2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums

2

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieroču likums”.

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieroču aprites likums”.

Pieņemt

Ieroču aprites likums

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

2) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

3) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

4) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;

5) gāzes pistole (revolveris) — speciālais līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas;

6) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

7) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

8) ieroča glabāšana — ieroča vai munīcijas turēšana atļaujā norādītajā vietā;

9) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

10) realizēšana — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

11) pārsūtīšana — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

12) aprite — ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana, kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu dāvināšana, mantošana, maiņa, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās;

13) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārnēsāšana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta;

14) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

15) ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

16) ieroču vai munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu, pirotehnisko izstrādājumu ražošana — dažādu veidu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu, pirotehnisko izstrādājumu vai to sastāvdaļu rūpnieciska ražošana, kā arī ar to saistīti zinātniski tehniskie pētījumi vai tehniskās dokumentācijas izstrādāšana;

17) ieroču vai munīcijas izgatavošana — atsevišķu ieroču, munīcijas vai to sastāvdaļu izgatavošana;

18) ieroču vai munīcijas kolekcija — ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēstures, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

19) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;

20) kalibrs — šaujamieroča stobra urbuma, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

21) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;

22) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

23) medību šaujamierocis — šaujamierocis, kas sertificēts Latvijas Republikā kā medību šaujamierocis;

24) militārais gludstobra šaujamierocis — speciāli militārajām vajadzībām izgatavots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts zem spiediena, kas ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas zem spiediena, kas ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem;

25) militārie šaujamieroči un munīcija — speciāli militārajām vajadzībām izgatavoti šaujamieroči un munīcija;

26) militārā pirotehnika — speciāli militārajām vajadzībām izgatavota vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta vai pirotehnisks izstrādājums;

27) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

28) patrona — šaujamieroča (ar šāviņu vai bez tā) munīcija, kurā vienā veselumā apvienota čaula, propelents un aizdedzināšanas ierīce;

29) pirotehniskais izstrādājums — militārā pirotehnika vai 1., 2., 3. vai 4.klases civilais pirotehniskais izstrādājums, kas paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai;

30) pirotehnisko izstrādājumu klase — civilo pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei;

31) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu lādiņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

32) propelents — munīcijas sprāgstviela vai raķešu degviela;

33) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

34) sprāgstviela — ķīmisks savienojums vai ķīmisko savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru iedarbībā ātri reaģē, izdalot lielu daudzumu gāzes vai siltuma enerģiju;

35) spridzināšanas ietaise — līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori);

36) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči;

37) sporta šaujamierocis — šaujamierocis, kas Latvijas Republikā sertificēts kā sporta šaujamierocis;

38) šaujamierocis — ierocis, kurā šāviņš enerģiju virzes kustībai saņem, šaujampulverim sadegot gāzu spiediena rezultātā;

39) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izauti no ieroča;

40) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

41) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kuras izraisa lodes rotāciju.

Sakārtot 1.pantā skaidrotos terminus alfabēta secībā.

Izteikt 1.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) glabāšana – ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.”

Izslēgt 1.panta 12.punktā vārdus “dāvināšana”, “maiņa”.

Aizstāt 1.panta 16.punktā vārdus “ieroču vai munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu, pirotehnisko izstrādājumu ražošana” ar vārdu “ražošana”.

Aizstāt 1.panta 24.punktā vārdu “izgatavots” ar vārdiem “izgatavots vai ražots”.

Aizstāt 1.panta 25.punktā vārdu “izgatavoti” ar vārdiem “izgatavoti vai ražoti”.

Izteikt 1.panta 29.punktu šādā redakcijā:

“29) pirotehniskais izstrādājums - izstrādājums, kas paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku salūtam;”

Aizstāt 1.panta 30.punktā vārdu “civilo” ar vārdiem “civilām vajadzībām paredzēto”.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aprite — ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana, kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās;

2) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

3) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

4) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

5) elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu;

6) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;

7) gāzes baloniņš — speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība;

8) gāzes pistole (revolveris) — speciālais līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas;

9) glabāšana — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;

10) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

11) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

12) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

13) ieroča kopija — oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;

14) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta;

15) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

16) ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

17) ieroču vai munīcijas izgatavošana — atsevišķu ieroču, munīcijas vai to sastāvdaļu izgatavošana;

18) ieroču vai munīcijas kolekcija — ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēstures, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

19) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;

20) kalibrs — šaujamieroča stobra urbuma, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

21) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;

22) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

23) medību šaujamierocis — šaujamierocis, kas sertificēts Latvijas Republikā kā medību šaujamierocis;

24) militārais gludstobra šaujamierocis — speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem;

25) militārā pirotehnika — speciāli militārajām vajadzībām izgatavota vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta vai pirotehnisks izstrādājums;

26) militārie šaujamieroči un munīcija — speciāli militārajām vajadzībām izgatavoti vai ražoti šaujamieroči un munīcija;

27) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

28) patrona — šaujamieroča (ar šāviņu vai bez tā) munīcija, kurā vienā veselumā apvienota čaula, propelents un aizdedzināšanas ierīce;

29) pārsūtīšana — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

30) pirotehniskais izstrādājums — izstrādājums, kas satur degošu vai eks plozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai;

31) pirotehnisko izstrādājumu klase — civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei;

32) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu lādiņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

33) propelents — munīcijas sprāgstviela vai raķešu degviela;

34) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

35) racoana — dažādu veidu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu, pirotehnisko izstrādājumu vai to sastāvdaļu rūpnieciska ražošana, kā arī ar to saistīti zinātniski tehniskie pētījumi vai tehniskās dokumentācijas izstrādāšana;

36) realizēšana — ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

37) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči;

38) sporta šaujamierocis — šaujamierocis, kas Latvijas Republikā sertificēts kā sporta šaujamierocis;

39) sprāgstviela — ķīmisks savienojums vai ķīmisko savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru iedarbībā ātri reaģē, izdalot lielu daudzumu gāzes vai siltuma enerģiju;

40) spridzināšanas ietaise — līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori);

41) šaujamierocis — ierocis, kurā šāviņš enerģiju virzes kustībai saņem, šaujampulverim sadegot gāzu spiediena rezultātā;

42) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča;

43) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

44) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kuras izraisa lodes rotāciju.

Šā likuma mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju nolūkā garantēt personu un sabiedrības drošību.

Šā likuma mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju nolūkā garantēt personu un sabiedrības drošību.

Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem un pirotehniskajiem izstrādājumiem, izņemot:

1) priekšmetus un ierīces, kuri nav ieroči, bet kurus var izmantot kā ieročus;

2) šaujamieročus, kas izgatavoti līdz 1870.gadam, un to kopijas, ja no tiem nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja;

3) ieročus, kas neatgriezeniski padarīti lietošanai nederīgi, ja šīs pārmaiņas ir oficiāli apstiprinātas Valsts policijā;

4) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

5) pirotehniskās signālierīces nelaimes vai glābšanas signālu došanai, kā arī laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligāto ekipējumu ar šādām signālierīcēm;

6) signālierīces un salūta patronas (signālierīce — priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūta patrona — patrona bez šāviņa, kas paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai);

7) zemūdens medību ieročus un to munīciju.

Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem un pirotehniskajiem izstrādājumiem, izņemot:

1) priekšmetus un ierīces, kuri nav ieroči, bet kurus var izmantot kā ieročus;

2) šaujamieročus, kas izgatavoti līdz 1870.gadam, un to kopijas, ja no tiem nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja;

3) ieročus, kas neatgriezeniski padarīti lietošanai nederīgi, ja šīs pārmaiņas ir oficiāli apstiprinātas Valsts policijā;

4) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

5) pirotehniskās signālierīces nelaimes vai glābšanas signālu došanai, kā arī laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligāto ekipējumu ar šādām signālierīcēm;

6) signālierīces un salūta patronas (signālierīce — priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūta patrona — patrona bez šāviņa, kas paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai);

7) zemūdens medību ieročus un to munīciju.

izstrādājumu klasifikācija

Papildināt II nodaļas nosaukumu ar vārdiem “un aizliegumi to apritē”, līdz ar to pievienojot šai nodaļai III nodaļu.

Pieņemt

izstrādājumu klasifikācija un aizliegumi attiecībā uz to apriti

Ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) militārajām vajadzībām paredzētie ieroči un to munīcija;

2) juridisko personu dienesta ieroči, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, un to munīcija;

3) pašaizsardzībai paredzētie ieroči un to munīcija;

4) medību ieroči un to munīcija;

5) sporta ieroči un to munīcija;

6) kolekciju ieroči un to munīcija.

Ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) militārajām vajadzībām paredzētie ieroči un to munīcija;

2) juridisko personu dienesta ieroči, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, un to munīcija;

3) pašaizsardzībai paredzētie ieroči un to munīcija;

4) medību ieroči un to munīcija;

5) sporta ieroči un to munīcija;

6) kolekciju ieroči un to munīcija.

(1) A kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetēji;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) munīcija ar bruņusitējām, sprāgstošām vai aizdedzinošām lodēm vai šādas munīcijas lodes (bruņusitēja munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņš ietverts cietā apvalkā un satur caursitošu cietu kodolu; sprāgstošā munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņā ir sprāgstvielas, kuru sprādzienu izraisa trieciens pret mērķi; aizdedzinošā munīcija – militārā munīcija, kuras šāviņš pildīts ar ķīmiskajām vielām, kas aizdegas gaisa trieciena rezultātā vai trieciena pret mērķi rezultātā);

5) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (ekspansīvā lode — šaujamieroča lode ar novirzītu smaguma centru vai lode, kura, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas);

6) A kategorijas ieroču sastāvdaļas un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(2) B kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra aujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsula;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres (patronu padošanas mehānisms) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet aptvere ir noņemama, vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un vizuāli izskatās kā automātiskie šaujamieroči;

8) B kategorijas ieroču sastāvdaļas un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(3) C kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 6.punktā minētos šaujamieročus;

2) viena šāviena garstobra vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

5) C kategorijas ieroču sastāvdaļas un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(4) D kategorijas šaujamieroči ir viena šāviena garstobra- gludstobra aujamieroči.

(5) Lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

(6) Pirotehniskos izstrādājumus iedala 1., 2., 3. un 4.klases pirotehniskajos izstrādājumos un militārajā pirotehnikā. Norādes attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu klasi atbilstoši izmantoto sprāgstvielu veidam un daudzumam nosaka Ministru kabinets.

(7) Pirotehniskā izstrādājuma atbilstību noteiktai klasei, apritei aizliegtos un bez speciālas atļaujas (licences) realizējamos pirotehniskos izstrādājumus nosaka Valsts policija Ministru kabineta reglamentētajā kārtībā.

19

Izslēgt 5.panta nosaukumā vārdus “speciālo līdzekļu”.

Papildināt 5.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedala A, B, C, D un pneimatisko ieroču kategorijās.”, attiecīgi grozot pārējo panta daļu numerāciju.

Izteikt 5.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) šās daļas 1.-3.punktā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.”

Izteikt 5.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) šajā daļā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.”

Izteikt 5.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) šajā daļā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.”

Izteikt 5.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pneimatisko ieroču kategorijā ietilpst lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un mazas enerģijas pneimatiskie ieroči.”

Izteikt 5.panta sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas kritērijus un kārtību, kādā Valsts policija nosaka pirotehniskā izstrādājuma atbilstību konkrētai klasei, nosaka Ministru kabinets.”

Izslēgt 5.panta septīto daļu.

(1) Ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedala A, B, C, D un pneimatisko ieroču kategorijās.

(2) A kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetēji;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) munīcija ar bruņusitējām, sprāgstošām vai aizdedzinošām lodēm vai šādas munīcijas lodes (bruņusitēja munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņš ietverts cietā apvalkā un satur caursitošu cietu kodolu; sprāgstošā munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņā ir sprāgstvielas, kuru sprādzienu izraisa trieciens pret mērķi; aizdedzinošā munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņš pildīts ar ķīmiskajām vielām, kas aizdegas gaisa trieciena rezultātā vai trieciena pret mērķi rezultātā);

5) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (ekspansīvā lode — šaujamieroča lode ar novirzītu smaguma centru vai lode, kura, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas);

6) šās daļas 1.— 3.punktā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(3) B kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsula;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres (patronu padošanas mehānisms) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet aptvere ir noņemama, vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un vizuāli izskatās kā automātiskie šaujamieroči;

8) šajā daļā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(4) C kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta trešās daļas 6.punktā minētos šaujamieročus;

2) viena šāviena garstobra–vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta trešās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

5) šajā daļā minēto ieroču sastāvdaļas, munīcija un šiem ieročiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(5) D kategorijas šaujamieroči ir viena šāviena garstobra–gludstobra šaujamieroči.

(6) Pneimatisko ieroču kategorijā ietilpst lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un mazas enerģijas pneimatiskie ieroči.

(7) Pirotehniskos izstrādājumus iedala 1., 2., 3. un 4.klases pirotehniskajos izstrādājumos un militārajā pirotehnikā. Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas kritērijus un kārtību, kādā Valsts policija nosaka pirotehniskā izstrādājuma atbilstību konkrētai klasei, nosaka Ministru kabinets.

(1) Latvijas Republikā pašaizsardzībai atļauts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un lietot šādus ieročus, speciālos līdzekļus un to munīciju:

1) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju;

2) C un D kategorijas garstobra- gludstobra šaujamieročus un to munīciju;

3) gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 7.punktā minēto munīciju;

4) gāzes baloniņus (gāzes baloniņš — speciālais līdzeklis, kura munīcijā izmantota sašķidrināta gāze ar īslaicīgu kairinošu vai paralizējošu iedarbību);

5) sertificētas elektrošoka ierīces (elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kas ar augstsprieguma elektrisko lādiņu īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu).

(2) Pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos izmantojamās vielas nosaka Ministru kabinets.

Aizstāt 6.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “kura munīcijā izmantota sašķidrināta gāze” ar vārdiem “kurš pildīts ar sašķidrinātu gāzi”, kā arī pārvietot termina “gāzes baloniņš” skaidrojumu uz 1.pantu.

Pārvietot 6.panta pirmās daļas 5.punktā ietverto termina “elektrošoka ierīce” skaidrojumu uz 1.pantu.

Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu “izmantojamās” ar vārdiem “izmantošanai atļautās”.

(1) Latvijas Republikā pašaizsardzībai atļauts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un lietot šādus ieročus, speciālos līdzekļus un to munīciju:

1) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju;

2) C un D kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus un to munīciju;

3) gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 7.punktā minēto munīciju;

4) gāzes baloniņus;

5) sertificētas elektrošoka ierīces.

(2) Vielas, kuras atļauts izmantot pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos, nosaka Ministru kabinets.

Vispārīgie aizliegumi

(1) Latvijas Republikā ir aizliegta:

1. Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās aizliegto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprite, izņemot šo priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu;
2. kājnieku mīnu eksportēšana un tranzīts;
3. nesertificētu, nemarķētu vai pašizgatavotu šaujamieroču, pašizgatavotas munīcijas, nemarķētu sprāgstvielu un pirotehnikas aprite, izņemot sporta un medību ieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām (ieroča marķēšana — īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča vai tā galvenajām sastāvdaļām, kuri ļauj to atšķirt no citiem ieročiem);
4. tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu šaujamieroču vai šaujamieroču ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizēšana;
5. tādu rotaļlietu ražošana un pārdošana, kuras pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas (ieroča kopija — oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas).

(2) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt un izmantot sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un detonatorus, gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, militāros un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, kā arī ieročus, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un to munīciju;

2) nēsāt aukstos ieročus, izņemot aukstos ieročus, kuri nepieciešami medniekiem medībās, un attiecīgus aukstos ieročus sportistiem, kas nodarbojas ar loka šaušanu vai citiem sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu, sacensībās vai treniņos;

3) piedalīties ar ieročiem vai speciālajiem līdzekļiem sapulcēs, gājienos vai piketos.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt jebkurus šaujamieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, pārveidotām vai nomontētām laidnēm, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību vai garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai.

(4) Fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju, ir aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt un izmantot šādu veidu ieročus, to munīciju un palīgierīces:

1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (koncentrētas virzītas enerģijas ieroču sistēma — lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēma, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) A kategorijas ieročus un munīciju;

3) militāros gludstobra šaujamieročus;

4) B kategorijas īsstobra pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena medību šaujamieročus;

5) klusinātājus (šāviena trokšņa slāpētājus) un nakts tēmēšanas iekārtas;

6) munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;

7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ieroču, to munīcijas un palīgierīču (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un A kategorijas militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetējus) iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi.

(6) Šā panta ceturtajā daļā noteikto A kategorijas automātisko šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un tiem paredzēto atsevišķo palīgierīču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētajām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības.

(7) Valsts policija nolūkā garantēt sabiedrisko kārtību un drošību var aizliegt atsevišķu veidu pirotehnisko izstrādājumu apriti (izņemot izņemšanu un iznīcināšanu) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Izslēgt 7.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un konvencijās”.

Svītrot 7.panta pirmās daļas 2.punktu.

Pārvietot 7.panta pirmās daļas 5.punktā ietverto termina “ieroča kopija” skaidrojumu uz 1.pantu.

Izteikt 7.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nēsāt aukstos ieročus, izņemot medniekiem nepieciešamos aukstos ieročus – medībās un sportistiem attiecīgam sporta veidam nepieciešamos aukstos ieročus – sacensībās vai treniņos.”

Izteikt 7.panta otrās daļas 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) piedalīties ar ieročiem vai speciālajiem līdzekļiem sapulcēs, gājienos, piketos vai citos masu pasākumos.”

Izslēgt 7.panta otrās daļas trešo punktu.

Izslēgt 7.panta ceturtajā daļā vārdus “izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju”, kā arī aizstāt 1.punktā vārdus “ieroču sistēma” ar vārdu “ieroči”.

7.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju”.

Svītrot 7.panta ceturtās daļas 5.punktā vārdus “un nakts tēmēšanas iekārtas”.

Papildināt 7.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.”,

attiecīgi grozot pārējo daļu numerāciju.

Papildināt 7.panta piekto daļu pēc vārdiem “Ieslodzījumu vietu pārvaldi” ar vārdiem “,Militāro pretizlūkošanas dienestu”.

Papildināt 7.panta piektajā daļā pēc vārdiem “Ieslodzījumu vietu pārvaldi” ar vārdiem “un tās pakļautībā esošām iestādēm”.

Noraidīt

(1) Latvijas Republikā ir aizliegta:

1) Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprite, izņemot šo priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu;

2) kājnieku mīnu eksportēšana un tranzīts;

3) nesertificētu, nemarķētu vai pašizgatavotu šaujamieroču, pašizgatavotas munīcijas, nemarķētu sprāgstvielu un pirotehnikas aprite, izņemot sporta un medību ieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām (ieroča marķēšana — īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča vai tā galvenajām sastāvdaļām, kuri ļauj to atšķirt no citiem ieročiem);

4) tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu šaujamieroču vai šaujamieroču ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizēšana;

5) tādu rotaļlietu ražošana un pārdošana, kuras pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas.

(2) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt un izmantot sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un detonatorus, gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, militāros un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, kā arī ieročus, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un to munīciju;

2) nēsāt aukstos ieročus, izņemot medniekiem nepieciešamos aukstos ieročus — medībās un sportistiem attiecīgam sporta veidam nepieciešamos aukstos ieročus — sacensībās vai treniņos.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt jebkurus šaujamieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, pārveidotām vai nomontētām laidnēm, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību vai garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai.

(4) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt un izmantot šādu veidu ieročus, to munīciju un palīgierīces:

1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (koncentrētas virzītas enerģijas ieroči — lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēma, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) A kategorijas ieročus un munīciju;

3) militāros gludstobra šaujamieročus;

4) B kategorijas īsstobra pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena medību šaujamieročus;

5) klusinātājus (šāviena trokšņa slāpētājus);

6) munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;

7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(6) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ieroču, to munīcijas un palīgierīču (izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un A kategorijas militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetējus) iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Militāro pretizlūkošanas dienestu un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi.

(7) Šā panta ceturtajā daļā noteikto A kategorijas automātisko šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un tiem paredzēto atsevišķo palīgierīču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas un izmantošanas aizliegumi neattiecas uz lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētajām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības.

(8) Valsts policija nolūkā garantēt sabiedrisko kārtību un drošību var aizliegt atsevišķu veidu pirotehnisko izstrādājumu apriti (izņemot izņemšanu un iznīcināšanu) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Atļaujas un to izsniegšanas kārtība

(1) Valsts policijas iestāde fiziskajām personām izsniedz šādas ieroču iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas (ar derīguma termiņu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem):

1) atļaujas D, B vai C kategorijas sporta vai medību šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai;

2) atļaujas tādu B kategorijas īsstobra šaujamieroču glabāšanai vai nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.

(2) Valsts policijas iestāde juridiskajām personām izsniedz B, C un D kategorijas šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas.

(3) Valsts policijas iestāde apsardzes uzņēmumiem, kuri saņēmuši otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), izsniedz B un C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību šaujamieročus) iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas.

(4) Ieroču glabāšanas atļaujas juridiskajām personām izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(5) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz juridiskajām personām B, C un D kategorijas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas, kā arī ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(6) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz fiziskajām personām šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas atļaujas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, kā arī ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz automātisko šaujamieroču un to munīcijas iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, kārtību, kādā Valsts policijas iestādes reģistrē automātiskos šaujamieročus, kā arī kārtību, kādā šos ieročus un to munīciju izsniedz dienesta lietošanai, nosaka Ministru kabinets.

(8) Par visu veidu ieroču atļauju izsniegšanu un atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iekasē valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Šajā pantā un turpmākajā tekstā aizstāt vārdus “Valsts policijas iestāde” un “Valsts policijas teritoriālā iestāde” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “Valsts policija” attiecīgajā locījumā.

Svītrot 8.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “glabāšanai vai”.

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus “juridiskajām personām” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām, kurām likuma noteiktā kārtībā izsniegta atbilstoša atļauja (licence)”.

Aizstāt 8.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “juridiskajām personām” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām, kurām likuma noteiktā kārtībā izsniegta atbilstoša atļauja (licence)”.

Apvienot 8.panta piekto un sesto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(5) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētās atļaujas, kā arī atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.”

Izslēgt 8.panta septītajā daļā vārdus “un to munīciju”.

Pieņemt

(1) Valsts policija fiziskajām personām izsniedz šādas ieroču iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas (ar derīguma termiņu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem):

1) atļaujas D, B vai C kategorijas sporta vai medību šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai;

2) atļaujas tādu B kategorijas īsstobra šaujamieroču nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.

(2) Valsts policija juridiskajām personām izsniedz B, C un D kategorijas šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas.

(3) Valsts policija apsardzes uzņēmumiem, kuri saņēmuši otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), izsniedz B un C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību šaujamieročus) iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas.

(4) Ieroču glabāšanas atļaujas juridiskajām personām izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(5) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētās atļaujas, kā arī atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(6) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz automātisko šaujamieroču un to munīcijas iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, kārtību, kādā Valsts policija reģistrē automātiskos šaujamieročus, kā arī kārtību, kādā šos ieročus izsniedz dienesta lietošanai, nosaka Ministru kabinets.

(7) Par visu veidu ieroču atļauju izsniegšanu un atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iekasē valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policijas iestāde ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Atļauja piešķir personai tiesības:

1) iegā dāties atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju Latvijas Republikas vai ārvalstu licencētajos ieroču tirdzniecības uzņēmumos saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;

2) glabāt un pārvadāt ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijas iestādē;

3) pārreģistrēt Valsts policijas iestādē citas personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz sava vārda.

(2) Fiziskās un juridiskās personas triju darbadienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai triju darbadienu laikā pēc šāda ieroča ievešanas Latvijas Republikā ieroci reģistrē Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

41

Izslēgt 9.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “licencētajos”.

Pieņemt

(1) Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Atļauja piešķir personai tiesības:

1) iegādāties atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju Latvijas Republikas vai ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumos saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;

2) glabāt un pārvadāt ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā;

3) pārreģistrēt Valsts policijā citas personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz sava vārda.

(2) Fiziskās un juridiskās personas triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai triju darbdienu laikā pēc šāda ieroča ievešanas Latvijas Republikā ieroci reģistrē Valsts policijā.

Ieroča glabāšanas atļauja personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietā, pārvadāt vai pārsūtīt ieroci un iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot ieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

Ieroča glabāšanas atļauja personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka (fiziskās personas) dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietā vai ieroča īpašnieka (juridiskās personas) speciāli ierīkotā ieroču glabātuvē, kā arī pārvadāt vai pārsūtīt ieroci un iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot ieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

Pieņemt

Ieroča glabāšanas atļauja personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka (fiziskās personas) dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietā vai ieroča īpašnieka (juridiskās personas) speciāli ierīkotā ieroču glabātavā, pārvadāt vai pārsūtīt ieroci un iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot ieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Ieroča nēsāšanas atļauja fiziskajai personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā vietā, nēsāt, pārvadāt vai pārsūtīt to, iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot šaujamieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Papildināt 11.pantā pēc vārdiem “nēsāšanas atļauja” ar vārdiem “konkrētai”.

Noraidīt

Ieroča nēsāšanas atļauja fiziskajai personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā vietā, nēsāt, pārvadāt vai pārsūtīt to, iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot šaujamieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Ieroča realizēšanas atļauja personai piešķir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar Latvijas Republikas licencēta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību vai pārreģistrēt tos Valsts policijas iestādē citai personai.

Aizstāt 12.pantā vārdus “licencēta tirdzniecības” ar vārdiem “specializēta ieroču tirdzniecības”.

Ieroča realizēšanas atļauja personai piešķir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar Latvijas Republikas specializēta ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecību vai pārreģistrēt tos Valsts policijā citai personai.

Valsts policijas iestāde fiziskajām personām nepagarina šaujamieroču vai pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai anulē atļauju (arī personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju) pirms termiņa, ja:

1) pārkāpta ieroču un to munīcijas iegādāšanās, realizācijas, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, pielietošanas, izmantošanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas kārtība vai arī kārtība, kāda noteikta ieroču un to munīcijas ievešanai Latvijas Republikā vai izvešanai no tās, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

2) ierocis nēsāts, pārvadāts, pielietots, izmantots vai no tā veikta treniņšaušana alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

3) nav ievēroti šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

4) anulēta mednieka apliecība;

5) ierocis nozaudēts vai nolaupīts nevērīgas glabāšanas dēļ, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Aizstāt 13.pantā vārdu “pneimatisko” ar vārdiem “lielas enerģijas pneimatisko”.

Aizstāt 13.panta 3.punktā vārdus “nav ievēroti” ar vārdu “iestājušies”.

Pieņemt

Valsts policija fiziskajām personām nepagarina šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai anulē atļauju (arī personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju) pirms termiņa, ja:

1) pārkāpta ieroču un to munīcijas iegādāšanās, realizācijas, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, pielietošanas, izmantošanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas kārtība vai arī kārtība, kāda noteikta ieroču un to munīcijas ievešanai Latvijas Republikā vai izvešanai no tās, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

2) ierocis nēsāts, pārvadāts, pielietots, izmantots vai no tā veikta treniņšaušana alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

3) iestājušies šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

4) anulēta mednieka apliecība;

5) ierocis nozaudēts vai nolaupīts nevērīgas glabāšanas dēļ, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(1) Valsts policijas iestāde juridiskajām personām nepagarina ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas derīguma termiņu vai anulē atļauju pirms termiņa, ja:

1) pārkāpta ieroču un munīcijas aprites kārtība;

2) beidzies ar šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētajiem atsevišķajiem komercdarbības veidiem saistītās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai anulē atļauju;

3) juridisko personu likvidē vai pārtrauc tās darbību.

(2) Juridiskajai personai, kurai anulēta ieroču un munīcijas iegādāšanās vai glabāšanas atļauja, Valsts policijas iestāde jaunu atļauju var izsniegt pēc noteikta termiņa (no viena gada līdz trim gadiem).

51

Aizstāt 14.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “juridiskajām personām” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām, kurām likuma noteiktā kārtībā izsniegta atbilstoša atļauja (licence)”.

Izslēgt 14.panta nosaukumā un otrajā daļā vārdus “un munīcijas”.

Izteikt 14.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) beidzies šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētam komercdarbības veidam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai anulēta šī speciālā atļauja (licence).”

Aizstāt 14.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā vārdu “komercdarbības” ar vārdu “uzņēmējdarbības”.

Aizstāt 14.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “pārtrauc” ar vārdu “aptur”.

(1) Valsts policija juridiskajām personām nepagarina ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas derīguma termiņu vai anulē atļauju pirms termiņa, ja:

1) pārkāpta ieroču un munīcijas aprites kārtība;

2) beidzies šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētajam komercdarbības veidam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai šī speciālā atļauja (licence) anulēta.

3) juridisko personu likvidē vai aptur tās darbību.

(2) Juridiskajai personai, kurai anulēta ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauja, Valsts policija jaunu atļauju var izsniegt pēc noteikta termiņa (no viena gada līdz trim gadiem).

Šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju anulēšanas termiņa noteikšanas kritērijus reglamentē Ministru kabinets.

53

Izslēgt 15.pantā vārdus “ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un”, kā arī aizstāt vārdus “atļauju anulēšanas termiņa noteikšanas kritērijus” ar vārdiem “kritērijus termiņa noteikšanai, uz kādu ir anulējama atļauja”.

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"Šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī kritērijus termiņa noteikšanai, uz kādu ir pagarināms atļaujas derīguma termiņš vai anulējama atļauja, reglamentē Ministru kabinets".

Šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī kritērijus termiņa noteikšanai, uz kādu pagarināms atļaujas derīguma termiņš vai anulējama atļauja, reglamentē Ministru kabinets.

(1) Ja ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja ir nozaudēta vai nolaupīta, jaunu atļauju izsniedz Valsts policijas iestāde, kura izsniegusi iepriekšējo atļauju.

(2) Jaunu ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestāde izsniedz pēc trim mēnešiem no dienas, kad paziņots par atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu.

(1) Ja ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja ir nozaudēta vai nolaupīta, jaunu atļauju izsniedz Valsts policijas iestāde, kura izsniegusi iepriekšējo atļauju.

(2) Jaunu ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policija izsniedz pēc trim mēnešiem no dienas, kad paziņots par atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu.

Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks nevēlas pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, atļaujas derīguma termiņš viņam netiek pagarināts vai atļauju anulē pirms termiņa, ierocis un tā munīcija triju darbadienu laikā pēc Valsts policijas iestādes paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijas iestādē vai ar tās atļauju — licencētam tirdzniecības uzņēmumam realizēšanai.

Izslēgt 17.panta nosaukumā vārdu “šaujamieroču”.

Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas termiņš netiek pagarināts vai atļauju anulē pirms termiņa, ierocis un munīcija triju darbadienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijā vai ar tās atļauju – ieroču tirdzniecības uzņēmumam.”

Pieņemt

Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas termiņš netiek pagarināts vai atļauju anulē pirms termiņa, ierocis un munīcija triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijai vai ar tās atļauju — ieroču tirdzniecības uzņēmumam.

Valsts policijas iestādes lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, pagarināt tās derīguma termiņu vai atļaujas anulēšanu pirms termiņa pieprasītājs mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt Valsts policijā un pēc tam tiesā.

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, pagarināt tās derīguma termiņu vai atļaujas anulēšanu pirms termiņa persona mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas var apstrīdēt Valsts policijas priekšniekam un viņa lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Pieņemt

Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, pagarināt tās derīguma termiņu vai par atļaujas anulēšanu pirms termiņa persona mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas var apstrīdēt Valsts policijas priekšniekam un viņa lēmumu — pārsūdzēt tiesā.

Ieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu iegādāšanās, reģistrācija, uzskaite, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana un realizēšana

(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētu gāzes baloniņu, kā arī iegādāties un lietot 1. un 2.klases pirotehniskos izstrādājumus.

(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un sertificētas elektrošoka ierīces;

3) iegādāties un lietot 3.klases pirotehniskos izstrādājumus.

(3) Latvijas Republikas pilsonim, Latvijas Republikas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim (turpmāk — Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona), kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, D un C kategorijas garstobra- gludstobra medību un sporta šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(4) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība un vismaz trīs gadus ilgs mednieka stāžs (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra­vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(5) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta biedrības biedra stāžs un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas sporta šaujamieročus un to munīciju, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas Republikas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi) ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

Izslēgt 19.panta trešajā un sestajā daļā vārdu “Republikas”.

Aizstāt 19.panta piektajā daļā vārdu “biedrības” ar vārdu “organizācijas”.

Papildināt 19.panta sestajā daļā pēc vārdiem “apbalvojuma ieroci,” ar vārdiem “glabāt vai”.

(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētu gāzes baloniņu, kā arī iegādāties un lietot 1. un 2.klases pirotehniskos izstrādājumus.

(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un sertificētas elektrošoka ierīces;

3) iegādāties un lietot 3.klases pirotehniskos izstrādājumus.

(3) Latvijas pilsonim, Latvijas Republikas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim (turpmāk — Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona), kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, D un C kategorijas garstobra–gludstobra medību un sporta šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(4) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība un vismaz trīs gadus ilgs mednieka stāžs (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra­vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(5) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas sporta šaujamieročus un to munīciju, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt vai glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas aizliegts izsniegt personām:

1) kuras vienreiz sodītas par kriminālpārkāpumu izdarīšanu, — trīs gadus pēc soda izciešanas;

2) kuras divas vai vairākas reizes sodītas par kriminālpārkāpumu izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kuras sodītas par nozieguma izdarīšanu;

4) kurām konstatēti psihiski traucējumi vai kurām tādi bijuši konstatēti agrāk un ir medicīniska prognoze, ka tie varētu atkārtoties, vai kuras ir ārstniecības iestādes uzskaitē (reģistrā) alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas dēļ;

5) kuras fizisku trūkumu dēļ nav spējīgas lietot šaujamieroci vai pneimatisko ieroci;

6) kuras pēdējo divu gadu laikā administratīvi sodītas par pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu, par sīko huligānismu vai par kurām Valsts policijas iestādei ir ziņas, ka tās ieroci var pielietot ļaunprātīgi, vai arī kuras minējušas nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;

7) par kurām Valsts policijas iestādēm, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām, kuras nav reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā;

8) kurām nav deklarēta dzīvesvieta;

9) kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par nozieguma izdarīšanu.

64

Aizstāt 20.pantā vārdu “personām” ar vārdu “personai” un redakcionāli precizēt pārējo tekstu, lietojot vienskaitļa formu.

Papildināt 20.panta 3.punktu pēc vārda “izdarīšanu” ar vārdiem “neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas”.

Papildināt 20.panta 5.punktu pēc saikļa “vai” ar vārdiem “lielas enerģijas”.

Aizstāt 20.panta 8.punktā vārdu “deklarēta” ar vārdiem “deklarēta (reģistrēta)”.

Aizstāt 20.panta 9.punktā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”.

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai:

1) kura vienreiz sodīta par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, — trīs gadus pēc soda izciešanas;

2) kura divas vai vairākas reizes sodīta par kriminālpārkāpuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura sodīta par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

4) kurai konstatēti psihiski traucējumi vai kurai tādi bijuši konstatēti agrāk un ir medicīniska prognoze, ka tie varētu atkārtoties, vai kura ir ārstniecības iestādes uzskaitē (reģistrā) alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas dēļ;

5) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

6) kura pēdējo divu gadu laikā administratīvi sodīta par pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu, par sīko huligānismu vai par kuru Valsts policijai ir ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, vai arī kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;

7) par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām, kuras nav reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā;

8) kurai nav deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;

9) kura tiek saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(1) Fiziskajai personai ir tiesības iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pašaizsardzībai, medībām vai sportam vai iegādāties kolekcijām un glabāt šos ieročus, ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja.

(2) Fiziskajai personai bez ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanas ir tiesības vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(3) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronām. Sporta un medību ieročiem atļauto patronu skaits nav ierobežots.

(4) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus nēsāt ne vairāk par diviem šaujamieročiem.

(5) Fiziskajai personai ar Valsts policijas iestādes atļauju ir tiesības sporta šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāt sporta organizāciju ieroču glabātavās.

Izteikt 21.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas nosacījumi fiziskām personām.”

Izslēgt 21.panta otrajā daļā vārdu “vienlaikus”.

Pieņemt

21.pants. Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas nosacījumi fiziskajām personām

(1) Fiziskajai personai ir tiesības iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pašaizsardzības, medību vai sporta vajadzībām vai iegādāties kolekcijām un glabāt šos ieročus, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja.

(2) Fiziskajai personai bez ieroču kolekcijas atļaujas saņemšanas ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(3) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronām. Sporta un medību ieročiem atļauto patronu skaits nav ierobežots.

(4) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus nēsāt ne vairāk par diviem aujamieročiem.

(5) Fiziskajai personai ar Valsts policijas atļauju ir tiesības sporta šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāt sporta organizāciju ieroču glabātavās.

(1) Ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja, fiziskā persona savu reģistrēto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci var realizēt, bet tikai ar licencēta ieroču un munīcijas tirdzniecības uzņēmuma starpniecību vai pārreģistrējot ieroci Valsts policijas iestādē citai personai, kurai ir attiecīgā Valsts policijas iestādes atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības bez licencēta ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecības realizēt savā īpašumā esošo pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, ja realizējamās munīcijas daudzums nepārsniedz 500 patronu.

(3) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz fiziskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļaujas, un atļaujas paraugu nosaka Ministru kabinets.

Izslēgt 22.panta nosaukumā vārdus “šaujamieročus, pneimatiskos”, bet pirmajā daļā – vārdus “licencēta” un “un munīcijas”.

(1) Ja ir saņemta Valsts policijas atļauja, fiziskā persona savu reģistrēto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci var realizēt, bet tikai ar ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecību vai pārreģistrējot ieroci Valsts policijā citai personai, kurai ir attiecīgā Valsts policijas atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības bez ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecības realizēt savā īpašumā esošo pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, ja realizējamās munīcijas daudzums nepārsniedz 500 patronu.

(3) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz fiziskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļaujas, un atļaujas paraugu nosaka Ministru kabinets.

Ar Valsts policijas iestādes atļauju tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:

1) juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas;

3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kuras nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas);

4) juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

Aizstāt 23.panta nosaukumā vārdu “šaujamieročus” ar vārdu “ieročus”.

Pieņemt

Ar Valsts policijas atļauju tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:

1) juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas;

3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas);

4) juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(1) Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas šaujamieročus, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja. Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties bez Valsts policijas iestādes atļaujas munīciju atbilstoši savā īpašumā esošajiem ieročiem.

(2) Lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības un kurām ir Latvijas Bankas atļauja, ir tiesības iegādāties un glabāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī izsniegt šos ieročus dienesta lietošanai bankas drošības vai apsardzes dienesta darbiniekiem, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja.

(3) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja šiem darbiniekiem ir dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja.

(4) Sporta federācijām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt sportistiem treniņšaušanai un šaušanas sporta sacensībām sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(5) Sporta federācijām pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir tiesības pieņemt glabāšanai sportistu personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(6) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos ieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai.

(7) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās.

69

Izteikt 24.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi juridiskām personām”.

Pieņemt

(1) Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja. Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties bez Valsts policijas atļaujas munīciju atbilstoši savā īpašumā esošajiem ieročiem.

(2) Lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības un kurām ir Latvijas Bankas atļauja, ir tiesības iegādāties un glabāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī izsniegt šos ieročus dienesta lietošanai bankas drošības vai apsardzes dienesta darbiniekiem, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja.

(3) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja šiem darbiniekiem ir dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja.

(4) Sporta federācijām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt sportistiem treniņšaušanai un šaušanas sporta sacensībām sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(5) Sporta federācijām pēc saskaņošanas ar Valsts policiju ir tiesības pieņemt glabāšanai sportistu personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(6) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos ieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai.

(7) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās.

(1) Juridiskās personas īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus realizē tikai tad, ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja, ar licencētu ieroču un munīcijas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību vai Valsts policijas iestādē pārreģistrējot ieročus citai juridiskajai vai fiziskajai personai, kurai ir attiecīgā Valsts policijas iestādes atļauja.

(2) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz juridiskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļaujas, un atļaujas paraugu nosaka Ministru kabinets.

70

Aizstāt 25.panta nosaukumā vārdu “šaujamieročus” ar vārdu “ieročus”, bet pirmajā daļā izslēgt vārdus “un munīcijas”.

Pieņemt

(1) Juridiskās personas īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus realizē tikai tad, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja, ar ieroču tirdzniecības uzņēmumu starpniecību vai Valsts policijā pārreģistrējot ieročus citai juridiskajai vai fiziskajai personai, kurai ir attiecīgā Valsts policijas atļauja.

(2) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz juridiskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļaujas, un atļaujas paraugu nosaka Ministru kabinets.

(1) Par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības piešķirt personai personisko apbalvojuma ieroci, ievērojot šā likuma 19.panta nosacījumus.

(2) Par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu veikšanu aizsardzības ministram, iekšlietu ministram un Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir tiesības apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem, ievērojot šā likuma 19.panta nosacījumus.

(3) Personiskie apbalvojuma ieroči ir B, C un D kategorijas šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un aukstie ieroči (zobeni un dunči).

(4) Personiskos apbalvojuma šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus apbalvotā persona triju darbadienu laikā no apbalvošanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(5) Personiskā apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz beztermiņa glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

(6) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz personām, kuras apbalvotas ar šaujamieročiem vai lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem, beztermiņa glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, un atļaujas paraugus nosaka Ministru kabinets.

Papildināt 26.panta otrajā daļā pēc vārdiem “iekšlietu ministram” ar vārdiem “tieslietu ministram”.

Aizstāt 26.panta trešajā daļā vārdus “personiskie apbalvojuma ieroči ir” ar vārdiem “par personiskiem apbalvojuma ieročiem var būt”.

Izteikt 26.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kārtību, kādā notiek apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās nosaka Ministru kabinets”.

Pieņemt

(1) Par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības piešķirt personai personisko apbalvojuma ieroci, ievērojot šā likuma 19.panta nosacījumus.

(2) Par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu veikšanu aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram un Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir tiesības apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem, ievērojot šā likuma 19.panta nosacījumus.

(3) Par personiskajiem apbalvojuma ieročiem var būt B, C un D kategorijas šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un aukstie ieroči (zobeni un dunči).

(4) Personiskos apbalvojuma šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus apbalvotā persona triju darbdienu laikā no apbalvošanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(5) Personiskā apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz beztermiņa glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

(6) Apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus triju darbadienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas pārreģistrē Valsts policijas iestādē.

(3) Personiskos apbalvojuma ieročus var saņemt mantojumā, bet ne dāvinājumā.

(4) Personiskā apbalvojuma ieroča mantiniekam ir tiesības:

1) pārreģistrēt uz sava vārda attiecīgo šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

2) Valsts policijā padarīt ieroci neatgriezeniski nederīgu lietošanai un glabāt to piemiņai;

3) nodot ieroci Valsts policijas iestādē vai pēc tam, kad ierocis, padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, nodot to muzejam, ja ierocis ir pārreģistrēts Valsts policijas iestādē.

(5) Šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā ieročus un munīciju 10 darbadienu laikā nodod Valsts policijas iestādē glabāšanai uz laiku, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par mantojuma tiesībām.

(6) Ja šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauju, ieročus un to munīciju realizē ar licencēta ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecību mantinieka labā, nodod Valsts policijas iestādē vai pēc mantinieka iesnieguma pārreģistrē citai personai.

74

Papildināt 27.panta sesto daļu pēc vārda “personai” ar vārdiem “kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju”.

Pieņemt

(1) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus triju darbdienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas pārreģistrē Valsts policijā.

(3) Personiskos apbalvojuma ieročus var saņemt mantojumā, bet ne dāvinājumā.

(4) Personiskā apbalvojuma ieroča mantiniekam ir tiesības:

1) pārreģistrēt uz sava vārda attiecīgo šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

2) Valsts policijā padarīt ieroci neatgriezeniski nederīgu lietošanai un glabāt to piemiņai;

3) nodot ieroci Valsts policijai vai, pēc tam kad ierocis padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, nodot to muzejam, ja ierocis ir pārreģistrēts Valsts policijā.

(5) Šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā ieročus un munīciju 10 darbdienu laikā nodod Valsts policijā glabāšanai uz laiku, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par mantojuma tiesībām.

(6) Ja šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauju, ieročus un to munīciju realizē ar ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecību mantinieka labā, nodod Valsts policijā vai pēc mantinieka iesnieguma pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

Kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, realizē, glabā, pārvadā vai nēsā šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pašaizsardzībai, medībām, sportam, darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī ieročus iegādājas un glabā kolekcijām, nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Ieroču, to munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, realizēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas vai nēsāšanas kārtība

Kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, realizē, glabā, pārvadā, pārsūta vai nēsā šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, kā arī iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) pašaizsardzībai, medībām, sportam, darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī ieročus iegādājas un glabā kolekcijām, nosaka Ministru kabinets.”

Pieņemt

(1) Kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, realizē, glabā, pārvadā, pārsūta vai nēsā šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) pašaizsardzības, medību, sporta vajadzībām, darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī ieročus iegādājas un glabā kolekcijām, nosaka Ministru kabinets.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas īpašumā (valdījumā) esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un pielietošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti, bet kārtību, kādā minētās institūcijas iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

Šaujamieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi un kārtība

Šaujamieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi un kārtība

(1) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot sporta šaušanu, medību šaušanu vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņu pielieto pašaizsardzībai, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīci pielieto, lai ar elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī, un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(1) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot sporta šaušanu, medību šaušanu vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņu pielieto pašaizsardzībai, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīci pielieto, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(1) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai no šaujamieroča izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) pielieto, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība.

(3) Šaujamieroča vai speciālā līdzekļa pielietošanas gadījumā persona, kura to pielieto, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

(5) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vai gāzes pistoles (revolverus), ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis vai speciālais līdzeklis nav vērsts.

30.panta virsrakstu papildināt aiz vārda “(revolveru)” ar vārdiem “izmantošanas un”.

Aizstāt 30.panta trešajā daļā vārdus “speciālā līdzekļa” ar vārdiem “gāzes pistoles (revolvera)”.

Izslēgt 30.panta piektajā daļā vārdus “un izmantot” un “vai izmantošanas”.

(1) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai no šaujamieroča izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) pielieto, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība.

(3) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas gadījumā persona, kura to pielieto, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

(5) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vai gāzes pistoles (revolverus), ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis vai speciālais līdzeklis nav vērsts.

(1) Pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot, ja to izmantošana apdraud cilvēka dzīvību, veselību, mantu vai var nodarīt kaitējumu videi.

(2) Pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas kārtību un izmantošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(1) Pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot, ja to izmantošana apdraud cilvēka dzīvību, veselību, mantu vai var nodarīt kaitējumu videi.

(2) Pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas kārtību un izmantošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu īpašumā esošo ieroču un speciālo līdzekļu veidus un to glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgie likumi un Iekšlietu ministrijas normatīvie akti.

(2) Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas īpašumā esošo ieroču un speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgie normatīvie akti.

(3) Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un prokuratūras īpašumā esošo ieroču un speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgie normatīvie akti.

(4) Kārtību, kādā šajā pantā minētās juridiskās personas iegādājas un realizē šaujamieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

Izslēgt 32.pantu kā neiederīgu attiecīgajā nodaļā, vienlaicīgi papildinot 28.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas īpašumā (valdījumā) esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un pielietošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti, bet kārtību, kādā minētās institūcijas iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.”

32.panta otrajā daļā:

svītrot vārdus “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas”;

aizstāt vārdus “attiecīgie normatīvie akti” ar vārdiem “Militārā dienesta likums un militārie reglamenti”.

Noraidīt

un ārvalstu bruņoto spēku īpašumā esošie ieroči

Ārvalstu pilsoņu, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un ārvalstu bruņoto spēku īpašumā esošie ieroči

33.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijas Republikā iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus

(1) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroču un munīcijas iegādāšanās atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju ārvalstīs, var saņemt Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju un (pēc ieroča vai munīcijas iegādāšanās) atļauju šā ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas. Ieroča iegādāšanās atļauja dod tiesības iegādāties licencētajos ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(2) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un atļauja šaujamieroča izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts, vai Eiropas šaujamieroču apliecība, kas dod tiesības šaujamieroci bez šaujamieroča izvešanas (ievešanas) atļaujas izvest no attiecīgās valsts vai ievest šajā valstī, kā arī pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā, līdzi vedot ieroci, pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā.

(3) Ārvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir aizliegts glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus vai ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus.

(4) Valsts policija par katru gadījumu, kad ārvalsts pilsonis iegādājies šaujamieroci, nekavē joties ziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

Papildināt 33.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kārtību, kādā Valsts policija ārvalstu pilsoņiem izsniedz šajā pantā paredzētās atļaujas un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets”.

32.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijas Republikā iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus

(1) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroču un munīcijas iegādāšanās atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju ārvalstīs, var saņemt Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju un (pēc ieroča vai munīcijas iegādāšanās) atļauju šā ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas. Ieroča iegādāšanās atļauja dod tiesības iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(2) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un atļauja šaujamieroča izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts, vai Eiropas šaujamieroču apliecība, kas dod tiesības šaujamieroci bez šaujamieroča izvešanas (ievešanas) atļaujas izvest no attiecīgās valsts vai ievest šajā valstī, kā arī pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā, līdzi vedot ieroci, pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā.

(3) Ārvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir aizliegts glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus vai ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus.

(4) Valsts policija par katru gadījumu, kad ārvalsts pilsonis iegādājies šaujamieroci, nekavējoties ziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

(5) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ārvalstu pilsoņiem šajā pantā paredzētās atļaujas, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(1) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki Latvijas Republikā pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas var iegādāties, glabāt vai nēsāt un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma VI nodaļu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.

(2) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc šaujamieroču ievešanas un izvešanas atļaujas saņemšanas Valsts policijā drīkst ievest Latvijas Republikā un izvest no tās šaujamieročus un to munīciju. Ievestos šaujamieročus triju darbadienu laikā no ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ārvalstu vēstniecību (konsulātu, misiju), Valsts prezidenta vai citu augstu valsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienesta personālam pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas atļauts Latvijas Republikā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem un pielietot tos saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(4) Valsts prezidenta vai citu augstu valsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizītes laikā Valsts policija var atļaut ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem ievest Latvijas Republikā un nēsāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju. Par šādu atļauju Ārlietu ministrija informē attiecīgās valsts vēstniecību vai attiecīgo starptautisko organizāciju.

(5) Ārvalstu bruņoto spēku personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un pielietot šaujamieročus vienīgi dienesta uzdevumu veikšanai.

Aizstāt 34.panta nosaukumā un trešajā daļā vārdus “vēstniecību (konsulātu, misiju)” ar vārdiem “diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību”.

Aizstāt 34.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “Valsts prezidenta vai citu augstu valsts” ar vārdiem “augstu ārvalsts”.

Aizstāt 34.panta ceturtajā daļā vārdu “vēstniecību” ar vārdiem “diplomātisko pārstāvniecību”.

Pieņemt

(1) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki Latvijas Republikā pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas var iegādāties, glabāt vai nēsāt un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma VI nodaļu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.

(2) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc šaujamieroču ievešanas (izvešanas) atļaujas saņemšanas Valsts policijā drīkst ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās šaujamieročus un to munīciju. Ievestos šaujamieročus triju darbdienu laikā no ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienesta personālam pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas atļauts Latvijas Republikā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem un pielietot tos saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(4) Augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizītes laikā Valsts policija var atļaut ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem ievest Latvijas Republikā un nēsāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju. Par šādu atļauju Ārlietu ministrija informē attiecīgās valsts diplomātisko pārstāvniecību vai attiecīgo starptautisko organizāciju.

(5) Ārvalstu bruņoto spēku personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un pielietot šaujamieročus vienīgi dienesta uzdevumu veikšanai.

Ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot Latvijas Republikā aizliegtos ieročus, bet ieskaitot tādus ieročus, uz kuriem šis likums neattiecas) ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz minētajiem pilsoņiem, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi. Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

(2) Kolekcijai izmanto lietošanai derīgus ieročus, ieroču kopijas, kā arī ieročus, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami.

(3) Lietošanai derīgos kolekcijas ieročus juridiskās personas reģistrē Valsts policijā, fiziskās personas — teritoriālajā Valsts policijas iestādē.

(4) Atļauju juridisko personu ieroču kolekcijas glabāšanai izsniedz Valsts policija, bet fizisko personu ieroču kolekcijas glabāšanai — teritoriālā Valsts policijas iestāde.

(5) Kolekcijas pārvadāšanai, pārnēsāšanai vai izstādīšanai ārpus atļaujā norādītās glabāšanas vietas ir nepieciešama Valsts policijas atļauja.

(6) Lai kolekcijai iegādātos ieročus vai munīciju, uz ko attiecas šis likums, nepieciešama ieroču vai munīcijas iegādāšanās atļauja.

(7) Ja fiziskās personas īpašumā esošo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, tai nepieciešama ieroču kolekcijas atļauja.

(8) Ieročus vai munīciju kolekcijai iegādājas, manto, saņem dāvinājumā vai realizē saskaņā ar šo likumu un Civillikumu.

(9) Valsts policija vai teritoriālā Valsts policijas iestāde anulē ieroču vai munīcijas kolekcijas licenci, ja:

1) pārkāpta ieroču un munīcijas aprites kārtība, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

2) nav ievēroti šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi;

3) tiek likvidēts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības vai privātais muzejs.

(10) Ieroču vai munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus un atļaujas saņemšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

88

Izteikt 35.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Lietošanai derīgos kolekcijas ieročus juridiskās un fiziskās personas reģistrē Valsts policijā.

(4) Atļauju juridisko un fizisko personu ieroču kolekciju glabāšanai izsniedz Valsts policija.”

Izslēgt 35.panta astoto daļu.

Izslēgt 35.panta devītajā daļā vārdus “vai teritoriālā Valsts policijas iestāde”.

Aizstāt 35.panta desmitajā daļā vārdus “un reģistrēšanas” ar vārdiem “,reģistrēšanas un anulēšanas”.

(1) Veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot Latvijas Republikā aizliegtos ieročus, bet ieskaitot tādus ieročus, uz kuriem šis likums neattiecas) ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz minētajiem pilsoņiem, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi. Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

(2) Kolekcijai izmanto lietošanai derīgus ieročus, ieroču kopijas, kā arī ieročus, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami.

(3) Lietošanai derīgos kolekcijas ieročus fiziskās un juridiskās personas reģistrē Valsts policijā.

(4) Atļauju fizisko un juridisko personu ieroču kolekciju glabāšanai izsniedz Valsts policija.

(5) Kolekcijas pārvadāšanai, pārnēsāšanai vai izstādīšanai ārpus atļaujā norādītās glabāšanas vietas ir nepieciešama Valsts policijas atļauja.

(6) Lai kolekcijai iegādātos ieročus vai munīciju, uz ko attiecas šis likums, nepieciešama ieroču vai munīcijas iegādāšanās atļauja.

(7) Ja fiziskās personas īpašumā esošo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, tai nepieciešama ieroču kolekcijas atļauja.

(8) Valsts policija anulē ieroču vai munīcijas kolekcijas licenci, ja:

1) pārkāpta ieroču un munīcijas aprites kārtība, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

2) nav ievēroti šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi;

3) tiek likvidēts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības vai privātais muzejs.

(9) Ieroču vai munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus un atļaujas saņemšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dienesta lietošanai veido:

1) kriminālistikas ieroču kolekciju, kurā ir ieroči, kas konfiscēti vai atsavināti, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtos ieročus;

2) to Latvijas Republikā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

3) Latvijas Republikā sertificēto šaujamieroču un munīcijas paraugu kolekciju.

(2) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju veido sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu paraugu kolekciju.

92

Izteikt 36.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ieroču kolekciju salīdzinošās izpētes vajadzībām, kurā ir ieroči, kas iegādāti vai dāvināti, konfiscēti vai atsavināti, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtos ieročus".

Papildināt 36.panta pirmās daļas 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus”.

Papildināt 36.panta pirmās daļas 3.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un munīciju”.

Papildināt 36.panta otro daļu aiz vārda “veido” ar vārdiem “ieroču, munīcijas”.

(1) Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dienesta lietošanai veido:

1) ieroču kolekciju salīdzinošās izpētes vajadzībām, kurā ir ieroči, kas iegādāti vai dāvināti, konfiscēti vai atsavināti, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtos ieročus;

2) to Latvijas Republikā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus) ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

3) Latvijas Republikā sertificēto šaujamieroču un munīcijas (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un munīciju) paraugu kolekciju.

(2) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju veido ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu paraugu kolekciju.

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālā aprite

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālā aprite

(1) Lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu vai palīgierīču ražošanu (izgatavošanu), kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu (izņemot pašaizsardzībai paredzētos gāzes baloniņus) remontu, šo priekšmetu izstāžu rīkošanu, to realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportu, importu vai tranzītu vai sniegtu pakalpojumus saistībā ar minētajiem priekšmetiem, juridiskajām personām ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) atsevišķiem komercdarbības veidiem. Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var noteikt atsevišķu veidu 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgas saņemt juridiskās personas, kuru dibinātāji ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 3.punktā minētos ierobežojumus), un attiecīgās juridiskās personas darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par attiecīgās juridiskās personas darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas drošību.

(3) Speciālās atļaujas (licences) pēc valsts nodevas samaksāšanas izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(4) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga nepagarināt tās derīguma termiņu, apturēt uz laiku tās darbību vai anulēt to, ja:

1) konstatēts, ka juridiskā persona licences saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniegusi nepatiesas ziņas;

2) ir pārkāptas šā likuma vai c itu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi.

(5) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

(6) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, tās derīguma termiņa pagarināšanas un speciālās atļaujas (licences) anulēšanas kārtību, valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, kā arī kārtību, kādā juridiskās personas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, nosaka Ministru kabinets.

97

37.panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

Aizstāt 37.panta pirmajā daļā vārdu “izstāžu” ar vārdu “komercizstāžu”.

Aizstāt 37.panta pirmajā daļā vārdus “juridiskajām personām” ar vārdiem “fiziskajām un juridiskajām personām, kurām likuma noteiktā kārtībā izsniegta atbilstoša atļauja (licence)”.

Aizstāt 37.panta pirmajā daļā vārdus “juridiskajām personām” ar vārdiem "komersantam" (attiecīgi labot arī šā panta otro, ceturto un sesto daļu) , kā arī 37.panta otrajā daļā vārdu "dibinātāji" aizstāt ar vārdiem "dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās".

Papildināt 37.panta otro daļu ar vārdiem “vai vērstas uz starptautiskajos līgumos ietverto vai starptautisko organizāciju noteikto ierobežojumu neievērošanu”.

Pieņemt

36.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumi

(1) Lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu vai palīgierīču ražošanu (izgatavošanu), kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu (izņemot pašaizsardzībai paredzētos gāzes baloniņus) remontu, šo priekšmetu komercizstāžu rīkošanu, to realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportu, importu vai tranzītu vai sniegtu pakalpojumus saistībā ar minētajiem priekšmetiem, komersantam ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) atsevišķiem komercdarbības veidiem. Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var noteikt atsevišķu veidu 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgas saņemt juridiskās personas, kuru dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 3.punktā minētos ierobežojumus), un attiecīgā komersanta darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.

(3) Speciālās atļaujas (licences) pēc valsts nodevas samaksāšanas izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(4) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga nepagarināt tās derīguma termiņu, apturēt uz laiku tās darbību vai anulēt to, ja:

1) konstatēts, ka komersants speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi.

(5) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

(6) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, tās derīguma termiņa pagarināšanas un speciālās atļaujas (licences) anulēšanas kārtību, valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, kā arī kārtību, kādā komersanti veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, nosaka Ministru kabinets.

(1) Iekšlietu ministrija izsniedz šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības ražot (izgatavot), remontēt, eksponēt izstādēs, realizēt, eksportēt, importēt vai pārvadāt tranzītā:

1) A kategorijas šaujamieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces to juridisko personu vajadzībām (importam), kurām šajā likumā paredzētas tiesības iegādāties noteiktus A kategorijas šaujamieročus un munīciju;

2) B, C un D kategorijas sporta un gludstobra medību šaujamieročus;

3) B un C kategorijas vītņstobra sporta vai medību šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

4) pašaizsardzībai paredzētos B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem;

5) pneimatiskos ieročus;

6) aukstos ieročus;

7) speciālos līdzekļus (izņemot to remontu);

8) 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehniskos izstrādājumus (izņemot to remontu);

9) B, C un D kategorijas sporta, medību vai pašaizsardzībai paredzēto šaujamieroču, pneimatisko ieroču vai gāzes ieroču munīciju (izņemot tās remontu), to sastāvdaļas un palīgierīces;

10) sprāgstvielas (ieskaitot šaujampulveri) vai spridzināšanas ietaises (izņemot to remontu).

(2) Aizsardzības ministrija izsniedz šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences):

1) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas importam, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam, eksportam un tranzītam — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm;

2) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas ražošanai (izgatavošanai), kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču ražošanai (izgatavošanai);

3) sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai militārās pirotehnikas glabāšanai — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

4) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(3) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) kārtību, ieroču remonta kārtību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Sprāgstvielu atbilstības atestācijas procedūru un marķējumu nosaka Ministru kabinets.

Aizstāt 38.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “šaujamieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces” ar vārdiem “ieročus un munīciju”.

Aizstāt 38.panta pirmās daļas 9.punktā vārdus “gāzes ieroču” ar vārdiem “gāzes pistoļu (revolveru)”.

Aizstāt 38.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām”, kā arī izdarīt analoģiskus precizējumus 3.un 4.punktā.

Svītrot 38.panta otrās daļas 3.punktu.

Aizstāt 38.panta ceturtajā daļā vārdus “atestācijas procedūru” ar vārdu “novērtēšanu”.

(1) Iekšlietu ministrija izsniedz šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības ražot (izgatavot), remontēt, eksponēt izstādēs, realizēt, eksportēt, importēt vai pārvadāt tranzītā:

1) A kategorijas ieročus un munīciju to juridisko personu vajadzībām (importam), kurām šajā likumā paredzētas tiesības iegādāties noteiktus A kategorijas šaujamieročus un munīciju;

2) B, C un D kategorijas sporta un gludstobra medību šaujamieročus;

3) B un C kategorijas vītņstobra sporta vai medību šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);

4) pašaizsardzībai paredzētos B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem;

5) pneimatiskos ieročus;

6) aukstos ieročus;

7) speciālos līdzekļus (izņemot to remontu);

8) 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehniskos izstrādājumus (izņemot to remontu);

9) B, C un D kategorijas sporta, medību vai pašaizsardzībai paredzēto šaujamieroču, pneimatisko ieroču vai gāzes pistoļu (revolveru) munīciju (izņemot tās remontu), to sastāvdaļas un palīgierīces;

10) sprāgstvielas (ieskaitot šaujampulveri) vai spridzināšanas ietaises (izņemot to remontu).

(2) Aizsardzības ministrija izsniedz šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences):

1) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas importam, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam, eksportam un tranzītam — Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām;

2) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas ražošanai (izgatavošanai), kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču ražošanai (izgatavošanai);

3) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai — Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

(3) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) kārtību, ieroču remonta kārtību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Sprāgstvielu atbilstības novērtēšanu un marķējumu nosaka Ministru kabinets.

(1) Juridiskajām personām ir tiesības realizēt ieročus, speciālos līdzekļus, munīciju vai pirotehniskos izstrādājumus tikai speciāli iekārtotos veikalos, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

(2) Uz septiņas dienas ilgu laika posmu pirms Latvijas Republikā oficiāli noteiktajām svētku dienām, saskaņojot ar Valsts policijas iestādi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldību, juridiskajām personām, kurām ir speciālā atļauja (licence), Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz speciālo atļauju (licenci) 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai citos nespecializētos tirdzniecības objektos.

(3) Juridiskā persona par katra šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizēšanu triju darbadienu laikā ziņo Valsts policijas iestādei, kura pircējam izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju, un sniedz tai informāciju par pircēju un realizēto ieroci.

(4) Juridiskajām personām atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizācija, ar kuriem kontrolšāvieni Valsts policijā izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

(5) Katram eksporta, importa vai tranzīta darījumam ar vītņstobra šaujamieročiem, to munīciju, sastāvdaļām un palīgierīcēm, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, propelentiem, kā arī ar 2., 3. un 4.klases pirotehniskajiem izstrādājumiem un militāro pirotehniku nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta licence. Šīs licences izsniedz Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās licences nav nepieciešamas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm ieroču vai munīcijas importam, kas veikts bez citu juridisko personu starpniecības.

(7) Juridiskās personas nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militāro pirotehnisko izstrādājumu pārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā.

(8) Pārsūtot vītņstobra šaujamieročus pāri Latvijas Republikas robežai uz laiku — izstādēm, demonstrēšanai vai remontam —, licencētiem šaujamieroču tirdzniecības uzņēmumiem nepieciešamas šā panta piektajā daļā minētās licences.

(9) Ieroču un munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militāro pirotehnisko izstrādājumu eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(11) Kārtību, kādā juridiskās personas nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militāro pirotehnisko izstrādājumu pārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.

Aizstāt 39.panta pirmajā daļā vārdus “Juridiskajām personām” ar vārdiem “fiziskajām un juridiskajām personām, kurām likuma noteiktā kārtībā izsniegta atbilstoša atļauja (licence)”.

Aizstāt 39.pantā vārdus “juridiskā persona” attiecīgajā locījumā ar vārdu “komersants” attiecīgajā locījumā.

Izslēgt 39.panta otro daļu.

Aizstāt 39.panta sestajā daļā vārdu “ceturtajā” ar vārdu “piektajā”, izslēgt vārdus “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas”, kā arī apsvērt, vai šajā daļā dotais institūciju uzskaitījums ir pilnīgs.

39.panta sestajā daļā svītrot vārdus “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijai”.

Papildināt 39.panta sesto daļu aiz vārdiem “nav nepieciešamas” ar vārdiem “Valsts drošības iestādēm, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldei, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, prokuratūrai, pašvaldības policijai” un vārdus “citu juridisko personu” aizstāt ar vārdu “komersantu”.

Aizstāt 39.panta septītajā daļā vārdus “militāro pirotehnisko izstrādājumu” ar vārdiem “militārās pirotehnikas”, bet vārdu “nodrošina” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina”, vienlaicīgi izslēdzot panta vienpadsmito daļu, kā arī izslēgt astotajā daļā vārdu “licencētiem”.

(1) Komersantiem ir tiesības realizēt ieročus, speciālos līdzekļus, munīciju vai pirotehniskos izstrādājumus tikai speciāli iekārtotos veikalos, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

(2) Komersants par katra šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizēšanu triju darbdienu laikā ziņo Valsts policijai un sniedz tai informāciju par pircēju un realizēto ieroci.

(3) Komersantiem atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizācija, ar kuriem kontrolšāvieni Valsts policijā izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

(4) Katram eksporta, importa vai tranzīta darījumam ar vītņstobra šaujamieročiem, to munīciju, sastāvdaļām un palīgierīcēm, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, propelentiem, kā arī ar 2., 3. un 4.klases pirotehniskajiem izstrādājumiem un militāro pirotehniku nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču eksporta , importa vai tranzīta licence. Šīs licences izsniedz Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās licences nav nepieciešamas Valsts drošības iestādēm, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldei, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, prokuratūrai, pašvaldības policijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm ieroču vai munīcijas importam, kas veikts bez komersantu starpniecības.

(6) Komersanti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militārās pirotehnikas pārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā.

(7) Pārsūtot vītņstobra šaujamieročus pāri Latvijas Republikas robežai uz laiku — izstādēm, demonstrēšanai vai remontam, šaujamieroču tirdzniecības uzņēmumiem nepieciešamas šā panta piektajā daļā minētās licences.

(8) Ieroču un munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(9) Vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militāro pirotehnisko izstrādājumu eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

40.pants. Ieroču un speciālo līdzekļu ražošana (izgatavošana) remonts un glabāšana, kā arī munīcijas, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana un glabāšana, spridzināšanas darbu un pirotehnisko pakalpojumu sniegšana

(1) Juridiskās personas ražo (izgatavo), remontē vai glabā ieročus vai speciālos līdzekļus, kā arī ražo (izgatavo) vai glabā munīciju, pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tikai vietā, kuras adrese norādīta attiecīgajā šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētajā speciālajā atļaujā (licencē) vai kuras adresi norādījusi Valsts darba inspekcija, veicot šā panta trešajā daļā minēto reģistrāciju.

(2) Apsardzes prasības un ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas (izgatavošanas), remonta un glabāšanas, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propelentu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu konstrukciju un to izmantošanas tehniskos noteikumus, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pirms rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanas, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas, elektrošoka iekārtu izgatavošanas un remontēšanas, kā arī pirms minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzēto pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru vai to palīgierīču glabāšanas (izņemot šā likuma 38.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minēto komercdarbību) juridiskā persona reģistrējas Valsts darba inspekcijā. Juridisko personu reģistrē, ja uz tās dibinātājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar šajā pantā minētajām darbībām, neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 4., 5. un 7.punktā minētie ierobežojumi. Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 4., 5. un 7.punktā noteiktie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā reģistrē juridiskās personas, kuras vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, izgatavot un remontēt elektrošoka iekārtas, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces, kā arī pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas un spridzināšanas darbu veikšanas un minēto priekšmetu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Aizstāt 40.pantā vārdus “Juridiskā persona” attiecīgajā locījumā ar vārdu “komersants” attiecīgajā locījumā.

Izslēgt 40.panta pirmajā daļā vārdus “šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētajā”.

Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu "dibinātājiem" ar vārdiem "dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās”.

Pieņemt

39.pants. Ieroču un speciālo līdzekļu ražošana (izgatavošana), remonts un glabāšana, kā arī munīcijas, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana (izgatavošana) un glabāšana, spridzināšanas darbu un pirotehnisko pakalpojumu sniegšana

(1) Komersanti ražo (izgatavo), remontē vai glabā ieročus vai speciālos līdzekļus, kā arī ražo (izgatavo) vai glabā munīciju, pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tikai vietā, kuras adrese norādīta attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) vai kuras adresi norādījusi Valsts darba inspekcija, veicot šā panta trešajā daļā minēto reģistrāciju.

(2) Apsardzes prasības un ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas (izgatavošanas), remonta un glabāšanas, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propelentu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu konstrukciju un to izmantošanas tehniskos noteikumus, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pirms rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanas, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas, elektrošoka iekārtu ražošanas (izgatavošanas) un remontēšanas, kā arī pirms minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzēto pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru vai to palīgierīču glabāšanas (izņemot šā likuma 38.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minēto komercdarbību) komersants reģistrējas Valsts darba inspekcijā. Komersantu reģistrē, ja uz tā dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar šajā pantā minētajām darbībām, neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 4., 5. un 7.punktā minētie ierobežojumi. Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 4., 5. un 7.punktā noteiktie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā reģistrē komersantus, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka iekārtas, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces, kā arī pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas un spridzināšanas darbu veikšanas un minēto priekšmetu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību kārtība

treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību kārtība

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot aukstos ieročus (lokus, arbaletus, metamos nažus, cirvjus), mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī otrās kategorijas šautuvēm atļauto veidu ieročus un to munīciju.

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot aukstos ieročus (lokus, arbaletus, metamos nažus, cirvjus), mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī otrās kategorijas šautuvēm atļauto veidu ieročus un to munīciju.

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir pašvaldības atļauja, ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(2) Fiziskajai personai ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) tikai tai piederošā vai tās valdījumā esošā nekustamajā īpašumā.

(3) Juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas iestādes atļauja un attiecīgās pašvaldības licence (atļauja), ir tiesības izveidot otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(4) Trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kā arī juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja automātisko šaujamieroču glabāšanai.

(5) Ministru kabinets nosaka šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un izmantošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz atļauju šautuvju (šaušanas stendu) darbībai, ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē.

Izslēgt 42.panta ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas”.

42.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijai”.

Pieņemt

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir pašvaldības atļauja, ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(2) Fiziskajai personai ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) tikai tai piederošā vai tās valdījumā esošā nekustamajā īpašumā.

(3) Juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja un attiecīgās pašvaldības licence (atļauja), ir tiesības izveidot otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(4) Trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kā arī juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja automātisko šaujamieroču glabāšanai.

(5) Ministru kabinets nosaka šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un izmantošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) darbībai, ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē.

(1) Par treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas vai mācību šaušanas laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizētājs un sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.

(3) Aizliegts piedalīties treniņšaušanā, kā arī uzturēties šautuvēs (šaušanas stendos) personām, kuras lietojušas alkoholu, narkotiskas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas un ir to iedarbībā.

(4) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā.

(5) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas, mācību šaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:

1) pirmās kategorijas šautuvēs vecums nav ierobecots;

2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, — 12 gadu;

3) auanai ar D kategorijas aujamieročiem — 12 gadu;

4) šaušanai ar B un C kategorijas aujamieročiem — 16 gadu;

5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem — 18 gadu.

(6) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanā, mācību šaušanā vai šaušanas sporta sacensībās piedalās tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora vai trenera norādījumi šīm personām ir obligāti.

(7) Kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī atklāto, slēgto un daļēji slēgto šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un izmantošanas kārtību un nepieciešamos drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets.

(8) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 43.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizliegts piedalīties treniņšaušanā, kā arī uzturēties šautuvē (šaušanas stendā) personām, kuras ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.”

Izteikt 43.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī nepieciešamos drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets".

Pieņemt

(1) Par treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas vai mācību šaušanas laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizētājs un sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.

(3) Aizliegts piedalīties treniņšaušanā, kā arī uzturēties šautuvē (šaušanas stendā) personām, kuras ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

(4) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā.

(5) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas, mācību šaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:

1) pirmās kategorijas šautuvēs vecums nav ierobežots;

2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, — 12 gadu;

3) auanai ar D kategorijas aujamieročiem — 12 gadu;

4) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem — 16 gadu;

5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem — 18 gadu.

(6) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanā, mācību šaušanā vai šaušanas sporta sacensībās piedalās tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora vai trenera norādījumi šīm personām ir obligāti.

(7) Kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī nepieciešamos drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets.

(8) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Latvijas Republikas robežas šķērsošana ar ieročiem un munīciju

Latvijas Republikas robežas šķērsošana ar ieročiem un munīciju

Kārtību, kādā Latvijas Republikas robežu miera laikā ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts institūciju amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienesta darbinieki, kas pēc vienošanās ar Iekšlietu ministriju ieradušies veikt saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgi normatīvie akti.

Kārtību, kādā Latvijas Republikas robežu miera laikā ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts institūciju amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienesta darbinieki, kas pēc vienošanās ar Iekšlietu ministriju ieradušies veikt saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgi normatīvie akti.

(1) Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai šaujamieroču munīcijas pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja.

(2) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta šaujamieroču ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas robežai B kategorijas īsstobra šaujamieročus makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(5) Muitas iestāde par katru gadījumu, kad šaujamieroci vai munīciju ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, pārvadā tranzītā vai pārsūta, nekavējoties ziņo Valsts policijai un attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei, kā arī galamērķa valsts kompetentajai iestādei un sniedz informāciju par šaujamieroča vai munīcijas tranzītu vai pārsūtīšanu.

(6) Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, munīcijas, 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu vai militāro pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu pārsūtīšanu vai pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai kontrolē un uzskaita muitas iestādes.

Papildināt 45.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču ievešanas Latvijas Republikā, izvešanas no Latvijas Republikas un tranzīta caur Latvijas Republiku atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets”.

Pieņemt

(1) Šaujamieroču, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja.

(2) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta šaujamieroču ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas robežai B kategorijas īsstobra šaujamieročus makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(5) Muitas iestāde par katru gadījumu, kad šaujamieroci vai munīciju ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, pārvadā tranzītā vai pārsūta, nekavējoties ziņo Valsts policijai un attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei, kā arī galamērķa valsts kompetentajai iestādei un sniedz informāciju par šaujamieroča vai munīcijas tranzītu vai pārsūtīšanu.

(6) aujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu vai militāro pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu pārsūtīšanu vai pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai kontrolē un uzskaita muitas iestādes.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz atļauju šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču ievešanai Latvijas Republikā, izvešanai no Latvijas Republikas un tranzītam caur Latvijas Republiku, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

Ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites uzraudzība

Valsts policijas iestādes kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policijas iestādes izsniegušas šajā likumā minētās atļaujas vai kuras saņēmušas šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), ievēro ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumus.

Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas vai kuras saņēmušas šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), ievēro ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumus.

(1) Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas īpašumā esošo ieroču un munīcijas apriti, kā arī ārvalstu bruņoto spēku īpašumā esošo ieroču un munīcijas apriti Latvijas Republikā kontrolē Aizsardzības ministrija.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites kontroli nodrošina attiecīgi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Finansu ministrija.

(3) Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes un prokuratūras īpašumā esošo ieroču un munīcijas apriti kontrolē attiecīgi Latvijas Bankas prezidenta un ģenerālprokurora noteiktās amatpersonas.

(4) Satversmes aizsardzības biroja īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites kontroli nodrošina Saeimas Nacionālās drošības komisija.

122

Izteikt 47.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"47.pants. Atsevišķu valsts institūciju ieroču un munīcijas aprites kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku un Militārās pretizlūkošanas dienesta īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites civilo kontroli, kā arī Latvijas Republikā esošo ārvalstu bruņoto spēku ieroču un munīcijas aprites civilo kontroli veic Aizsardzības ministrija".

Aizstāt 47.panta nosaukumā vārdu “munīcijas” ar vārdiem “munīcijas aprites”.

47.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas”.

Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes un prokuratūras ieroču un munīcijas apriti kontrolē attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja direktora, Latvijas Bankas prezidenta un ģenerālprokurora noteiktās amatpersonas.”

Izslēgt 47.panta ceturto daļu.

46.pants. Atsevišķu valsts institūciju īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku un Militārās pretizlūkošanas dienesta īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites civilo kontroli, kā arī Latvijas Republikā esošo ārvalstu bruņoto spēku ieroču un munīcijas aprites civilo kontroli veic Aizsardzības ministrija.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību īpašumā esošo ieroču un munīcijas aprites kontroli nodrošina attiecīgi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Finansu ministrija.

(3) Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes un prokuratūras īpašumā esošo ieroču un munīcijas apriti kontrolē attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja direktora, Latvijas Bankas prezidenta un ģenerālprokurora noteiktās amatpersonas.

(1) Juridisko un fizisko personu ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālos līdzekļus vai pirotehniskos izstrādājumus izņem un attiecīgās licences un atļaujas anulē Valsts policijas iestādes, ja:

1) pārkāpta ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtība;

2) beidzies Valsts policijas iestādes izsniegtās atļaujas vai licences derīguma termiņš;

3) fiziskajai vai juridiskajai personai ir anulēta atļauja, licence vai mednieka apliecība;

4) ieroča vai munīcijas īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

5) juridiskā persona likvidējas vai pārtrauc darbību;

6) ieroči, munīcija, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālie līdzekļi vai pirotehniskie izstrādājumi neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai lietošanai;

7) nav ievēroti šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Tiesības izņemt notikuma vietā vai likumpārkāpēja aizturēšanas brīdī un nodot Valsts policijas iestādei medību vai zvejas noteikumu pārkāpēja ieročus, munīciju, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises ir arī valsts dabas resursu aizsardzības dienestu amatpersonām un Zemessardzei.

(3) Valsts robežsardzei ir tiesības izņemt un nodot Valsts policijas iestādei nelikumīgi lietotus, pārvadātus, pārvietotus vai glabātus ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālos līdzekļus vai pirotehniskos izstrādājumus.

(4) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Aizstāt 48.panta pirmās daļas 7.punktā vārdus “nav ievēroti” ar vārdu “iestājušies”.

Pieņemt

(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālos līdzekļus vai pirotehniskos izstrādājumus izņem un attiecīgās licences un atļaujas anulē Valsts policija, ja:

1) pārkāpta ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtība;

2) beidzies Valsts policijas izsniegtās atļaujas vai licences derīguma termiņš;

3) fiziskajai vai juridiskajai personai ir anulēta atļauja, licence vai mednieka apliecība;

4) ieroča vai munīcijas īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

5) juridiskā persona likvidējas vai pārtrauc darbību;

6) ieroči, munīcija, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālie līdzekļi vai pirotehniskie izstrādājumi neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai lietošanai;

7) iestājušies šā likuma 20.pantā noteiktie ierobecojumi.

(2) Tiesības izņemt notikuma vietā vai likumpārkāpēja aizturēšanas brīdī un nodot Valsts policijai medību vai zvejas noteikumu pārkāpēja ieročus, munīciju, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises ir arī valsts dabas resursu aizsardzības dienestu amatpersonām un Zemessardzei.

(3) Valsts robežsardzei ir tiesības izņemt un nodot Valsts policijai nelikumīgi lietotus, pārvadātus, pārvietotus vai glabātus ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālos līdzekļus vai pirotehniskos izstrādājumus.

(4) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Latvijas Republikā šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotu uzskaiti veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikā ar visiem apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem, kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, obligāti izdarāmi kontrolšāvieni Valsts policijā. Valsts policija ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ar A, B vai C kategorijas vītņstobra šaujamieroci reizi piecos gados Valsts policijā izdara kontrolšāvienus. Ar Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas īpašumā esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem, kas atrodas ieroču glabātavās un netiek izmantoti, kontrolšāvienus izdara tikai vienreiz — tad, kad tos uzņem uzskaitē.

(4) Šaujamieroča īpašnieks, kuram atļauju izsniegusi Valsts policijas iestāde, Valsts policijas izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu iesniedz iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

(5) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā rezultātā mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs triju darbadienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai, bet izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu triju darbadienu laikā iesniedz iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

(6) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Valsts policija.

(7) Valsts policija kontrolšāvienus izdara par maksu. Maksas apmēru un iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Iekšlietu ministrija.

(8) Kontrolšāvienus ar Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Satversmes aizsardzības biroja un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu īpašumā esošajiem šaujamieročiem Valsts policija izdara bez maksas.

(9) Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

Papildināt 49.panta pirmo daļu aiz vārda “Republikā” ar vārdiem “fizisko un juridisko personu, izņemot Nacionālo bruņoto spēku”.

Papildināt 49.panta otrās daļas pirmajā teikumā aiz vārda “visiem” ar vārdiem “,izņemot Nacionālo bruņoto spēku”.

Svītrot 49.panta trešās daļas otro teikumu.

Izslēgt 49.panta ceturto daļu.

49.panta astotajā daļā svītrot vārdus “Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas”.

Izteikt 49.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“Kontrolšāvienus ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas īpašumā esošajiem aujamieročiem Valsts policija izdara bez maksas.”

(1) Latvijas Republikā fizisko un juridisko personu (izņemot Nacionālo bruņoto spēku) šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotu uzskaiti veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikā ar visiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku) apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem, kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, obligāti izdarāmi kontrolšāvieni Valsts policijā. Valsts policija ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ar A, B vai C kategorijas vītņstobra šaujamieroci reizi piecos gados Valsts policijā izdara kontrolšāvienus.

(5) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā rezultātā mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs triju darbdienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai, bet izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu triju darbdienu laikā iesniedz iestādei, kurā šaujamierocis reģistrēts.

(6) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Valsts policija.

(7) Valsts policija kontrolšāvienus izdara par maksu. Maksas apmēru un iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Iekšlietu ministrija.

(8) Kontrolšāvienus ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas īpašumā esošajiem šaujamieročiem Valsts policija izdara bez maksas.

(9) Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu A, B, C un D kategorijas šaujamieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču un munīcijas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite (izņemot militāro ieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču un munīcijas apriti), kas ir sertificēti Valsts policijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu veidu pirotehnisko izstrādājumu aprite (izņemot militāro pirotehnisko izstrādājumu apriti), kas ir klasificēti Valsts policijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Aizstāt 50.panta otrajā daļā un 51.pantā vārdus “militāro pirotehnisko izstrādājumu” ar vārdiem “militārās pirotehnikas” attiecīgajā locījumā.

(1) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu A, B, C un D kategorijas šaujamieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču un munīcijas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite (izņemot militāro ieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču un munīcijas apriti), kas ir sertificēti Valsts policijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu veidu pirotehnisko izstrādājumu aprite (izņemot militārās pirotehnikas apriti), kas ir klasificēti Valsts policijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ja nozaudēti vai nolaupīti ieroči, munīcija, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, 4.klases pirotehniskie izstrādājumi vai militārie pirotehniskie izstrādājumi, īpašnieks nekavējoties par to ziņo tuvākajā Valsts policijas iestādē un triju darbadienu laikā Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

Izteikt 51.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu nozaudēšana vai nolaupīšana”.

50.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu nozaudēšana vai nolaupīšana

Ja nozaudēti vai nolaupīti ieroči, munīcija, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, 4.klases pirotehniskie izstrādājumi vai militārā pirotehnika, īpašnieks nekavējoties par to ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei un triju darbdienu laikā iestādei, kas izsniegusi iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

52.pants. Atbildība par ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu personu sauc pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

51.pants. Atbildība par ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu personu sauc pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

1. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Pēc šā likuma spēkā stāšanās:

1) Valsts policijas iestādes izskata reģistrēto šaujamieroču īpašnieku un viņu īpašumā esošo reģistrēto šaujamieroču atbilstību šā likuma prasībām un neatbilstības gadījumā anulē šaujamieroču glabāšanas, lietošanas un nēsāšanas atļaujas, izņem attiecīgos šaujamieročus un organizē to realizēšanu vai iznīcināšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) institūcijas, kas izsniegušas speciālās atļaujas (licences) šajā likumā minētajiem uzņēmējdarbības veidiem, izskata attiecīgo uzņēmumu atbilstību likuma prasībām un neatbilstības gadījumā aptur licences darbību vai anulē licenci.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 21.janvāra lēmums “Par Nolikuma par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem paredzēto šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas un pielietošanas kārtību apstiprināšanu”;

2) likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1999, 8., 14.nr.).

1. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Pēc šā likuma spēkā stāšanās:

1) Valsts policijas iestādes izskata reģistrēto šaujamieroču īpašnieku un viņu īpašumā esošo reģistrēto šaujamieroču atbilstību šā likuma prasībām un neatbilstības gadījumā anulē šaujamieroču glabāšanas, lietošanas un nēsāšanas atļaujas, izņem attiecīgos šaujamieročus un organizē to realizēšanu vai iznīcināšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) institūcijas, kas izsniegušas speciālās atļaujas (licences) šajā likumā minētajiem uzņēmējdarbības veidiem, izskata attiecīgo uzņēmumu atbilstību likuma prasībām un neatbilstības gadījumā aptur licences darbību vai anulē licenci.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 21.janvāra lēmums “Par Nolikuma par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem paredzēto šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas un pielietošanas kārtību apstiprināšanu”;

2) likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1999, 8., 14.nr.).