Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Iesniegti priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

1. 1.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Kredītiestāžu likumā" ar vārdiem "Krājaizdevu sabiedrību likumā";

1. 1.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Kredītiestāžu likumā" ar vārdiem "Krājaizdevu sabiedrību likumā";

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Tonnāžas nodoklis – uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa tilpību (turpmāk – tonnāža), kas noteikta saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.

1

2

3

1.pantā izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Tonnāžas nodoklis – uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk – tonnāža), kas noteikta saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt terminu ‘‘Tonnāžas nodoklis’’ šādā redakcijā:

‘‘Tonnāžas nodoklis – uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru pamatojoties uz kuģa tilpības (turpmāk arī – tonnāža) radītājiem, kas apliecināti ar derīgu Starptautiskās tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.’’.

1.pantā izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Tonnāžas nodoklis – uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk – tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšliku-mā

(3)

Iestrādāts komisijas priekšliku-mā

(3)

Atbalstīt

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Tonnāžas nodoklis – uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk – tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.”

4

5

1.pantā papildināt ar vienpadsmito daļu (attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju) šādā redakcijā:

“(11) Starptautiskā tilpības apliecība (1969) – dokuments, kas izsniegts pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģa tilpības mērīšanu un kas, tonnāžas nodokļa aprēķināšanai, apliecina kuģa neto tilpību.”

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojektu ar termina ‘‘Starptautiskā tilpības apliecība’’ skaidrojumu šādā redakcijā:

‘‘Starptautiskā tilpības apliecība (1969) – dokuments, kas izsniegts pamatojoties uz 1969. gada Starptautisko konvenciju par kuģa tilpības mērīšanu un kas, tonnāžas nodokļa aprēķināšanai, apliecina kuģa neto tonnāžu.’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(11) Starptautiskā tilpības apliecība (1969) – dokuments, kas izsniegts pamatojoties uz 1969. gada Starptautisko konvenciju par kuģa tilpības mērīšanu un kas, tonnāžas nodokļa aprēķināšanai, apliecina kuģa neto tonnāžu.

(11) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības šā likuma izpratnē ir:

6

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 1. panta vienpadsmitās daļas ievaddaļā vārdus ‘‘šā likuma izpratnē’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

(12) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības ir:

1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esoša kuģa izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 % no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

7

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 1. panta vienpadsmitās daļas 1. punktā un turpmāk visā likumprojekta tekstā terminu ‘‘berbouta fraktēšanas līgums’’ ar terminu ‘‘berbouta līgums’’, kas atbilst Latvijas Jūrniecības noteikumos lietotajai terminoloģijai.

Atbalstīt

Atbalstīt

1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esoša kuģa izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 % no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur notiek dabas resursu pētīšana vai ieguve, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 % no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur notiek dabas resursu pētīšana vai ieguve, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 % no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus;

8

9

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 1.panta vienpadsmitās daļas 3.punktu pēc vārdiem ‘‘Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem’’ ar vārdiem ‘‘ieskaitot vietu, kur notiek dabas resursu pētīšana vai ieguve’’.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

1.panta vienpadsmitās daļas 3.punktu izteikt šādā redakcijā:

“3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur notiek dabas resursu pētīšana vai ieguve, kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus.”

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšliku-mā

(9)

Atbalstīt

3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur notiek dabas resursu pētīšana vai ieguve, kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus.

4) citas personas starptautiskajiem pārvadājumiem izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā piecas reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 % līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

5) citas personas starptautiskajiem pārvadājumiem izmantoto kuģu tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) līdzās kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi;

6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata;

7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā piecas reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 % līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana minētajiem kuģiem;

9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs;

10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu uzņēmējdarbību) atsavināšana."

10

Aizstāt 1.panta vienpadsmitās daļas 4.punkta “b” apakšpunktā un 7.punktā vārdu “piecas” ar vārdu “desmit”.

Atbalstīt

4) citas personas starptautiskajiem pārvadājumiem izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 % līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

5) citas personas starptautiskajiem pārvadājumiem izmantoto kuģu tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) līdzās kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi;

6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata;

7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 % līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana minētajiem kuģiem;

9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs;

10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu uzņēmējdarbību) atsavināšana."

11

12

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojektā skaidrot terminu ‘‘kuģa ekspluatācijas laiks’’.

1.pantā papildināt ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Kuģa ekspluatācijas laiks – laiks taksācijas periodā, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai. Kuģa ekspluatācijas laikā netiek ieskaitīts laiks kuģa remontam, kuģa brīvguļai, kā arī laiks, kurā kuģis netiek ekspluatēts sakarā ar kuģa arestu vai nepārvaramas varas apstākļu ietekmi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts 12.priekšli-kumā

Atbalstīt

papildināt ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Kuģa ekspluatācijas laiks – laiks taksācijas periodā, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai. Kuģa ekspluatācijas laikā netiek ieskaitīts laiks kuģa remontam, kuģa brīvguļai, kā arī laiks, kurā kuģis netiek ekspluatēts sakarā ar kuģa arestu vai nepārvaramas varas apstākļu ietekmi.”

2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

"2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji

(1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš:

1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un

2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas
4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas.

13

14

Saeimas Juridiskais birojs

2.1 pantā ierosinām papildināt pirmās daļas ievaddaļu ar tekstu šādā redakcijā ‘‘veic šā panta daļas 1. punktā minēto darbības veidu un papildus tam var veikt kādu no 2. punktā minētajiem darbības veidiem’’;

Saeimas Juridiskais birojs

2.1 pantā ierosinām izslēgt pirmās daļas beigās vārdu ‘‘un’’;

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

"2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji

(1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš:

1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un

2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas 4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.

15

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 2.1panta otro daļu šādā redakcijā

”(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko vadīšanu, komerciālo vadīšanu, tehnisko un apkalpes komplektēšanas vadīšanu, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.”

Atbalstīt

(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko vadīšanu, komerciālo vadīšanu, tehnisko un apkalpes komplektēšanas vadīšanu, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.

(3) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir tiesīgs ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas piemērot šā likuma 6.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un ceturtās daļas 10.punktu, 6.1 pantu, 15.panta trešo daļu, 22.panta sesto daļu un 23.panta vienpadsmito daļu.

16

Saeimas Juridiskais birojs

2.1 pantā ierosinām izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

‘‘(3) Ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas tonnāžas nodokļa maksātājs nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā piemēro šā likuma 6. panta pirmās daļas 9. un 10. punktu un ceturtās daļas 10. punktu, 6.1 pantu, 22. panta sesto daļu un 23. panta vienpadsmito daļu un uz viņu attiecināmi šā likuma 15. panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(3) Ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas tonnāžas nodokļa maksātājs nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā piemēro šā likuma 6. panta pirmās daļas 9. un 10. punktu un ceturtās daļas 10. punktu, 6.1 pantu, 22. panta sesto daļu un 23. panta vienpadsmito daļu un uz viņu attiecināmi šā likuma 15. panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas."

(4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas."

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

3. Aizstāt 3.panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā skaitli "25" ar skaitli "15".

17

Izslēgt no likumprojekta 3.pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

3. 3.pantā:

aizstāt panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā skaitli "25" ar skaitli "15".

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 25 procenti no šā apliekamā ienākuma.

18

3.pantu papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(1.1) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamais objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(1.1) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamais objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi.”

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) dividendēm - 10 procenti no dividenžu summas;

2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem - 10 procenti no atlīdzības summas;

3) procentu maksājumiem, ja to maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas, - 10 procenti no šiem maksājumiem, bet procentu maksājumiem, ko Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas izmaksā ar tām saistītiem uzņēmumiem vai personām, - 5 procenti no šiem maksājumiem;

4) samaksas par intelektuālo īpašumu:

a) maksājumiem par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, - 15 procenti no šiem maksājumiem,

b) maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem - 5 procenti no šiem maksājumiem;

5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu - 5 procenti no šīs atlīdzības summas;

6) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu - 2 procenti no atlīdzības summas;

19

3.pantā izslēgt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus “arī fiziskajām personām”.

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt pantā ceturtās daļas ievaddaļā vārdus “arī fiziskajām personām”.

4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums

(1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī - maksātājs) - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

4. Papildināt 4.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Kredītiestāžu likumu" ar vārdiem "vai Krājaizdevu sabiedrību likumu".

4. Papildināt 4.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Kredītiestāžu likumu" ar vārdiem "vai Krājaizdevu sabiedrību likumu".

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu;

20

6.pantā pirmās daļas 1.punktu papildināt ar vārdiem “izņemot šīs panta daļas 10.punktā minētos gadījumus”;

Atbalstīt

Atbalstīt

5. 6.pantā:

pirmās daļas 1.punktu papildināt ar vārdiem “izņemot šīs panta daļas 10.punktā minētos gadījumus”;

7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas;

21

6.pantā pirmās daļas 7.punktu papildināt šādā redakcijā: “(izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”)”;

Atbalstīt

Atbalstīt

pirmās daļas 7.punktu papildināt šādā redakcijā: “(izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”)”;

5. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus gūšanu no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām;

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus gūšanu no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām;

10) saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu aprēķināto ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu.";

22

6.pantā pirmās daļas 10.punktu izteikt šādā redakcijā:

“10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām.”

Atbalstīt

Atbalstīt

10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām.";

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina:

papildināt ceturto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām."

papildināt ceturto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām."

(7) Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par darbinieku labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kuri kopā nepārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu attiecībā uz katru konkrēto apdrošināto personu nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

23

6.pantā izslēgt septīto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt septīto daļu.

6. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

6. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina latos, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar to kalendāra dienu skaitu taksācijas periodā, kurās minētais kuģis ir bijis ekspluatācijā, un ienākuma koeficientu atbilstoši šā panta trešajai daļai.

24

25

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām precizēt 6.1 panta otrajā daļā jautājumu par to, vai, nosakot kuģim ar nodokli apliekamo ienākumu, panta trešajā daļā noteikto koeficentu piemērošanas rezultātā iegūtie skaitļi, ir jāsummē.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 6.1panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar tiem saistītās darbībās, aprēķina latos, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar ienākuma koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto ienākuma koeficientu, iegūto rezultātu saskaita un summu reizina ar to kalendāra dienu skaitu taksācijas periodā, kurās minētais kuģis ir bijis ekspluatācijā).”

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšli-kumā

(25)

Atbalstīt

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar tiem saistītās darbībās, aprēķina latos, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar ienākuma koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto ienākuma koeficientu, iegūto rezultātu saskaita un summu reizina ar to kalendāra dienu skaitu taksācijas periodā, kurās minētais kuģis ir bijis ekspluatācijā).

(3) Ienākuma koeficients, izteikts latos uz 100 tilpības vienībām, tiek piemērots par tonnāžu, sākot no 100 tilpības vienībām, šādā apmērā:

1) 0,15 – no 100 līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,11 – no 1000 līdz 10000 tilpības vienībām (par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienību);

3) 0,09 – no 10000 līdz 25000 tilpības vienībām (par tonnāžu, kas pārsniedz 10000 tilpības vienību);

4) 0,07 – virs 25000 tilpības vienībām (par tonnāžu, kas pārsniedz
25000 tilpības vienību)."

26

Izteikt 6.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ienākuma koeficients (izteikts latos uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1. 0,0022 – par tonnāžu no 100 līdz 1 000 tilpības vienībām,
2. 0,0019 – par tonnāžu no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,
3. 0,0016 – par tonnāžu no 10 000 līdz 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

4) 0,0007 – par tonnāžu virs 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 25 000 tilpuma vienības.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(3) Ienākuma koeficients (izteikts latos uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,0022 – par tonnāžu no 100 līdz 1 000 tilpības vienībām,

2) 0,0019 – par tonnāžu no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

3) 0,0016 – par tonnāžu no 10 000 līdz 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

4) 0,0007 – par tonnāžu virs 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 25 000 tilpuma vienības.”

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

(8) Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

27

14.pantā papildināt astoto daļu pēc vārdiem “no vērtspapīru“ ar vārdiem “(izņemot vērtspapīrus, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”)”.

Atbalstīt

Atbalstīt

7. Papildināt 14.panta astoto daļu pēc vārdiem “no vērtspapīru“ ar vārdiem “(izņemot vērtspapīrus, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”)”.

15.pants. Atlaižu piemērošana

7. Papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides attiecībā uz aprēķinātajām tonnāžas nodokļa summām."

28

Svītrot 15.panta trešajā daļā vārdus “attiecībā uz aprēķinātajām tonnāžas nodokļa summām”.

Atbalstīt

Atbalstīt

8. Papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.”

17.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

(1) Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) pamatlīdzekļu bilances vērtība - 70 000 latu;

2) neto apgrozījums - 200 000 latu;

3) vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki.

(2) Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

29

30

Izteikt spēkā esošā likuma 17.panta (2) daļu sekojošā redakcijā:

“(2) Jauni mazie uzņēmumi ir pilnībā atbrīvoti no uzņēmumu nodokļa nomaksas trīs gadu laikā no savas saimnieciskās darbības uzsākšanas brīža.”

17.pantā aizstāt otrajā daļā skaitli “20” ar skaitli “15”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

17.1 pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem

(1) Uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 40 procentu apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Atlaidi piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

31

Papildināt likumprojektu pēc 7.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt no likuma 171.panta (1) daļas pirmā un otrā teikuma vārdus “atbalstāmo”.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(2) Ja uzņēmuma taksācijas periodā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātā nodokļa atlaide, uzņēmums var par atlaides neizmantoto daļu samazināt nākamajos taksācijas periodos aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, līdz atlaide ir izmantota pilnībā, taču ne ilgāk kā desmit nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

32

171.pantā papildināt ar jaunu otro daļu sekojošā redakcijā:

“Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemēro 100% ienākuma nodokļa atlaidi no 2002.gada

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(3) Uzņēmumi, kuri piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto atlaidi vai samazina nodokļa summu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nav tiesīgi izmantot šā likuma 17., 18., 19. un 21.pantā noteiktās nodokļa atlaides, kā arī citos likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus.

33

34

Papildināt likumprojektu pēc 7.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt no likuma 171.panta (3) daļu.”

171.pantā uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(4) Šajā pantā noteiktā atlaide piemērojama uzņēmumam, kas atbilst visiem šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu;

2) kopējā ieguldījumu summa tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sagatavots investīciju projekts un, ņemot vērā atbalstāmo investīciju projektā paredzēto ieguldījumu summu un ieguldījumu veikšanas termiņus, izvērtēta atbalstāmo investīciju projekta ietekme uz valsts ekonomiku, kā arī tas, vai minētais projekts neradīs konkurences ierobežojumus, un uz šā izvērtējuma pamata ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu.

35

36

Papildināt likumprojektu pēc 7.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt no likuma 171.panta (4) daļas 1., 2., 3. un 9.punktu.”

171.pantā papildināt ceturtās daļas pirmo punktu aiz vārda “latu” ar vārdiem “50% ienākuma nodokļa atlaidi piemēro no 2003.gada, 100% ienākuma nodokļa atlaidi piemēro no 2004.gada.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(5) Ieguldījumi šā panta izpratnē ir kopējā uzņēmuma pamatlīdzekļos (ēkās, būvēs, jaunās tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās) veikto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie pamatlīdzekļi ir izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai.

37

Papildināt likumprojektu pēc 7.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt no likuma 171.panta (5) daļas vārdu “atbalstāmo” un papildināt (5) daļu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

“Nodokļu atlaide nav attiecināma uz automobiļu transporta, mēbeļu un spēļu automātu iegādi, ieguldījumiem kantora un tirdzniecības ēku celtniecībā”.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

19.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos

38

19.pantā papildināt nosaukumu aiz vārda “darbaspēku” ar vārdiem “invalīdus un”.

Neatbalstīt

(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

39

19.pantā papildināt pirmo daļu aiz vārda “darbaspēku” ar vārdiem “invalīdus un”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām organizācijām, fondiem un budžeta iestādēm ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.martam jāsniedz publisks pārskats par saņemto ziedojumu summu izlietojumu taksācijas gadā.

8. Papildināt 20.panta ceturto daļu pēc vārdiem "publisks pārskats par" ar vārdiem "ziedotājiem, to ziedotajām summām un".

40

Uzskatīt likumprojekta 8.pantu par 12.pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

9. Papildināt 20.panta ceturto daļu pēc vārdiem "publisks pārskats par" ar vārdiem "ziedotājiem, to ziedotajām summām un".

22.pants. Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

9. Papildināt 22.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un tonnāžas nodokļa deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli."

41

Uzskatīt likumprojekta 9.pantu par 13.pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

10.22.pantā:

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un tonnāžas nodokļa deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli.";

42

Papildināt 22.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto tonnāžas nodokli un tonnāžas nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto tonnāžas nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20% no aprēķinātās tonnāžas nodokļa summas, palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Aprēķinātā tonnāžas nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem.”

Atbalstīt

papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto tonnāžas nodokli un tonnāžas nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto tonnāžas nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20% no aprēķinātās tonnāžas nodokļa summas, palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Aprēķinātā tonnāžas nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem.”

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

10. Papildināt 23.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam veic nodokļa avansa maksājumus attiecībā uz tonnāžas nodokļa summām 1/12 daļas apmērā no kopējā avansa maksājumu apmēra, kas noteikts, pamatojoties uz nodokļa maksātāja prognozi par tonnāžas nodokļa kopējo apmēru taksācijas periodā, un saskaņots ar Valsts ieņēmumu dienestu."

43

44

45

Izteikt 23.panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja ar Valsts ieņēmumu dienestu saskaņotai tonnāžas nodokļa prognozei.”

Uzskatīt likumprojekta 10.pantu par 14.pantu.

Izteikt 23.panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja tonnāžas nodokļa prognozei.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(45)

Neatbalstīt

Atbalstīt

11. Papildināt 23.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja tonnāžas nodokļa prognozei."

Pārejas noteikumi

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24., 25., 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

"23. Grozījumi šā likuma 3.pantā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2003.gadā.

46

47

48

Izslēgt no likumprojekta 11.pantu, izņemot Pārejas noteikumu 27.punktu. Uzskatīt likumprojektā minēto Pārejas noteikumu 27.punktu par likuma Pārejas noteikumu 23.punktu.

Piezīme: Frakcijas priekšlikumos ierosinātās atlaides samazinās budžeta ieņēmumus mazākā mērā nekā nodokļa samazināšana lieluzņēmējiem.

Pārejas noteikumos 23.punktā aizstāt pirmajā daļā skaitli “2002” ar skaitli “2003”.

Pārejas noteikumos 23.punktā aizstāt otrajā daļā skaitli “2003” ar skaitli “2004”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24., 25., 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

"23. Grozījumi šā likuma 3.pantā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2003.gadā.

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

25. Likuma 17. un 18.1 pants ir spēkā līdz 2004.gada 1.janvārim.

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 % likmi.

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izstrādā noteikumus šā likuma 2.1 panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai."

49

50

Papildināt pārejas noteikumus ar 28. punktu šādā redakcijā

“28. Grozījumi likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2001.gadā. 14.panta astotās daļas norma piemērojama zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, ja šie zaudējumi ir radušies līdz 2001.gada 1.janvārim.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 28. punktu šādā redakcijā:

“28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.”

Atbalstīt izslēdzot otro teikumu

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(50)

Atbalstīt

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

25. Likuma 17. un 18.1 pants ir spēkā līdz 2004.gada 1.janvārim.

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 % likmi.

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izstrādā noteikumus šā likuma 2.1 panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai.

28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

51

Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

“29. 6.1 panta trešajā daļā noteiktie koeficienti piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā. Līdz 2004.gadam minētie koeficienti piemērojami turpmāk noteiktajā apmērā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0016 – par tonnāžu no 100 līdz 1 000 tilpības vienībām,

b) 0,0013 – par tonnāžu no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0010 – par tonnāžu no 10 000 līdz 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 – par tonnāžu virs 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 25 000 tilpuma vienības.

2) taksācijas periodā, kas sākas 2003.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0018 – par tonnāžu no 100 līdz 1 000 tilpības vienībām,

b) 0,0015 – par tonnāžu no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0012 – par tonnāžu no 10 000 līdz 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 – par tonnāžu virs 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 25 000 tilpuma vienības.”

Atbalstīt

Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

“29. 6.1 panta trešajā daļā noteiktie koeficienti piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā. Līdz 2004.gadam minētie koeficienti piemērojami turpmāk noteiktajā apmērā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0016 – par tonnāžu no 100 līdz 1 000 tilpības vienībām,

b) 0,0013 – par tonnāžu no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0010 – par tonnāžu no 10 000 līdz 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 – par tonnāžu virs 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 25 000 tilpuma vienības.

2) taksācijas periodā, kas sākas 2003.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0018 – par tonnāžu no 100 līdz 1 000 tilpības vienībām,

b) 0,0015 – par tonnāžu no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0012 – par tonnāžu no 10 000 līdz 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 – par tonnāžu virs 25 000 tilpības vienībām, par tilpumu, kas pārsniedz 25 000 tilpuma vienības.”;

52

Papildināt pārejas noteikumus ar 30. - 33. punktu šādā redakcijā:

30. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas 2002.gadā iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, ir tiesīgs no pieteikumu iesniegšanas dienas neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par to taksācijas periodu, kurā ir iesniegts pieteikums, kā arī avansa maksājumus pēctaksācijas periodā no pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmumu gada pārskats.

31. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja piešķiršanai, Valsts ieņēmumu dienests 2002.gadā ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nākamajā mēnesī, kas seko attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienai, uzsāk maksāt tonnāžas nodokļa avansa maksājumus, sadalot taksācijas periodam paredzamo tonnāžas nodokļa summu pa maksāšanas termiņiem, kas atlikuši līdz taksācijas perioda beigām;

32. Iekšzemes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kam, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, nav piešķirts tonnāžas nodokļa maksātāja statuss, no pieteikumu iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanas dienai neveiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi ir uzskatāmi par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

33. Pārejas noteikumu 30.punktu nepiemēro nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 30. - 33. punktu šādā redakcijā:

30. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas 2002.gadā iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, ir tiesīgs no pieteikumu iesniegšanas dienas neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par to taksācijas periodu, kurā ir iesniegts pieteikums, kā arī avansa maksājumus pēctaksācijas periodā no pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmumu gada pārskats.

31. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja piešķiršanai, Valsts ieņēmumu dienests 2002.gadā ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nākamajā mēnesī, kas seko attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienai, uzsāk maksāt tonnāžas nodokļa avansa maksājumus, sadalot taksācijas periodam paredzamo tonnāžas nodokļa summu pa maksāšanas termiņiem, kas atlikuši līdz taksācijas perioda beigām;

32. Iekšzemes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kam, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statsa piešķiršanai, nav piešķirts tonnāžas nodokļa maksātāja statuss, no pieteikumu iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanas dienai neveiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi ir uzskatāmi par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

33. Pārejas noteikumu 30.punktu nepiemēro nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.