Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalotā redakcija

Priekšlikumi atkārtotam 3.lasījumam

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Papildināt 1.pantu ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nelikumīga nodokļa atvieglojuma vai atlaides piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa;

1. Papildināt 1.pantu ar 14., 15. 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nelikumīga nodokļa atvieglojuma vai atlaides piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa;

15) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude attiecībā uz viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā;

15) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude attiecībā uz viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā;

16) tematiskā pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude attiecībā uz atsevišķu normatīvo aktu ievērošanu, atsevišķu grāmatvedības dokumentu pārbaude, salīdzinot tos ar darījumu partneru grāmatvedības informāciju, kā arī cita veida pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.”

1

Ierosinām aizstāt likuma 1. panta 16. punktā vārdus “kā arī” ar vārdu “un”.

Atbalstīt

16) tematiskā pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude attiecībā uz atsevišķu normatīvo aktu ievērošanu, atsevišķu grāmatvedības dokumentu pārbaude, salīdzinot tos ar darījumu partneru grāmatvedības informāciju, un cita veida pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā;

2

Papildināt 1.pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17) Saistītas personas - šā likuma izpratnē divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šī uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs;

5) starp šim personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.”

Atbalstīt

17) Saistītas personas - šā likuma izpratnē divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šī uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs;

5) starp šim personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.”

11.pants. Valsts nodevu objekti

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

15) par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā;

3

izteikt 11.panta otrās daļas 15.punktu šādā redakcijā:

“15) par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju;”.

Atbalstīt

2. 11.pantā:

izteikt 11.panta otrās daļas 15.punktu šādā redakcijā:

“15) par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju;”

37) par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva);

2. 11.pantā:

izslēgt otrās daļas 37.punktu;

izslēgt otrās daļas 37.punktu;

47) par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju.

papildināt otro daļu ar 48. un 49.punktu šādā redakcijā:

“48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva);

49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās.”

papildināt otro daļu ar 48., 49., 50. un 51.punktu šādā redakcijā:

“48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva);

49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās;

4

Papildināt 11.panta otro daļu ar 48.punktu šādā redakcijā:

“48) par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu.”

Atbalstīt

50) par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu;

5

Papildināt 11.panta otro daļu ar 51.punktu šādā redakcijā:

“51) par medību atļauju un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas Republikas.”

Atbalstīt

51) par medību atļauju un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas Republikas.”

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.

3. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes–rēķinus;

9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļus un citus maksājumus reģistrēt ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.”

6

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona publiski pieejamā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kopējo darījumu vērtība taksācijas periodā pārsniedz desmit Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.”

Atbalstīt

3. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes–rēķinus;

9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļus un citus maksājumus reģistrēt ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām;

10) pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona publiski pieejamā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kopējo darījumu vērtība taksācijas periodā pārsniedz desmit Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.”

(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

7

8

otrās daļas 1.punktā izslēgt vārdus “un algas nodokļa gada karti”

Ierosinām papildināt likumprojekta 3. pantu ar normām šādā redakcijā:

“15. panta otrajā daļā:

izslēgt 1. punktā vārdus “un algas nodokļa gada karti”

Atbalstīt

Atbalstīt

otrās daļas 1.punktā izslēgt vārdus “un algas nodokļa gada karti;

2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti pamata darbavietā un papildu darbavietās vai ienākumu gūšanas vietās;

9

10

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamatdarba vietā;”

Izteikt 15.panta otās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamatdarba vietā;”.

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamatdarba vietā;”

6) uzskaitīt individuālā darba ieņēmumus un izdevumus un aprēķināt ienākuma nodokli.

11

otrās daļas 6.punktā aizstāt vārdus “individuālā darba” ar vārdiem “ar saimniecisko darbību saistītus”

Atbalstīt

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus “individuālā darba” ar vārdiem “ar saimniecisko darbību saistītus”;

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

12

trešās daļas 5.punktā aizstāt vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā”

Atbalstīt

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā”

Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

6) iesniegt nodokļu administrācijā vai tiesā pieteikumus par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa;

13

14

Izteikt 16.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) iesniegt nodokļu administrācijā pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits);”

Izteikt 16.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) iesniegt nodokļu administrācijā pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(14)

Atbalstīt

4. Izteikt 16.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) iesniegt nodokļu administrācijā pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;”

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

10) veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš;

15

Izteikt 18.panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pieņemt lēmumu un informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot tās termiņu, pārbaudāmos nodokļus vai nodokļu deklarācijas posteņus un taksācijas periodus;”

Atbalstīt

5. 18.pantā:

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pieņemt lēmumu un informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot tās termiņu, pārbaudāmos nodokļus vai nodokļu deklarācijas posteņus un taksācijas periodus;”;

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita viņam piederoša īpašuma;

4. 18.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;”;

12) nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru.

papildināt pantu ar 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

“13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu vienoto datu bāzi (reģistru);

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu uzskaites vienoto datu bāzi (reģistru);

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.”

papildināt pantu ar 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

“13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu vienoto datu bāzi (reģistru);

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu uzskaites vienoto datu bāzi (reģistru);

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.”

Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos finansu kontroles jautājumos ir aizliegta, izņemot likumos paredzētos gadījumus.

5. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi īsteno šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta.”

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi īsteno šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta.”

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt:

8) citas personas - saskaņā ar šā likuma 18.panta 8.punktu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu.

6. Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu pēc skaitļa “8.” ar skaitļiem “12., 13., 14.”.

16

&n bsp;

17

Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu aiz skaitļa “14.” ar skaitli “15.”

Ierosinām papildināt likumprojekta 6. pantu pēc skaitļa “14.” ar skaitli “15.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

7. Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu pēc skaitļa “8.” ar skaitļiem “12., 13., 14., 15.”.

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības papildus aprēķināt nodokļus un uzlikt soda naudu, ja ir pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, kā arī samazināt nodokļu (nodevu) maksājumus par pārmaksātajiem nodokļiem (nodevām) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja šajā laikā uzņēmumā notikusi nodokļu administrācijas kontrole, tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, par krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu lielumu nodokļu maksātājiem atbilstoši to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām vai pārbaudes laikā iegūtajām ziņām.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Nodokļa lieluma precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības nodokļu revīzijas (audita) rezultātā precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu, ja pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja par konkrētu nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts obligāto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

8. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Nodokļa lieluma precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības nodokļu revīzijas (audita) rezultātā precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu, ja pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja par konkrētu nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts obligāto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina tā pieņemšanas termiņu, ievērojot nepieciešamību nodokļu revīzijas (audita) veikšanai iegūt papildu informāciju:

1) no izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm;

3) no citām fiziskajām un juridiskajām personām, arī to pārbaužu rezultātā;

4) nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības novērošanas, pārbaužu un nodokļu administrācijas veikto kontroles darbību rezultātā;

5) no Latvijas Republikas reģistru iestādēm (tai skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

18

23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par 30 dienām, ievērojot nepieciešamību nodokļu revīzijas (audita) veikšanai iegūt papildus informāciju. Gadījumos, kad nepieciešams iegūt papildus informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz 30 dienām pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.”

Atbalstīt

(2) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par 30 dienām, ievērojot nepieciešamību nodokļu revīzijas (audita) veikšanai iegūt papildus informāciju. Gadījumos, kad nepieciešams iegūt papildus informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz 30 dienām pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.

(3) Nodokļu administrācija tematisko pārbaudi veic, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

(3) Nodokļu administrācija tematisko pārbaudi veic, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt maksājamo nodokļu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no minētajām pazīmēm:

19

papildināt ceturtās daļas preambulu pirms vārdiem “Nodokļu administrācijai” ar vārdiem “Veicot nodokļu revīziju (auditu)”

Atbalstīt

(4) Veicot nodokļu revīziju (auditu), Nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt maksājamo nodokļu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no minētajām pazīmēm:

1) ir konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, kas neatbilst nodokļu maksātāja pārskatos (deklarācijās, paziņojumos) uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegti pārskati (deklarācijas, paziņojumi);

20

Ierosinām aizstāt ceturtās daļas 1. punktā vārdus “nodokļa maksātāja pārskatos (deklarācijās, paziņojumos)” ar vārdiem “nodokļu maksātāja deklarācijās”, bet vārdus “nav iesniegti pārskati (deklarācijas, paziņojumi)” aizstāt ar vārdiem “nav iesniegtas deklarācijas”, tādējādi saskaņojot terminoloģiju ar 15. panta pirmās daļas 3. punktu;

Atbalstīt

1) ir konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, kas neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;

2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu un nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm;

21

22

Ierosinām aizstāt ceturtās daļas 2. punktā vārdus “nodokļu un nodevu” ar vārdiem “nodokļu vai nodevu”;

“2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm. Noteikumus par darījumu dalībnieka identifikācijas kritērijiem izdod Ministru kabinets;”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(22)

Atbalstīt

2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm. Noteikumus par darījumu dalībnieka identifikācijas kritērijiem izdod Ministru kabinets;

3) persona veic vai veica ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus;

5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaužu rezultātā konstatētajiem faktiem vai viņa rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;

6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;

7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai viņa darbība liecina par slēptiem darījumiem;

3) persona veic vai veica ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus;

5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaužu rezultātā konstatētajiem faktiem vai viņa rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;

6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;

7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai viņa darbība liecina par slēptiem darījumiem;

8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti atbilstoši likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

23

Izteikt ceturtās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;”

Atbalstīt

8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;

9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;

10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;

9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;

10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē vai ir citi apstākļi [arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai iegūtie nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem saimnieciskās darbības rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

24

ierosinām aizstāt ceturtās daļas 11. punktā vārdu “pārskatos” ar vārdu “deklarācijās”;

Atbalstīt

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē vai ir citi apstākļi [arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai iegūtie nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem saimnieciskās darbības rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

12) nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajos pārskatos (deklarācijās, paziņojumos) uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem, un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību.

25

ierosinām aizstāt ceturtās daļas 12. punktā vārdus “esošajos pārskatos (deklarācijās, paziņojumos)” ar vārdu “esošajās deklarācijās”;

Atbalstīt

12) nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem, un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību.

(5) Nodokļu administrācija, nosakot nodokļu maksājumu lielumu uz aprēķinu pamata, izmanto:

1) tiešās aprēķinu metodes — pamatojoties uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros uzrādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;

2) netiešās aprēķinu metodes — aprēķinot ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju.

(5) Nodokļu administrācija, nosakot nodokļu maksājumu lielumu uz aprēķinu pamata, izmanto:

1) tiešās aprēķinu metodes — pamatojoties uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros uzrādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;

2) netiešās aprēķinu metodes — aprēķinot ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju.

(6) Aprēķinot nodokļu maksājumu lielumu, nodokļu administrācija izmanto tās rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kas nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, nosakot nodokļu maksājumu lielumu, arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un depozītnoguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, kas bez maksas saņemama:

1) no izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

(6) Aprēķinot nodokļu maksājumu lielumu, nodokļu administrācija izmanto tās rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kas nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, nosakot nodokļu maksājumu lielumu, arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un depozītnoguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, kas bez maksas saņemama:

1) no izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm;

26

ierosinām papildināt sestās daļas 2. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“ja attiecīgas vienošanās to paredz”;

Atbalstīt

2) no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, ja attiecīgas vienošanās to paredz;

3) no citām fiziskajām un juridiskajām personām, arī to pārbaužu rezultātā;

3) no citām fiziskajām un juridiskajām personām, arī to pārbaužu rezultātā;

4) nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības novērošanas, tematisko pārbaužu un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā;

27

ierosinām apsvērt iespēju izslēgt sestās daļas 4. punktu;

Atbalstīt

5) no Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

6) no Latvijas Republikas reģistru iestādēm (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

4) no Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

5) no Latvijas Republikas reģistru iestādēm (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

(7) Ja konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinos ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja pārskatos (deklarācijās, paziņojumos) uzrādītajiem ienākumiem.

28

29

ierosinām aizstāt septītajā daļā vārdus “pārskatos (deklarācijās, paziņojumos)” ar vārdiem “deklarācijās”;

Papildināt 23.panta septīto daļu ar šādu tekstu:

“Nodokļa summas aprēķinā netiek ņemts vērā tas nodokļa maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, kuru veido ar nodokli neapliekamie ienākumi, kas noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(7) Ja konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinos ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem. Nodokļa summas aprēķinā netiek ņemts vērā tas nodokļa maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, kuru veido ar nodokli neapliekamie ienākumi, kas noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli.”

(8) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu lielumu, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veiktās nodokļu maksātāja darbības novērošanas rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(8) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu lielumu, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veiktās nodokļu maksātāja darbības novērošanas rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(9) Ja taksācijas gada laikā, veicot nodokļu maksātāja darbības novērošanu, ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp pārskatos uzrādītajiem un novērošanas rezultātā noteiktajiem nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, novērošanas rezultāti ir attiecināmi uz visu taksācijas gada nodokļu maksājumu lielumu, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

30

ierosinām aizstāt devītajā daļā vārdu “pārskatos” ar vārdu “deklarācijās”.

Atbalstīt

(9) Ja taksācijas gada laikā, veicot nodokļu maksātāja darbības novērošanu, ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp deklarācijās uzrādītajiem un novērošanas rezultātā noteiktajiem nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, novērošanas rezultāti ir attiecināmi uz visu taksācijas gada nodokļu maksājumu lielumu, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(10) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma saņemšanas, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.”

(10) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma saņemšanas, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.”

8. Papildināt likumu ar 23.² pantu šādā redakcijā:

“23.² pants. Preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanas principi nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām par preču, darbu un pakalpojumu cenu ir uzskatāma cena, kuru norāda līgumpartneri.

31

23.² panta:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja konkrētajos nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām par preču, darbu, pakalpojumu cenu ir uzskatāma attiecīgās lietas (darbības) cena (vērtība) darījumā.”

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 23.² pantu šādā redakcijā:

“23.² pants. Preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanas principi nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja konkrētajos nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām par preču, darbu, pakalpojumu cenu ir uzskatāma attiecīgās lietas (darbības) cena (vērtība) darījumā.

32

Ierosinām izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja konkrētajos nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām par preču, darbu, pakalpojumu cenu ir uzskatāma attiecīgās lietas (darbības) cena (vērtība) darījumā.”;

Atbalstīt

(2) Nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;

3) ja ir konstatētas novirzes vairāk par 20 procentiem no cenām, kuras nodokļu maksātājs piemēro identiskām (līdzīgām) precēm īslaicīgā laika periodā;

33

34

Ierosinām apspriest iespēju papildināt likumprojektu ar normām, kas noteiktu, ko šā likuma izpratnē saprot ar terminu “saistītas personas”;

Papildināt otrās daļas ievaddaļu pirms vārdiem” Nodokļu administrācija” ar šādu tekstu: “Ja tas nav pretrunā ar konkrēto nodokļu likumu,…”.

Iestrādāts 2.priekš-likumā

Atbalstīt

(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrēto nodokļu likumu, Nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;

3) ja ir konstatētas novirzes vairāk par 20 procentiem no cenām, kuras nodokļu maksātājs piemēro identiskām (līdzīgām) precēm īslaicīgā laika periodā;

4) eksporta un importa darījumos.

35

Svītrot 23.² panta otrās daļas ceturto apakšpunktu.

Neatbalstīt

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta noteikumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus vērtību, ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus šādos darījumos, kas veicami starp savstarpēji nesaistītām personām, tai skaitā arī šādas cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) sezonāla rakstura un citu patērētāju pieprasījuma izmaiņām;

2) kvalitātes un (vai) citu preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašību zudumu;

3) preču realizācijas termiņa notecējuma tuvošanos;

4) preču mārketinga politiku, kas saistīta ar jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju nolūkā piesaistīt patērētājus.

36

Ierosinām aizstāt trešajā daļā vārdus “tirgus vērtību” ar vārdiem “tirgus cenu (vērtību)”;

Atbalstīt

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta noteikumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus šādos darījumos, kas veicami starp savstarpēji nesaistītām personām, tai skaitā arī šādas cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) sezonāla rakstura un citu patērētāju pieprasījuma izmaiņām;

2) kvalitātes un (vai) citu preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašību zudumu;

3) preču realizācijas termiņa notecējuma tuvošanos;

4) preču mārketinga politiku, kas saistīta ar jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju nolūkā piesaistīt patērētājus.

(4) Ja nodokļu maksātāja uzrādītā lietu vai darījumu vērtība neatbilst tirgus cenai (vērtībai), tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz lietu vai darījumu faktisko tirgus vērtību attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, pamatojoties uz jebkuru no šādiem nosacījumiem:

37

38

ierosinām aizstāt ceturtajā daļā vārdus “lietu vai darījumu vērtība” ar vārdu “darījuma cena (vērtība)”;

ierosinām aizstāt ceturtajā daļā vārdus “lietu vai darījumu faktisko tirgus vērtību” ar vārdiem “darījuma tirgus cenu (vērtību)”;

Atbalstīt

Atbalstīt

(4) Ja nodokļu maksātāja uzrādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz “darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, pamatojoties uz jebkuru no šādiem nosacījumiem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgām lietām vai darījumiem piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

39

ierosinām aizstāt ceturtās daļas 1. punktā vārdus “līdzīgām lietām vai darījumiem” ar vārdiem “līdzīgos darījumos”;

Atbalstīt

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgas personas piemērojušas līdzīgām lietām vai darījumiem;

40

ierosinām aizstāt ceturtās daļas 2. punktā vārdus “līdzīgām lietām vai darījumiem” ar vārdiem “līdzīgos darījumos”;

Atbalstīt

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgas personas piemērojušas līdzīgos darījumos;

3) aprēķināto lietas vai darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot Centrālās statistikas pārvaldes vai nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti;

41

42

43

ierosinām izslēgt ceturtās daļas 3. punktā vārdus “lietas vai”;

ierosinām apsvērt iespēju izslēgt ceturtās daļas 3. punktā vārdus “vai nodokļu administrācijas”;

Izteikt ceturtās daļas 3.puntu šādā redakcijā:

“3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti, bet ja šādas informācijas nav - nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti;”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(43)

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(43)

Atbalstīt

3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti, bet ja šādas informācijas nav - nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto ekspertu sniegto lietas vai darījuma novērtējumu.

44

45

izteikt ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu sniegto darījuma novērtējumu.”

ierosinām apsvērt iespēju precizēt ceturtās daļas 5. punktā pieaicināto ekspertu neatkarības garantijas un izslēgt vārdus “lietas vai”.

Atbalstīt

Iestrādāts 44.priekš-likumā

5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu sniegto darījuma novērtējumu.

(5) Nodokļu aprēķināšanai par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības rezultātā identisku (vienādu) (ja identisku nav, tad līdzīgu) preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) visos aspektos ir vienādas, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ir ražotas vienā un tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības [to skaitā preces iesaiņojumā un (vai) ārējā izskatā].

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas;

2) spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un kuras tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, tirgus reputāciju, preces izcelsmes valsti un tamlīdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces novērtēšanas nolūkā jāņem vērā tikai tad, ja nav citu līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām. Darījumus starp savstarpēji saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (līdzīgām) precēm salīdzināmos apstākļos [arī ņemot vērā preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.”

(5) Nodokļu aprēķināšanai par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības rezultātā identisku (vienādu) (ja identisku nav, tad līdzīgu) preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) visos aspektos ir vienādas, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ir ražotas vienā un tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības [to skaitā preces iesaiņojumā un (vai) ārējā izskatā].

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas;

2) spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un kuras tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, tirgus reputāciju, preces izcelsmes valsti un tamlīdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces novērtēšanas nolūkā jāņem vērā tikai tad, ja nav citu līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām. Darījumus starp savstarpēji saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (līdzīgām) precēm salīdzināmos apstākļos [arī ņemot vērā preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.”

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu un soda naudas samaksu.

9. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;”;

10. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.”;

(5) Nodokļu parādus, kuri izveidojušies nodokļu administrācijas pārbaužu rezultātā, un bezstrīda kārtībā iekasējamo maksājumu samaksas termiņus var atlikt uz laiku atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktam.

izslēgt piekto daļu;

izslēgt piekto daļu;

(16) Gadījumā, kad privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldības budžetā iekasējamo nodokļu parāds ir izveidojies pēc privatizācijas un nav samaksāts vai ir izveidojies līdz privatizācijai un nebija kapitalizējams, Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt īpašu nodokļu parādu apmaksas kārtību, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudas, ja uzņēmums pēc nodokļu parādu kapitalizācijas nodokļu maksājumus veicis lielākā apjomā par šajā periodā aprēķinātajiem nodokļiem (neņemot vērā nokavējuma un soda naudas). Nokavējuma un soda naudas Ministru kabineta noteiktā kārtībā dzēš finansu ministrs.

(17) Šā panta sešpadsmitā daļa ir piemērojama šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim.

izslēgt sešpadsmito un septiņpadsmito daļu.

izslēgt sešpadsmito un septiņpadsmito daļu.

(1) Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šādos gadījumos:

1) uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) - ja ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, dibinātāja - īpašnieka nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

3) fiziskajai personai - nodokļu maksātājam - viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas.

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavēto nodokļu maksājumiem — ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu.”

46

Ierosinām aizstāt 25. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā” ar vārdiem “lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu”.

Atbalstīt

11. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavēto nodokļu maksājumiem — ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu.”

(3) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto zemes nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

47

25.panta trešo daļu papildināt ar šādu tekstu:

“Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga atbrīvot no nokavēto nodokļu un soda naudas samaksas fiziskās personas, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz divas minimālās algas, ja kārtējo nodokļu samaksa ir veikta par pēdējo kalendāro gadu.”

Neatbalstīt

(1) Nodokļu administrācijas pienākums ir rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam aprēķināšanas vai precizēšanas rezultātā noteiktā maksājuma lielumu, ja tas nesaskan ar maksātāja deklarēto maksājuma lielumu.

(2) Termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā, arī no valūtas konta bankā. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda. Kamēr nav izpildīts nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti;

2) no nodokļu maksātāja kontiem ārvalstu bankās starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) no nodokļu maksātāja pārējā īpašuma. To realizē nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

(4) Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad ierosināta maksātnespējas lieta, nodokļu administrācija nepiedzen bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus un ar tiem saistītos maksājumus, kuri izveidojušies līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienai.

(5) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem piemērojams šā panta ceturtajā daļā paredzētais atvieglojums, veic visus konkrēto nodokļu likumos noteiktos kārtējos nodokļu maksājumus.

11. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu (turpmāk – nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

12. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu (turpmāk – nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parāda segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parāda segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda pēc tam, kad līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļi no attiecīgā konta citiem mērķiem, izņemot līdzekļus, kas vienu reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo mēneša darba samaksu, netiek izsniegti. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

48

26. pantā:

ierosinām aizstāt trešās daļas 1. punkta trešajā teikumā vārdus “pēc tam, kad” ar vārdu “tiklīdz”;

Atbalstīt

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda pēc tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļi no attiecīgā konta citiem mērķiem, izņemot līdzekļus, kas vienu reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo mēneša darba samaksu, netiek izsniegti. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo mēneša darba samaksu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo mēneša darba samaksu;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā (ar izņēmumiem, kas norādīti šajā likumā) vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus, kas saistīti ar nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā (ar izņēmumiem, kas norādīti šajā likumā) vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus, kas saistīti ar nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar kustamās mantas pārdošanu nevarētu segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar kustamās mantas pārdošanu nevarētu segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā pēc piecām darba dienām no nodokļu maksājuma termiņa iestāšanās. Lēmumu par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā tika pieņemts lēmums.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā pēc piecām darba dienām no nodokļu maksājuma termiņa iestāšanās. Lēmumu par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā tika pieņemts lēmums.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

49

ierosinām papildināt sestās daļas pirmo rindkopu pirms vārda “viens” ar vārdu “vismaz”;

Atbalstīt

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums vai nodokļa aprēķins — uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

50

ierosinām aizstāt sestās daļas 1. punktā vārdu “sūdzības” ar vārdu “iesnieguma”;

Atbalstīt

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums vai nodokļa aprēķins — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļa maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā apturēšanu;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļa maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā apturēšanu;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:

1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;

1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;

2) tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegusi izpildu dokumentu.

2) tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegusi izpildu dokumentu.

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas tiesu izpildītāja darbības, — uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

3) pārsūdzētas tiesu izpildītāja darbības, — uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, — līdz aizgādņa iecelšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, — līdz aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, — līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, — līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, — līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, — līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā;

5) ja šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļu parādi ir dzēsti.

51

Ierosinām izslēgt devītās daļas 1.,2.,3 un 4. punktā vārdus “bezstrīda kārtībā”.

Atbalstīt

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā;

5) ja šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļu parādi ir dzēsti.

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.”

52

Desmitajā daļā svītrot vārdus “un citu obligāto”.

Atbalstīt

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.”

12. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

“26.¹ pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Attiecībā uz nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, kā arī lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

13. Papildināt likumu ar 26.¹ pantu šādā redakcijā:

“26.¹ pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Attiecībā uz nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, kā arī lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošas kustamās mantas apķīlāšana;

1) parādniekam piederošas kustamās mantas apķīlāšana;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašumu reģistros;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašumu reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības;

53

Izteikt 26.¹panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;”

Atbalstīt

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4) pie citas personas esošās parādnieka mantas apķīlāšana.

4) pie citas personas esošās parādnieka mantas apķīlāšana.

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.”

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.”

28.pants. Nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana

(1) Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem.

54

28.pantā:

pirmajā daļā aizstāt vārdus “no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem” ar vārdiem “no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzīta summa”;

Atbalstīt

14. 28.pantā:

pirmajā daļā aizstāt vārdus “no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem” ar vārdiem “no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzīta summa”;

(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma atmaksājamas 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību.

13. 28.pantā:

papildināt otro daļu ar šādu tekstu:

“Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļu likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamās summas palielinās par 0,03 procentiem no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.”;

papildināt otro daļu ar šādu tekstu:

“Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļu likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamās summas palielinās par 0,03 procentiem no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.”;

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā.

55

papildināt trešo daļu aiz vārda “apmērā” ar šādu tekstu “kā arī nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, ja pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums.”;

Atbalstīt

papildināt trešo daļu aiz vārda “apmērā” ar šādu tekstu “kā arī nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, ja pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums.”;

(4) Nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksas, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokļa pārmaksa pilnā apmērā atmaksājama:

1) daļā, kuras pamatotība nodokļu revīzijas (audita) rezultātā apstiprinājās;

56

piektajā daļā izteikt pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Ja konkrēto nodokļu likumi paredz veikt nodokļu revīziju (auditu), lai atmaksātu pārmaksāto nodokli, nodokļa pārmaksa ir atmaksājama:”

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja konkrēto nodokļu likumi paredz veikt nodokļu revīziju (auditu), lai atmaksātu pārmaksāto nodokli, nodokļa pārmaksa ir atmaksājama:

1) daļā, kuras pamatotība nodokļu revīzijas (audita) rezultātā apstiprinājās;

2) daļā, kurā nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja nodokļu maksātājs nodokļu administrācijai iesniedz galvojumu par atmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai garantē to ar ķīlu.

57

28. pantā:

ierosinām izteikt piektās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) daļā, kuras nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja atmaksas rezultātā iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.”;

Atbalstīt

2) daļā, kuras nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja atmaksas rezultātā iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.

(6) Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.

(6) Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.

(7) Nodokļu pārmaksas atmaksāšanai šā panta piektās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā nodokļu administrācija var izmantot īpašuma ķīlu vai trešo personu galvojumu Civillikumā noteiktajā kārtībā. Īpašuma ieķīlāšanas līgums ir noslēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem. Līgumi starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju par īpašuma ieķīlāšanu ir atbrīvoti no nodokļiem un nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt īpašums, kas nav ieķīlāts vai citādi apgrūtināts Civillikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar noslēgto līgumu galvotājs apņemas samaksāt nodokļu parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, ja nodokļu maksātājs neatmaksā nepamatoti atmaksātās nodokļu summas. Attiecības starp nodokļu administrāciju, nodokļu maksātāju un galvotāju ir risināmas Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

58

ierosinām izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta piektās daļas 2. punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums ir noslēdzams starp nodokļa administrāciju un nodokļa maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un nodevām, kas maksājamas, noformējot ķ īlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

(7) Šā panta piektās daļas 2. punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums ir noslēdzams starp nodokļa administrāciju un nodokļa maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

14. Papildināt likumu ar 28.¹ pantu šādā redakcijā:

“28.¹ pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta precīzu un pilnīgu dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi–rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu veidlapas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) Lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu precīzu un pilnīgu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.”

59

Izteikt likuma 28 prim pantu šādā redakcijā:

"28.' pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments.

(2) Darījumos, kuru vērtība ir 100 Ls vai lielāka izmantojamas pavadzīmju– rēķinu veidlapas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šīs stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapas nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību.

(3) Darījumos ar akcīzes nodokli apliekamām precēm, kā arī kokmateriāliem izmantojamas speciālas pavadzīmju– rēķinu veidlapas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šīs stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapas nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību.

(4) Darījumos, kuru vērtība nepārsniedz 100 Ls nodokļu maksātājs tiesīgs izmantot stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapas nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei vai brīvā formā ar grāmatvedības programmu uz lāzerprintera izrakstītu pavadzīmi – rēķinu. Šādās brīvas formas pavadzīmēs – rēķinos jābūt ietvertai šādai informācijai:

1) kas izraksta pavadzīmi – rēķinu un kam;

2) izrakstīšanas datums;

3) rēķina numurs, ko izsniedz un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests;

4) produktu un pakalpojumu apraksts;

5) kur jāmaksā un kāds ir konta numurs;

6) atsauce uz iepriekš atrunātiem maksāšanas noteikumiem.

Ministru kabinets nosaka šādu brīvi izrakstāmu pavadzīmju– rēķinu izsniegšanas kārtību, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību.

(5) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību."

Neatbalstīt

15. Papildināt likumu ar 28¹.pantu šādā redakcijā:

“28¹.pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta precīzu un pilnīgu dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi – rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments (turpmāk – stingrās uzskaites pavadzīme – rēķins), ievērojot šādus nosacījumus:

1) stingrās uzskaites pavadzīmi – rēķinu var neizmantot darījumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedz 20 latus un kurus apliecina attaisnojuma dokumenti, kas noformēti konkrēto nodokļu likumos un grāmatvedības kārtošanu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

2) Ministru kabinets nosaka stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu veidlapu izgatavošanu, to lietotājus un lietošanas kārtību, pavadzīmē – rēķinā iekļaujamos rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, kā arī uzskaites vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību, kā arī maksimālo pavadzīmju – rēķinu realizācijas cenu.

(2) Lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu precīzu un pilnīgu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.”

60

61

28¹.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “ Stingrās uzskaites pavadzīmes – rēķini nav nepieciešami veicot darījumus, kuru vērtība ir mazāka par 100 latiem, ja šie darījumi netiek veikti ar akcīzes nodokli apliekamām precēm vai kokmateriāliem.”

(variants)

28¹.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “ Stingrās uzskaites pavadzīmes – rēķini nav nepieciešami veicot darījumus, kuru vērtība ir mazāka par 50 latiem, ja šie darījumi netiek veikti ar akcīzes nodokli apliekamām precēm vai kokmateriāliem.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

62

Likumprojekta 28¹.pantu izteikt šādā redakcijā:

“28¹.pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji, kuri reģistrēti VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, veicot preču piegādes, kā arī akcīzes preču un kokmateriālu apritē lieto pavadzīmi – rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu veidlapas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) ) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātas lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības un dokumentāciju, elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu reģistrēšanās kārtību un pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.”

Neatbalstīt

63

Papildināt likumu ar 28¹.pantu šādā redakcijā:

“28¹.pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta precīzu un pilnīgu dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi – rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments (turpmāk – stingrās uzskaites pavadzīme – rēķins), ievērojot šādus nosacījumus:

1) stingrās uzskaites pavadzīmi – rēķinu var neizmantot darījumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedz 20 latus un kurus apliecina attaisnojuma dokumenti, kas noformēti konkrēto nodokļu likumos un grāmatvedības kārtošanu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

2) Ministru kabinets nosaka stingrās uzskaites pavadzīmju – rēķinu veidlapu izgatavošanu, to lietotājus un lietošanas kārtību, pavadzīmē – rēķinā iekļaujamos rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, kā arī uzskaites vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību, kā arī maksimālo pavadzīmju – rēķinu realizācijas cenu.

(2) Lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu precīzu un pilnīgu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.”

Atbalstīt

(3) Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

15. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdu “dienu” ar vārdiem “darba dienu”.

16. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdu “dienu” ar vārdiem “darba dienu”.

(1) Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.

16. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji” ar vārdiem “Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas”;

17. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji” ar vārdiem “Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas”;

(3) Kuģu aģentēšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tikai attiecībā uz starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem, kuriem deklarējamo darījumu kopsumma mēneša laikā pārsniedz 3000 latu un kuri šos darījumus ir deklarējuši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, netiek piemērota soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas.

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus “Kuģu aģentēšanas” ar vārdiem “Jūras un gaisa transportlīdzekļu aģentēšanas”.

64

65

Saglabāt likuma 30.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “Kuģu aģentēšanas”.

Aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus “Kuģu aģentēšanas” ar vārdiem “Kuģu aģentēšanas un gaisa kuģu aģentēšanas”.

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(65)

Atbalstīt

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus “Kuģu aģentēšanas” ar vārdiem “Kuģu aģentēšanas un gaisa kuģu aģentēšanas”.

(2) Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu;

2) piecu dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai.

(2¹) Šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto piecu dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas samazinātā nodokļa summai neaprēķina pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu. Ja maksājumi noteikto piecu dienu laikā netiek veikti, ar deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.

17. Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā un 2.¹ daļā vārdu “dienu” ar vārdiem “darba dienu”.

18. Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā un 2.¹ daļā vārdu “dienu” ar vārdiem “darba dienu”.

66

Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdu “pārsūdzēšanas” ar vārdiem “apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas”.

Atbalstīt

19. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdu “pārsūdzēšanas” ar vārdiem “apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas.

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.

18. Izslēgt 36.pantu.

20. Izslēgt 36.pantu.

19. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

21. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt lēmumam, ko šā likuma 36.panta kārtībā ir pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs, ir tiesības 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas pārsūdzēt to tiesā.

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

67

37.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu,” ar vārdiem ”lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem”

Atbalstīt

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt rakstveidā 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemto lēmumu — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemto lēmumu — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

68

papildināt otro daļu ar 3.punktu:

“3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta amatpersonas pieņemtais lēmums pārsūdzams Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.”

Atbalstīt

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt rakstveidā 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemto lēmumu — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemto lēmumu — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta amatpersonas pieņemtais lēmums pārsūdzams Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(3) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt to pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt to pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(4) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un atbild tā iesniedzējam ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesnieguma izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un atbild tā iesniedzējam ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesnieguma izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.”

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.”

20. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

22. Papildināt likumu ar 37.^{1< /SUP> pantu šādā redakcijā:}

“37.¹ pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata iesniegumu un sniedz atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā;

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata iesniegumu un sniedz atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā;

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldību amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldību amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.”

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.”

Pārsūdzēšana neaptur nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmuma izpildi, izņemot šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos, kā arī šā ierēdņa (darbinieka) pienākumu izpildi, ja augstāka amatpersona vai institūcija nav pieņēmusi citādu lēmumu.

21. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir iesniegts iesniegums par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļa aprēķinu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku tiek apturēta.

23. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir iesniegts iesniegums par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļa aprēķinu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku tiek apturēta.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

(1) Ja nodokļu administrācija pārbaudes rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus budžetā sakarā ar nodokļu bāzes samazināšanu un nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, nodokļu administrācijas vadītājs ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noslēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par aprēķināto summu samazināšanu tikai tādos gadījumos, kad piemērojamo normatīvo aktu normas ir pretrunīgas un dažādi skaidrojamas.

(2) Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas šajā sakarā ir jāiesniedz motivēts rakstveida iesniegums nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu.

(3) Nodokļu administrācija noslēgto vienošanās līgumu piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja noslēgtais vienošanās līgums ir galīgs, un neviena no līgumslēdzējām pusēm to nevar apstrīdēt tiesā.

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa lielumam un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa lielumam un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā nav nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

69

41.panta otrās daļas preambulā vārda “nav” vietā rakstīt vārdus “pirms pārbaudes uzsākšanas nebija”.

Atbalstīt

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā pirms pārbaudes uzsākšanas nebija nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors pieņēmis lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts, vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors pieņēmis lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts, vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums, un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums, un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un lielumu, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un lielumu, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma nosacījumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma nosacījumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.”

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.”

7. Šā likuma 26.panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

22. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

24. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 43., 44., 45., 46., 47., 48. un 49.punktu šādā redakcijā:

“43. Likuma 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” spēkā stāšanos.

44. Likuma 18.panta 13. un 14.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

70

71

Pārejas noteikumos:

precizēt likumprojekta paredzēto likuma pārejas noteikumu numerāciju.

45. (43.) punktā aizstāt vārdus un skaitli “pirmās daļas 10.punkts” ar vārdiem un skaitli “otrās daļas 48.punkts”

46. (44.) punktā aizstāt vārdu un skaitļus “13. un 14.” ar vārdu un skaitļiem “13., 14. un 15.”

Ierosinām pārejas noteikumos mainīt numerāciju no 43. uz 45. punktu utt., kā arī mainīt atsauces.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 51.punktu šādā redakcijā:

“45. Likuma 11.panta otrās daļas 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” spēkā stāšanos.

46. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

papildināt ar 45., 46., 47. un 48.punktiem šādā redakcijā:

“45. Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, samaksas termiņus līdz pieciem gadiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

72

73

74

75

76

77

78

79

Pārejas noteikumos 45.punktā svītrot vārdus “līdz 2002.gada 31.decembrim”.

47. (45.) punktā aizstāt gadskaitli “2002.gada” ar “2003.gada”

Pārejas noteikumu 45.punkta ceturtajā rindā gadskaitli “2000.gada” aizstāta ar – “2001.gada”.

Pārejas noteikumu 45.punkta pirmajā rindkopā “2000.gada 31.decembrim” aizstāt ar “2001.gada 31.decembrim”.

Pārejas noteikumos 45.punktā svītrot vārdus “līdz pieciem gadiem”.

Pārejas noteikumu 45.punkta pirmajā rindkopā svītrot vārdus “līdz pieciem gadiem”.

47. (45.) punkta pirmajā rindkopā vārdus “līdz pieciem” aizstāt ar vārdiem “līdz septiņiem”.

Pārejas noteikumu 45.punkta pirmajā rindkopā vārdus “līdz pieciem” aizstāt ar vārdiem “līdz septiņiem”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīts 78.priekš-likumā

papildināt ar 47., 48., 49. un 50.punktiem šādā redakcijā:

“47. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2001.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

47. Pārejas noteikumu 46.punktā noteikto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem priekšlikumiem par pagarināmo nodokļu maksājumu saistību izpildi;

c) nodokļu administrācijas izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta Pārejas noteikumu 47.punktā “c)” apakšpunktā noteiktā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc pagarināmo nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķins tiek turpināts vispārējā kārtībā no tā pārtraukšanas dienas.”

80

Pārejas noteikumos 45.punkta “a” apakšpunkta aizstāt gada skaitli “2001.gada” aizstāt ar “2002.gada”.

Neatbalstīt

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2001.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

48. Pārejas noteikumu 47.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

49. Pārejas noteikumu 48.punktā noteikto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 47.punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem priekšlikumiem par pagarināmo nodokļu maksājumu saistību izpildi;

c) nodokļu administrācijas izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

50. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta Pārejas noteikumu 49.punktā “c)” apakšpunktā noteiktā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc pagarināmo nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķins tiek turpināts vispārējā kārtībā no tā pārtraukšanas dienas.”

49. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

51. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

81

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 52.punktu šādā redakcijā:

“52. Pēc pamatota nodokļu maksātāja iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojams arī tiem Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.”

Atbalstīt

52. Pēc pamatota nodokļu maksātāja iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojams arī tiem Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.”

82

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“53. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.augustam izdod noteikumus par šā likuma 28.¹panta piemērošanas kārtību.”

Atbalstīt

papildināt ar 53.punktu šādā redakcijā:

“53. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.augustam izdod noteikumus par šā likuma 28.¹panta piemērošanas kārtību.”

83

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“54. Grozījumi 11.panta otrās daļas 15.punktā stājās spēkā vienlaicīgai ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu.”

Atbalstīt

papildināt ar 54.punktu šādā redakcijā:

“54. Grozījumi 11.panta otrās daļas 15.punktā stājās spēkā vienlaicīgai ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu.”

84

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets, iesniedzot gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu 2003.gadam, paredz tajā līdzekļus to izdevumu kompensēšanai sākot ar 2003.gada 1.janvarī, kas rodas ievērojot stingrās uzskaites pavadzīmes – rēķina veidlapas izgatavošanas izmaksas un Ministru kabineta noteikto maksimālo stingrās uzskaites pavadzīmes – rēķina veidlapas realizācijas cenu.”

Atbalstīt

Pārejas noteikums

Ministru kabinets, iesniedzot gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu 2003.gadam, paredz tajā līdzekļus to izdevumu kompensēšanai sākot ar 2003.gada 1.janvarī, kas rodas ievērojot stingrās uzskaites pavadzīmes – rēķina veidlapas izgatavošanas izmaksas un Ministru kabineta noteikto maksimālo stingrās uzskaites pavadzīmes – rēķina veidlapas realizācijas cenu.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

85

86

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.

Ierosinām apspriest jautājumu par likuma spēkā stāšanās laika precizēšanu.

Atbalstīt

Iestrādāts 85.priekš-likmā