Likumprojekts

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "nodaļa (filiāle)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "filiāle" (attiecīgā locījumā), vārdus "akcionāru (biedru) pilnsapulce" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "akcionāru sapulce" (attiecīgā locījumā), vārdus "akcionāri (biedri)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "akcionāri" (attiecīgā locījumā) un vārdus "auditoru atzinums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "auditoru ziņojums" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kredītiestāde – uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finansu pakalpojumus;";

izteikt 4.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana;";

papildināt pantu ar 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

"40) ciešas attiecības – divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā – personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla;

b) kontroles veidā;

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

41) kreditoru sapulce – organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā;

42) kreditoru komiteja – kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas pārstāv kreditoru sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam."

3. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē to darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka citu personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības."

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai ārvalstu bankas filiāle.

(2) Banku drīkst dibināt kā akciju sabiedrību, un tā drīkst darboties vienīgi kā akciju sabiedrība."

5. Aizstāt 4.pantā vārdus "likums "Par akciju sabiedrībām"" ar vārdu "Komerclikums".

6. Izslēgt 5.pantu.

7. 9.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "krājaizdevu sabiedrība";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Kredītiestāde drīkst nodot trešajām personām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu saistītus apakšuzdevumus, ja kredītiestāde uzņemas pilnu atbildību par to izpildi un ja šo uzdevumu nodošana nerada maksājumu sistēmai papildu finansu riskus.";

izslēgt trešo daļu.

8. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. (1) Kredītiestādes savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

12.pants. (1) Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja filiāles vai pārstāvniecības atvēršanai ārvalstīs.

(2) Ārvalstu banku pārstāvniecības savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas atļaujas saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā."

9. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

"12.1 pants. (1) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām bankām filiāles darbības uzsākšanai un finansu pakalpojumu sniegšanai Latvijā nav jāsaņem šajā likumā noteiktās licences (atļaujas).

(2) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās bankas drīkst uzsākt finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā ar filiāles starpniecību tikai pēc tam, kad:

1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādu informāciju:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai bankai ir spēkā esoša licence kredītiestādes darbībai;

b) filiāles darbības programmu;

c) filiāles adresi;

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu;

e) bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju;

f) bankas mātes uzņēmuma, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, kapitāla pietiekamības rādītāju;

g) noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā banka;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi rakstisku apliecinājumu, ka attiecīgā ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija laikus informēs Finansu un kapitāla tirgus komisiju par pārbaudēm bankas filiālēs Latvijā un netraucēs Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Finansu un kapitāla tirgus komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

3) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt bankas filiāles uzraudzību vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finansu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas bankas pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju mēnesi iepriekš par jebkurām izmaiņām informācijā, kas minēta šā panta otrās daļas 1.punktā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunkta izpildei ir jāiesniedz dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par bankas filiāles darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem diviem gadiem, tirgus izpētes plānu, organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, kā arī būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus, vadības informācijas sistēmas aprakstu, aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, iekšējās revīzijas politikas un procedūras, kā arī aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūras."

10. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Jaundibinātā kredītiestāde pirms ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par licences (atļaujas) izsniegšanu kredītiestādes darbībai iesniegšanas Komercreģistrā."

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Bankas dibinātāji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankā pagaidu kontā un pilnībā apmaksā bankas dibināšanas pamatkapitālu līdz šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanai Finansu un kapitāla tirgus komisijā. Banku dibināšanas pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija nosaka licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai un citu šajā likumā paredzēto atļauju izsniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā arī ar kredītiestāžu darbību saistītos ierobežojumus.

(5) Ieraksti Komercreģistrā izdarāmi tikai pēc šajā likumā noteikto attiecīgo licenču (atļauju) saņemšanas."

11. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibinātai kredītiestādei, ja:

1) dibinot kredītiestādi, nav ievēroti likumi;

2) kredītiestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar jaundibināto kredītiestādi, ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 24.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finansu līdzekļi, kurus iegulda bankas pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finansu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finansu līdzekļu tiesiska ieguve."

12. Izslēgt 18.pantu.

13. Aizstāt 21. un 23.pantā vārdu "ekijs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "eiro".

14. Izslēgt 22.pantu.

15. Izteikt 24., 25., 26. un 27.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu vadoša darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību vai komercdarbību.

(2) Valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

25.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(2) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

26.pants. (1) Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(2) Akcionāru sapulcei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

27.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi kredītiestādes darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) kredītiestāde ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu;

5) kredītiestāde atsakās no licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā;

6) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu;

7) kredītiestāde vairāk nekā divus mēnešus pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu likumu prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus."

16. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "netiešā ceļā" ar vārdiem "kontroles veidā";

aizstāt trešajā daļā vārdus "īpašumā akcijas" ar vārdiem "būtisku līdzdalību".

17. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. (1) Ja šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas būtisku līdzdalību bankā tiešā vai kontroles veidā bez Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas, personas, kurām pieder akcijas, kas nodrošina šādā veidā iegūto būtisko līdzdalību, nevar izmantot šo akciju balsstiesības."

18. 50.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tieši vai netieši" ar vārdiem "tiešā vai kontroles veidā";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt kredītiestāžu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru finansu pārskati netiek konsolidēti saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ar kredītiestādi ir ciešas attiecības kontroles veidā, un veikt iekšējās pārbaudes tajos, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(7) Finansu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties, un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums Finansu un kapitāla tirgus komisijai sniegt visu tās pieprasīto informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Finansu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu un funkciju veikšanai."

19. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

"77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ziņojumu."

20. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

"88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

(2) Auditors pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, trūkumiem un citām nepilnībām, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai turpmākā darbība, vai kredītiestādes klienta intereses, auditors nekavējoties iesniedz rakstveidā ziņojumu kredītiestādes vadībai un Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Auditora pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveidā ziņojumu Finansu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kuri atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar kredītiestādi saista izšķirošas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšana Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un auditoram neiestājas juridiskā atbildība."

21. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

"90.pants. (1) Gada pārskats, kredītiestādes akcionāru sapulces protokols (protokola izraksts) par gada pārskata apstiprināšanu un pilns auditoru ziņojums iesniedzams Finansu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādei papildus iesniegt auditoru sagatavotu paplašinātu ziņojumu, kas satur komentārus par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, banku darbības risku analīzi un atbilstības novērtējumu normatīvo aktu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām."

22. Papildināt likumu ar 99.1 pantu šādā redakcijā:

"99.1 pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Finansu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šā likuma VII nodaļā noteikto, lai novērstu trūkumus kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā, kas apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finansu pakalpojumus vai radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai."

23. Papildināt likumu ar 101.1 pantu šādā redakcijā:

"101.1 pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas."

24. Papildināt 102.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju."

25. 103.pantā:

aizstāt vārdu "komisija" ar vārdiem "komisijas padome";

papildināt 103.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) dot rakstveidā kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju."

26. 106.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ne retāk kā reizi gadā" ar vārdiem "ne retāk kā reizi divos gados";

papildināt piekto daļu pēc vārda "kredītiestādēm" ar vārdiem "un Finansu un kapitāla tirgus komisijai".

27. Izteikt 107.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finansu un kapitāla tirgus komisiju. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās iesniegtajai ziņojuma kopijai jāpievieno tās notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā."

28. Papildināt likumu ar 110.1 pantu šādā redakcijā:

"110.1 pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Atbilstoši savai kompetencei Finansu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām, finansu uzraudzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finansu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu līdzīgu procedūru uzraudzību un kas pārrauga investīciju un noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju izpildei.

(3) Šajā pantā minētā informācija izmantojama vienīgi uzraudzības funkciju izpildei un uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr tā var tikt izpausta trešajām personām ar šādas informācijas devējas institūcijas iepriekšēju rakstisku piekrišanu."

29. 111.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Latvijas Banka" ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisija";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kredītiestādei vai trešajām personām, kā arī tie nevar tikt saukti pie atbildības par veiktajām darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

30. Papildināt 132.panta trešās daļas pēdējo teikumu pēc vārda "informāciju" ar vārdiem "kas nepieciešama Finansu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai."

31. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

"135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga proporcionālās kopējās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, – 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procentu no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, – 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un 5 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā Latvijas Bankā, arī naudas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, likvidators un likvidatora palīgs līdz likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru likvidators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas."

32. Aizstāt 137.panta pirmajā daļā vārdus "kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces" ar vārdiem "kredītiestādes akcionāru sapulces".

33. Papildināt 147.panta ceturto daļu pēc vārda "komisijas" ar vārdiem "piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un tās".

34. Papildināt 154.panta ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārda "informāciju" ar vārdiem "kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu".

35. Aizstāt 157.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu "nepieciešama" ar vārdu "obligāta".

36. Papildināt 158.pantu pēc vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisijas" ar vārdiem "un kreditoru sapulces".

37. Papildināt 161.panta pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) sasaukt pirmo kreditoru sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā."

38. Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

"166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējā proporcionālā atlīdzība ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, – 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, – 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai – vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, – vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstisku līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā – mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) maksātnespējas procesa izbeigšanas gadījumā sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, – vienreizēju atlīdzību piecu procentu apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un administratora palīgs saņem atlīdzību no Finansu un kapitāla tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kurš nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstisku līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu."

39. Papildināt 167.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "juridiskās personas" ar vārdiem "maksātnespēju vai".

40. Izteikt 179.pantu šādā redakcijā:

"179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijā un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē."

41. Papildināt likumu ar 1791.–179.9 pantu šādā redakcijā:

"179.1 pants. Sanācijas procesā ir iesaistīta kredītiestādes kreditoru sapulce un kreditoru komiteja, administrators un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.2 pants. (1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc ti esas iecelts administrators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par sanācijas piemērošanu (179.pants) kredītiestādei.

(2) Administrators pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un divos citos laikrakstos.

(3) Ja kreditoru ir vairāk nekā trīs simti, administrators, paziņojot par kreditoru sapulci, uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

179.3 pants. (1) Tiesības būt pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personīgi vai ar likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks par trim simtiem, kreditoru sapulcē personīgi ir tiesīgi piedalīties tikai tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru sapulcē, kurā notiek balsojums par sanācijas plānu, ir arī nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā. Ja sanācijas plāns tiek pieņemts, balsstiesības kreditoru sapulcē sanācijas laikā ir arī tiem nodrošinātajiem kreditoriem, kuru tiesības realizēt ķīlu ir ierobežotas.

(4) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā nenodrošinātās daļas apjomā.

(5) Uz kreditoru sapulcēm tiek uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.4 pants. (1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) apstiprina vai noraida sanācijas plānu, kā arī tā grozījumus;

3) pieņem lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, ja sabiedrības pašu kapitāls bijis mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla vai sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un dalībnieki vai akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu atbilstoši Komerclikumam pirms tiesas nolēmuma par kredītiestādes maksātnespēju;

4) pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, paredzot esošajiem dalībniekiem vai akcionāriem pirmpirkuma tiesības uz daļām vai akcijām atbilstoši Komerclikumam.

(2) Ja maksātnespējas procesā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

179.5 pants. (1) Kreditoru sapulci vada administrators.

(2) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir paziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(3) To personu nepiedalīšanās kreditoru sapulcē, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, nav šķērslis tās norisei, ja kreditoru sapulce sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summas. Katra kreditora balsu skaits tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka - kredītiestādes dokumentos (grāmatvedības uzskaites reģistros) atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav pieteikts.

(5) Balsu skaits kreditoru sapulcē tiek noteikts, piešķirot vienu balsi par mazāko zināmo kreditora prasījumu (prasījumu summu); pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā izmaiņas nenodrošināto kreditoru sastāvā un prasījumu summās.

(6) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(7) Kreditoru sapulci ar tās motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību.

179.6 pants. (1) Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti jāievēlē kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas procesā ir pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditoru.

(3) Kreditoru komiteju ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētām visām attiecīgajā maksātnespējas procesā iesaistītajām kreditoru grupām (192. un 193.pants).

179.7 pants. (1) Kreditoru komitejai ir šajā likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras sanācijas procesā.

(2) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju.

(3) Kreditoru komiteja pēc tās ievēlēšanas no sava vidus nekavējoties ievēlē kreditoru komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par nepieciešamu, tā var uzdot kreditoru komitejas priekšsēdētājam, vienam vai vairākiem locekļiem pastāvīgi kontrolēt kreditoru interešu ievērošanu sanācijas procesa gaitā. Šādā gadījumā kreditoru sapulce nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts administrācijas izmaksās.

(4) Kreditoru komitejas loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā brīdinot administratoru mēnesi iepriekš. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas locekļus.

179.8 pants. (1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja ir klāt vairāk nekā puse no kreditoru komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

179.9 pants. (1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas kreditoru grupas dalībnieku prasījumu summas apmērā."

42. 180.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "saskaņā ar" ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātu";

papildināt otro daļu pēc vārda "mantu" ar vārdiem "attiecīgi to saskaņojot ar kreditoru sapulci";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar kreditoru sapulces piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā un iesniedz to Finansu un kapitāla tirgus komisijā apstiprināšanai vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu."

43. 181.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "dienas" ar vārdiem "administrators nodod apstiprināšanai kreditoru sapulcē";

papildināt otro daļu pēc vārda "komisija" ar vārdiem "vai kreditoru sapulce";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc iepriekšējā apstiprinātā plāna."

44. Izteikt 182.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sanācijas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija un kreditoru sapulce. Sanācijas termiņš sāk tecēt no sanācijas plāna apstiprināšanas kreditoru sapulcē. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumam par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā piekritusi kreditoru sapulce."

45. Papildināt 183.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisiju" ar vārdiem "vai kreditoru sapulci".

46. Aizstāt 189.pantā vārdus "Civilprocesa kodekss" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Civilprocesa likums" (attiecīgā locījumā).

47. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"9. 12.1 pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

10. 24.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī; otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

11. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

12. Grozījumi Kredītiestāžu likuma 4.pantā, 13.panta pirmajā daļā, 13.panta piektā daļa un 179.4 panta 3. un 4.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Komerclikuma spēkā stāšanos."

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada.

Finansu ministrs G.Bērziņš