesauc saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

39

Aizstāt 17.panta nosaukumā un tekstā vārdu “obligātajā” ar vārdiem “obligātajā aktīvajā”, bet vārdu “pilsoņus” – ar vārdiem “Latvijas pilsoņus”.

Pieņemt

Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas pilsoņus iesauc saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(1) Militārajās mācību iestādēs uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.

(2) Uzņemšanai militārajās mācību iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) vada komandieru līmeņa mācību programmās uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) rotas komandieru līmeņa mācību programmās – līdz 35 gadu vecumam;

3) bataljona komandieru līmeņa mācību programmās – līdz 40 gadu vecumam.

(3) Pirms mācību sākšanas militārajās mācību iestādēs ar kadetu vai klausītāju slēdz līgumu, kas noteic, ka pēc mācību iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(4) Pēc kvalifikācijas iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursu beigšanas karavīram jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par četrkāršu šo kursu ilgumu.

(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, ja nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla rezultātā), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās mācību iestādes atskaitīto karavīru, kas nav nodienējis likumā noteikto obligātā militārā dienesta laiku, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nosūta obligātā militārā dienesta pildīšanai uz Nacionālo bruņoto spēku vienību. Karavīru, kas obligātā militārā dienesta laiku ir nodienējis, nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no aktīvā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finansu līdzekļus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Papildināt 18.panta trešo daļu aiz vārdiem “militārajā mācību iestādē” ar vārdiem “aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks)”.

Aizstāt 18.panta piektajā daļā vārdu “obligātā” ar vārdiem obligātā aktīvā”,

papildināt piektās daļas pirmo teikumu ar šādu tekstu:

“(ja nepastāv likumā paredzētie iemesli neiesaukšanai dienestā).”

Aizstāt piektās daļas pēdējā teikumā vārdus “aizsardzības ministra noteiktā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”.

Izslēgt 18. panta piektajā daļā pēc vārdiem “obligātā militārā dienesta laiku” vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā” un pēc vārdiem “atmaksā apmācībai izlietotos līdzekļus” aizstāt vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

(1) Militārajās izglītības iestādēs uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.

(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) vada komandieru līmeņa mācību programmās uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) rotas komandieru līmeņa mācību programmās — līdz 35 gadu vecumam;

3) bataljona komandieru līmeņa mācību programmās — līdz 40 gadu vecumam.

(3) Pirms mācību uzsākšanas militārajās izglītības iestādēs aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar kadetu vai klausītāju slēdz līgumu, kas noteic, ka pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(4) Pēc kvalifikācijas iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursu beigšanas karavīram jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par četrkāršu šo kursu ilgumu.

(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla rezultātā), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru, kas nav nodienējis likumā noteikto obligātā aktīvā militārā dienesta laiku, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nosūta obligātā militārā dienesta pildīšanai uz Nacionālo bruņoto spēku vienību (ja nepastāv likumā paredzētie iemesli neiesaukšanai dienestā). Karavīru, kas obligātā militārā dienesta laiku ir nodienējis, nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no aktīvā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finansu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Profesionālajā dienestā brīvprātīgi uz profesionālā dienesta līguma pamata pieņem:

1) karavīrus pēc obligātā militārā dienesta;

2) militārās mācību iestādes (kursu) absolventus;

3) rezerves karavīrus;

4) ārvalsts armijā dienējušo pilsoni saskaņā ar šā panta trešo daļu;

5) sievietes vecumā no 19 gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, morālo un psiholoģisko īpašību, drošības un valsts valodas zināšanu prasībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus. Personas atbilstību minētajām prasībām izvērtē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Īpašos gadījumos aizsardzības ministrs profesionālajā dienestā var pieņemt Latvijas pilsoni, kurš ir atvaļināts no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts armijas, nepiemērojot šā likuma 4.un 41.panta noteikumus.

(4) Ārvalstu militārajā formējumā dienējušai personai dienesta ilgums ārvalstu militārajā formējumā un piešķirtā dienesta pakāpe jāpierāda dokumentāri.

(5) Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz četriem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pieņemts dienestā pēc militārās mācību iestādes (kursu) beigšanas vai pārcelts citā amatā.

(7) Personai, kas agrāk nav apmācīta militārajam dienestam, pēc pieņemšanas aktīvajā dienestā jāpabeidz amatam noteiktais militārās apmācības kurss aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdus “brīvprātīgi uz profesionālā dienesta līguma pamata”.

Izteikt 19.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušos Latvijas pilsoņus saskaņā ar šā panta trešo daļu”;

turpmākajā tekstā aizstāt vārdus “ārvalstu militārajos formējumos” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “ārvalstu bruņotajos spēkos” attiecīgajā locījumā.

Aizstāt otrajā daļā vārdus “aizsardzības ministra” ar vārdiem “reglamentā”.

Svītrot 19. panta otrajā daļā pēc vārdiem “ja tās atbilst” vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā”.

Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdu “drošības”.

Svītrot otrās daļas pēdējo teikumu.

Papildināt 19. panta trešo daļu aiz vārdiem “īpašos gadījumos” ar vārdiem “uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu izpildei”.

(1) Profesionālajā dienestā pieņem:

1) karavīrus pēc obligātā militārā dienesta;

2) militārās izglītības iestādes (kursu) absolventus;

3) rezerves karavīrus;

4) ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušos Latvijas pilsoņus saskaņā ar šā panta trešo daļu;

5) sievietes vecumā no 19 gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst reglamentā noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

(3) Īpašos gadījumos uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu izpildei aizsardzības ministrs profesionālajā dienestā var pieņemt Latvijas pilsoni, kas ir atvaļināts no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts armijas, nepiemērojot šā likuma 4. un 41.panta noteikumus.

(4) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušai personai dienesta ilgums ārvalstu bruņotajos spēkos un piešķirtā dienesta pakāpe jāpierāda dokumentāri.

(5) Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz četriem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pieņemts dienestā pēc militārās izglītības iestādes (kursu) beigšanas vai pārcelts citā amatā.

(7) Personai, kas agrāk nav apmācīta militārajam dienestam, pēc pieņemšanas aktīvajā dienestā jāpabeidz amatam noteiktais militārās apmācības kurss aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru (pilsoni) slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

1) ar virsniekiem – līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

2) ar virsniekvietniekiem – uz pieciem gadiem;

3) ar pārējiem karavīriem – uz trim gadiem.

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 41. un 42.pantā noteiktajos gadījumos.

(6) Profesionālā dienesta līgums beidzas, karavīru atvaļinot no aktīvā dienesta.

Izslēgt 20.panta otrajā daļā vārdu “(pilsoni)”.

Aizstāt 20.panta piektajā daļā skaitļus un vārdus "41. un 42." ar skaitli "43".

Izslēgt 20.panta sesto daļu.

Pieņemt

(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

1) ar virsniekiem — līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

2) ar virsniekvietniekiem — uz pieciem gadiem;

3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos.

Iecelšana amatos un atbrīvošana, pārvietošana un komandējumi

55

Aizstāt IV nodaļas nosaukumā vārdu “amatos” ar vārdu “amatā”.

Pieņemt

Iecelšana amatā un atbrīvošana no amata, pārvietošana un komandējumi

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai.

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atst ādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo dienesta atalgojumu bez piemaksām.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nepagarina tās derīguma termiņu, viņu nekavējoties atbrīvo no amata un pārceļ citā amatā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai atvaļina no aktīvā dienesta.

57

21. panta 6. daļa pēc vārdiem “dienesta atalgojumu” izteikt sekojošā redakcijā:

“ieskaitot piemaksas par dienesta pakāpi un izdienu”.

21.panta 6.daļā vārdus “dienesta atalgojumu bez piemaksām” aizstāt ar vārdu “ algu “ .

Pieņemt

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai.

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo algu.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nepagarina tās derīguma termiņu, viņu nekavējoties atbrīvo no amata un pārceļ citā amatā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai atvaļina no aktīvā dienesta.

(1) Augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pārējo virsnieku, virsniekvietnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu un tiem atbilstošās dienesta pakāpes, kā arī vienību štatus apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā katram amatam nosaka nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības.

58

Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus “un tiem atbilstošās dienesta pakāpes”.

Pieņemt

(1) Augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pārējo virsnieku, virsniekvietnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā katram amatam nosaka nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības.

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viņa vietnieku, štāba priekšnieku, spēku veidu komandierus un Zemessardzes komandieri amatā ieceļ un no tā atbrīvo saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu.

(2) Vienību komandieru (priekšnieku) un augstāku komandieru (priekšnieku) amatos, kā arī visos pulkveža pakāpes virsnieku amatos ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kas ir viņa tiešā pakļautībā.

(3) Pārējos virsniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē Aizsardzības ministrijas Augstākā atestācijas komisija. Minēto komisiju izveido aizsardzības ministrs.

(5) Virsnieku var iecelt par vienu pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar aizsardzības ministra piekrišanu – divas pakāpes augstākā amatā.

(6) Virsniekvietnieku sastāva amatos karavīru ieceļ spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās – Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

59

Aizstāt 23.panta ceturtajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas” ar vārdiem “aizsardzības ministra izveidota”, kā arī izslēgt pēdējo teikumu.

Pieņemt

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viņa vietnieku, štāba priekšnieku, spēku veidu komandierus un Zemessardzes komandieri amatā ieceļ un atbrīvo no amata saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu.

(2) Vienību komandieru (priekšnieku) un augstāku komandieru (priekšnieku) amatos, kā arī visos pulkveža pakāpes virsnieku amatos ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kas ir viņa tiešā pakļautībā.

(3) Pārējos virsniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.

(5) Virsnieku var iecelt par vienu pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(6) Virsniekvietnieku sastāva amatos karavīrus ieceļ spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās — Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

Instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

(1) Profesionālā dienesta karavīri ir pakļauti profesionālajai izvērtēšanai un atestācijai.

(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes novērtējums, un to veic karavīra tiešie komandieri (priekšnieki).

(3) Atestācijas gaitā atestācijas komisija, pamatojoties uz karavīra profesionālās izvērtēšanas materiāliem, konstatē karavīra atbilstību dienestam, viņa profesionālo sagatavotību un vispārējo izaugsmi, personiskās īpašības, trūkumus un nosaka turpmāko dienesta gaitu.

(4) Karavīru, kas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu, brīdina par neatbilstību dienestam. Karavīru, kas divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu, atzīst par nepiemērotu aktīvajam dienestam.

(5) Karavīru izvērtēšanas un atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(1) Profesionālā dienesta karavīri ir pakļauti profesionālajai izvērtēšanai un atestācijai.

(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes novērtējums, un to veic karavīra tiešie komandieri (priekšnieki).

(3) Atestācijas gaitā atestācijas komisija, pamatojoties uz karavīra profesionālās izvērtēšanas materiāliem, konstatē karavīra atbilstību dienestam, viņa profesionālo sagatavotību un vispārējo izaugsmi, personiskās īpašības, trūkumus un nosaka turpmāko dienesta gaitu.

(4) Karavīru, kas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu, brīdina par neatbilstību dienestam. Karavīru, kas divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu, atzīst par nepiemērotu aktīvajam dienestam.

(5) Karavīru izvērtēšanas un atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(1) Karavīru no vienas vienības vai iestādes uz citu vienību vai iestādi var pārvietot dienesta interesēs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc šā termiņa beigām viņu pārceļ citā amatā. Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, var pagarināt virsnieka atrašanos amatā, bet ne ilgāk kā par vienu gadu. Virsnieku speciālistu pārceļ tikai atbilstoši viņa specialitātei. Šā likuma 23.panta trešajā daļā minētos virsniekus var pārcelt rotācijas kārtībā viņu pakāpei atbilstošā amatā.

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru ieceļ līdzvērtīgā amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu – zemākā amatā. Ja karavīru nav iespējams iecelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un iecelšanai zemākā amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīru var pārvietot no augstāka amata uz zemāku amatu:

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

2) disciplīnas pārkāpumu dēļ atbilstoši Karavīru militārās disciplīnas reglamentam;

3) ja atestācijā noteikta neatbilstība amatam.

(5) Kārtību, kādā veicama karavīru atlase mācībām vai pieredzes iegūšanai ārvalstīs, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīru, ko nosūta mācīties (iegūt pieredzi) uz ārvalstīm ilgāk par sešiem mēnešiem, uz mācību laiku ieskaita Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu) grupā.

66

Izteikt 26.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Karavīru pārcelšana”.

26.pantā vārdu “pārvietot” (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu “pārcelt” (attiecīgajā locījumā).

26.pantā:

svītrot otrajā daļā vārdus "bet ne ilgāk kā par vienu gadu";

aizstāt otrajā daļā vārdu "trešajā" ar vārdu "piektajā";

Izteikt 26. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ tādas pašas pakāpes amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu – zemākas pakāpes amatā. Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

Aizstāt ceturtajā daļā vārdus "augstāka amata uz zemāku amatu" ar vārdiem "augstākas pakāpes amata uz zemākas pakāpes amatu" un izslēgt 2.punktu.

Izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Karavīru, ko nosūta mācīties (iegūt pieredzi) uz ārvalstīm ilgāk par sešiem mēnešiem, uz mācību laiku ieskaita Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu) grupā, saglabājot iepriekšējo algu.”

26. panta 5. (4.) daļā papildināt pēc vārdiem “klausītāju (kadetu) grupā” ar vārdiem “saglabājot iepriekšējo atalgojumu”.

(1) Karavīru no vienas vienības vai iestādes uz citu vienību vai iestādi var pārcelt dienesta interesēs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc šā termiņa beigām viņu pārceļ citā amatā. Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, var pagarināt virsnieka atrašanos amatā. Virsnieku speciālistu pārceļ tikai atbilstoši viņa specialitātei. Šā likuma 23.panta piektajā daļā minētos virsniekus var pārcelt rotācijas kārtībā viņu pakāpei atbilstošā amatā.

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ tādas pašas pakāpes amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu — zemākas pakāpes amatā. Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīru var pārcelt no augstākas pakāpes amata uz zemākas pakāpes amatu:

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

2) ja atestācijā noteikta neatbilstība amatam.

(5) Kārtību, kādā veicama karavīru atlase mācībām vai pieredzes iegūšanai ārvalstīs, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīru, kuru nosūta mācīties (iegūt pieredzi) uz ārvalstīm ilgāk par sešiem mēnešiem, uz mācību laiku ieskaita Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu) grupā, saglabājot iepriekšējo algu.

Valsts aizsardzības pasākumu veikšanai karavīru uz laiku var pārvietot, ieceļot viņu militārā amatā valsts iestādē vai Ministru kabineta noteiktā valsts civildienesta ierēdņa amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Amatā karavīru ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

68

Izteikt 27.panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi

Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu.”

Izteikt 27.panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi

Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu Ministru kabineta noteiktā valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu.”

Atbalstīts AIeK redakcijā

Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

(1) Karavīru var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Vienības komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs sūtīt karavīru komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris - arī uz ārvalstīm.

(3) Karavīrs, kas ir nosūtīts dienesta pienākumus pildīt citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā, tiek uzskatīts par piekomandētu šai vienībai.

(4) Ja vienība vai iestāde, kurai karavīrs ir piekomandēts, atrodas vienā apdzīvotajā vietā ar karavīra pastāvīgo dienesta vietu, karavīram neizmaksā komandējuma naudu.

(5) Šā panta noteikumi neattiecas uz karavīru, kas piedalās starptautiskajā operācijā.

69

Izslēgt 28.panta ceturto daļu.

Pieņemt

(1) Karavīru var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Vienības komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs sūtīt karavīru komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris — arī uz ārvalstīm.

(3) Karavīrs, kas ir nosūtīts dienesta pienākumus pildīt citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā, tiek uzskatīts par piekomandētu šai vienībai.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz karavīru, kas piedalās starptautiskajā operācijā.

(1) Ja pret karavīru ir ierosināta dienesta izmeklēšana vai viņš ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā un karavīra atrašanās amatā var traucēt izmeklēšanas gaitu, viņu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata. Tiesības atstādināt karavīru no amata un iecelt amata pagaidu izpildītāju ir komandierim (priekšniekam), kam ir tiesības iecelt karavīru šajā amatā, vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(2) Atstādinātais karavīrs nodod amata pagaidu izpildītājam visus viņa rīcībā esošos dokumentus un valsts mantu Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā. Kārtību, kādā atstādinātais karavīrs nodod amata pagaidu izpildītājam visus viņa rīcībā esošos finansu līdzekļus, nosaka aizsardzības ministrs.

70

Izslēgt 29.panta otrās daļas pēdējo teikumu.

Pieņemt

(1) Ja pret karavīru ir ierosināta dienesta izmeklēšana vai viņš ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā un karavīra atrašanās amatā var traucēt izmeklēšanas gaitu, viņu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata. Tiesības atstādināt karavīru no amata un iecelt amata pagaidu izpildītāju ir komandierim (priekšniekam), kuram ir tiesības iecelt karavīru šajā amatā, vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(2) Atstādinātais karavīrs nodod amata pagaidu izpildītājam visus viņa rīcībā esošos dokumentus un valsts mantu Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

Karavīru no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) atvaļinot no aktīvā dienesta.

Karavīru no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) atvaļinot no aktīvā dienesta.

Dienesta pakāpju piešķiršana, pazemināšana un atņemšana

Dienesta pakāpju piešķiršana, pazemināšana un atņemšana

(1) Karavīru dienesta pakāpes iedala vispārējās un Jūras spēku dienesta pakāpēs.

(2) Karavīriem noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) kareivju sastāvam: kareivis, dižkareivis (Jūras spēkos – matrozis, dižmatrozis);

2) instruktoru sastāvam: kaprālis, seržants, virsseržants (Jūras spēkos – bocmanis), vecākais virsseržants (Jūras spēkos – vecākais bocmanis);

3) virsniekvietnieku sastāvam: virsniekvietnieks, vecākais virsniekvietnieks;

4) virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis (Jūras spēkos – kapteiņleitnants),

b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis (Jūras spēkos - komandleitnants, komandkapteinis, jūras kapteinis),

c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants (Jūras spēkos – flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis).

31. panta otrās daļas 1. punktā aiz vārda “dižmatrozis” turpināt “zemessardzē – zemessargs, vecākais zemessargs”.

Daļēji atbalstīts Pārejas noteikumu 3. punktā (priekšl. nr. 172)

(1) Karavīru dienesta pakāpes iedala vispārējās un Jūras spēku dienesta pakāpēs.

(2) Karavīriem noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) kareivju sastāvam: kareivis, dižkareivis (Jūras spēkos — matrozis, dižmatrozis);

2) instruktoru sastāvam: kaprālis, seržants, virsseržants (Jūras spēkos — bocmanis), vecākais virsseržants (Jūras spēkos — vecākais bocmanis);

3) virsniekvietnieku sastāvam: virsniekvietnieks, vecākais virsniekvietnieks;

4) virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis (Jūras spēkos — kapteiņleitnants),

b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis (Jūras spēkos — komandleitnants, komandkapteinis, jūras kapteinis),

c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants (Jūras spēkos — flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis).

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes – Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma;

2) virsniekvietnieku dienesta pakāpes - Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

3) instruktoru un kareivju dienesta pakāpes - vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa, virsniekvietnieka un leitnanta dienesta pakāpi.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

1) pēc noteikta izdienas laika esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas nopelniem – izcilu varonību un drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē neatkarīgi no izdienas esošajā dienesta pakāpē – kā apbalvojumu;

3) īpašos gadījumos pieņemot pilsoni profesionālajā dienestā saskaņā ar šā likuma 19.panta trešo daļu.

(6) Ja karavīrs ieņem amatu, kam paredzēta augstāka dienesta pakāpe par karavīra esošo dienesta pakāpi, un ja viņš divas reizes pēc kārtas šajā amatā ir atestēts ar novērtējumu “teicami”, viņam var piešķirt kārtējo dienesta pakāpi pirms noteiktā izdienas laika.

74

Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā vārdu “vienības” ar vārdiem “vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības”.

Aizstāt 32.panta piektās daļas 1.punktā vārdus “noteikta izdienas laika” ar vārdiem “noteiktā laika nodienēšanas”.

Aizstāt vārdu “pilsoni” ar vārdiem “Latvijas pilsoni”

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma;

2) virsniekvietnieku dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

3) instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa, virsniekvietnieka un leitnanta dienesta pakāpi.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas nopelniem — izcilu varonību un drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē neatkarīgi no izdienas laika esošajā dienesta pakāpē — kā apbalvojumu;

3) īpašos gadījumos pieņemot Latvijas pilsoni profesionālajā dienestā saskaņā ar šā likuma 19.panta trešo daļu.

(6) Ja karavīrs ieņem amatu, kuram paredzēta augstāka dienesta pakāpe par karavīra esošo dienesta pakāpi, un ja viņš divas reizes pēc kārtas šajā amatā ir atestēts ar novērtējumu “teicami”, viņam var piešķirt kārtējo dienesta pakāpi pirms noteiktā izdienas laika.

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) dižkareivis (dižmatrozis) - kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai apbalvošanas kārtībā;

2) kaprālis – kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc nodaļas vai grupas instruktora sagatavošanas kursa pabeigšanas;

3) seržants – vada līmeņa instruktora kursu beigušam kaprālim pēc četru gadu izdienas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) – rotas vai štāba līmeņa instruktora kursu beigušam seržantam pēc piecu gadu izdienas seržanta pakāpē;

5) vecākais virsseržants (Jūras spēkos – vecākais bocmanis) – virsseržantam pēc piecu gadu izdienas virsseržanta pakāpē;

6) virsniekvietnieks - karavīram pēc virsniekvietnieku sagatavošanas kursu beigšanas;

7) vecākais virsniekvietnieks – virsniekvietniekam pēc piecu gadu izdienas virsniekvietnieka pakāpē;

8) leitnants – karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās mācību iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieku pamatkursa vai virsnieka speciālista kursa pabeigšanas;

9) virsleitnants – leitnantam pēc triju gadu izdienas leitnanta pakāpē;

10) kapteinis (kapteiņleitnants) – rotu komandieru sagatavošanas kursus, citus tiem pielīdzinātos kursus vai virsnieku speciālistu kvalifikācijas kursus beigušajam virsleitnantam pēc četru gadu izdienas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) - kapteinim (kapteiņleitnantam) pēc piecu gadu izdienas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) - majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc bataljonu komandieru kursu vai tiem pielīdzināto kursu beigšanas un pēc piecu gadu izdienas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) - pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc brigāžu komandieru kursu vai tiem pielīdzināto kursu beigšanas un pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) - pulkvedim (jūras kapteinim) pēc augstākā ranga komandieru kursu beigšanas un pēc triju gadu izdienas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) - brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) pēc triju gadu izdienas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;

16) ģenerālleitnants (viceadmirālis) - ģenerālmajoram (kontradmirālim), ja viņš iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

(2) Vecāko un augstāko virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kas prot vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.

(3) Pulkveža pakāpi un augstāku dienesta pakāpi piešķir karavīram, kas ir nodienējis vienību komandējošā sastāva amatos ne mazāk kā trīs gadus. Šī prasība neattiecas uz virsniekiem medicīnas, jurisprudences, tehniskā nodrošinājuma un finansu speciālistiem, kapelāniem, kam ir augstākā un militārā izglītība.

(4) Pēc ārvalstu militārās mācību iestādes (kursu) beigšanas karavīra sagatavotības atbilstību attiecīgās dienesta pakāpes piešķiršanai apstiprina īpaša Aizsardzības ministrijas komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

87

33. panta pirmās daļas 1. punktā iekavas papildināt ar vārdiem “vecākais zemessargs”;

2. punktā pirmās iekavas papildināt ar vārdu “zemessargam”, otrās iekavas papildināt ar vārdiem “vecākam zemessargam”.

Aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdu “izdienas” ar vārdu “nodienēšanas”.

Svītrot pirmās daļas 2.punktā vārdu “sagatavošanas”.

Aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus “virsniekvietnieku sagatavošanas kursa” ar vārdiem “virsniekvietnieka kursa”.

33. panta 9. punktā mainīt vārdu “triju” uz vārdu “divu”.

Aizstāt pirmās daļas 10.punktā vārdus “rotu komandieru sagatavošanas kursus, citus tiem pielīdzinātos kursus vai virsnieku speciālistu kvalifikācijas kursus” ar vārdiem “rotu komandiera kursu, citu tam pielīdzināto kursu vai virsnieka speciālista kvalifikācijas kursu”.

Aizstāt pirmās daļas 12.punktā vārdus “bataljona komandieru kursu vai tiem pielīdzināto kursu” ar vārdiem “bataljona komandiera kursa vai tam pielīdzināta kursa”.

Aizstāt pirmās daļas 14.punktā vārdus “komandieru kursu” ar vārdiem “komandiera kursa”.

Aizstāt 33.panta otrajā daļā vārdu "NATO" ar vārdiem "Ziemeļatlantijas līguma organizācijas";

izteikt 33.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šī prasība neattiecas uz virsniekiem speciālistiem.”

33. panta trešo daļu pēc vārda “kapelāniem” papildināt ar vārdu “mūziķiem”.

33. panta 4. daļā svītrot vārdu “sagatavotības”.

33. panta 4. daļā svītrot vārdu “sagatavotības” un vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā”.

Daļēji atbalstīts AIeK redakcijā

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) dižkareivis (dižmatrozis) — kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai apbalvošanas kārtībā;

2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc nodaļas vai grupas instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — vada līmeņa instruktora kursu beigušam kaprālim pēc četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virssercants (bocmanis) — rotas vai štāba līmeņa instruktora kursu beigušam seržantam pēc piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) vecākais virsseržants (Jūras spēkos — vecākais bocmanis) — virsseržantam pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta pakāpē;

6) virsniekvietnieks — karavīram pēc virsniekvietnieka kursa pabeigšanas;

7) vecākais virsniekvietnieks — virsniekvietniekam pēc piecu gadu nodienēšanas virsniekvietnieka pakāpē;

8) leitnants — karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista kursa pabeigšanas;

9) virsleitnants — leitnantam pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;

10) kapteinis (kapteiņleitnants) — rotas komandieru kursu, citu tam pielīdzināto kursu vai virsnieka speciālista kvalifikācijas kursu beigušajam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) — kapteinim (kapteiņleitnantam) pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc bataljona komandieru kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un pēc piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc brigādes komandieru kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) pēc augstākā ranga komandieru kursa pabeigšanas un pēc triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) pēc triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;

16) ģenerālleitnants (viceadmirālis) — ģenerālmajoram (kontradmirālim), ja viņš iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

(2) Vecāko un augstāko virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kuri prot vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām.

(3) Pulkveža pakāpi un augstāku dienesta pakāpi piešķir karavīram, kas ir nodienējis vienību komandējošā sastāva amatos ne mazāk kā trīs gadus. Šī prasība neattiecas uz virsniekiem speciālistiem.

(4) Pēc ārvalstu militārās izglītības iestādes (kursu) beigšanas karavīra atbilstību attiecīgās dienesta pakāpes piešķiršanai apstiprina īpaša Aizsardzības ministrijas komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(1) Karavīram dienesta pakāpi var pazemināt, atņemt, kā arī atjaunot iepriekšējo dienesta pakāpi saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu.

(2) Karavīram dienesta pakāpi atņem arī tad, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, virsniekvietnieku sastāva dienesta pakāpi – Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un instruktoru sastāva dienesta pakāpi – vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.

88

Izslēgt 34.panta nosaukumā vārdus “karavīra” un “dienesta pakāpē”.

Pieņemt

(1) Karavīram dienesta pakāpi var pazemināt, atņemt, kā arī atjaunot iepriekšējo dienesta pakāpi saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu.

(2) Karavīram dienesta pakāpi atņem arī tad, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, virsniekvietnieku sastāva dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un instruktoru sastāva dienesta pakāpi — vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.

Profesionālajā dienestā pieņemtajam bijušajam specializētā valsts civildienesta darbiniekam un ārvalsts armijā dienējušajam pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu vai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par norādīto pakāpi.

90

Papildināt 35.pantu aiz vārda "darbiniekam" ar vārdiem "valsts drošības un prokuratūras iestādēs".

Aizstāt 35. pantā vārdu “darbiniekam” ar vārdu “ ierēdnim”, vārdu “pilsonim”- ar vārdiem “Latvijas pilsonim” un vārdu “norādīto”- ar vārdiem “dokumentāri pierādīto”.

Pieņemt

Profesionālajā dienestā pieņemtajam bijušajam specializētā valsts civildienesta ierēdnim, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts armijā dienējušajam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu vai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.

Atvaļinājumi

Atvaļinājumi

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir šādus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

4) atvaļinājumu bērna kopšanai.

(2) Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Ja ir izsludināts kara stāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētajos atvaļinājumos esošajiem karavīriem nekavējoties jāatgriežas savā vienībā.

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir šādus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

4) atvaļinājumu bērna kopšanai.

(2) Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētajos atvaļinājumos esošajiem karavīriem nekavējoties jāatgriežas savā vienībā.

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un sapieriem spridzinātājiem, kas reāli veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

(2) Ik pēc pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 dienām kopumā.

(3) Kadetam pēc militārās mācību iestādes beigšanas apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - 30 kalendāra dienas - piešķir mācību iestāde, un par šo laiku izmaksā piešķirtajai dienesta pakāpei atbilstošu noteikto algu.

(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi - 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, ja no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā.

(6) Atkarībā no vienības uzdevumiem vai pēc karavīra lūguma ar komandiera (priekšnieka) lēmumu ikgadējo atvaļinājumu var sadalīt daļās. Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības uz nepārtrauktu atvaļinājumu vismaz 15 dienas gadā.

(7) Karavīru no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(8) Obligātā militārā dienesta karavīram ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

Izslēgt 37.panta trešajā daļā vārdu “noteikto”.

37. panta sestajā daļā nomainīt skaitli “15” ar skaitli “20”.

Aizstāt 37.panta astotajā daļā vārdus “obligātā militārā dienesta karavīram” ar vārdiem “obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram”.

Pieņemt

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un sapieriem spridzinātājiem, kas reāli veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

(2) Ik pēc pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 dienām kopumā.

(3) Kadetam pēc militārās izglītības iestādes beigšanas apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas — piešķir izglītības iestāde un par šo laiku izmaksā piešķirtajai dienesta pakāpei atbilstošu algu.

(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā.

(6) Atkarībā no vienības uzdevumiem vai pēc karavīra lūguma ar komandiera (priekšnieka) lēmumu ikgadējo atvaļinājumu var sadalīt daļās. Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības uz nepārtrauktu atvaļinājumu vismaz 15 dienas gadā.

(7) Karavīru no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(8) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(1) Karavīram, kas, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību, ambulatorajai ārstēšanai un atveseļošanās nolūkam piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

(2) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām kā apbalvojumu, ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

(3) Profesionālā dienesta karavīram var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 20 kalendāra dienām gadā iestājeksāmenu, ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, ja karavīrs pēc savas iniciatīvas, nepārtraucot dienestu, stājas vai ir iestājies mācību iestādē.

Aizstāt 38.panta trešajā daļā vārdus “mācību iestādē” ar vārdiem “izglītības iestādē”.

Pieņemt

(1) Karavīram, kas, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību, ambulatorajai ārstēšanai un atveseļošanās nolūkam piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

(2) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām kā apbalvojumu, ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

(3) Profesionālā dienesta karavīram var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 20 kalendāra dienām gadā iestājeksāmenu, ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, ja karavīrs pēc savas iniciatīvas, nepārtraucot dienestu, stājas vai ir iestājies izglītības iestādē.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un maternitātes pabalstu karavīram piešķir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un par šo laiku izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un maternitātes pabalstu karavīram piešķir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un par šo laiku izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju.

Karavīram pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bez dienesta atalgojuma saglabāšanas bērna kopšanai, līdz bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu, apturot uz šo laiku aktīvo dienestu. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu atvaļinājumu bērna kopšanai. Karavīrs saņem bērna kopšanas pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā. Šā atvaļinājuma laiku neieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Ja pēc šā atvaļinājuma beigu termiņa karavīrs neatgriežas dienestā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta.

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“Karavīram pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bez dienesta atalgojuma saglabāšanas bērna kopšanai, līdz bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu atvaļinājumu bērna kopšanai. Karavīrs saņem bērna kopšanas pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita – izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Ja pēc šā atvaļinājuma beigu termiņa karavīrs neatgriežas dienestā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta.”

Karavīram pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bez dienesta atalgojuma saglabāšanas bērna kopšanai, līdz bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu atvaļinājumu bērna kopšanai. Karavīrs saņem bērna kopšanas pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Ja pēc šā atvaļinājuma beigu termiņa karavīrs neatgriežas dienestā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta.

Karavīru atvaļināšana no militārā dienesta

(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) obligātajā dienestā:

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā - 28 gadi; rezervē - 55 gadi,

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā - 28 gadi; rezervē - 55 gadi;

2) profesionālajā dienestā:

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā - 45 gadi; rezervē - 55 gadi,

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā - 50 gadu; rezervē - 55 gadi,

c) virsniekvietnieku sastāvam: aktīvajā dienestā - 55 gadi; rezervē - 60 gadu,

d) leitnantam: aktīvajā dienestā - 35 gadi; rezervē - 55 gadi,

e) virsleitnantam: aktīvajā dienestā - 45 gadi; rezervē - 55 gadi,

f) kapteinim (kapteiņleitnantam): aktīvajā dienestā - 48 gadi; rezervē - 55 gadi,

g) majoram (komandleitnantam): aktīvajā dienestā - 51 gads; rezervē - 60 gadu,

h) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): aktīvajā dienestā - 55 gadi; rezervē – 60 gadu,

i) pulkvedim (jūras kapteinim): aktīvajā dienestā - 58 gadi; rezervē - 60 gadu,

j) augstākajiem virsniekiem: aktīvajā dienestā - 60 gadu; rezervē - 65 gadi.

(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsniekvietnieku un virsnieku sastāva karavīru – viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.

(3) Atsevišķos gadījumos aizsardzības ministrs, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, karavīram, kuram nav augstāka pakāpe par pulkveža pakāpi un kurš ir sasniedzis šā panta pirmajā daļā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar šādu līgumu aizsardzības ministrs var tikai virsniekam, kura dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.

96

Aizstāt 41.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “obligātajā” ar vārdiem “obligātajā militārajā”.

Pieņemt

(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) obligātajā militārajā dienestā:

2) profesionālajā dienestā:

(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsniekvietnieku un virsnieku sastāva karavīru — viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.

(3) Atsevišķos gadījumos aizsardzības ministrs, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, karavīram, kuram nav augstāka pakāpe par pulkveža pakāpi un kurš ir sasniedzis šā panta pirmajā daļā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar šādu līgumu aizsardzības ministrs var tikai virsniekam, kura dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.

(1) Karavīru atvaļina no profesionālā dienesta:

1) sasniedzot aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu;

2) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina;

3) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa.

(2) Ja karavīrs ir sasniedzis militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu vai ir atzīts par nederīgu militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, vai viņam ir atņemta dienesta pakāpe, viņu atvaļina, noņemot no militārā dienesta uzskaites.

(3) Pārējos atvaļināšanas gadījumos karavīru atvaļina militārā dienesta rezervē.

(4) Mirušo, bojā gājušo vai bez vēsts pazudušo karavīru izslēdz no personālsastāva aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

98

Izteikt 42.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu.”

42. panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā”.

Pieņemt

(1) Karavīru atvaļina no profesionālā dienesta:

1) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina;

3) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa.

(2) Ja karavīrs ir sasniedzis militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu vai ir atzīts par nederīgu militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, vai viņam ir atņemta dienesta pakāpe, viņu atvaļina, noņemot no militārā dienesta uzskaites.

(3) Pārējos atvaļināšanas gadījumos karavīru atvaļina militārā dienesta rezervē.

(4) Mirušo, bojā gājušo vai bez vēsts pazudušo karavīru izslēdz no personālsastāva.

(1) Profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa katrā laikā var izbeigt, pusēm par to vienojoties.

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs ir zaudējis Latvijas pilsonību;

2) karavīrs ir atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;

3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;

4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;

5) karavīrs divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu;

6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus;

7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto;

8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta;

9) ir notiesājošs tiesas spriedums.

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīru izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(4) Ja tiesa karavīram par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriedusi sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu, aizsardzības ministrs ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt.

(5) Izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš.

Aizstāt 43.panta ceturtajā daļā vārdu “izdarīšanu” ar vārdiem “izdarīšanu aiz neuzmanības”.

Pieņemt

(1) Profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties.

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

2) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;

3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;

4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;

5) karavīrs divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu a testācijas vērtējumu;

6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus;

7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto;

8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta;

9) ir notiesājošs tiesas spriedums.

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīru izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(4) Ja tiesa karavīram par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības piespriedusi sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu, aizsardzības ministrs ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt.

(5) Izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš.

(1) Atvaļināt karavīru no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesīgi:

1) augstāko virsnieku - Valsts prezidents;

2) vecāko virsnieku - aizsardzības ministrs;

3) jaunāko virsnieku - Nacionālo bruņoto spēku komandieris; virsniekvietnieku sastāva karavīru - Nacionālo bruņoto spēku veida komandieris; kareivju un instruktoru sastāva karavīru – vienības komandieris (priekšnieks).

(2) Obligātā militārā dienesta karavīru no aktīvā dienesta atvaļina saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(3) Sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu karavīru atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā. Karavīru, kas sprieduma spēkā stāšanās brīdī atrodas apcietinājumā, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kura spriedumā noteikta par soda izciešanas sākumu.

(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta pirms profesionālā dienesta līgumā noteiktā termiņa sakarā ar līguma izbeigšanu, izņemot šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā, 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā un 43.panta otrās daļas 5.punktā noteiktos gadījumus, vai no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, ko aizsardzības ministrs ir atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē (no viņa piedzen) izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai (un) kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu mācību iestādēs vai kursos radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. Minētajam karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatlīdzina arī viņam izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa (izņemot gadījumu, ja viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) atlikuma vērtība.

(5) Karavīrs uzskatāms par atvaļinātu no aktīvā dienesta ar dienu, kad viņu ar pavēli izslēdz no vienības personālsastāva.

(6) Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, ja karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

102

Aizstāt 44.panta ceturtajā daļā vārdus “pirms profesionālā dienesta līgumā noteiktā termiņa sakarā ar līguma izbeigšanu, izņemot šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā” ar vārdiem “sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma”.

Svītrot 44.panta ceturtajā daļā vārdus “un 43.panta otrās daļas 5.punktā”.

Izslēgt 44.panta piekto daļu.

(1) Atvaļināt karavīru no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesīgi:

1) augstāko virsnieku — Valsts prezidents;

2) vecāko virsnieku — aizsardzības ministrs;

3) jaunāko virsnieku — Nacionālo bruņoto spēku komandieris; virsniekvietnieku sastāva karavīru — Nacionālo bruņoto spēku veida komandieris; kareivju un instruktoru sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).

(2) Obligātā militārā dienesta karavīru no aktīvā dienesta atvaļina saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(3) Sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu karavīru atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā. Karavīru, kas sprieduma spēkā stāšanās brīdī atrodas apcietinājumā, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kura spriedumā noteikta par soda izciešanas sākumu.

(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, vai no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē (no viņa piedzen) izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. Minētajam karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatlīdzina arī viņam izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa (izņemot gadījumu, kad viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) atlikusī vērtība.

(5) Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, kad karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

Karavīra formas tērps

Karavīra formas tērps

(1) Karavīra formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes, kā arī to lietošanas kārtību apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Tikai karavīrs (atvaļināts karavīrs) ir tiesīgs valkāt karavīra formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes.

(3) Vienīgi Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības pasūtīt karavīra formas tērpu, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanu.

(1) Karavīra formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes, kā arī to lietošanas kārtību apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Tikai karavīrs (atvaļināts karavīrs) ir tiesīgs valkāt karavīra formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes.

(3) Vienīgi Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības pasūtīt karavīra formas tērpu, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanu.

(1) Karavīrs valkā attiecīga spēku veida (vienības) formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Karavīrs no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt arī civilapģērbu. Vienības komandieris (priekšnieks) atļauj karavīram valkāt civilapģērbu dienesta pienākumu pildīšanas laikā, ja to prasa dienesta uzdevumi.

(3) Karavīram, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumu, ja viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros ir paredzēta karavīra formas tērpa valkāšana.

(1) Karavīrs valkā attiecīgā spēku veida (vienības) formas tērpu, atšķirības zīmes un zīmotnes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Karavīrs no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt arī civilapģērbu. Vienības komandieris (priekšnieks) atļauj karavīram valkāt civilapģērbu dienesta pienākumu pildīšanas laikā, ja to prasa dienesta uzdevumi.

(3) Karavīram, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumu, ja viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros ir paredzēta karavīra formas tērpa valkāšana.

(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

1) par kaujas nopelniem – neatkarīgi no izdienas ilguma;

2) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus;

3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējā izdiena nav mazāka par 20 gadiem.

(2) Latvijas armijas karavīriem, kas līdz 1940.gada 17.jūnijam dienējuši Latvijas armijā, ir tiesības iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Šajā pantā minētās personas, valkājot karavīra formas tērpu, pilda attiecīgos militāros reglamentus un formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī ievēro militārās pieklājības prasības.

(4) Šajā pantā minētajām personām atļauts valkāt karavīra formas tērpu valsts svētkos un atceres dienās, militāro vienību sarīkojumos un citos tamlīdzīgos Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstītos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs.

(5) Ja šajā pantā minētā persona neievēro formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvedību kompromitē karavīra godu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) var atņemt šīs tiesības.

105

Aizstāt 47.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “izdienas ilguma” ar vārdiem “izdienas stāža”.

Aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “izdiena” ar vārdiem “izdienas stāžs”.

Izslēgt 47.panta ceturtajā daļā vārdu “tamlīdzīgos”.

Pieņemt

(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

1) par kaujas nopelniem — neatkarīgi no izdienas stāža;

2) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāka par 20 gadiem.

(2) Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dienējuši Latvijas armijā, ir tiesības iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Šajā pantā minētās personas, valkājot karavīra formas tērpu, pilda attiecīgos militāros reglamentus un formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī ievēro militārās pieklājības prasības.

(4) Šajā pantā minētajām personām atļauts valkāt karavīra formas tērpu valsts svētkos un atceres dienās, militāro vienību sarīkojumos un citos Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstītos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs.

(5) Ja šajā pantā minētā persona neievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvedību kompromitē karavīra godu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) var atņemt tai šīs tiesības.

Karavīru apgāde un sociālās garantijas

Karavīru apgāde un sociālās garantijas

(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem Ministru kabineta noteikto dienesta atalgojumu. Dienesta atalgojumā ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas, kā arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas.

(2) Karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim - aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), Iekšlietu ministrijas, drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts militārā formējumā nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, arī 80 procentus no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

(3) No amata atstādinātais karavīrs saņem algu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

(4) Karavīrs par patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku nesaņem dienesta atalgojumu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju. Laikā, kad karavīrs atrodas stingrajā arestā, viņu nodrošina ar uzturdevu, bet viņam neizmaksā dienesta atalgojumu.

(5) Kārtību, kādā karavīram aprēķina un izmaksā šajā pantā minētās naudas izmaksas, nosaka aizsardzības ministrs.

(6) Karavīrs, kurš iecelts augstākas dienesta pakāpes amatā, amata pildīšanas laikā saņem piemaksu algu starpības apmērā. Karavīrs, kurš iecelts zemākas dienesta pakāpes amatā, amata pildīšanas laikā saņem algu atbilstoši savai dienesta pakāpei.

109

Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdu “izdienas” ar vārdiem “izdienas stāža”.

Aizstāt vārdus “Iekšlietu ministrijas, drošības” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības”.

Izslēgt 48.panta 4.daļas otrajā teikumā vārdu “stingrajā” un samainīt vietām panta 5. un 6. daļu.

Papildināt 48.panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un šo laiku neieskaita izdienas stāžā”.

Pieņemt

(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem Ministru kabineta noteikto dienesta atalgojumu. Dienesta atalgojumā ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas stāža, kā arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas.

(2) Karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts bruņotajos spēkos nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, arī 80 procentus no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

(3) No amata atstādinātais karavīrs saņem algu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

(4) Karavīrs par patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku nesaņem dienesta atalgojumu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā. Laikā, kad karavīrs atrodas arestā, viņu nodrošina ar uzturdevu, bet viņam neizmaksā dienesta atalgojumu.

(5) Karavīrs, kurš iecelts augstākas dienesta pakāpes amatā, amata pildīšanas laikā saņem piemaksu algu starpības apmērā. Karavīrs, kurš iecelts zemākas dienesta pakāpes amatā, amata pildīšanas laikā saņem algu atbilstoši savai dienesta pakāpei.

(6) Kārtību, kādā karavīram aprēķina un izmaksā šajā pantā minētās naudas izmaksas, nosaka aizsardzības ministrs.

49.pants. Karavīru apgāde

Obligātā militārā dienesta karavīrs dienesta laikā atrodas pilnā valsts apgādībā, bet profesionālā dienesta karavīrs - daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar finansu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

110

Aizstāt 49.pantā vārdu “obligātā” ar vārdiem “obligātā aktīvā”.

Pieņemt

49.pants. Karavīru apgāde

Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs dienesta laikā atrodas pilnā valsts apgādībā, bet profesionālā dienesta karavīrs — daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar finansu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, ja karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņš papildus atalgojumam saņem:

1) pabalstu tādā apmērā, lai segtu dzīvokļa īrei un citu ģimenes un sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus;

2) pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalstu, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

3) pilnu kompensāciju par viņa un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(2) Atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem šajā pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus nosaka Ministru kabinets.

112

50.panta 1.daļā papildināt pirms vārda “atalgojumam” ar vārdu “dienesta”.

Papildināt ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) ja veselības traucējumi paliek uz visu mūžu – ir aprēķināms valsts pabalsts līdz pensijas vecuma sasniegšanai;”.

Noraidīt

(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņš papildus dienesta atalgojumam saņem:

1) pabalstu tādā apmērā, lai segtu dzīvokļa īrei un citu ģimenes un sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus;

2) pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalstu, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

3) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(2) Atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem šajā pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus nosaka Ministru kabinets.

(1) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības dienesta laikā ārstniecības iestādēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Attiecīgos izdevumus sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Profesionālā dienesta karavīrs saņem slimības pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saņemtā slimības pabalsta apmērs ir mazāks par karavīra dienesta atalgojumu bez piemaksām, viņam no dienesta atalgojuma fonda līdzekļiem kompensē šo starpību.

114

51. panta 2. daļā vārdus “dienesta atalgojumu bez piemaksām” aizstāt ar vārdu “ algu “.

Papildināt 51.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīru atvaļina no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību aktīvajam dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militāro dienestu, šim karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) Obligātā militārā dienesta karavīram dienesta laikā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus sedz Aizsardzības ministrija.”

Pieņemt

(1) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības dienesta laikā ārstniecības iestādēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Attiecīgos izdevumus sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Profesionālā dienesta karavīrs saņem slimības pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saņemtā slimības pabalsta apmērs ir mazāks par karavīra algu, viņam no dienesta atalgojuma fonda līdzekļiem kompensē šo starpību.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīru atvaļina no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību aktīvajam dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militāro dienestu, šim karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) Obligātā militārā dienesta karavīram dienesta laikā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus sedz Aizsardzības ministrija.

(1) Karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) I grupas invalīdam – 50 pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām;

2) II grupas invalīdam – 40 pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām;

3) III grupas invalīdam – 20 pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam – 50 latu apmērā;

2) II grupas invalīdam – 40 latu apmērā;

3) III grupas invalīdam – 20 latu apmērā.

(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā:

a) obligātā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram – 250 latu apmērā,

b) profesionālā dienesta karavīram – piecu pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā:

a) obligātā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram – 150 latu apmērā,

b) profesionālā dienesta karavīram – triju pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā:

a) obligātā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram – 100 latu apmērā,

b) profesionālā dienesta karavīram – divu pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām.

(5) Ja karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no aktīvā dienesta, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) obligātā militārā dienesta karavīram – 150 latu apmērā;

2) profesionālā dienesta karavīram – triju pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām.

(6) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) obligātā militārā dienesta un rezerves karavīra mantiniekiem – 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam;

2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem – 120 pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām, bet ne vairāk par obligātā militārā dienesta karavīra bojāejas gadījumā paredzētās kompensācijas divkāršo summu un ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

(7) Ja dienesta laikā karavīrs gājis bojā vai karavīra veselība bojāta viņa neuzmanības dēļ un viņš kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības bojājuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu darbību, viņam vai viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktās atbilstošās kompensācijas, kuras apmēru katrā atsevišķā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

(8) Karavīra bojāejas vai veselības bojājuma cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas komisija (izmeklēšanas veicējs) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Karavīra veselības bojājuma (sakropļojuma) smaguma pakāpi nosaka Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija. Šo komisiju lēmumus desmit dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var pārsūdzēt aizsardzības ministram. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(9) Šajā pantā minētās kompensācijas karavīram izmaksā kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību.

(10) Nelaimes gadījumu (veselības traucējumu) uzskata par nesaistītu ar dienesta pienākumu pildīšanu un kompensāciju neizmaksā, ja izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka:

1) nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu vai to produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana dienesta vajadzībām vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcija;

4) nelaimes gadījums noticis, karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, ja karavīru sauc pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

5) nelaimes gadījums noticis, karavīram pārkāpjot militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumu, ja minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sargājot sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību;

6) nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja šajā laikā nav bijusi dienesta vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība un tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma aizstāvēšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm;

7) nelaimes gadījums noticis strīda laikā un strīda cēlonis nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu.

(11) Šajā pantā noteiktā karavīra obligātā apdrošināšana un kompensāciju izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

125

Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai šā likuma noteiktajā kārtībā.”

52. pantā:

2.daļas 1.;2;.3. apakšpunktā , 4.daļas 1.punkta b apakšpunktā , 2.punkta b apakšpunktā, 5.daļas 2.pnktā un 6.daļas 2.punktā; aizstāt vārdus “pēdējā amata mēneša dienesta atalgojumu apmērā bez piemaksām” ar vārdiem “pēdējā mēneša karavīra algas apmērā”;

Papildināt 52.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.”

Izteikt ceturtās daļas 3.punkta b apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) profesionālā dienesta karavīram - pēdējā mēneša algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu apmērā.";

Papildināt sesto daļu pirms vārdiem "pildot dienesta pienākumus" ar vārdiem "dienesta laikā".

Izteikt sestās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

1) obligātā militārā dienesta un rezerves karavīra mantiniekiem – 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam;

2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem – 120 pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

Aizstāt 52.panta septītajā daļā vārdus “veselība bojāta” ar vārdiem “veselības traucējums gūts” un vārdu “bojājuma” ar vārdu “traucējuma”.

Aizstāt 52.panta astotajā daļā vārdu “bojājuma” ar vārdu “traucējuma” un vārdus “pārsūdzēt aizsardzības ministram” ar vārdiem “apstrīdēt aizsardzības ministram”.

52.panta astotajā daļā:

aizstāt vārdus “izmeklēšanas komisija (izmeklēšanas veicējs) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “izmeklēšanas veicējs”;

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Karavīra veselības traucējuma (sakropļojuma) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

aizstāt vārdus “šo komisiju lēmumus” ar vārdiem “šos lēmumus”.

52.panta desmitajā daļā aizstāt vārdus “izmeklēšanas komisija konstatējusi” ar vārdiem “izmeklēšanas veicējs konstatējis”.

Papildināt 52.pantu ar jaunu divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīriem dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.”

(1) Karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai šā likuma noteiktajā kārtībā.

(2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam — 50 latu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 latu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 latu apmērā.

Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā:

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā:

3) viegla veselības traucējuma gadījumā:

(5) Ja karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no aktīvā dienesta, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) obligātā militārā dienesta karavīram — 150 latu apmērā;

2) profesionālā dienesta karavīram — triju pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(6) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) obligātā militārā dienesta karavīra un rezerves karavīra mantiniekiem — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam;

2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem — 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

(7) Ja dienesta laikā karavīrs gājis bojā vai karavīra veselības traucējums gūts viņa neuzmanības dēļ un viņš kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības traucējuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu darbību, viņam vai viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktās atbilstošās kompensācijas, kuras apmēru katrā atsevišķā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

(8) Karavīra bojāejas vai veselības traucējuma cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra veselības traucējuma (sakropļojuma) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt aizsardzības ministram. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(9) Šajā pantā minētās kompensācijas karavīram izmaksā kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību.

(10) Nelaimes gadījumu (veselības traucējumu) uzskata par nesaistītu ar dienesta pienākumu pildīšanu un kompensāciju neizmaksā, ja izmeklēšanas veicējs konstatējis, ka:

1) nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu vai to produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana dienesta vajadzībām vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcija;

4) nelaimes gadījums noticis, karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, kad karavīru sauc pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

5) nelaimes gadījums noticis, karavīram pārkāpjot militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumu, kad minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sargājot sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību;

6) nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja šajā laikā nav bijusi dienesta vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība un tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma aizstāvēšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm;

7) nelaimes gadījums noticis strīda laikā un strīda cēlonis nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu.

(11) Šajā pantā noteiktā karavīra obligātā apdrošināšana un kompensāciju izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

(12) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīriem dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.

(1) Profesionālā dienesta karavīrs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Karavīrs ik pēc pieciem nepārtraukta profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā. Ja karavīru atvaļina no dienesta maksimālā vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība iegūta, pildot dienesta pienākumus) vai reorganizācijas (štatu samazināšanas) dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, karavīram izmaksā minētā pabalsta daļu proporcionāli nodienētajam laikam.

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša atalgojuma apmērā, ja noticis ar viņa veselību nesaistīts smags nelaimes gadījums, kā arī vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta.

(5) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta interesēs mainot dzīvesvietu, viņa laulātais līdz ar pārcelšanos ir zaudējis darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un karavīra dislokācijas vietas apvidū nav iespējams atrast citu darbu, karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēneša atalgojuma bez piemaksām. Par jebkurām pārmaiņām, kas skar karavīra tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju, karavīram nekavējoties jāziņo vienības komandierim.

(6) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā, kā arī karavīra pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, pēc pārcelšanās dienesta vietā viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēneša algas apmērā un 0,5 algu apmērā par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un uzstāda pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidotu attiecīgā ranga karavīra kapa pieminekli. Ja minēto karavīru apbedī ģimenes kapā un uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kas atbilst šāda ranga karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā mācību iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, bet ne vairāk kā pusi no mācību gada maksas.

(9) Likumā paredzētās ar militāro dienestu saistītās sociālās garantijas un citas garantijas karavīram tiek nodrošinātas no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

53.pantā:

aizstāt 1.daļā vārdu “ amatalgas” ar vārdu “algas”;

svītrot otrajā daļā vārdu "nepārtraukta".

Aizstāt 53.panta otrajā daļā vārdus “reorganizācijas (štatu samazināšanas)” ar vārdiem “vienības(apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas”.

papildināt 3.daļā pirms vārda “atalgojuma” ar vārdu “ dienesta”;

izslēgt 3.daļā vārdus “, ja noticis ar viņa veselību nesaistīts smags nelaimes gadījums, kā arī “;

aizstāt piektajā daļā vārdus “atalgojuma bez piemaksām” ar vārdu “algas”.

53. panta piektajā daļā vārdus un skaitli “kompensāciju 10 procentu apmērā” aizstāt ar vārdiem un skaitli “kompensāciju 50 procentu apmērā”.

53.panta septītajā daļā:

svītrot pirmajā teikumā vārdus “attiecīgā ranga”;

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kas atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.”

Aizstāt 53.panta astotajā daļā vārdus “mācību iestādē” ar vārdiem “izglītības iestādē”.

53. panta astotajā daļā svītrot vārdu “var”.

Aizstāt astotajā daļā vārdus "bet ne vairāk " ar vārdiem "lai segtu ne mazāk ";

Papildināt 53.pantu ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Virsnieks, uzsākot aktīvo militāro dienestu pēc virsnieka pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par 5 gadu ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem.

Bezprocentu aizdevuma atmaksas termiņu nosaka profesionālā dienesta līgumā. Pienākums atmaksāt bezprocentu aizdevumu zūd, ja virsnieks profesionālajā dienestā nodien ne mazāk kā 5 gadus, ja aizdevuma apmērs ir 1000 latu, vai 10 gadus, ja aizdevuma apmērs ir 2000 latu.”

Izslēgt 9.daļā vārdu “tiek” un aizstāt vārdu “nodrošinātas” ar vārdu “nodrošina” .

(1) Profesionālā dienesta karavīrs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā. Ja karavīru atvaļina no dienesta maksimālā vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības(apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, karavīram izmaksā minētā pabalsta daļu proporcionāli nodienētajam laikam.

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša dienesta atalgojuma apmērā vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta.

(5) Ja, profesionālā dienesta karavīram dienesta interesēs mainot dzīvesvietu, viņa laulātais līdz ar pārcelšanos ir zaudējis darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un karavīra dislokācijas vietas apvidū nav iespējams atrast citu darbu, karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēnešalgas. Par jebkurām pārmaiņām, kas skar karavīra tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju, karavīram nekavējoties jāpaziņo vienības komandierim.

(6) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā, kā arī karavīra pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar viņa dzīvesvietas maiņu, pēc pārcelšanās dienesta vietā viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 0,5 algu apmērā par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un viņam tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

(9) Virsnieks, uzsākot aktīvo militāro dienestu pēc virsnieka pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecu gadu ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.

Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas termiņu nosaka profesionālā dienesta līgumā. Pienākums atmaksāt bezprocentu aizdevumu 1000 latu apmērā zūd, ja virsnieks profesionālajā dienestā ir nodienējis ne mazāk kā piecus gadus, bet bezprocentu aizdevumu 2000 latu apmērā — ja nodienēti 10 gadi.

(10) Likumā paredzētās ar militāro dienestu saistītās sociālās garantijas un citas garantijas karavīram nodrošina no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Līdzekļus reprezentācijas izdevumu segšanai komandieri (priekšnieki) saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Līdzekļus reprezentācijas izdevumu segšanai komandieri (priekšnieki) saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Obligātā militārā dienesta karavīru aktīvā dienesta laikā nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

(2) Uz mācībām iesaukto rezerves karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos - teltī.

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Priekšrocības dienesta dzīvojamās telpas piešķiršanā ir karavīram, kas dienesta interesēs pārvietots (rotācijas kārtībā) dienestā un ieņem komandējošā sastāva amatu. Par piešķirto dienesta dzīvojamo telpu profesionālā dienesta karavīrs īres maksu nemaksā. Karavīrs maksā par izlietoto elektroenerģiju, siltumenerģiju un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Profesionālā dienesta karavīram, kas dienesta vietā nav nodrošināts ar dienesta dzīvojamo telpu, var izmaksāt kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.

Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu “mācībām” ar vārdiem “militārajām mācībām”.

55. panta 4. daļā svītrot vārdus “var” un “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un apmērā”.

(1) Obligātā militārā dienesta karavīru aktīvā dienesta laikā nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos — teltī.

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Priekšrocības dienesta dzīvojamās telpas piešķiršanā ir karavīram, kas dienesta interesēs pārcelts (rotācijas kārtībā) dienestā un ieņem amatu komandējošajā sastāvā. Par piešķirto dienesta dzīvojamo telpu profesionālā dienesta karavīrs īres maksu nemaksā. Karavīrs maksā par izlietoto elektroenerģiju, siltumenerģiju un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Profesionālā dienesta karavīram, kas dienesta vietā nav nodrošināts ar dienesta dzīvojamo telpu, var izmaksāt kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.

(1) Karavīram un rezerves karavīram sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts sedz karavīram arī braukšanas izdevumus, kas viņam radušies, braucot ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) ikgadējā atvaļinājumā valsts teritorijā reizi gadā (ja viņš nav no atvaļinājuma atsaukts, obligātā militārā dienesta karavīram arī braucot atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ), kā arī uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā, karavīram un viņa ģimenes locekļiem - braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs un pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta - uz pastāvīgo dzīvesvietu.

(2) Izdevumus par obligātā militārā dienesta karavīra izmantotajiem pasta pakalpojumiem sedz aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Aktīvā dienesta karavīru ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem nodrošina vienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

140

Aizstāt 56.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “obligātā” ar vārdiem “obligātā aktīvā”.

Izteikt 56.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīram un rezerves karavīram sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts sedz karavīram arī braukšanas izdevumus, kas viņam radušies, braucot ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā, karavīram un viņa ģimenes locekļiem - braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs un pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta - uz pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram braucot ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) atvaļinājumā valsts teritorijā.

Papildināt pēc vārdiem “pasta pakalpojumiem” ar vārdu “(vēstules)”.

(1) Karavīram un rezerves karavīram sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā sedz karavīram arī braukšanas izdevumus, kas viņam radušies, dodoties ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu, karavīram un viņa ģimenes locekļiem — braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs un pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta — uz pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram, braucot ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) atvaļinājumā valsts teritorijā.

(2) Izdevumus par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra izmantotajiem pasta pakalpojumiem sedz aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Aktīvā dienesta karavīru ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem nodrošina vienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(1) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, ja atvaļināšana notiek:

1) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas dēļ (reorganizēšana, karavīru skaita samazināšana) un viņam nepiedāvā citu līdzīgu vai par pakāpi zemāku amatu:

a) ar izdienu 20 un vairāk gadu – pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā bez piemaksām,

b) ar izdienu, kas mazāka par 20 gadiem, – pēdējo divu mēnešu dienesta atalgojuma apmērā bez piemaksām;

2) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa vienības (apakšvienības) likvidēšanas (reorganizēšanas, karavīru skaita samazināšanas) dēļ un viņš ir atteicies no piedāvātā amata, – pēdējo divu nedēļu dienesta atalgojuma apmērā bez piemaksām;

3) profesionālā dienesta līguma termiņam beidzoties pirms militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas, – pēdējā mēneša dienesta atalgojuma apmērā;

4) obligātā militārā dienesta laikam beidzoties, – 50 latu apmērā; karavīram, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, – 100 latu apmērā, bet karavīram bārenim - 250 latu apmērā.

(2) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta citu iemeslu dēļ, viņam izmaksā tikai dienesta atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai.

143

Aizstāt 57.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ” ar vārdiem “aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa”.

57.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pirms vārda "invaliditāte" ar vārdu "trauma";

aizstāt pirmās daļas 1.punkta a , b apakšpunktā un 2.punktā vārdus “dienesta atalgojuma apmērā bez piemaksām” ar vārdiem “karavīra algas apmērā “.

Aizstāt 57.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “izdienu” ar vārdiem “izdienas stāžu”.

(1) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, ja atvaļināšana notiek:

1) aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa veselības stāvokļa dēļ (trauma, invaliditāte vai slimība, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas dēļ (reorganizēšana, karavīru skaita samazināšana) un viņam nepiedāvā citu līdzīgu vai par pakāpi zemāku amatu:

2) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa vienības (apakšvienības) likvidēšanas (reorganizēšanas, karavīru skaita samazināšanas) dēļ un viņš ir atteicies no piedāvātā amata, — pēdējo divu nedēļu karavīra algas apmērā;

3) profesionālā dienesta līguma termiņam beidzoties pirms militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas, — pēdējā mēneša dienesta atalgojuma apmērā;

4) obligātā militārā dienesta laikam beidzoties, — 50 latu apmērā; karavīram, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, — 100 latu apmērā, bet karavīram bārenim — 250 latu apmērā.

(2) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta citu iemeslu dēļ, viņam izmaksā tikai dienesta atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai.

Atvaļināto karavīru pienākumi un sociālās garantijas

Atvaļināto karavīru pienākumi un sociālās garantijas

No aktīvā dienesta atvaļinātajam karavīram jāstājas militārā dienesta rezerves uzskaitē pastāvīgajā dzīvesvietā attiecīgajā valsts militārā dienesta pārvaldē desmit dienu laikā pēc atvaļināšanas dienas, ierodoties personiski, un jāpilda rezerves karavīra pienākumi.

No aktīvā dienesta atvaļinātajam karavīram jāstājas militārā dienesta rezerves uzskaitē pastāvīgajā dzīvesvietā attiecīgajā valsts militārā dienesta pārvaldē 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas dienas, ierodoties personiski, un jāpilda rezerves karavīra pienākumi.

(1) Atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

(2) Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta un viņam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu, viņš saglabā šā likuma 52.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.

(3) Maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru [ja viņa izdiena nav mazāka par 35 gadiem vai ja atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus] nāves gadījumā, kas nav saistīts ar šā likuma 52.panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem, miera laikā apbedī par valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

145

Aizstāt 59.panta otrajā daļā skaitli "52" ar skaitli "51".

59.panta trešajā daļā svītrot kvadrātiekavas un vārdu “izdiena” aizstāt ar vārdiem “izdienas stāžs”.

(1) Atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

(2) Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta un viņam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu, viņš saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.

(3) Maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, ja viņa izdienas stāžs nav mazāks par 35 gadiem vai atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumu, nāves gadījumā, kas nav saistīts ar šā likuma 52.panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem, miera laikā apbedī par valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Civilpersonu dienesta un darba īpatnības militārajās vienībās

Civilpersonu dienesta un darba īpatnības militārajās vienībās

Militāro vienību civilpersonas ir:

1) militārie darbinieki;

2) civilie darbinieki.

Militāro vienību civilpersonas ir:

1) militārie darbinieki;

2) civilie darbinieki.

(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem.

(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru, viņu pieņem darbā un ieceļ amatā vienības komandieris (priekšnieks) – virsnieka vai virsniekvietnieka amatā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju, bet instruktoru vai kareivju sastāva amatos ar spēku veida komandiera vai aizsardzības ministra noteiktā cita augstāka komandiera (priekšnieka) atļauju. Pieņemot darbā, militārajam darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz trim mēnešiem.

(3) Militārais darbinieks saņem atalgojumu, kāds noteikts attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

(4) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 51.panta pirmajā daļā, 52.panta pirmajā un piektajā daļā, 53.panta otrajā, trešajā un septītajā daļā un 56.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.

(5) Ja militārā darbinieka darba līgums tiek izbeigts pirms termiņa, militārais darbinieks atlīdzina viņam izsniegtā aprīkojuma un ekipējuma atlikušo vērtību, kompensē noteiktu izdevumu daļu par viņa profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu, izņemot gadījumu, ja darba līgums izbeigts vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas dēļ vai militārā darbinieka slimības (invaliditātes) dēļ.

(6) Darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi piemērojami militāro darbinieku dienestam tikai tajā daļā, kas nav regulēta šajā pantā.

147

61.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem "darba līgumu" ar vārdiem "uz noteiktu laiku - ";

papildināt ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju:

“(4) Militārajiem darbiniekiem orķestrī ir savs formas tērps. Orķestra militārā darbinieka formas tērpu un tā valkāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.”;

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "53.panta" ar vārdu "pirmajā" un aiz vārdiem “56.panta pirmajā daļā“ ar vārdiem ”un 57.panta pirmajā daļā “;

papildināt ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju:

"(6) Izbeidzoties darba līgumam sakarā ar karavīra iecelšanu amatā, militārajam darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.".

(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem.

(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru, viņu pieņem darbā un ieceļ amatā vienības komandieris (priekšnieks) — virsnieka vai virsniekvietnieka amatā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju, bet instruktoru vai kareivju sastāva amatos ar spēku veida komandiera vai aizsardzības ministra noteiktā cita augstāka komandiera (priekšnieka) atļauju. Pieņemot darbā, militārajam darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz trim mēnešiem.

(3) Militārais darbinieks saņem atalgojumu, kāds noteikts attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

(4) Orķestra militārajiem darbiniekiem ir savs formas tērps. Orķestra militārā darbinieka formas tērpu un tā valkāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 51.panta pirmajā daļā, 52.panta pirmajā un piektajā daļā, 53.panta pirmajā, otrajā, trešajā un septītajā daļā, 56.panta pirmajā daļā un 57.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.

(6) Izbeidzoties darba līgumam sakarā ar karavīra iecelšanu amatā, militārajam darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

(7) Ja militārā darbinieka darba līgums tiek izbeigts pirms termiņa, militārais darbinieks atlīdzina viņam izsniegtā aprīkojuma un ekipējuma atlikušo vērtību, kompensē noteiktu izdevumu daļu par viņa profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu, izņemot gadījumu, kad darba līgums izbeigts vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas dēļ vai militārā darbinieka slimības (invaliditātes) dēļ.

(8) Darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi piemērojami militāro darbinieku dienestam tikai tajā daļā, kura nav regulēta šajā pantā.

(1) Civilie darbinieki ir fiziskās personas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Civilais darbinieks saņem darba samaksu atbilstoši no budžeta finansējamo darbinieku darba samaksas noteikumiem.

148

Izslēgt 62.panta pirmajā daļā vārdu “fiziskās” vai arī aizstāt to ar vārdu “civilas”.

(1) Civilie darbinieki ir personas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Civilais darbinieks saņem darba samaksu atbilstoši no budžeta finansējamo darbinieku darba samaksas noteikumiem.

Dienests rezervē

Dienests rezervē

(1) Dienests rezervē miera laikā ietver militārās uzskaites noteikumu un kārtības ievērošanu, militārajam dienestam pakļauto militārās mācības, kaujas zinību, iemaņu un sagatavotības saglabāšanu un pilnveidošanu noteiktas militārās specialitātes izpildei kara laikā.

(2) Dienests rezervē veido personālsastāva mobilizācijas rezervi.

149

Svītrot 63.panta otro daļu.

Dienests rezervē miera laikā ietver militārās uzskaites noteikumu un kārtības ievērošanu, militārajam dienestam pakļauto militārās mācības, kaujas zinību, iemaņu un sagatavotības saglabāšanu un pilnveidošanu noteiktas militārās specialitātes izpildei kara laikā.

(1) Dienestam rezervē ieskaita:

1) no aktīvā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus;

2) no dienesta atvaļinātos Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekus, izņemot tos, kas ir pakļauti iesaukšanai obligātajā militārajā dienestā;

3) zemessargus, izņemot tos, kas ir pakļauti iesaukšanai obligātajā militārajā dienestā;

4) pārējos pilsoņus – saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(2) Pilsonim, kas nav dienējis aktīvajā dienestā un kam nav piešķirta dienesta pakāpe, reizē ar ieskaitīšanu rezervē valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs piešķir dienesta pakāpi – kareivis.

64.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "aktīvā" ar vārdu "profesionālā";

svītrot pirmās daļas 2.un 3.punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju;

Aizstāt 64.panta otrajā daļā vārdu “pilsonim” ar vārdiem “Latvijas pilsonim”.

papildināt 64.panta otro daļu ar šādiem vārdiem "izņemot tam, kurš ieskaitīts rezervē pēc alternatīvā dienesta beigšanas."

(1) Dienestam rezervē ieskaita:

1) no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus;

2) pārējos Latvijas pilsoņus — saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

(2) Latvijas pilsonim, kas nav dienējis aktīvajā dienestā un kam nav piešķirta dienesta pakāpe, reizē ar ieskaitīšanu rezervē valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs piešķir dienesta pakāpi — kareivis, izņemot to pilsoni, kurš ieskaitīts rezervē pēc alternatīvā dienesta beigšanas.

Rezerves karavīram ir pienākums:

1) pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta desmit dienu laikā stāties rezerves karavīru uzskaitē;

2) paziņot valsts militārā dienesta pārvaldei par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par dzīvesvietas maiņu;

3) mobilizācijas gadījumā ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā;

4) ierasties uz militārajām mācībām valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā.

Izslēgt 65.panta 1.punktu, jo tas dublējas ar 58.pantu.

Rezerves karavīram ir pienākums:

1) paziņot valsts militārā dienesta pārvaldei par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par dzīvesvietas maiņu;

2) mobilizācijas gadījumā ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā;

3) ierasties uz militārajām mācībām valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā.

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām, pārbaudes vai speciālām militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Kārtējo militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda militāro dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiku ieskaita viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva un virsniekvietnieku sastāva karavīru - kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru - kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz desmit dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(8) Rezerves karavīru neiesauc uz kārtējām, pārbaudes vai speciālajām mācībām:

1) veselības apstākļu dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs iegūst izglītību ārvalstīs;

4) ja pret rezerves karavīru notiek kriminālvajāšana vai viņa krimināllieta atrodas tiesas izskatīšanā;

5) ja rezerves karavīrs par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izcieš sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

(9) Mobilizācijas gadījumā pilsoņus aktīvajā dienestā iesauc Mobilizācijas likumā noteiktajā kārtībā.

161

Aizstāt 66.panta pirmajā daļā vārdus “pārbaudes vai speciālajām” ar vārdiem “vai pārbaudes”.

66. panta sestajā daļā aizstāt vārdus “aizsardzības ministrs” ar vārdiem “NBS materiālās apgādes normatīvi”.

Aizstāt 66.panta astotajā daļā vārdus “pārbaudes vai speciālajām” ar vārdiem “vai pārbaudes”.

Aizstāt 66.panta astotās daļas 1.punktā vārdu “apstākļu” ar vārdu “stāvokļa”.

Izteikt 66.panta astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais”.

Izslēgt 66.panta astotās daļas 5.punktā vārdus “kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu”.

Izteikt 66.panta astotās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ja rezerves karavīrs dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.”

Izslēgt 66.panta devīto daļu.

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Kārtējo militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda militāro dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva un virsniekvietnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(8) Rezerves karavīru neiesauc uz kārtējām vai pārbaudes mācībām:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs iegūst izglītību ārvalstīs;

4) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

5) ja rezerves karavīrs par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izcieš sodu;

6) ja rezerves karavīrs dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.

Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām var piešķirt kārtējo dienesta pakāpi.

163

67.pantā:

svītrot vārdu “var”;

papildināt aiz vārdiem “dienesta pakāpi” ar vārdiem “līdz kapteiņa dienesta pakāpei”.

67. pantā svītrot vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā” un vārdu “var”, aizstāt vārdu “piešķirt” ar vārdu “piešķir”.

Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa dienesta pakāpi.

Rezerves karavīru no uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu;

2) pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma veselības stāvokļa dēļ;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā.

164

Izteikt 68.panta 2.punktu šādā redakcijā: "2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;"

Rezerves karavīru no uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā.

Karavīru apbalvošana un atbildība

Karavīru apbalvošana un atbildība

(1) Karavīra panākumu atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) atļauja atstāt dienesta vietu līdz 36 stundām (obligātā dienesta karavīram);

3) papildatvaļinājums līdz desmit dienām (obligātā dienesta karavīram);

4) paaugstināšana dižkareivja (dižmatroža) pakāpē;

5) apliecība instruktoru un kareivju sastāva karavīram par teicamu uzvedību un centību, atvaļinot no aktīvā dienesta;

6) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

7) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku goda zīmes un goda raksti;

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis – virsniekam;

9) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem;

10) valsts goda zīmes, medaļas un ordeņi.

(2) Karavīru apbalvošanas kārtību nosaka militārais reglaments, ko apstiprina aizsardzības ministrs.

69. panta pirmās daļas 4. punktu papildināt iekavās ar vārdiem “vecākā zemessarga”.

Svītrot 69.panta otrajā daļā vārdus "ko apstiprina aizsardzības ministrs".

(1) Karavīra panākumu atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) atļauja atstāt dienesta vietu līdz 36 stundām (obligātā dienesta karavīram);

3) papildatvaļinājums līdz 10 dienām (obligātā dienesta karavīram);

4) paaugstināšana dižkareivja (dižmatroža) pakāpē;

5) apliecība instruktoru un kareivju sastāva karavīram par teicamu uzvedību un centību, atvaļinot no aktīvā dienesta;

6) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

7) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku godazīmes un goda raksti;

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis — virsniekam;

9) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem;

10) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi.

(2) Karavīru apbalvošanas kārtību nosaka militārais reglaments.

167

Papildināt likumprojektu ar jaunu 70.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju:

"70.pants. Karavīra atbildība

Par prettiesisku rīcību karavīru sauc pie disciplinārās, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Karavīra saukšanas pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās kriminālatbildības un civiltiesiskās atbildības."

(1) Par prettiesisku rīcību karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Karavīra saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās kriminālatbildības un civiltiesiskās atbildības.

(1) Ja karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai juridiskajai personai, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk – juridiskā persona), karavīram ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.

(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu, karavīrs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.

168

Aizstāt 70.panta pirmajā daļā vārdus “juridiskajai personai, kurā” ar vārdiem “iestādei, kurā”.

(1) Ja karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk — juridiskā persona), karavīram ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.

(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu, karavīrs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.

Karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā. Karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.

Karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā. Karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.

Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku karavīru prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra karavīra atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku karavīru prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra karavīra atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

Karavīrs var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt juridiskajai personai nodarītos zaudējumus. Ar juridiskās personas piekrišanu karavīrs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

Karavīrs var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt juridiskajai personai nodarītos zaudējumus. Ar juridiskās personas piekrišanu karavīrs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojamie disciplinārsodi ir šādi:

1) rājiens;

2) ārpuskārtas norīkojums;

3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

4) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

5) arests līdz desmit diennaktīm;

6) stingrais arests līdz desmit diennaktīm;

7) pazemināšana dienesta pakāpē vai pakāpes atņemšana;

8) pazemināšana amatā;

9) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

(2) Militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments.

170

Izteikt 74.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojamie disciplinārsodi ir šādi:

1) rājiens;

2) ārpuskārtas norīkojums;

3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

4) stingrā uzraudzība;

5) arests līdz desmit diennaktīm;

6) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

7) pazemināšana dienesta pakāpē vai pakāpes atņemšana;

8) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

Papildināt 74.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Arestu un stingro uzraudzību nepiemēro virsniekiem un virsniekvietnieku sastāva karavīriem.”

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojami šādi disciplinārsodi:

1) rājiens;

2) ārpuskārtas norīkojums;

3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

4) stingrā uzraudzība;

5) arests līdz 10 diennaktīm;

6) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

7) pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana;

8) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

(2) Arestu un stingro uzraudzību nepiemēro virsniekiem un virsniekvietnieku sastāva karavīriem.

(3) Militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments.

1) likums "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14., 24.nr.; 2001, 1.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1., 15./16.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta teksta un "Nolikuma par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumi nr.177 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu mantisko apgādi";

2) Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumi nr.124 "Noteikumi par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atalgojumu";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.147 "Noteikumi par karavīru uzturdevām";

4) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 "Noteikumi par Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu".

3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi – par zemessargiem ar vispārīgajām karavīra dienesta pakāpēm.

4. Karavīriem – agrāk piešķirto Zemessardzes dienesta pakāpju vietā – un zemessargiem vispārīgās karavīra dienesta pakāpes nosakāmas (piešķiramas) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

5. Persona, kura, stājoties Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kļūstot par karavīru, karavīra zvērestu nedod.

6. Profesionālā dienesta karavīram, kurš sasniedzis šajā likumā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā var pagarināt dienesta laiku atbilstoši šā likuma prasībām, noslēdzot terminēto profesionālā dienesta līgumu.

7. Karavīru, kuram ar aizsardzības ministra pavēli dienesta laiks ir pagarināts pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz dienesta pagarināšanas pavēlē noteiktajam laikam nevar uz šā likuma 41.panta prasību pamata atvaļināt no aktīvā dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņš atbilst citām šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu" un Valsts valodas likuma prasībām. Ar šo karavīru profesionālā dienesta līgumu vairs neslēdz.

8. Šā likuma 31.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

9. Šā likuma 61.panta otrās daļas noteikumi attiecināmi arī uz tiem pilsoņiem, kuri ieskaitīti militārā dienesta rezervē līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

178

Pārejas noteikumos:

svītrot 2.punkta 4.apakšpunktu;

papildināt ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 " Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu" ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.".

Likumprojekta Pārejas noteikumos: izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi – par zemessargiem. Zemessardzes zemessargu sastāvam saglabājas Zemessardzes dienesta pakāpe “zemessargs” un “vecākais zemessargs”, bet Zemessardzes instruktoru un virsnieku sastāvam tiek noteiktas (piešķirtas) vispārīgās karavīra dienesta pakāpes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt Pārejas noteikumu 4. punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju.

Pārejas noteikumu 4. punktā svītrot vārdus “aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā” un papildināt ar vārdiem “šā likuma noteiktajā kārtībā”.

papildināt ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Karavīram, kuram tiesības uz nākamo dienesta pakāpi rodas līdz 2003. gada 30. aprīlim, nākamo dienesta pakāpi piešķir vadoties pēc likuma noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 2002.gada 1.jūlijam;

Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktā vārdus “likuma “Par valsts noslēpumu” un Valsts valodas likuma”, kā arī aizstāt vārdu “nevar” ar vārdu “nedrīkst”.

Aizstāt Pārejas noteikumu 8.punktā vārdus “31.pantā” ar vārdiem “33.pantā” un vārdu “janvārī” ar vārdu “jūlijā”.

Izslēgt Pārejas noteikumu 9.punktu.

Papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā:

”Šā likuma 53.panta 5.daļa un 54.pants stājas spēkā 2003.gada 01.martā.” ;

papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā:

”Līdz 2003.gada 01.martam, ja atvaļināšanās no profesionālā dienesta notiek saskaņā ar 57.panta 1. daļas pirmo punktu , tad atvaļināšanas pabalstu pēdējo triju mēnešu algu apmērā izmaksā karavīram ar izdienu 25 un vairāk gadu, bet ar izdienu mazāku par 25 gadiem – pēdējo divu mēnešu algu apmērā.”

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) lik ums “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14., 24.nr.; 2001, 1.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1., 15./16.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta teksta un “Nolikuma par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību” apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumi nr.177 “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu mantisko apgādi”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumi nr.124 “Noteikumi par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atalgojumu”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par karavīru uzturdevām”.

3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 “Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu” ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi – par zemessargiem. Zemessardzes zemessargu sastāvam saglabājas Zemessardzes dienesta pakāpe “zemessargs” un “vecākais zemessargs”, bet Zemessardzes instruktoru un virsnieku sastāvam tiek noteiktas (piešķirtas) vispārīgās karavīra dienesta pakāpes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

5. Karavīram, kuram tiesības uz nākamo dienesta pakāpi rodas līdz 2003.gada 30.aprīlim, šo pakāpi piešķir, vadoties pēc likuma noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 2002.gada 1.jūlijam.

6. Persona, kura, stājoties Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kļūstot par karavīru, karavīra zvērestu nedod.

7. Profesionālā dienesta karavīram, kurš sasniedzis šajā likumā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā var pagarināt dienesta laiku atbilstoši šā likuma prasībām, noslēdzot terminēto profesionālā dienesta līgumu.

8. Karavīru, kuram ar aizsardzības ministra pavēli dienesta laiks ir pagarināts pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz dienesta pagarināšanas pavēlē noteiktajam laikam nedrīkst uz šā likuma 41.panta prasību pamata atvaļināt no aktīvā dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņš atbilst citām šā likuma prasībām. Ar šo karavīru profesionālā dienesta līgumu vairs neslēdz.

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

10. Šā likuma 53.panta piektā daļa un 54.pants stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

11. Līdz 2003.gada 1.martam, ja atvaļināšanās no profesionālā dienesta notiek saskaņā ar šā likuma 57.panta pirmās daļas 1.punktu, atvaļināšanas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmērā izmaksā karavīram, kura izdiena ir 25 gadi un vairāk, bet pēdējo divu mēnešalgu apmērā — karavīram, kura izdiena ir mazāka par 25 gadiem.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Aizstāt pēdējā teikumā vārdus "1.janvārī" ar vārdiem "1.jūlijā".

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.