BUDŽETA UN FINANSU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2002. gada 23. janvārī

Nr.9/2-

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas

kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Reģ. nr. 1060, dok. nr. 3724) izskatīšanu

1. lasījumā.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 23. janvāra sēdē un atbalstīja to.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs V. Balodis

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) izvairīšanās no nodokļu un nodevu maksāšanas – apzināta nepareizas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, deklarāciju un pārskatu (informācijas) neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta pareiza nodokļu un nodevu aprēķināšana un samaksa."

2. Papildināt 11.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) uzņēmējdarbības riska valsts nodeva – likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"."

3. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus;

9) šajā likumā noteiktajā kārtībā nodokļus un citus maksājumus reģistrēt ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām."

4. Papildināt 18.pantu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu reģistru;

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu uzskaites reģistru."

5. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi īsteno šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, priviliģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta."

6. Papildināt 22.panta otrās daļas 8.punktu pēc skaitļa "8." ar skaitļiem "12., 13., 14.".

7. 23.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka darījums ir veikts, lai izvairītos no nodokļu un nodevu maksāšanas, vai nav identificējama kāda no darījuma pusēm, nodokļu administrācijai ir tiesības precizēt nodokļu aprēķinu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "un otro" ar vārdiem un skaitļiem "otro un 2.1".

8. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja tā ir aizkavējusies ārkārtēju, no nodokļu maksātāja neatkarīgu iemeslu (nepārvaramas varas) dēļ.";

izslēgt piekto daļu.

9. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavēto nodokļu maksājumiem – ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu."

10. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu (turpmāk – nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus nodokļu administrācija piedzen, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parāda segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts trīs darbdienu laikā pēc tās izpildes.

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda pēc tam, kad līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļi no attiecīgā konta citiem mērķiem, izņemot vienu reizi mēnesī darba samaksai, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās mēneša darba samaksas apmēru, netiek izsniegti. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās mēneša darba samaksas apmēru;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā (ar izņēmumiem, kas norādīti šajā likumā) vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumus. Nodokļu administrācija nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu vērš, ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu un nav samaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas.

(4) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā var pieņemt nākamajā dienā pēc normatīvajos aktos noteiktā samaksas termiņa, izņemot gadījumu, ja valsts budžets vai pašvaldību budžets tam piekritīgo nodokļu maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Lēmumu par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā pieņem ne agrāk kā pēc 30 dienām no nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums vai nodokļa aprēķins – uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts termiņos nodokļu samaksas termiņš – attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļa maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā apturēšanu;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā ir izpildu dokuments, un to izpilda:

1) nodokļu administrācijas amatpersonas, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtas šādas tiesības;

2) tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegusi izpildu dokumentu.

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpilda trīs gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts termiņos nodokļu samaksas termiņš, – līdz šī termiņa beigām. Ja samaksa sadalīta termiņos, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) pārsūdzēts nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, – uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas tiesu izpildītāja darbības, – uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, – līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, – līdz aizbildņa vai aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, – līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, – līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, – līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā;

5) ja šā likuma noteiktajā kārtībā nodokļu parādi ir dzēsti.

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā."

11. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

"26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošas kustamās mantas, naudas līdzekļu aprakstīšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašumu reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības;

4) pie trešajām personām esošās parādnieka kustamās mantas, naudas līdzekļu aprakstīšana.

(2) Pilnvarotas nodokļu administrācijas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darbdienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai iespējami mazāk nodarītu zaudējumus nodokļu maksātājam un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus."

12. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma fakta dokumentāru noformēšanu nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei izgatavojamas stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapas, kā arī nosaka šo stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, noformēšanas, reģistrēšanas, piemērošanas, uzskaites vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, nodokļu maksātāji maksājumu reģistrācijai izmanto elektroniskās ierīces un iekārtas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji ir atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, reģistrējot nodokļu un citus maksājumus, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, servisdienestu un ekspertu pienākumus, kā arī elektronisko ierīču un iekārtu reģistrēšanas vienotā datu bāzē, uzraudzības un kontroles kārtību."

13. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu".

14. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji" ar vārdiem "Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Kuģu aģentēšanas" ar vārdiem "Jūras un gaisa transportlīdzekļu aģentēšanas".

15. Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā un 2.1 daļā vārdu "dienu" ar vārdu "darbdienu".

16. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Tiesības uz nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu

Nodokļu maksātājs ir tiesīgs pārsūdzēt nodokļu administrācijas nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus, ja uzskata, ka pieņemtais lēmums neatbilst šim likumam, konkrēto nodokļu likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļus, nodevas un citus obligātus maksājumus valsts budžetā.

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam (izņemot lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu un lēmumu par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami tiesā likumos noteiktajā kārtībā), lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to pārsūdzēt šajā likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā.

(2) Nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rakstveidā 30 dienu laikā pēc šī lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemtais lēmums pārsūdzams attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemtais lēmums pārsūdzams Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(3) Nodokļu maksātājs, pārsūdzot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt to pilnīgi vai tā daļu;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Izskatot nodokļu maksātāja sūdzību, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt pārsūdzēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata sūdzību un atbild tās iesniedzējam ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā."

17. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus
30 dienu laikā no saņemšanas var pārsūdzēt šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemtais lēmums pārsūdzams pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata sūdzību un sniedz atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā;

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemtais lēmums pārsūdzams tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja sūdzību, pašvaldību amatpersonas var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt lēmumu negrozītu;

2) atcelt pārsūdzēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā."

18. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības izskatīšanu

(1) Sūdzības iesniegšana par nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļa aprēķinu aptur nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpildi uz sūdzības pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms nodokļu maksātāja iesnieguma (sūdzības) izskatīšanas pabeigšanas. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma (sūdzības) izskatīšanas posma un termiņiem.

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa lielumam un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā nav nodokļu parādu, šādos gadījumos:

1) nodokļu maksātājs saņēmis sev nelabvēlīgu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu;

2) ir pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors noraidījis nodokļu maksātāja sūdzību;

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un lielumu, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma nosacījumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu."

19. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 43. un 44.punktu šādā redakcijā:

"43. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" spēkā stāšanos.

44. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta 13. un 14.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā."

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.