Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.) šādus grozījumus:

1

Ierosinām papildināt atsauces uz likuma oficiālajām publikācijām ar atsauci uz Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja 2002.g. 2. nr.

Atbalstīt

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002.g. 2. nr.) šādus grozījumus:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Papildināt 1.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) izvairīšanās no nodokļu un nodevu maksāšanas – apzināta nepareizas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, deklarāciju un pārskatu (informācijas) neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta pareiza nodokļu un nodevu aprēķināšana un samaksa."

2

Ierosinām precizēt terminu “izvairīšanās no nodokļu un nodevu maksāšanas”, izsakot to šādā redakcijā:

“14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas – deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina nesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nelikumīga nodokļa atvieglojuma vai atlaides piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.”.

Atbalstīt

1. Papildināt 1.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas – deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina nesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nelikumīga nodokļa atvieglojuma vai atlaides piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.”.

3

Papildināt 1.pantu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“15)nodokļu revīzija (audits) – nodokļu administrācijas pārbaude par viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu, vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.

16) tematiskā pārbaude – nodokļu administrācijas pārbaude par atsevišķu normatīvo aktu ievērošanu, atsevišķu grāmatvedības dokumentu pārbaude, salīdzinot tos ar darījumu partneru grāmatvedības informāciju, kā arī cita veida pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildus nodokļu maksājumi budžetā.”

Neatbalstīt

(1) Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:

1) (izslēgts ar 25.11.99. likumu);

2) transportlīdzekļu ikgadējā nodeva - likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu";

3) izložu un azartspēļu nodeva - likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

4) nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs - Civilprocesa likums;

5) nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos - likums "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu";

6) nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos - likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos";

7) nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās un pagasttiesās - likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām";

8) (izslēgts ar 25.11.99. likumu);

9) (izslēgts ar 13.04.2000. likumu).

2. Papildināt 11.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) uzņēmējdarbības riska valsts nodeva – likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"."

4

Ierosinām izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt 11. panta otro daļu ar 48. punktu šādā redakcijā:

“48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva).”.

Atbalstīt

2. 11.pantā:

papildināt 11. panta otro daļu ar 48. punktu šādā redakcijā:

“48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva).”;

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

37) par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva);

5

Izslēgt 11.panta otrās daļas 37.punktu.

Atbalstīt

izslēgt otrās daļas 37.punktu.

47) par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju.

6

Papildināt 11.panta otro daļu ar jaunu valsts nodevu :

“par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās”.

Atbalstīt

papildināt otro daļu ar 49.punktu šādā redakcijā:

“49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās.”.

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.

3. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes - rēķinus;

9) šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļus un citus maksājumus reģistrēt ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām."

7

8

Likuma 15. pantā:

ierosinām papildināt 8. un 9. punktu pēc vārdiem “šajā likumā” ar vārdiem “un Ministru kabineta noteikumos’.

Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

3. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes - rēķinus;

9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā nodokļus un citus maksājumus reģistrēt ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām."

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;

2) kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

3) kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;

4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;

6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;

7) rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;

8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi;

9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

10) veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš;

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita viņam piederoša īpašuma;

12) nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru.

4. Papildināt 18.pantu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju - rēķinu reģistru;

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu uzskaites reģistru."

9

10

11

12

Likuma 18. pantā:

ierosinām aizstāt 13. un 14. punktā vārdu “reģistru” ar vārdiem “vienoto datu bāzi (reģistru)”.

Izteikt 18.panta 11.punktu šādā redakcijā:

"11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā."

Papildināt 18.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu, reģistru.”

Papildināt 18.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(12)

Atbalstīt

4. 18.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā." ;

papildināt pantu ar 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju - rēķinu vienoto datu bāzi (reģistru);

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu uzskaites vienoto datu bāzi (reģistru);

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu.”

Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos finansu kontroles jautājumos ir aizliegta, izņemot likumos paredzētos gadījumus.

5. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi īsteno šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, priviliģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta."

5. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi īsteno šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, priviliģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta."

(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt:

1) Finansu ministriju - jautājumos par valsts ieņēmumu nodrošināšanu;

2) citu nodokļu administrācijas pārstāvi - gadījumos, kad nepieciešams izskatīt jautājumu par aplikšanu ar nodokli;

3) izmeklēšanas institūcijas un tiesu iestādes - likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos;

4) Valsts kontroli - jautājumos, kas saistīti ar revīziju veikšanu;

5) pašvaldības domi (padomi) - jautājumos par pašvaldības ieņēmumu nodrošināšanu;

6) ārvalsts pilnvaroto pārstāvi - saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem, informējot par to nodokļu maksātāju. Ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par apliekamo objektu slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātāju var informēt 90 dienas pēc ārvalsts pilnvarotā pārstāvja informēšanas;

7) Naturalizācijas pārvaldi — par to, vai nodokļu maksātāji, kuri atsakās no Latvijas pilsonības, ir izpildījuši valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistības pret valsti;

8) citas personas - saskaņā ar šā likuma 18.panta 8.punktu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu.

6. Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu pēc skaitļa "8." ar skaitļiem "12., 13., 14.".

6. Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu pēc skaitļa "8." ar skaitļiem "12., 13., 14.".

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības papildus aprēķināt nodokļus un uzlikt soda naudu, ja ir pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, kā arī samazināt nodokļu (nodevu) maksājumus par pārmaksātajiem nodokļiem (nodevām) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja šajā laikā uzņēmumā notikusi nodokļu administrācijas kontrole, tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, par krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu lielumu nodokļu maksātājiem atbilstoši to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām vai pārbaudes laikā iegūtajām ziņām.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.

7. 23.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(2.1) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka darījums ir veikts, lai izvairītos no nodokļu un nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm, nodokļu administrācijai ir tiesības precizēt nodokļu aprēķinu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "un otro" ar vārdiem un skaitļiem "otro un 2.1".

13

Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Nodokļa lieluma precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības nodokļu revīzijas (audita) rezultātā precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu, ja ir pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja par konkrētu nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts obligāto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina tā pieņemšanas termiņu, ievērojot nepieciešamību nodokļu revīzijas (audita) veikšanai iegūt papildus informāciju:

1) no izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm;

3) no citām fiziskajām un juridiskajām personām, arī to pārbaužu rezultātā;

4) nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības novērošanas, pārbaužu un nodokļu administrācijas kontroles darbību rezultātā;

5) no Latvijas Republikas reģistru iestādēm (tai skaitā Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts Zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

(3) Nodokļu administrācija tematisko pārbaudi veic, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju trīs darba dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt maksājamo nodokļu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no minētajām pazīmēm:

1) ir konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, kas neatbilst nodokļu maksātāja pārskatos (deklarācijās, paziņojumos) uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegti pārskati (deklarācijas, paziņojumi);

2) ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu un nodevu maksāšanas vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm;

3) persona veic vai veica ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus;

5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaužu rezultātā konstatētajiem faktiem vai viņa rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībām;

6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē;

7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai nodokļu maksātāja darbība liecina par slēptiem darījumiem;

8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti atbilstoši likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;

10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijā iesniegtajām ziņām;

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē vai ir citi apstākļi (arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai iegūtie nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības novērošanas rezultāti), kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem saimnieciskās darbības rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

12) ir konstatēta neatbilstība starp nodokļu maksātāja deklarētajiem ienākumiem vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajos pārskatos (deklarācijās, paziņojumos) uzrādītajiem nodokļu maksātāja ienākumiem un nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantu, cita veida vērtībām vai izdevumiem un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību.

(5) Nodokļu administrācija, nosakot nodokļu maksājumu apmēru uz aprēķinu pamata, izmanto:

1) tiešās aprēķinu metodes, kad nodokļu administrācija nosaka nodokļu maksājumu lielumu, pamatojoties uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros uzrādītiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;

2) netiešās aprēķinu metodes, kad nodokļu administrācija nosaka nodokļu maksājumu apmēru, aprēķinot ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju.

(6) Aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto tās rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kas nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un depozītnoguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgās uzņēmējdarbības nozares uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem, kas bez maksas saņemama:

1) no izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm;

3) no citām fiziskajām un juridiskajām personām, arī to pārbaužu rezultātā;

4) nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības novērošanas, tematisko pārbaužu un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā;

5) no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas par attiecīgās uzņēmējdarbības nozares saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

6) no Latvijas Republikas reģistru iestādēm (tai skaitā Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts Zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

(7) Ja konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinos ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja kapitāla vai īpašuma vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja pārskatos (deklarācijās, paziņojumos) uzrādītajiem ienākumiem.

Neatbalstīt

7. 23.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(2.1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darījums ir veikts, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm, Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļa maksājumu lielumu atbilstoši tā rīcībā esošajām vai pārbaudes laikā iegūtajām ziņām.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus "un otro" ar vārdiem un skaitļiem "otro un 2.1".

(8) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu apmēru, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veiktās nodokļu maksātāja darbības novērošanas rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un darbības periodiskumu.

(9) Ja taksācijas gada laikā, veicot nodokļu maksātāja darbības novērošanu ir atkārtoti konstatētas novirzes starp pārskatos uzrādītajiem un novērošanas rezultātā noteiktajiem nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, novērošanas rezultāti ir attiecināmi uz visu taksācijas gada nodokļu maksājumu lielumu, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un darbības periodiskumu.

(10) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu revīzijas (audita)) rezultātā pieņemtā lēmuma saņemšanas, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.

14

ierosinām precizēt 23. panta 2.1 daļā terminu “precizēt nodokļu aprēķinu”, šai sakarā piedāvājam apspriest šādu 23. panta 2.1 daļas redakciju:

“(2.1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darījums ir veikts, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm, Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļa maksājumu lielumu atbilstoši tā rīcībā esošajām vai pārbaudes laikā iegūtajām ziņām.”.

Atbalstīt

15

Papildināt ar 23.2 pantu šādā redakcijā:

“23.2 pants Preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanas principi nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

Ja šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām par preču, darbu, pakalpojumu cenu ir uzskatāma cena, kuru norāda līgumpartneri.

Nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu) ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bartera), ieskaita darījumos;

3) ja ir konstatētas novirzes vairāk par 20 procentiem no cenām, kuras nodokļu maksātājs piemēro identiskām (līdzīgām) precēm īslaicīgā laika periodā;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrās daļas noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta noteikumiem darījumu vērtību nosaka pamatojoties uz darījumu tirgus vērtību, ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus šādos darījumos, kas veicami starp savstarpēji nesaistītām personām, tai skaitā arī šādas cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) sezonāla rakstura un citu patērētāju pieprasījumu izmaiņām;

2) kvalitātes un (vai) citu preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašību zudumu;

3) preču realizācijas termiņa notecējuma tuvinājumu;

4) preču mārketinga politiku, kas saistīta ar jaunu preču (preču kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju ar mērķi piesaistīt patērētājus.

(3) Ja nodokļu maksātāja uzrādītā lietu vai darījumu vērtība neatbilst tirgus cenai (vērtībai), tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz lietu vai darījumu faktisko tirgus vērtību attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka pamatojoties uz jebkuru no šādiem nosacījumiem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgām lietām vai darījumiem piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgas personas piemērojušas līdzīgām lietām vai darījumiem;

3) aprēķināto lietas vai darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot attiecīgo Centrālās statistikas pārvaldes vai nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto ekspertu sniegto lietas vai darījuma novērtējumu.

(4) Nodokļu aprēķināšanai par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas izveidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības rezultātā identisku (vienādu) (ja identisku preču nav, tad līdzīgu preču) preču tirgū salīdzināmos ekonomiskos apstākļos.

(5) Par identiskām (vienādām) precēm ir uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) visos aspektos ir vienādas, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un preces reputāciju tirgū;

2) ir ražotas vienā un tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (tai skaitā preces iesaiņojuma un (vai) ārējā izskatā).

(6) Par līdzīgām precēm ir uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas;

2) spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un kuras tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(7) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, tirgus reputāciju, preces izcelsmes valsti un tamlīdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces novērtēšanas nolūkā jāņem vērā tikai tad, ja nav citu līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(8) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām. Darījumus starp savstarpēji saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti.

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas momenta noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (līdzīgām) precēm, salīdzināmajos apstākļos (arī ņemot vērā preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus).

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.

Atbalstīt

8. Papildināt likumu ar 23.2 pantu šādā redakcijā:

“23.2 pants Preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanas principi nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

Ja šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām par preču, darbu, pakalpojumu cenu ir uzskatāma cena, kuru norāda līgumpartneri.

Nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu) ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bartera), ieskaita darījumos;

3) ja ir konstatētas novirzes vairāk par 20 procentiem no cenām, kuras nodokļu maksātājs piemēro identiskām (līdzīgām) precēm īslaicīgā laika periodā;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrās daļas noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta noteikumiem darījumu vērtību nosaka pamatojoties uz darījumu tirgus vērtību, ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus šādos darījumos, kas veicami starp savstarpēji nesaistītām personām, tai skaitā arī šādas cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) sezonāla rakstura un citu patērētāju pieprasījumu izmaiņām;

2) kvalitātes un (vai) citu preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašību zudumu;

3) preču realizācijas termiņa notecējuma tuvinājumu;

4) preču mārketinga politiku, kas saistīta ar jaunu preču (preču kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju ar mērķi piesaistīt patērētājus.

(3) Ja nodokļu maksātāja uzrādītā lietu vai darījumu vērtība neatbilst tirgus cenai (vērtībai), tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz lietu vai darījumu faktisko tirgus vērtību attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka pamatojoties uz jebkuru no šādiem nosacījumiem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgām lietām vai darījumiem piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgas personas piemērojušas līdzīgām lietām vai darījumiem;

3) aprēķināto lietas vai darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot attiecīgo Centrālās statistikas pārvaldes vai nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitāti;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto ekspertu sniegto lietas vai darījuma novērtējumu.

(4) Nodokļu aprēķināšanai par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas izveidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības rezultātā identisku (vienādu) (ja identisku preču nav, tad līdzīgu preču) preču tirgū salīdzināmos ekonomiskos apstākļos.

(5) Par identiskām (vienādām) precēm ir uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) visos aspektos ir vienādas, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un preces reputāciju tirgū;

2) ir ražotas vienā un tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (tai skaitā preces iesaiņojuma un (vai) ārējā izskatā).

(6) Par līdzīgām precēm ir uzskatāmas preces, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm:

1) pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas;

2) spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un kuras tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(7) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, tirgus reputāciju, preces izcelsmes valsti un tamlīdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces novērtēšanas nolūkā jāņem vērā tikai tad, ja nav citu līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(8) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām. Darījumus starp savstarpēji saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti.

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas momenta noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (līdzīgām) precēm, salīdzināmajos apstākļos (arī ņemot vērā preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus).

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1) pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās;

2) atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš;

3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu un soda naudas samaksu.

8. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;";

9. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja tā ir aizkavējusies ārkārtēju, no nodokļu maksātāja neatkarīgu iemeslu (nepārvaramas varas) dēļ.";

16

Likuma 24. panta pirmās daļas 4. punktā:

ierosinām aizstāt vārdus “ja tā ir aizkavējusies ārkārtēju, no nodokļa maksātāja neatkarīgu iemeslu (nepārvaramas varas) dēļ” ar vārdiem “ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā”.

Atbalstīt

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.";

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto kārtējo un nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu pagarināšanu gadījumos, kad konkrētos nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ir tiesīgs veikt Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, kas ir saskaņots ar attiecīgajām pašvaldībām.

(3) (Izslēgta ar 25.11.99. likumu).

(4) (Izslēgta ar 25.11.99. likumu).

(5) Nodokļu parādus, kuri izveidojušies nodokļu administrācijas pārbaužu rezultātā, un bezstrīda kārtībā iekasējamo maksājumu samaksas termiņus var atlikt uz laiku atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktam.

izslēgt piekto daļu.

izslēgt piekto daļu;

(16) Gadījumā, kad privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldības budžetā iekasējamo nodokļu parāds ir izveidojies pēc privatizācijas un nav samaksāts vai ir izveidojies līdz privatizācijai un nebija kapitalizējams, Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt īpašu nodokļu parādu apmaksas kārtību, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudas, ja uzņēmums pēc nodokļu parādu kapitalizācijas nodokļu maksājumus veicis lielākā apjomā par šajā periodā aprēķinātajiem nodokļiem (neņemot vērā nokavējuma un soda naudas). Nokavējuma un soda naudas Ministru kabineta noteiktā kārtībā dzēš finansu ministrs.

(17) Šā panta sešpadsmitā daļa ir piemērojama šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim.

17

18

Izslēgt 24.panta sešpadsmito un septiņpadsmito daļu

Izslēgt 24.panta sešpadsmito un septiņpadsmito daļu un papildināt pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:

“(18) Ministru kabinetam ir tiesības pagarināt privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies līdz 2001.gada 31.decembrim, samaksas termiņus līdz trim gadiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) par laika periodu no 2002.gada 1.janvāra ir nomaksājis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

(19) Šā panta astoņpadsmitā daļā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

(20) Šā panta deviņpadsmitā daļā noteikto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību šā panta astoņpadsmitā daļā noteiktajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem priekšlikumiem par pagarināmo nodokļu maksājumu saistību izpildi;

c) nodokļu administrācijas izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

(21) Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta šā panta divdesmitajā daļā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc pagarināmo nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķins tiek turpināts vispārējā kārtībā no tā pārtraukšanas dienas.”

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(62)

izslēgt 24.panta sešpadsmito un septiņpadsmito daļu.

(1) Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šādos gadījumos:

1) uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) - ja ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, dibinātāja - īpašnieka nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

3) fiziskajai personai - nodokļu maksātājam - viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas.

9. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavēto nodokļu maksājumiem – ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu."

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavēto nodokļu maksājumiem – ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu."

(1) Nodokļu administrācijas pienākums ir rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam aprēķināšanas vai precizēšanas rezultātā noteiktā maksājuma lielumu, ja tas nesaskan ar maksātāja deklarēto maksājuma lielumu.

(2) Termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā, arī no valūtas konta bankā. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda. Kamēr nav izpildīts nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti;

2) no nodokļu maksātāja kontiem ārvalstu bankās starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) no nodokļu maksātāja pārējā īpašuma. To realizē nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

(4) Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad ierosināta maksātnespējas lieta, nodokļu administrācija nepiedzen bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus un ar tiem saistītos maksājumus, kuri izveidojušies līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienai.

(5) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem piemērojams šā panta ceturtajā daļā paredzētais atvieglojums, veic visus konkrēto nodokļu likumos noteiktos kārtējos nodokļu maksājumus.

10. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu (turpmāk – nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus nodokļu administrācija piedzen, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

19

ierosinām aizstāt vārdus “nodokļu administrācija piedzen pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā” ar vārdiem “nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu”;

Atbalstīt

11. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu (turpmāk – nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parāda segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts trīs darbdienu laikā pēc tās izpildes.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parāda segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts trīs darbdienu laikā pēc tās izpildes.

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda pēc tam, kad līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļi no attiecīgā konta citiem mērķiem, izņemot vienu reizi mēnesī darba samaksai, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās mēneša darba samaksas apmēru, netiek izsniegti. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemša nu;

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda pēc tam, kad līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļi no attiecīgā konta citiem mērķiem, izņemot vienu reizi mēnesī darba samaksai, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās mēneša darba samaksas apmēru, netiek izsniegti. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās mēneša darba samaksas apmēru;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās mēneša darba samaksas apmēru;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā (ar izņēmumiem, kas norādīti šajā likumā) vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus. Nodokļu administrācija nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu vērš, ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu un nav samaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas.

20

Ierosinām izslēgt 3. punkta trešo teikumu, jo tas atkārto patreiz spēkā esošā likuma 23. panta trešo daļu ;

Atbalstīt

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā (ar izņēmumiem, kas norādīti šajā likumā) vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus.

(4) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem.

21

ierosinām izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļa maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem,

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar kustamās mantas pārdošanu nevarētu segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.”;

Atbalstīt

(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļa maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem,

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar kustamās mantas pārdošanu nevarētu segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā var pieņemt nākamajā dienā pēc normatīvajos aktos noteiktā samaksas termiņa, izņemot gadījumu, ja valsts budžets vai pašvaldību budžets tam piekritīgo nodokļu maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Lēmumu par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā pieņem ne agrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanas dienas.

22

ierosinām izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne ātrāk kā pēc piecām darbadienām no nodokļa maksājuma termiņa iestāšanās. Lēmumu par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne ātrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanas dienas.”;

Atbalstīt

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne ātrāk kā pēc piecām darbadienām no nodokļa maksājuma termiņa iestāšanās. Lēmumu par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne ātrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums vai nodokļa aprēķins – uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts termiņos nodokļu samaksas termiņš – attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļa maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā apturēšanu;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums vai nodokļa aprēķins – uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts termiņos nodokļu samaksas termiņš – attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļa maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā apturēšanu;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir izpildu dokuments, un to izpilda:

23

septītajā daļā:

ierosinām izslēgt pirmajā rindkopā vārdus “bezstrīda kārtībā”;

Atbalstīt

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:

1) nodokļu administrācijas amatpersonas, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtas šādas tiesības;

24

ierosinām aizstāt 1. punktā vārdus “kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtas šādas tiesības” ar vārdiem “atbilstoši amata pienākumiem”;

Atbalstīt

1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;

2) tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegusi izpildu dokumentu.

25

ierosinām izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegusi izpildu dokumentu.”;

Atbalstīt

2) tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegusi izpildu dokumentu.

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpilda trīs gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts termiņos nodokļu samaksas termiņš, – līdz šī termiņa beigām. Ja samaksa sadalīta termiņos, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

26

27

Izteikt 26.panta 8.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpilda desmit gadu laikā no tā pieņemšanas.”

astotajā daļā:

ierosinām izslēgt pirmajā rindkopā vārdus “bezstrīda kārtībā”;

Neatbalstīt

Atbalstīt

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda trīs gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts termiņos nodokļu samaksas termiņš, – līdz šī termiņa beigām. Ja samaksa sadalīta termiņos, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, – uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku;

28

Ierosinām izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“apstrīdēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu – uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;”;

Atbalstīt

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu – uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas tiesu izpildītāja darbības, – uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, – līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

3) pārsūdzētas tiesu izpildītāja darbības, – uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, – līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, – līdz aizbildņa vai aizgādņa iecelšanai;

29

ierosinām izslēgt 5. punktā vārdus “aizbildņa vai”;

Atbalstīt

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, – līdz aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, – līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, – līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, – līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, – līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, – līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, – līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā;

5) ja šā likuma noteiktajā kārtībā nodokļu parādi ir dzēsti.

30

devītajā daļā:

ierosinām izslēgt vārdus “bezstrīda kārtībā”;

Atbalstīt

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā;

5) ja šā likuma noteiktajā kārtībā nodokļu parādi ir dzēsti.

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā."

31

desmitajā daļā:

ierosinām precizēt terminu “citi obligātie maksājumi”. Šai sakarā piedāvājam apspriest iespēju to aizstāt ar vārdiem “maksājumu par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu”.

Neatbalstīt

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā."

11. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

"26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

12. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

"26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošas kustamās mantas, naudas līdzekļu aprakstīšana;

32

26.1 pantā:

ierosinām izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) parādniekam piederošas kustamās mantas apķīlāšana,”;

Atbalstīt

1) parādniekam piederošas kustamās mantas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašumu reģistros;

33

ierosinām aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus “aizlieguma atzīmes ierakstīšana” ar vārdiem “prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana”;

Atbalstīt

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašumu reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības;

4) pie trešajām personām esošās parādnieka kustamās mantas, naudas līdzekļu aprakstīšana.

34

ierosinām izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pie citas personas esošās parādnieka mantas apķīlāšana,”.

Atbalstīt

4) pie citas personas esošās parādnieka mantas apķīlāšana.

(2) Pilnvarotas nodokļu administrācijas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darbdienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai iespējami mazāk nodarītu zaudējumus nodokļu maksātājam un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus."

(2) Pilnvarotas nodokļu administrācijas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darbdienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai iespējami mazāk nodarītu zaudējumus nodokļu maksātājam un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus."

(1) Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem.

(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma atmaksājamas 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību.

35

36

Papildināt 28.panta otro daļu ar šādu tekstu:

"Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā noteiktajā termiņā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05% no atmaksājamās summas par katru nokavējuma dienu."

Papildināt 28.panta otro daļu ar šādu tekstu:

"Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļu likumā noteiktajā termiņā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,03% no atmaksājamās summas par katru nokavējuma dienu."

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(36)

Atbalstīt

13. Papildināt 28.panta otro daļu ar šādu tekstu:

"Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļu likumā noteiktajā termiņā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,03% no atmaksājamās summas par katru nokavējuma dienu."

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā.

(4) Nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksas, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

37

Papildināt 28.pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokļa pārmaksa pilnā apmērā atmaksājama:

1) daļā, kuras pamatotība nodokļu revīzijas (audita) rezultātā apstiprinājās;

2) daļā, kuras nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja nodokļu maksātājs nodokļu administrācijai iesniedz galvojumu par atmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai garantē to ar ķīlu.

(6) Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šī panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.

(7) Nodokļu pārmaksas atmaksai šā panta piektās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā nodokļu administrācija var izmantot īpašuma ķīlu vai trešo personu galvojumu Civillikumā noteiktajā kārtībā. Īpašuma ieķīlāšanas līgums ir noslēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem. Līgumi starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju par īpašuma ieķīlāšanu ir atbrīvoti no nodokļiem un nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt īpašums, kas nav ieķīlāts vai citādi apgrūtināts Civillikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar noslēgto līgumu galvotājs apņemas samaksāt nodokļu parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, ja nodokļu maksātājs neatmaksā nepamatoti atmaksātās nodokļu summas. Attiecības starp nodokļu administrāciju, nodokļu maksātāju un galvotāju ir risināmas Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

12. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību."

38

28.1 pantā:

ierosinām aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vienotā datu bāzē” ar vārdiem “vienotā datu bāzē (reģistrā).

Atbalstīt

14. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē (reģistrā), uzraudzības un kontroles kārtību."

(3) Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

13. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu".

15. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu".

(1) Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.

14. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji" ar vārdiem "Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas";

16. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji" ar vārdiem "Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas";

(3) Kuģu aģentēšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tikai attiecībā uz starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem, kuriem deklarējamo darījumu kopsumma mēneša laikā pārsniedz 3000 latu un kuri šos darījumus ir deklarējuši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, netiek piemērota soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas.

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Kuģu aģentēšanas" ar vārdiem "Jūras un gaisa transportlīdzekļu aģentēšanas".

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Kuģu aģentēšanas" ar vārdiem "Jūras un gaisa transportlīdzekļu aģentēšanas".

(2) Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu;

2) piecu dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai.

(21) Šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto piecu dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas samazinātā nodokļa summai neaprēķina pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu. Ja maksājumi noteikto piecu dienu laikā netiek veikti, ar deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.

15. Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā un 2.1 daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu".

17. Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā un 2.1 daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu".

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.

16. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Tiesības uz nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu

Nodokļu maksātājs ir tiesīgs pārsūdzēt nodokļu administrācijas nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus, ja uzskata, ka pieņemtais lēmums neatbilst šim likumam, konkrēto nodokļu likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļus, nodevas un citus obligātus maksājumus valsts budžetā.

39

40

Ierosinām izslēgt 36. pantu.

Izteikt 36.pantu šādā redakcijā

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli vai atteikumu atmaksāt pārmaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.

Atbalstīt

Neatbalstīt

18. Izslēgt 36. pantu.

41

37. pantā:

ierosinām aizstāt panta nosaukumā vārdu “pārsūdzēšanas” ar vārdiem “apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas”;

Atbalstīt

19. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt lēmumam, ko šā likuma 36.panta kārtībā ir pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs, ir tiesības 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas pārsūdzēt to tiesā.

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam (izņemot lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu un lēmumu par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami tiesā likumos noteiktajā kārtībā), lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to pārsūdzēt šajā likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā.

42

43

44

45

pirmajā daļā:

ierosinām izslēgt vārdus iekavās “(izņemot lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu un lēmumu par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā)”;

izslēgt vārdus “bezstrīda kārtībā”

ierosinām aizstāt pirmajā daļā vārdu “ir tiesības to pārsūdzēt” ar vārdiem “ir tiesības to apstrīdēt”;

ierosinām izslēgt pirmajā daļā vārdus “un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”“;

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rakstveidā 30 dienu laikā pēc šī lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemtais lēmums pārsūdzams attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemtais lēmums pārsūdzams Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

46

47

ierosinām papildināt panta otro daļu pēc vārdiem “Nodokļu maksātājs” ar vārdiem “šā panta pirmajā daļā minēto”;

ierosinām aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “pārsūdzēt” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “apstrīdēt” (attiecīgā locījumā);

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt rakstveidā 30 dienu laikā pēc šī lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemtais lēmums apstrīdams attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemtais lēmums apstrīdams Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(3) Nodokļu maksātājs, pārsūdzot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt to pilnīgi vai tā daļu;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt to pilnīgi vai tā daļu;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Izskatot nodokļu maksātāja sūdzību, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt pārsūdzēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

48

49

Ierosinām aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdu “sūdzība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums (attiecīgā locījumā);

Ierosinām aizstāt ceturtās daļas 2. punktā vārdu “pārsūdzēto” ar vārdu “apstrīdēto”

Atbalstīt

Atbalstīt

(4) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata sūdzību un atbild tās iesniedzējam ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

50

ierosinām izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja iesnieguma izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai arī jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības atļaut, lai iesniegumam, kas apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, izskatīšanas termiņu pagarina par 60 dienām, par to paziņojot iesniedzējam.”.

Neatbalstīt

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un atbild tās iesniedzējam ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesnieguma izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā."

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā."

17. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu pārsūdzēšanai.

51

37.1 pantā:

ierosinām aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “pārsūdzēšana” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “apstrīdēšana un pārsūdzēšana” (attiecīgā locījumā);

Atbalstīt

20. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no saņemšanas var pārsūdzēt šādā kārtībā:

52

ierosinām aizstāt otrās daļas pirmajā rindkopā vārdu “pārsūdzēt” ar vārdiem “apstrīdēt (pārsūdzēt)”;

Atbalstīt

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemtais lēmums pārsūdzams pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata sūdzību un sniedz atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā;

53

ierosinām aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu “pārsūdzams” ar vārdu “apstrīdams”, bet vārdu “sūdzību” aizstāt ar vārdu “iesniegumu”;

Atbalstīt

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemtais lēmums apstrīdams pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata iesniegumu un sniedz atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā;

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemtais lēmums pārsūdzams tiesā.

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemtais lēmums pārsūdzams tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja sūdzību, pašvaldību amatpersonas var pieņemt šādus lēmumus:

54

ierosinām aizstāt trešajā daļā vārdu “sūdzību” ar vārdu “iesniegumu”;

Atbalstīt

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldību amatpersonas var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt pārsūdzēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā."

55

ierosinām aizstāt trešās daļas 2. punktā vārdu “pārsūdzēto” ar vārdu “apstrīdēto”.

Atbalstīt

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā."

Pārsūdzēšana neaptur nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmuma izpildi, izņemot šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos, kā arī šā ierēdņa (darbinieka) pienākumu izpildi, ja augstāka amatpersona vai institūcija nav pieņēmusi citādu lēmumu.

18. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības izskatīšanu

(1) Sūdzības iesniegšana par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļa aprēķinu aptur nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpildi uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku.

56

Likuma 40. pantā:

Ierosinām aizstāt panta virsrakstā un pirmajā daļā vārdu “sūdzība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

Atbalstīt

21. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Iesnieguma iesniegšana par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļa aprēķinu aptur nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpildi uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms nodokļu maksātāja iesnieguma (sūdzības) izskatīšanas pabeigšanas. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma (sūdzības) izskatīšanas posma un termiņiem.

57

Ierosinām trešajā daļā izslēgt vārdus “(sūdzības)”.

Atbalstīt

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšanas pabeigšanas. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

(1) Ja nodokļu administrācija pārbaudes rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus budžetā sakarā ar nodokļu bāzes samazināšanu un nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, nodokļu administrācijas vadītājs ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noslēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par aprēķināto summu samazināšanu tikai tādos gadījumos, kad piemērojamo normatīvo aktu normas ir pretrunīgas un dažādi skaidrojamas.

(2) Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas šajā sakarā ir jāiesniedz motivēts rakstveida iesniegums nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu.

(3) Nodokļu administrācija noslēgto vienošanās līgumu piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja noslēgtais vienošanās līgums ir galīgs, un neviena no līgumslēdzējām pusēm to nevar apstrīdēt tiesā.

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa lielumam un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa lielumam un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā nav nodokļu parādu, šādos gadījumos:

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā nav nodokļu parādu, šādos gadījumos:

1) nodokļu maksātājs saņēmis sev nelabvēlīgu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu;

58

ierosinām izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors pieņēmis lēmumu ar kuru apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji,”;

Atbalstīt

1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors pieņēmis lēmumu ar kuru apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji,

2) ir pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors noraidījis nodokļu maksātāja sūdzību;

59

ierosinām izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji”;

Atbalstīt

2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un lielumu, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un lielumu, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma nosacījumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

60

ierosinām 41. pantā paredzēt arī nodokļa maksātāja tiesības griezties tiesā gadījumā, ja vienošanās līgumu nepilda nodokļu administrācija. Šai sakarā ierosinām papildināt 41. pantu ar jaunu piekto daļu (attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju) šādā redakcijā:

“(5) Strīdus, kas saistīti ar vienošanās līguma nosacījumu izpildi, izskata tiesa.”.

Neatbalstīt

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma nosacījumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu."

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu."

7. Šā likuma 26.panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

19. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 43. un 44.punktu šādā redakcijā:

"43. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" spēkā stāšanos.

44. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta 13. un 14.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā."

22. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 43. un 44.punktu šādā redakcijā:

"43. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" spēkā stāšanos.

44. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta 13. un 14.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā." ;

61

8. Papildināt Pārejas noteikumus ar 45., 46., 47. un 48.punktiem šādā redakcijā:

“45. Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies līdz 1999.gada 31.decembrim, samaksas termiņus līdz trim gadiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2000.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

46. Pārejas noteikumu 43.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

47. Pārejas noteikumu 44.punktā noteikto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 43.punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem priekšlikumiem par pagarināmo nodokļu maksājumu saistību izpildi;

c) nodokļu administrācijas izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta Pārejas noteikumu 45.punktā “c)” apakšpunktā noteiktā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc pagarināmo nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķins tiek turpināts vispārējā kārtībā no tā pārtraukšanas dienas.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(62)

papildināt ar 45., 46., 47. un 48.punktiem šādā redakcijā:

“45. Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, samaksas termiņus līdz pieciem gadiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2001.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

46. Pārejas noteikumu 43.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

47. Pārejas noteikumu 44.punktā noteikto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 43.punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem priekšlikumiem par pagarināmo nodokļu maksājumu saistību izpildi;

c) nodokļu administrācijas izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta Pārejas noteikumu 45.punktā “c)” apakšpunktā noteiktā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc pagarināmo nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķins tiek turpināts vispārējā kārtībā no tā pārtraukšanas dienas.”

62

Papildināt Pārejas noteikumus ar 45., 46., 47. un 48.punktiem šādā redakcijā:

“45. Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, samaksas termiņus līdz pieciem gadiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2001.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

46. Pārejas noteikumu 43.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

47. Pārejas noteikumu 44.punktā noteikto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 43.punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtiem priekšlikumiem par pagarināmo nodokļu maksājumu saistību izpildi;

c) nodokļu administrācijas izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta Pārejas noteikumu 45.punktā “c)” apakšpunktā noteiktā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc pagarināmo nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšanu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķins tiek turpināts vispārējā kārtībā no tā pārtraukšanas dienas.”

Atbalstīt

63

Papildināt pārejas noteikumus ar 49.punktu šādā redakcijā:

“49. Grozījumi 28.panta otrajā daļa, attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”.

Atbalstīt

papildināt ar 49.punktu šādā redakcijā:

“49. Grozījumi 28.panta otrajā daļa, attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.