18.10.2001.
Latvijas Republikas
7. Saeimas Prezidijam
Ar šo iesniedzam izskatīšanai Saeimā likumprojektu Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.
Pielikumā:
likumprojekts uz 1 lapas
anotācija uz 2 lapām
Projekts
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā šādus grozījumus:
1. Izslēgt 5. panta 7. punktu.
2. Izslēgt 11. panta 5. punktu.
3. Izslēgt 13. panta trešās daļas 7. punktu.
Likumprojekta
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
ANOTĀCIJA
I Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums
Spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka deputāta kandidātam, kas nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts, pretējā gadījumā pieteiktais deputāta kandidāts tiek no kandidātu saraksta svītrots. Bez tam, Valsts valodas centrs ir pilnvarots veikt norādīto deputātu kandidātu valsts valodas prasmes pārbaudes un uz Valsts valodas centra izziņas pamata pieteiktais deputāta kandidāts arī var tikt svītrots no iesniegtā deputātu kandidātu saraksta.
Saeimas Kārtības rullis paredz Valsts valodas centra veiktas pārbaudes arī attiecībā uz jau ievēlētajiem deputātiem.
2. Likumprojekta būtība
Likumprojekts paredz izslēgt no Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas diskriminē daļu no pieteiktajiem deputātu kandidātiem atkarībā no tā, kādas mācībvalodas skolu šie kandidāti beiguši, kā arī ierobežo vēlētāju izvēli ievēlēt par deputātiem personas, kas pārstāv Latvijas mazākumtautības.
II Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu, sabiedrības integrāciju un paaugstinās sabiedrības izpratni par mūsdienu cilvēktiesību standartu ievērošanas nozīmi Latvijā. Aktīvāka nelatviešu līdzdalība valsts pārvaldē savukārt atstās pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību.
III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Piedāvātie grozījumi tieši neietekmēs ne valsts, ne pašvaldību budžetus.
IV Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Piedāvātie grozījumi var radīt nepieciešamību precizēt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudēm.
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts atbilst Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, par ko liecina ANO Cilvēktiesību komitejas atzinums lietā par Latviju.
VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Ministru prezidents A.Bērziņa kungs EDSO augstajam komisāram un ANO Cilvēktiesību komitejai ir publiski solījis pārskatīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.
VII Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Likuma izpildi kontrolēs jau esošā Centrālā vēlēšanu komisija un jaunu valsts institūciju izveidošana nebūs vajadzīga. Bez tam samazināsies Valsts valodas centra darba slodze.
Papildus mehānisms indivīda tiesību aizsardzībai nebūs vajadzīgs, jo likums samazina indivīdam noteiktos ierobežojumus.