Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8.15. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu “komanditsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komandītsabiedrība” (attiecīgā locījumā) un vārdu “komandits” (attiecīgā locījumā) - ar vārdu “komandīts” (attiecīgā locījumā).

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

Aizstāt visā likumā vārdu “komersants” ar vārdu “uzņēmējs” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “komercdarbība” ar vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “komercsabiedrība” ar vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “komercreģistrs” ar vārdu “uzņēmējreģistrs” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “firma” ar vārdu “nosaukums” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “prokūra” ar vārdiem “īpašā uzņēmējpilnvara (prokūra)” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “principāls” ar vārdu “pilnvarotājs (principāls)” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “delkredere” ar vārdiem “īpašā atlīdzība (delkredere)” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “provīzija” ar vārdiem “aģenta papildus atlīdzība (provīzija)” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “komercpilnvara” ar vārdu “uzņēmējpilnvara” (attiecīgos locījumos).

Aizstāt visā likumā vārdu “mākleris” ar vārdu “starpnieks (mākleris)” (attiecīgos locījumos).

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu “komanditsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komandītsabiedrība” (attiecīgā locījumā) un vārdu “komandits” (attiecīgā locījumā) - ar vārdu “komandīts” (attiecīgā locījumā).

(1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

(4) Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

2. Papildināt 1.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.”

2. Papildināt 1.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.”

3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums

(1) Komercdarbību regulē Satversme, šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

(2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi.

(3) Šā likuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

(4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.

3. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.”

3. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.”

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti.

12.

Izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt komersanti atbilstoši likumā noteiktām prasībām.”

Neatbalstīt

(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

(2) Komercreģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk – komercreģistra iestāde).

13.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību. Komercreģistrs ved prokūru reģistru.”

Neatbalstīt

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

3) juridiskā adrese;

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veids;

4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komanditu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

6) juridiskā adrese;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, - laiks, uz kādu tā nodibināta;

8) filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;

4) viena vai vairāku valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) obligātās rezerves lielums;

7) juridiskā adrese;

8) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, - laiks, uz kādu tā nodibināta;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalsts komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

4) ārvalsts komersanta veids;

5) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants.

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokūru vai filiāles prokūru, ja tāda izdota;

2) to personu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

3) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

4) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

5) koncerna līgums, ja tāds noslēgts;

6) katra ieraksta izdarīšanas datums.

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

4. 8.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi, kopīgi vai kopīgi ar prokūristu, vai kuri ir izslēgti no pārstāvības;”;

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to kapitālsabiedrības valdes locekļu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, kuri sasakaņā ar statūtiem ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt kapitālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, kopīgi vai kopīgi ar prokūristu;”;

izslēgt trešās daļas 6.punktu.

papildināt piektās daļas 1.punktu ar vārdiem “un norāde uz šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto tiesību piešķiršanu, ja tādas piešķirtas”.

14.

Papildināt 8. panta trešo daļu ar jaunu desmito punktu šādā redakcijā:

“10) katra dibinātāja ieguldījuma apjomu”.

Neatbalstīt

4. 8.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi, kopīgi vai kopīgi ar prokūristu, vai kuri ir izslēgti no pārstāvības;”;

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to kapitālsabiedrības valdes locekļu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, kuri saskaņā ar statūtiem ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt kapitālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, kopīgi vai kopīgi ar prokūristu;”;

izslēgt trešās daļas 6.punktu;

papildināt piektās daļas 1.punktu ar vārdiem “un norāde uz šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto tiesību piešķiršanu, ja tādas piešķirtas”.

(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt šo pieteikumu arī apliecināms notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.

(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

15.

Izteikt 10. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Tieslietu ministrs”.

Neatbalstīt

11.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tāpat izsludina ziņas par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Komercreģistra ierakstus un ziņas publicēšanai iesniedz komercreģistra iestādes amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība.

5. Izteikt 11.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā formā.”

16.

17.

Izteikt 11.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.”

Papildināt 11. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdevumu apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

5. Izteikt 11.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.”

12.pants. Komercreģistra publicitāte

(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās ziņas.

(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.

(3) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām.

(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

6. Papildināt 12.panta ceturto daļu ar vārdiem “ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta”.

6. Papildināt 12.panta ceturto daļu ar vārdiem “ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta”.

16.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

7. Papildināt 16.pantu ar vārdiem “ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

7. Papildināt 16.pantu ar vārdiem “ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

18.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).

8. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

8. Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

“Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.”

(1) Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.

(2) Uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

18.

Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri, ja pārejas līgumā nav noteikts citādi.”

Neatbalstīt

22.pants. Filiāles jēdziens

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

9. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

“Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura ir teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.”

9. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

“Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.”

26.pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

10. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdu “viņš” ar vārdu “tas”.

10. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdu “viņš” ar vārdu “tas”.

(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi "individuālais komersants" vai tās saīsinājumu "IK".

(2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi "pilnsabiedrība" vai tās saīsinājumu "PS". Komanditsabiedrības firmā ietver norādi "komanditsabiedrība" vai tās saīsinājumu "KS".

(3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "SIA". Akciju sabiedrības firmā ietver norādi "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "AS".

(4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.

19.

Izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi "individuālais

uzņēmējs" vai tās saīsinājumu "IU".

Neatbalstīt

28.pants. Firmas atšķirtspēja

Komersanta firmai (26.panta otrā daļa) skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

11. Izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā: “28.pants. Firmas atšķiramība”.

11. Izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“28.pants. Firmas atšķiramība”.

(1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīgā biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā – mantinieku rakstveida piekrišana.

(4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai – īpašnieka nāves gadījumā – viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgu tiesisku attiecību pamata.

20.

Izteikt 30. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā - mantinieku rakstveida piekrišana, ja dibināšanas līgumā nav noteikts savādāk.”

Neatbalstīt

(1) Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.).

(2) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.

21.

Papildināt 34. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokūras stājas spēkā pēc reģistrācijas komercreģistrā”.

Neatbalstīt

(1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu.

(2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā.

(3) Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

22.

23.

24.

25.

Izteikt 38.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“38.pants. Pieteikums prokūras izdošanas, pārstāvības tiesību izmaiņu un izbeigšanās ierakstīšanai komercreģistrā”

Izteikt 38.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“38.pants. Pieteikums prokūras izdošanas, pārstāvības tiesību izmaiņu un izbeigšanās ierakstīšanai komercreģistrā”

Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Izmaiņas prokūrista pārstāvības tiesībās un prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.”

Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Izmaiņas prokūrista pārstāvības tiesībās un prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

12. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“38.pants. Pieteikums prokūras izdošanas, prokūrista pārstāvības tiesību izmaiņu un prokūras izbeigšanās ierakstīšanai komercreģistrā”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izmaiņas prokūrista pārstāvības tiesībās un prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.”

39.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību.

(2) Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne ar komersanta nāvi.

12. 39.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc individuālā komersanta nāves prokūra paliek spēkā.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izslēgt tajā vārdus “bet ne ar komersanta”.

13. 39.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc individuālā komersanta nāves prokūra paliek spēkā.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izslēgt tajā vārdus “bet ne ar komersanta”.

(1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesības uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā apvidū parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus.

(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija.

(3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību šā likuma 50. – 52.panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.

26.

Izteikt 49. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam, vērtībai un laik am svārstās, ir provīzija.”

Neatbalstīt

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem.

(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka.

(3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesības uz provīziju tikai tad, ja:

1) darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2) pirms komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesības uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem.

(4) Komercaģentam nav tiesību uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, kad īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp abiem šiem komercaģentiem.

27.

Izteikt 50. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka, ja par to ir atrunāts līgumā.”

Neatbalstīt

53.pants. Delkredere

(1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par trešās personas (otras darījuma puses) saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrederi). Vienošanās, kas atceļ šīs tiesības uz turpmāku laiku, nav spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar trešajām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojuma līgums slēdzams rakstveidā.

(3) Komercaģenta tiesības uz delkrederi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.

13. Aizstāt 53.panta nosaukumā un tekstā vārdu “delkredere” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “delkrēdere” (attiecīgā locījumā).

28.

Izteikt 53. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Komercaģenta tiesības uz delkrederi rodas ar brīdi kad trešā persona savas saistības ir izpildījusi pilnā apmērā, ja līgumā nav noteikts citādi.”

Neatbalstīt

14. Aizstāt 53.panta nosaukumā un tekstā vārdu “delkredere” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “delkrēdere” (attiecīgā locījumā).

No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

29.

Izteikt 55. pantu šādā redakcijā:

“No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies, izņemot galvojumu par trešās personas saistību izpildi.

Neatbalstīt

(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījuma noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešā persona nezina, ka komercaģents nav tam pilnvarots, uzskatāms, ka principāls darījumu ir apstiprinājis, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nav nekavējoties noraidījis šo darījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.

30.

Izteikt 63. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījuma noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešā persona nezina, ka komercaģents nav tam pilnvarots, uzskatāms, ka principāls darījumu ir apstiprinājis, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi rakstiski par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nav nekavējoties noraidījis šo darījumu, vienlaikus paziņojot komercaģentam rakstiski.”

Neatbalstīt

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu;

3) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

31.

Izteikt 75. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus

vairāk nekā piecus darbiniekus.”

Neatbalstīt

87.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

14. Izteikt 87.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt.”

15. Izteikt 87.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt.”

88.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

15. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas kopā ar procentiem tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.”

16. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas kopā ar procentiem tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.”

115.pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.

(3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.

16. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā Latvijā vienam no sabiedrības biedriem, trešajai personai vai valsts arhīvam.”

17. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā Latvijā vienam no sabiedrības biedriem, trešajai personai vai valsts arhīvam.”

143.pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);

11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

12) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 145.panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts komercreģistra iestādei saskaņā ar šā likuma 149.panta pirmās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā slēdzams jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, izdarāmi grozījumi statūtos vai piemērojami šā likuma 147.panta ceturtās daļas noteikumi.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma noteikumi, kuri regulē dibināšanas līgumu.

17. 143.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “daļu skaitu un nominālvērtību”;

izslēgt ceturto daļu.

32.

33.

Papildināt 143.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dibinātāju paraksti publiski apliecināmi pie notāra vai pagasttiesā.”

Papildināt 143.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dibinātāju paraksti publiski apliecināmi pie notāra vai pagasttiesā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

18. 143.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “daļu skaitu un nominālvērtību”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dibinātāju paraksti publiski apliecināmi pie notāra vai pagasttiesā.”;

izslēgt ceturto daļu.

144.pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) obligātās rezerves lielumu, tās veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

8) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti);

9) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, - akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, - konversijas noteikumus;

3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, - konversijas noteikumus.

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

18. 144.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5. punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.”

34.

35.

Papildināt 144.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dibinātāju paraksti publiski apliecināmi pie notāra vai pagasttiesā.”

Papildināt 144.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Dibinātāju paraksti publiski apliecināmi pie notāra vai pagasttiesā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

19. 144.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5. punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu. Dibinātāju paraksti publiski apliecināmi pie notāra vai pagasttiesā.”

146.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē dibinātāji izpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgumā nav noteikts agrāks pamatkapitāla apmaksas termiņš.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam visam dibināšanas līgumā noteiktajam akciju sabiedrības pamatkapitālam. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

19. Izteikt 146.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls 50 procentu apmērā apmaksājams līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim. Pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība reģistrēta komercreģistrā.”

36.

37.

Aizstāt 146.panta nosaukumā vārdus “līdz reģistrācijai” ar vārdiem “līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai”.

Aizstāt 146.panta nosaukumā vārdus “līdz reģistrācijai” ar vārdiem “līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai”.

Atbalstīt

Atbalstīt

20. 146.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “līdz reģistrācijai” ar vārdiem “līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls 50 procentu apmērā apmaksājams līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai. Pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība reģistrēta komercreģistrā.”

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

(3) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši saviem ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām. Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

38.

39.

Aizstāt 147.panta pirmajā daļā vārdu “dibināšanai” ar vārdu “līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai”.

Aizstāt 147.panta pirmajā daļā vārdu “dibināšanai” ar vārdu “līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai”.

Atbalstīt

Atbalstīt

21. Aizstāt 147.panta pirmajā daļā vārdu “dibināšanai” ar vārdu “līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai”.

149.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumu sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā dibinātāji iesniedz komercreģistra iestādei sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome);

5) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli;

6) to valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus, kuriem ir pārstāvības tiesības;

7) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi.

20. Izteikt 149.panta trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valdes locekļu notariāli apliecinātu paraksta paraugu;”.

22. Izteikt 149.panta trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valdes locekļu notariāli apliecinātu paraksta paraugu;”.

150.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par vienu ceturtdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas prasīt, lai komercreģistra iestāde ieceļ vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti sastāda ziņojumu trijos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz komercreģistra iestādei, otru - sabiedrībai, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji nav pienācīgi veikuši savus pienākumus, viņi atlīdzina šā panta trešajā daļā minētajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

21. 150.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ceturtdaļu no balsstiesīgā” ar vārdiem “divdesmitdaļu no”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par ceturtās daļas otro teikumu.

23. 150.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ceturtdaļu no balsstiesīgā” ar vārdiem “divdesmitdaļu no”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par ceturtās daļas otro teikumu.

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

(2) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba samaksa, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(3) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(4) Persona, kura izdara mantisko ieguldījumu, paziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā ir samazinājusies, persona, kura to ieguldījusi, šo samazinājumu sedz naudā.

(6) Par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu sabiedrība izdod rakstveida apliecinājumu.

40.

Svītrot 153. panta trešo daļu.

Neatbalstīt

154.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Dalībnieki paši drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā - dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu.

22 Izteikt 154.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akciju sabiedrība komercreģistra iestādei iesniegto atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”

41.

Izteikt 154. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akciju sabiedrība slēdzienu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".”

Neatbalstīt

24 Izteikt 154.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akciju sabiedrība komercreģistra iestādei iesniegto atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

156.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai, kā arī tiek ieturēta viena piektdaļa no jau iemaksātās summas. Ieturēto summu ieskaita sabiedrības obligātajā rezervē, bet atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai, ja statūtos tas ir paredzēts.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas ieguvējs, sabiedrība var prasīt starpību no pirmā daļas ieguvēja.

(5) Dibināšanas līgumā, kā arī statūtos var noteikt līgumsodu par daļas

apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par līgumsodu šīs daļas izpratnē.

3. Izteikt 156.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai. Kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu, sabiedrība ietur vienu piektdaļu no pārdošanas cenas un atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam.”

25. Izteikt 156.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai. Kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu, sabiedrība ietur vienu piektdaļu no pārdošanas cenas un atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam.”

157.pants. Vairāku personu tiesības uz daļu

(1) Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var izmantot,

tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, atbild solidāri par saistībām, kas izriet no šīs daļas.

24. Izslēgt 157.panta pirmajā daļā un trešajā daļā vārdus “ar ierobežotu atbildību”.

26. Izslēgt 157.panta pirmajā daļā un trešajā daļā vārdus “ar ierobežotu atbildību”.

158.pants. Obligātā rezerve

(1) Obligāto rezervi veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu samaksas).

(2) Obligātā rezerve nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Obligātajā rezervē jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts noteiktais obligātās rezerves lielums, atskaitījumus izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumā var būt noteikts lielāks obligātās rezerves apjoms un citāda tās veidošanas kārtība.

25. Izslēgt 158., 159. un 160. pantu.

27. Izslēgt 158., 159. un 160. pantu.

159.pants. Obligātās rezerves izlietošana

Obligāto rezervi var izlietot tikai sabiedrības zaudējumu segšanai un tikai pamatojoties uz dalībnieku lēmumu.

160.pants. Citas rezerves

(1) Sabiedrība var veidot citas rezerves, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu rezervju izlietošanas noteikumus, par to izlietošanu lemj valde atbilstoši attiecīgās rezerves veidošanas mērķim.

161.pants. Dividendes

(1) Dividendēs var izmaksāt to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

(3) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām.

(4) Dividendes nedrīkst aprēķināt, ja, apstiprinot gada pārskatu, tiek konstatēts, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

(5) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(6) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(7) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(8) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minētos gadījumus.

26. 161.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Dividendes nedrīkst aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par apmaksāto pamatkapitālu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Dalībniekiem dividendes aprēķināmas reizi gadā. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.”

28. 161.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Dividendes nedrīkst aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par apmaksāto pamatkapitālu.

(5) Dalībniekiem dividendes aprēķināmas reizi gadā. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.”

163.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce. Saistību pāreja sabiedrībai neierobežo tās tiesības prasīt no dibinātājiem saistību izpildi.

(4) Ja sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai sabiedrības mantas nepietiek, dibinātāji atbild solidāri kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kāds radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

27. Izslēgt 163.panta trešajā daļā, 176.panta piektajā daļā, 270.panta pirmajā daļā, 274.panta otrajā daļā, 275.pantā un 282.panta sestajā daļā vārdu “balsstiesīgā”.

42.

Svītrot 163. pantu mainot turpmāko pantu numerāciju.

Neatbalstīt

29. Izslēgt 163.panta trešajā daļā, 176.panta piektajā daļā, 270.panta pirmajā daļā, 274.panta otrajā daļā, 275.pantā un 282.panta sestajā daļā vārdu “balsstiesīgā”.

168.pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekam vai trešajai personai. Dalībnieks var prasīt zaudējumu atlīdzību no šīs personas tikai tieši viņam nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ar savu rīcību pārkāpuši likumu, statūtus vai likumīgus dalībnieku sapulces lēmumus, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi sabiedrībā. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojušies saskaņā ar likumu, statūtiem vai likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem, viņiem ir pierādīšanas pienākums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no prasījuma tiesību rašanās dienas.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja ietekme īstenota:

1) izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) tiesīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar Koncernu likumu.

28. Izteikt 168.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild sabiedrībai par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir pamats valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības saskaņā ar šā likuma 169.pantu, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, viņam ir pierādīšanas pienākums.”

43.

44.

Izslēgt likumprojekta 28.panta (168.panta) otrās daļas pēdējo teikumu un papildināt 168.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja viņš pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

Izslēgt likumprojekta 28.panta (168.panta) otrās daļas pēdējo teikumu un papildināt 168.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja viņš pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

Atbalstīt

Atbalstīt

30. Izteikt 168.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild sabiedrībai par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir pamats valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības saskaņā ar šā likuma 169.pantu, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi.

(3) Valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja viņš pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

169.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību, viņam ir pierādīšanas pienākums.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasījuma pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar viņu izlīgumu. Lēmumu var pieņemt ne agrāk kā pēc trim gadiem no prasījuma tiesību rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

29. Izteikt 169.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunā nolūkā vai aiz neuzmanības, par šīs rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem atbild sabiedrībai solidāri ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, viņam ir pierādīšanas pienākums.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar dalībnieku sapulces likumīgu lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā.”

45.

46.

47.

48.

Izteikt 169.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.”

Izteikt 169.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.”

Izteikt 169.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja viņš pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

Izteikt 169.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja viņš pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

31. Izteikt 169.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

(2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

(3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja viņš pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar dalībnieku sapulces likumīgu lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā.”

170.pants. Kreditora prasība sabiedrības labā

(1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166. - 169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas.

(2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību, un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja:

1) sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu;

2) ir noslēgts izlīgums;

3) zaudējums nodarīts, pildot valdes vai padomes lēmumu.

(3) Šajā pantā minētās prasības var celt piecu gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas.

30. Aizstāt 170.panta otrās daļas 3. punktā vārdu “valdes” ar vārdiem “dalībnieku sapulces”.

32. Aizstāt 170.panta otrās daļas 3. punktā vārdu “valdes” ar vārdiem “dalībnieku sapulces”.

171.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet, ja tāda nav izveidota, - bez dalībnieku piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja sabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

31. Papildināt 171.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “dalībnieku” ar vārdu “sapulces”.

33. Papildināt 171.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “dalībnieku” ar vārdu “sapulces”.

172.pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu.

(2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Sabiedrības prasību pret dibinātājiem, padomi un revidentu ceļ un uztur valde, ja dalībnieku sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas pielaiž par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neņemot vērā dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neceļ prasību tiesā.

(6) Prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai pievieno attiecīgi apliecinātu sapulces protokola izrakstu. Dalībnieku mazākumam, ceļot prasību tiesā, ir pienākums pievienot pierādījumus par to, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla vai viņu līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu, kā arī attiecīgu dalībnieku mazākuma pilnvarojumu.

(7) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, atbild solidāri tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(8) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un nevarēja zināt apstākļus, kuru dēļ prasība noraidīta.

32. 172.pantā:

aizstāt septītajā daļā vārdus “kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību” ar vārdiem “kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība”;

izslēgt astoto daļu.

34. 172.pantā:

aizstāt septītajā daļā vārdus “kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību” ar vārdiem “kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība”;

izslēgt astoto daļu.

173.pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 172.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu pats par sevi neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

33. 173.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “no atbildības” ar vārdiem “vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “no atbildības” ar vārdiem “vai par izlīguma slēgšanu”.

35. 173.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “no atbildības” ar vārdiem “vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “no atbildības” ar vārdiem “vai par izlīguma slēgšanu”.

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja zināt, bet viņš nav tos norādījis atzinumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, viņš atbild solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

49.

Izteikt 178. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja noteikti zināt, bet viņš nav tos norādījis atzinumā.”

Neatbalstīt

180.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas izlietošanu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) obligātajā rezervē izdarāmo atskaitījumu apmēru;

3) citās rezervēs (ja tādas paredzētas likumā vai statūtos) izdarāmo atskaitījumu apmēru;

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

34. 180. panta:

izslēgt trešās daļas 2. un 3. punktu;

izslēgt piekto daļu.

36. 180. pantā:

izslēgt trešās daļas 2. un 3. punktu;

izslēgt piekto daļu.

182.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

35. 182.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “un obligātās rezerves kopējo”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētās saistības neattiecas uz izmaksām dalībniekiem, pret kuriem saistības radušās citādi, nevis no dalības sabiedrībā.”

37. 182.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “un obligātās rezerves kopējo”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētās saistības neattiecas uz izmaksām dalībniekiem, pret kuriem saistības radušās citādi, nevis no dalības sabiedrībā.”

183.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt revīzijas veikšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(3) Ja valde nepiekrīt revīzijas veikšanai, tā sasauc dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod veikt revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā.

(4) Revīzija veicama uz sabiedrības rēķina.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda atzinumu, kuru iesniedz sabiedrības institūcijai, kas pieņēmusi lēmumu par revīzijas veikšanu, vai dalībnieku mazākumam un valdei.

36. 183.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “desmitdaļu” ar vārdu “divdesmitdaļu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja valde nepiekrīt revīzijas veikšanai, tā nekavējoties sasauc dalībnieku sapulci, iekļaujot tās darba kārtībā jautājumu par revīzijas veikšanu. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla, var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod veikt revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā, vai arī pats pieaicina revidentu, kas atbilst šā likuma 176.panta trešās daļas noteikumiem.”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja revidentu ir pieaicinājuši paši dalībnieki, šāda revīzija veicama uz šo dalībnieku rēķina.”

38. 183.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “desmitdaļu” ar vārdu “divdesmitdaļu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja valde nepiekrīt revīzijas veikšanai, tā nekavējoties sasauc dalībnieku sapulci, iekļaujot tās darba kārtībā jautājumu par revīzijas veikšanu. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla, var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod veikt revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā, vai arī pats pieaicināt revidentu, kurš atbilst šā likuma 176.panta trešās daļas noteikumiem.”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja revidentu ir pieaicinājuši paši dalībnieki, šāda revīzija veicama uz šo dalībnieku rēķina.”

186.pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos latos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Daļa nav dalāma.

(3) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

50.

Izteikt 186. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Daļa nav dalāma, un tās visas ir vārda daļas.”

Neatbalstīt

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.

(3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(4) Sabiedrības statūtos var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un trešās daļas, kā arī no šā likuma 189.panta pirmās daļas noteikumiem.

(5) Par daļas atsavināšanu nav uzskatāma uzņēmuma vai tā daļas pāreja citam īpašniekam.

51.

52.

53.

Izslēgt 188.panta piekto daļu.

Izslēgt 188.panta piekto daļu.

Papildināt 188. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nedrīkst atsavināt daļu par zemāku vērtību, kāda tā ir piedāvāta saskaņā ar dalībnieku pirmpirkuma tiesībām.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

39. Izslēgt 188.panta piekto daļu.

189.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nevar pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts sabiedrības valdei.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un pārdodamo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

37. Papildināt 189.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valdei ir pienākums pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties to darīt zināmu visiem dalībniekiem.”

54.

55.

Izteikt 189. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli, uz to daļu skaitu, kas nepakļaujas proporcionālai sadalei.”

Izteikt 189. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli, uz to daļu skaitu, ko nevar proporcionāli sadalīt.”

Atbalstīt

(iestrādāts

Juridisk.kom.

redakcijā)

Atbalstīt

40. 189.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valdei ir pienākums pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties to darīt zināmu visiem dalībniekiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli, uz to daļu skaitu, ko nevar proporcionāli sadalīt.”

191.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, bet bezmantinieka manta piekrīt valstij.

(2) Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas.

38. Izteikt 191.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai esošajiem sabiedrības dalībniekiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas, ievērojot šā likuma 189.pantā noteiktās sabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības.”

56.

57.

58.

59.

60.

Izteikt 191.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļā pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka kapitāla daļa pāriet sabiedrībai. Ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka kapitāla daļa pāriet sabiedrībai, tad sabiedrībai ir pienākums izmaksāt mantiniekam atlīdzību, atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

Izteikt 191.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļā pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka kapitāla daļa pāriet sabiedrībai. Ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka kapitāla daļa pāriet sabiedrībai, tad sabiedrībai ir pienākums izmaksāt mantiniekam atlīdzību, atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

Papildināt 191.panta otro daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Daļas, kurām nav mantinieku, piekrīt valstij.”

Papildināt 191.panta otro daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Daļas, kurām nav mantinieku, piekrīt valstij.”

Izteikt 191. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai esošajiem sabiedrības dalībniekiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas. Valsts vārdā šo daļu pārdošanu veic Uzņēmumu reģistrs.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

41. Izteikt 191.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļā pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet sabiedrībai. Ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļa pāriet sabiedrībai, tad sabiedrībai ir pienākums izmaksāt mantiniekam atlīdzību, atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

(2) Daļas, kurām nav mantinieku, piekrīt valstij. Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai esošajiem sabiedrības dalībniekiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas, ievērojot šā likuma 189.pantā noteiktās sabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības.”

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tā šīs daļas iegūst:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam rakstveidā atsakoties no savas daļas;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka – juridiskās personas – izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļu nav ieguvusi cita persona.

(2) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību. Nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

61.

62.

Papildināt 192.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dalībnieka nāves gadījumā, ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļas pāriet sabiedrībai;”

Papildināt 192.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dalībnieka nāves gadījumā, ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļas pāriet sabiedrībai;”

Atbalstīt

Atbalstīt

42. Papildināt 192.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dalībnieka nāves gadījumā, ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļas pāriet sabiedrībai;”.

194.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

Dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem.

39. Izteikt 194.panta tekstu šādā redakcijā:

“Dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Šīs tiesības var ierobežot katrā konkrētā gadījumā ar dalībnieku sapulces lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot sabiedrībai vai ar to vienā koncernā ietilpstošajam subjektam, vai trešajām personām būtisku kaitējumu vai zaudējumus.”

43. Izteikt 194.panta tekstu šādā redakcijā:

“Dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Šīs tiesības var ierobežot katrā konkrētā gadījumā ar dalībnieku sapulces lēmumu, ja ir pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot sabiedrībai vai ar to vienā koncernā ietilpstošajam subjektam, vai trešajām personām būtisku kaitējumu vai zaudējumus.”

197.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības mantas aktīvu daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru. Šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja jaunas daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155.panta otrās daļas noteikumiem, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

(5) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

40. 197.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pēc gada pārskata apstiprināšanas palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un pamatkapitālu.";

izslēgt piekto daļu.

63.

64.

Papildināt 197. panta pirmās daļas 2. punktā pēc vārdiem “pēc gada pārskata” ar vārdiem “vai ārkārtas bilances”.

Izteikt 197.pantā pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pēc gada pārskata vai ārkārtas bilances apstiprināšanas palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un pamatkapitālu."

Atbalstīt

(iestrādāts Juridisk.kom.

redakcijā)

Atbalstīt

44. 197.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pēc gada pārskata vai ārkārtas bilances apstiprināšanas palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un pamatkapitālu;”;

izslēgt piekto daļu.

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības iegūt jaunās daļas proporcionāli viņam piederošajām daļām.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

65.

66.

Izteikt 199. panta trešo punktu šādā redakcijā:

“(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli uz atlikušajām daļām, kas nepakļaujas proporcionālai sadalei.”

Izteikt 199. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalām as proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli uz atlikušajām daļām, ko nevar proporcionāli sadalīt.”

Atbalstīt

(iestrādāts

Juridisk.kom.

redakcijā)

Atbalstīt

45. Izteikt 199. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli uz atlikušajām daļām, ko nevar proporcionāli sadalīt.”

210.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta un sabiedrības kontroliera ievēlēšana;

7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā;

8) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli, bet gadījumos, kad sabiedrībai nav padomes, - starp sabiedrību un valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

10) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem nodoti dalībnieku sapulces kompetencē.

(2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Šādā gadījumā dalībnieki solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā.

41. 210.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) revidenta, sabiedrības kontroliera un likvidatora ievēlēšana un atsaukšana;”;

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem “kuri balsojuši par šo lēmumu”.

67.

68.

69.

70.

Papildināt 210.panta pirmajā daļā pirms vārda “dalībnieku” ar vārdu “tikai”.

Papildināt 210.panta pirmajā daļā pirms vārda “dalībnieku” ar vārdu “tikai”.

Izslēgt 210. panta pirmās daļas 8. punktu.

Izslēgt 210. panta pirmās daļas 8. punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

46. 210.pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pirms vārda “dalībnieku” ar vārdu “tikai”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) revidenta, sabiedrības kontroliera un likvidatora ievēlēšana un atsaukšana;”;

izslēgt pirmās daļas 8. punktu

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem “kuri balsojuši par šo lēmumu”.

211.pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Dalībniekam balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksāta daļa. Katra daļa dalībniekam dod tikai vienu balsi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, par prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

42. Papildināt 211.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Šīs daļas noteikumus nepiemēro, ja sabiedrībā ir tikai viens dalībnieks.”

71.

72.

73.

74.

Izslēgt 211.panta otrās daļas pirmā teikumā vārdus “vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību”.

Izslēgt 211.panta otrās daļas pirmā teikumā vārdus “vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību”.

Izslēgt likumprojekta 42.pantu (211.panta 2.daļas trešo teikumu).

Izslēgt likumprojekta 42.pantu (211.panta 2.daļas trešo teikumu).

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

47. Izslēgt 211.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību”.

212.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīgi neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties dalībnieku sapulcē personiski vai ar rakstveidā pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

43. Papildināt 212.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pilnvara nav vajadzīga personām, kuras dalībnieku pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina pārstāvības tiesības.”

48. Papildināt 212.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pilnvara nav vajadzīga personām, kuras dalībnieku pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina pārstāvības tiesības.”

213.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci sasauc valde vismaz reizi gadā, lai tā apstiprinātu gada pārskatu, pieņemtu lēmumu par peļņas sadali un ievēlētu revidentu.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome (ja tāda ir izveidota);

2) komercreģistra iestāde.

(3) Valdei ir pienākums sasaukt dalībnieku sapulci statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla;

2) to pieprasa padome;

3) to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(4) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki. Ja dalībnieki nav vienojušies par dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību, pēc jebkura dalībnieka lūguma dalībnieku sapulci sasauc komercreģistra iestāde.

(5) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 212.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, viena mēneša laikā sasaucama atkārtota dalībnieku sapulce.

(6) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināmi šā likuma 285.panta noteikumi.

44. Izteikt 213.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla;”.

75.

Izteikt 213. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja valde neizsludina dalībnieku sapulci mēneša laikā, un nesasauc dalībnieku sapulci mēneša un divu nedēļu laikā, no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki. Ja dalībnieki nav vienojušies par dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību, pēc jebkura dalībnieka lūguma dalībnieku sapulci sasauc komercreģistra iestāde.”

Neatbalstīt

49. Izteikt 213.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla;”.

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likumā vai statūtos nav noteikts, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde visiem dalībniekiem nosūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā dalībnieks rakstveidā var balsot "par" vai "pret" lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām no lēmuma projekta izsūtīšanas dienas. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu – šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

(4) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

76.

Papildināt 215. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā, mainot panta tālāko numerāciju:

“(2) Valde šādu gadījumu izsludina “Latvijas vēstnesī” vismaz divas nedēļas pirms termiņa, kurā ir jāsaņem atbilde”

Neatbalstīt

219.pants. Dalībnieku lēmums, ja samazinājusies sabiedrības manta

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieki lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

45. Izteikt 219.pantu šādā redakcijā:

“219.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus.”

50. Izteikt 219.pantu šādā redakcijā:

“219.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus.”

221.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis, revidents vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarbību. Statūtos var noteikt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes norādījumus.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir divi vai vairāk locekļi, viņi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, - ar dalībnieku lēmumu.

(9) Sīkāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

46. 221.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likuma noteikumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par valdes locekli nevar būt šīs sabiedrības padomes loceklis, šīs sabiedrības revidents, persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīgā veida vai visu veidu komercdarbību, un koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis. Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.”;

izslēgt piekto daļu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja valdē ir vairāk par vienu locekli, tad no valdes locekļu vidus dalībnieku sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka valdes priekšsēdētāju ievēlē padome vai valde.”;

izteikt astotās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.”;

izslēgt devīto un desmito daļu.

77.

78.

79.

80.

81.

82.

Izteikt 221. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.”

Izteikt 221. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valdes sastāvā ir jābūt vismaz diviem locekļi.

Izteikt 221.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli, vai valdes locekli.”

Izteikt 221.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli, vai valdes locekli.”

Izteikt 221. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.”

Izteikt 221. panta desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām, ja nav reģistrēts Uzņēmumu Reģistrā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

& nbsp;

Neatbalstīt

51. 221.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likuma noteikumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par valdes locekli nevar būt šīs sabiedrības padomes loceklis, šīs sabiedrības revidents, persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīgā veida vai visu veidu komercdarbību, un koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis. Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli, vai valdes locekli.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja valdē ir vairāk par vienu locekli, tad no valdes locekļu vidus dalībnieku sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka valdes priekšsēdētāju ievēlē padome vai valde.”;

izteikt astotās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.”.

izslēgt devīto un desmito daļu.

222.pants. Valdes kompetence

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma noteikumiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

47. Izteikt 222.pantu šādā redakcijā:

“222.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.”

52. Izteikt 222.pantu šādā redakcijā:

“222.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.”

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(3) Attiecībā uz sabiedrību valdei jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.

48. Izteikt 223.pantu šādā redakcijā:

“223.pants. Valdes pārstāvības tiesības

“(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes  locekļi  pārstāv sabiedrību  kopīgi,  ja  statūtos  nav noteikts citādi. Statūtos var noteikt, ka sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu.

(2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu.

(3) Valdes  pārstāvības tiesības  attiecībā uz  trešajām personām  nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt  sabiedrību kopīgi  vai  atsevišķi, vai kopīgi ar prokūristu nav  uzskatāmas  par  valdes  pārstāvības   tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(4) Attiecībā  uz  sabiedrību  valdes  locekļiem  jāievēro  pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.”

53. Izteikt 223.pantu šādā redakcijā:

“223.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes  locekļi  pārstāv sabiedrību  kopīgi,  ja  statūtos  nav noteikts citādi. Statūtos var noteikt, ka sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu.

(2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu.

(3) Valdes  pārstāvības tiesības  attiecībā uz  trešajām personām  nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt  sabiedrību kopīgi  vai  atsevišķi, vai kopīgi ar prokūristu nav  uzskatāmas  par  valdes  pārstāvības   tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(4) Attiecībā  uz  sabiedrību  valdes  locekļiem  jāievēro  pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.”

224.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc ar dalībnieku lēmumu. Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu vai viņu pilnvaru izbeigšanu.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Tajā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171.panta noteikumiem vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu. Ja sabiedrībai ir

padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Valdes loceklim, kas atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par viņa atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojami šā likuma 12.panta noteikumi.

49. 224.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus, kā arī nosaka izmaiņas pārstāvības tiesībās (223.pants). Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, izmaiņām pārstāvības tiesībās vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar attiecīgo lēmumu.”

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc skaitļa un vārda “171.panta” ar skaitli un vārdiem “un 221.panta ceturtās daļas”;

izslēgt piekto un septīto daļu;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.”

54. 224.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus, kā arī nosaka izmaiņas pārstāvības tiesībās (223.pants). Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, izmaiņām pārstāvības tiesībās vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar attiecīgo lēmumu.”;

papildināt otrās daļas otro teikumu pēc skaitļa un vārda “171.panta” ar skaitli un vārdiem “un 221.panta ceturtās daļas”;

izslēgt piekto un septīto daļu;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.”

(1) Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros – sabiedrība) pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot sabiedrību, apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

83.

Izteikt 225. pantu kā jaunu pantu šādā redakcijā, mainot turpmāko pantu numerāciju:

“Ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis, tad tas ir sabiedrības direktors - rīkotājs ar 221 līdz 224 pantos deleģētajām tiesībām un pienākumiem”.

Neatbalstīt

(1) Akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas.

(2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas

84.

Izteikt 229. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vārda akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas.”

Neatbalstīt

233.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos, var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalso arī attiecīgās kategorijas priekšrocību akciju turētāji ar balsu skaitu, kas nav mazāks par trim ceturtdaļām no šīs kategorijas balsu kopskaita.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums par priekšrocību akciju turētāju piekrišanu attiecināms arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas priekšrocības

salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) statūti paredz priekšrocību akciju turētāju pirmpirkuma tiesības uz emitējamajām priekšrocību akcijām;

2) emitējot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā, statūtos vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50. Aizstāt 233.panta ceturtās daļas 1.punktā, 246.panta nosaukumā un tekstā, 251., 252. un 253.panta nosaukumā un tekstā, 257.panta pirmās daļas 9.punktā, 258.panta otrajā daļā, 370.panta pirmajā daļā un 374.panta pirmajā daļā vārdus “pirmpirkuma tiesības” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pirmtiesības” (attiecīgā locījumā).

55. Aizstāt 233.panta ceturtās daļas 1.punktā, 246.panta nosaukumā un tekstā, 251., 252. un 253.panta nosaukumā un tekstā, 257.panta pirmās daļas 9.punktā, 258.panta otrajā daļā, 370.panta pirmajā daļā un 374.panta pirmajā daļā vārdus “pirmpirkuma tiesības” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pirmtiesības” (attiecīgā locījumā).

235.pants. Akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akcionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas kategoriju, nominālvērtību, sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts, un no akcijas izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, - akciju apmaksas termiņu.

(2) Sākotnējie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi ziņas par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.

(4) Par izmaiņām sabiedrības akcionāru reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu šā reģistra eksemplāru.

51. 235.pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “kategoriju” ar vārdu “skaitu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā” ar vārdiem “akcionāru reģistra ierakstos”.

85.

Izslēgt 235. panta ceturto daļu.

Atbalstīt

56. 235.pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “kategoriju” ar vārdu “skaitu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā” ar vārdiem “akcionāru reģistra ierakstos”;

izslēgt ceturto daļu.

238.pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad sabiedrības valdei iesniegts paziņojums par atsavināšanu.

(3) Dematerializētas akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Papīra formas vārda akcijas atsavināmas, izdarot uz tām nodošanas uzrakstu (indosamentu).

(5) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un uzrādot papīra formas vārda akciju ar nodošanas uzrakstu (indosamentu), bet dematerializētu vārda akciju atsavināšanas gadījumā - iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts akcionāru reģistrā saskaņā ar šā likuma 235.panta noteikumiem.

52. 238.panta otrajā daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “vārda akcijas atsavināšanai” ar vārdiem “vārda akcijas pārdošanai” un vārdus “pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju” - ar vārdiem “pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju”;

aizstāt otrajā teikumā vārdu “atsavināšanu” ar vārdu “pārdošanu”;

papildināt daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Valde pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties izsludina to šā likuma 252.pantā noteiktajā kārtībā.”

57. 238.panta otrajā daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “vārda akcijas atsavināšanai” ar vārdiem “vārda akcijas pārdošanai” un vārdus “pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju” - ar vārdiem “pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju”;

aizstāt otrajā teikumā vārdu “atsavināšanu” ar vārdu “pārdošanu”;

papildināt daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Valde pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties izsludina to šā likuma 252.pantā noteiktajā kārtībā.”

240.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;

2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem;

4) sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai no tās atkarīgās sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;

5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;

6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;

8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;

10) sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kuras emitētas, aizstājot sabiedrības nodokļu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar sabiedrības akcijām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 6., 8. un 10.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt savas akcijas, pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar nosacījumu, ka iegūto un sabiedrībai jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. Sabiedrība minētās akcijas drīkst iegūt tikai tad, ja sabiedrības pašu kapitāls pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru un šo akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāls nekļūst mazāks par minēto apmēru. Akcionāru sapulces lēmumā norāda maksimālo iegūstamo akciju skaitu, kā arī termiņu, kurā šīs akcijas iegūstamas un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja akcijas tiek iegūtas par atlīdzību, lēmumā norāda arī atlīdzības minimālo un maksimālo apmēru.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras

pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likumā nav noteikts citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi atbild solidāri par prettiesīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

(8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām:

1) iegūšanas iemeslu;

2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un akciju pārstāvēto pamatkapitāla daļu;

3) ja akcijas iegūtas par samaksu - samaksas veidu un apmēru.

(9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.

 

53. Izslēgt 240.panta trešajā un sestajā daļā vārdus “un obligātās rezerves kopējo”.

 

58. Izslēgt 240.panta trešajā un sestajā daļā vārdus “un obligātās rezerves kopējo”.

241.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā personāla akcijas.

54. 241.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai citādi” ar vārdiem “tieši vai netieši”;

izslēgt otro daļu.

59. 241.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai citādi” ar vārdiem “tieši vai netieši”;

izslēgt otro daļu.

244.pants. Konvertējamās obligācijas

(1) Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

(2) Konvertējamas obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

55. Papildināt 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma noteikumi par konvertējamām obligācijām attiecināmi arī uz citiem vērtspapīriem, kurus var apmainīt pret sabiedrības akcijām.”

60. Papildināt 244.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma noteikumi par konvertējamām obligācijām attiecināmi arī uz citiem vērtspapīriem, kurus var apmainīt pret sabiedrības akcijām.”

250.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, emitējot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksātas.

(3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums novērtējams un par to sniedzams ekspertu atzinums šā likuma 154.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos.

56. Izslēgt 250. panta ceturto daļu.

61. Izslēgt 250. panta ceturto daļu.

251.pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citas kategorijas akciju turētāji pirmpirkuma tiesības var izmantot pēc tam, kad pirmpirkuma tiesības pēc proporcionalitātes principa ir izmantojuši akcionāri, kuriem jau pieder attiecīgās kategorijas akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā vismaz nedēļu piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

57. 251.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā līdzšinējam akcionāram ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja kāds no akcionāriem noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmtiesības, attiecīgās jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmtiesības.”

62. 251.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā līdzšinējam akcionāram ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja kāds no akcionāriem noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmtiesības, attiecīgās jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmtiesības.”

253.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt statūtos. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību.

(2) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu trešajām personām (260.panta pirmā daļa) nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs personas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

58. Izteikt 253.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akcionāru pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmtiesību.”

63. Izteikt 253.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akcionāru pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmtiesību.”

254.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;

2) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;

3) atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums;

4) sabiedrības parādu aizstāšanai ar tās akcijām (parādu kapitalizācija);

5) konkrētas mantas iegūšanai, apmaksājot akcijas ar mantisko ieguldījumu;

6) personāla akciju emisijai.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās akcijas, kā arī šā panta otrās daļas 1.-3.punktā paredzētajos gadījumos - šo akciju apmaiņas koeficentu.

(4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.

59. Aizstāt 254. un 257.panta tekstā vārdus “jaunās akcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “jaunās emisijas akcijas” (attiecīgā locījumā).

60. Izslēgt 254. panta otrās daļas 4. un 5. punktu.

64. Aizstāt 254. un 257.panta tekstā vārdus “jaunās akcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “jaunās emisijas akcijas” (attiecīgā locījumā).

65. Izslēgt 254. panta otrās daļas 4. un 5. punktu.

255.pants. Personāla akcijas

(1) Sabiedrība var emitēt akcijas, kuras var iegūt tikai sabiedrības darbinieki (personāla akcijas).

(2) Personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas.

(3) Personāla akcijas pilnībā apmaksā sabiedrība.

(4) Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla.

(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu pamatkapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstītā kapitāla un obligātās rezerves kopsummu.

(6) Personāla akcija nedod balsstiesības un tiesības likvidācijas kvotas saņemšanai.

(7) Akcionārs nedrīkst atsavināt personāla akcijas, un tās nepāriet mantiniekiem.

(8) Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar sabiedrību, darbiniekam piederošās personāla akcijas pāriet sabiedrībai.

61. 255.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība var emitēt personāla akcijas. Personāla akcijas var iegūt tikai sabiedrības darbinieki un valdes locekļi.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personāla akcijas tiek emitētas uz sabiedrības tīrās peļņas rēķina.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstīto pamatkapitālu.”;

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Akcionārs drīkst atsavināt personāla akcijas, ja statūtos nav noteikti ierobežojumi.

(8) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, pirmpirkuma tiesības iegādāties darbiniekam vai valdes loceklim piederošās personāla akcijas ir sabiedrībai.”

66. 255.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība var emitēt personāla akcijas. Personāla akcijas var iegūt tikai sabiedrības darbinieki un valdes locekļi.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personāla akcijas tiek emitētas uz sabiedrības tīrās peļņas rēķina.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstīto pamatkapitālu.”;

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Akcionārs drīkst atsavināt personāla akcijas, ja statūtos nav noteikti ierobežojumi.

(8) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, pirmpirkuma tiesības iegādāties darbiniekam vai valdes loceklim piederošās personāla akcijas ir sabiedrībai.”

256.pants. Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība emitē akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

62. Izslēgt 256. pantu.

67. Izslēgt 256. pantu.

257.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunās emisijas akciju kategoriju vai kategorijas, kā arī tiesības, kas izriet no šo kategoriju akcijām, un akciju skaitu;

5) emitējamo akciju nominālvērtību, emisijas uzcenojumu, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem ir šādas tiesības;

10) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ziņas.

63. 257.panta pirmajā daļā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) jaunās emisijas akciju nominālvērtību, pārdošanas maksu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;”;

papildināt 6., 7. un 8.punktu pirms vārda “akciju” ar vārdiem “jaunās emisijas”.

68. 257.panta pirmajā daļā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) jaunās emisijas akciju nominālvērtību, pārdošanas maksu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;”;

papildināt 6., 7. un 8.punktu pirms vārda “akciju” ar vārdiem “jaunās emisijas”.

259.pants. Jaunās emisijas akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā - arī no papildmaksas un emisijas uzcenojuma. Akciju emisijas uzcenojumu valde

drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās.

(3) Ja sabiedrībai ir uzkrāta obligātā rezerve, par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai obligātās rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru vienas minimālās nominālvērtības akciju.

64. Izslēgt 259.panta trešo daļu.

69. Izslēgt 259.panta trešo daļu.

262.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu samazina:

1) pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas, arī zem to nominālvērtības, un dzēšot šīs akcijas to nominālvērtību kopsummā;

2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri;

3) samazinot akciju nominālvērtību.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 225.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem sabiedrības iegūto akciju vērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

65. 262.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem dzēsto akciju nominālvērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi."

70. 262.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem dzēsto akciju nominālvērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi."

268.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu vai atcelšanu;

4) prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomeslocekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.

(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas

paredzēts likumā.

66. Izteikt 268.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu;”.

86.

87.

88.

Izslēgt 268.panta pirmās daļas 5.punktu.

Izslēgt 268.pantai pirmās daļas 5.punktu.

Papildināt 268. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Akcionāru sapulcei ir tiesības lemt arī par valdes iecelšanu un atlaišanu, ja ir apstākļi, kas prasa šādu steidzamību un par to nobalso vairāk par pusi balstiesīgā kapitāla”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

71. 268.panta:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu;”

izslēgt pirmās daļas 5.punktu.

271.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc akcionāru sapulci. Akcionāru sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

67. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei un sasauc akcionāru sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Akcionāru sapulce lemj par zaudējumu segšanu vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atbilstoša nodrošinājuma piešķiršanu sabiedrības kreditoriem;

2) par pamatkapitāla samazināšanu;

3) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

4) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).”

72. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei un sasauc akcionāru sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Akcionāru sapulce lemj par zaudējumu segšanu vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atbilstoša nodrošinājuma piešķiršanu sabiedrības kreditoriem;

2) par pamatkapitāla samazināšanu;

3) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

4) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).”

273.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, – publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces norises vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;

6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta akcionāriem, norāda šā panta trešās daļas 1. – 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

68. Aizstāt 273.panta ceturtajā daļā vārdus “sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos” ar vārdiem “par padomes locekļu iecelšanu vai atsaukšanu, kā arī par grozījumiem sabiedrības statūtos (šā panta sestā daļa)”.

89.

90.

91.

Aizstāt 273.panta ceturtajā daļā vārdus “sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos” ar vārdiem “par grozījumiem sabiedrības statūtos (šā panta sestā daļa)”.

Aizstāt 273.panta ceturtajā daļā vārdus “sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos” ar vārdiem “par grozījumiem sabiedrības statūtos (šā panta sestā daļa)”.

Izteikt 273. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

73. 273.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos” ar vārdiem “par grozījumiem sabiedrības statūtos (šā panta sestā daļa);

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces”.

275.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

69. Papildināt 275.pantu ar vārdiem “ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma”.

74. Papildināt 275.pantu ar vārdiem “ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma”.

276.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas sapulces sasaukšana.

(4) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 283.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce

70. 276.pantā:

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) padomes locekļu, revidenta, sabiedrības kontroliera vai likvidatora atsaukšana, ja tajā pašā sapulcē tiek ievēlēti jauni padomes locekļi, revidents, sabiedrības kontrolieris vai likvidators;

2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, likvidatoru, sabiedrības kontrolieri vai revidentu ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valde ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces sniedz viņam visas pieprasītās ziņas par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.”

75. 276.pantā:

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) padomes locekļu, revidenta, sabiedrības kontroliera vai likvidatora atsaukšana, ja šajā pašā sapulcē tiek ievēlēti jauni padomes locekļi, jauns revidents, sabiedrības kontrolieris vai likvidators;

2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, likvidatoru, sabiedrības kontrolieri vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valde ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces sniedz viņam visas pieprasītās ziņas par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.”

277.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pārstāvju starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pilnvarojumu.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī revidentam ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

71. Izteikt 277.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valdes locekļiem un revidentiem, kā arī vismaz vienam padomes loceklim ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Šā noteikuma neievērošana nav pamats akcionāru sapulces atzīšanai par nenotikušu vai tajā pieņemto lēmumu apstrīdēšanai.”

76. Izteikt 277.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valdes locekļiem un revidentiem, kā arī vismaz vienam padomes loceklim ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Šā noteikuma neievērošana nav pamats akcionāru sapulces atzīšanai par nenotikušu vai tajā pieņemto lēmumu apstrīdēšanai.”

278.pants. Akcionāru saraksts

(1) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces valde sastāda akcionāru sarakstu, kas ir pieejams akcionāriem.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet juridiskajām personām - nosaukumu un reģistrācijas numuru;

2) akcionāram piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Valdes pilnvarota persona paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

72. Papildināt 278.panta ceturto daļu pēc vārda “paraksta” ar vārdiem “šā panta trešajā daļā minēto”.

77. Papildināt 278.panta ceturto daļu pēc vārda “paraksta” ar vārdiem “šā panta trešajā daļā minēto”.

279.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības apmaksātā balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozīšanu, tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem, ja šie jautājumi var skart viņu tiesības.

73. Papildināt 279.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Akcionāru sapulcē balsstiesības ir tiem akcionāriem, kuri ierakstīti šā likuma 278.panta trešajā daļā minētajā sarakstā.”

78. Papildināt 279.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Akcionāru sapulcē balsstiesības ir tiem akcionāriem, kuri ierakstīti šā likuma 278.panta trešajā daļā minētajā sarakstā.”

280.pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas.

(2) Akcionāram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes vai valdes loceklis vai likvidators, - pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu;

2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(3) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumā noteiktajos gadījumos.

74. Papildināt 280.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja sabiedrībā ir tikai viens akcionārs.”

92.

93.

94.

95.

Izslēgt 280.panta otrās daļas 4.punktu.

Izslēgt 280.panta otrās daļas 4.punktu.

Izslēgt likumprojekta 74.pantu (trešo.daļu).

Izslēgt likumprojekta 74.pantu (trešo daļu).

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

79. Izslēgt 280.panta otrās daļas 4.punktu.

283.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde drīkst atteikties sniegt ziņas tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem;

2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izšķir akcionāru sapulce.

75. 283.pantā:

aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus “turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām” ar vārdiem “sabiedrības attīstības perspektīvām”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “akcionāru sapulce” ar vārdu “tiesa”.

96.

97.

Papildināt 283.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, padomes locekli vai valdes locekli;

Papildināt 283.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, padomes locekli vai valdes locekli;

Atbalstīt

Atbalstīt

80. 283.pantā:

aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus “turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām” ar vārdiem “sabiedrības attīstības perspektīvām”;

papildināt trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, padomes locekli vai valdes locekli;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “akcionāru sapulce” ar vārdu “tiesa”.

284.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likumā nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm.

(3) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.

(4) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un

valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

76. Papildināt 284.panta ceturto daļu pēc vārda “locekļiem” ar vārdiem “revidentu, sabiedrības kontrolieri”.

81. Papildināt 284.panta ceturto daļu pēc vārda “locekļiem” ar vārdiem “revidentu, sabiedrības kontrolieri”.

285.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu un laiku;

3) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu un klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu;

5) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju - vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par" un "pret" balsu skaitu;

9) padomes un valdes locekļu, revidenta, likvidatora vai akcionāru iebildumus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri - protokola pareizības apliecinātāji.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju vai izrakstu.

77. 285.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “kā arī” ar vārdu “vismaz”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulci.”

82. 285.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “kā arī” ar vārdu “vismaz”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulci.”

286.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;

2) tas aizskar trešo personu tiesības;

3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

4) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;

7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

8) sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi un tas ir būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu vai nav ievēroti likuma noteikumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;

9) nav ievērotas šā likuma 284.panta trešajā daļā minētās prasības.

65. 286.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “sabiedriskajām interesēm” ar vārdiem “publiskām interesēm”;

aizstāt 1., 4. un 6.punktā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

83. 286.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “sabiedriskajām interesēm” ar vārdiem “publiskajām interesēm”;

aizstāt 1., 4. un 6.punktā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

287.pants. Personas, kurām ir tiesības celt prasību tiesā

(1) Celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā

neesošu var:

1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;

2) jebkurš akcionārs - šā likuma 286.panta 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, - izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, - šā likuma 286.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, - šā likuma 286.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, - šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, - šā likuma 286.panta 8.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs - šā likuma 286.panta 9.punktā minētajā gadījumā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos akcionāram ir prasības tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas

rezultātu.

79. Izteikt 287.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, - šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā;”.

84. Izteikt 287.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, - šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā;”.

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

80. Izteikt likuma 290.pantu šādā redakcijā:

“290.pants. Atbildība par akcionāru sapulces lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības.”

85. Izteikt 290.pantu šādā redakcijā:

“290.pants. Atbildība par akcionāru sapulces lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības.”

292.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

81. 292.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “balsstiesīgā”.

86. 292.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “balsstiesīgā”.

296.pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā ne ilgāk kā uz padomes pilnvaru laiku. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto maksimālo padomes locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kuri no viņiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viņa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

82. 296.pantā:

izslēgt trešās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā. Akcionārs ir tiesīgs nododot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes pilnvaru termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu.”

98.

Izteikt 296. panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, nākošajā kārtējā vai ārkārtas pilnsapulcē, viņa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.”

Neatbalstīt

87. 296.pantā:

izslēgt trešās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā. Akcionārs ir tiesīgs nododot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes pilnvaru termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu.”

299.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes norises vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi.

83. 299.pantā:

papildināt trešās daļas otro teikumu ar vārdiem “un ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksēta”;

“(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes locekļi, kuri piedalījušies padomes sēdē.”