18.10.2001.

Latvijas Republikas

7. Saeimas Prezidijam

Ar šo iesniedzam izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Pilsētu domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Pielikumā:

likumprojekts uz 1 lapas

anotācija uz 2 lapām

Izdarīt Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 9. panta 7. punktu.

2. Izslēgt 17. panta 4. daļu.

3. Izslēgt 22. panta trešās daļas 8. punktu.

I Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Spēkā esošais Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums nosaka, ka deputāta kandidātam, kas nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, attiecīgajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts, pretējā gadījumā pieteiktais deputāta kandidāts tiek no kandidātu saraksta svītrots. Bez tam, Valsts valodas centrs ir pilnvarots veikt norādīto deputātu kandidātu valsts valodas prasmes pārbaudes un uz Valsts valodas centra izziņas pamata pieteiktais deputāta kandidāts arī var tikt svītrots no iesniegtā deputātu kandidātu saraksta.

2. Likumprojekta būtība

Likumprojekts paredz izslēgt no Pilsētas domes, novada padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma normas, kas diskriminē daļu no pieteiktajiem deputātu kandidātiem atkarībā no tā, kādas mācībvalodas skolu šie kandidāti beiguši, kā arī ierobežo vēlētāju izvēli ievēlēt par deputātiem personas, kas pārstāv Latvijas mazākumtautības.

II Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu, sabiedrības integrāciju un paaugstinās sabiedrības izpratni par mūsdienu cilvēktiesību standartu ievērošanas nozīmi Latvijā. Aktīvāka nelatviešu līdzdalība pašvaldību darbā savukārt atstās pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību.

III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Piedāvātie grozījumi tieši neietekmēs ne valsts, ne pašvaldību budžetus.

IV Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Piedāvātie grozījumi var radīt nepieciešamību precizēt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts atbilst Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, par ko liecina ANO Cilvēktiesību komitejas atzinums lietā par Latviju.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Ministru prezidents A.Bērziņa kungs EDSO augstajam komisāram un ANO Cilvēktiesību komitejai ir publiski solījis pārskatīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

VII Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpildi kontrolēs jau esošās vēlēšanu komisijas un jaunu valsts institūciju izveidošana nebūs vajadzīga. Bez tam samazināsies Valsts valodas centra darba slodze.

Papildus mehānisms indivīda tiesību aizsardzībai nebūs vajadzīgs, jo likums samazina indivīdam noteiktos ierobežojumus.