Iesniedz Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

(1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.

(2) Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

1. Valsts kontrole pārbauda:

1. valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;
2. rīcību ar valsts un pašvaldību mantu;
3. Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto

līdzekļu izlietošanu.

1. Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā

panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir likumīga, pareiza, ekonomiska un efektīva.

3.pants

(1) Valsts kontrole katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finansu ministra Valsts kontrolei iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Valsts kontrole šo atzinumu iesniedz arī Finansu ministrijai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15.septembrim.

(2) Valsts kontrole sniedz atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu gada pārskatu un pašvaldību gada pārskatu sastādīšanas pareizību.

2. Valsts kontrole iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam

ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem.

(4) Valsts kontrole iesniedz pieteikumu Satversmes tiesai saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmo daļu;

1. Valsts kontrole ziņo citām valsts pārvaldes institūcijām par

konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbības sfēru.

(6) Valsts kontrole savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām institūcijām.

(1) Valsts kontrolei ir tiesības pieprasīt Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektus un sniegt atzinumus par šo tiesību aktu projektiem, ja tie ietekmē valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju valstij un pašvaldībām piešķirtajiem līdzekļiem.

(2) Valsts kontrolei ir tiesības sūtīt savus pilnvarotus pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām uz valsts un pašvaldību institūciju sēdēm.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroliera pilnvarotie darbinieki, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.

Valsts kontroles revīzijas un darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts Valsts kontroles nolikums.

Valsts kontroles Revīzija

1. Valsts kontroles revīzijai pakļautas:

1) valsts iestādes;

2) valsts uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi ar valsts

kapitāla daļu;

3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un uzņēmumi;

4) citi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī sabiedriskās

organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības un fiziskās

personas, ja:

a) to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi;

b) tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem;

c) tās pilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes;

5) Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto līdzekļu lietotāji.

2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas turpmākā likuma tekstā

tiek sauktas par revidējamām vienībām.

(3) Valsts kontrole neveic revīzijas Saeimā.

8. pants

(1) Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas.

(2) Likumības revīzija pārbauda un novērtē revidējamās vienības darījumu un finansu pārskatu atbilstību normatīvajiem aktiem. Likumības revīzija ietver sevī finansu revīzijas, atestācijas revīzijas un finansiālās atbilstības pārbaudes.

3. Lietderības revīzija pārbauda un novērtē revidējamās vienības

darbības ekonomiskumu, efektivitāti, lietderību un atbilstību plānotajam rezultātam.

Valsts kontrole nosaka revidējamās vienības, revīzijas laiku, revīzijas veidu un revīzijas metodes.

Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un viņu veiktajiem darījumiem.

Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Valsts kontroles pilnvarotām amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības revidējamā vienībā piekļūt visai informācijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepieciešamu revīzijas veikšanai.

Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda Valsts kontroles katram atsevišķam gadījumam pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.

Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.

Pamatojoties uz revīzijā iegūtajiem pierādījumiem un pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sastādīts Valsts kontroles revidentu ziņojums, kuru nosūta revidējamai vienībai.

Pamatojoties uz Valsts kontroles revidentu ziņojumu un tam pievienotajiem revidējamās vienības rakstveida skaidrojumiem, tiek sastādīts revīzijas atzinuma projekts.

1. Revīziju slēdz ar revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par

revīzijas atzinuma un ziņojuma vadībai apstiprināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais revīzijas departamenta kolēģijas lēmums stājas spēkā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Valsts kontroles padomei.

(3) Valsts kontroles padomes lēmums par revidējamās vienības motivēto prasību stājas spēkā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Augstākās tiesas Senātā.

Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus revidējamām vienībām grāmatvedības uzskaites uzlabošanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sniegt priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

1. Valsts kontrole nosūta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu

revidējamai vienībai un nepieciešamības gadījumā atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai.

2. Valsts kontrole nosūta Finansu ministrijai revīzijas

departamenta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu par Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Revidējamās vienības tiesības un pienākumi

1. Revidējamās vienības tiesības

Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.

Revidējamai vienībai ir tiesības revidentu ziņojumam pievienot rakstveida paskaidrojumu par Valsts kontroles revidentu ziņojumu.

Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas sēdē, kurā tiek izskatīts revīzijas atzinuma projekts par šajā revidējamajā vienībā veikto revīziju, un pamatot savus revidentu ziņojumam pievienotos paskaidrojumus.

(1) Revidējamā vienība 30 dienu laikā no revīzijas slēgšanas dienas ir tiesīga iesniegt Valsts kontroles padomei motivētu prasību pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.

1. Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības

piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā prasība, un sniegt paskaidrojumus, pamatojoties uz tiem pierādījumiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

Revidējamā vienība Valsts kontroles padomes pieņemto lēmumu par šīs revidējamās vienības iesniegto prasību 30 dienu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Revidējamās vienības pienākums ir Valsts kontroles pilnvarotos darbiniekus revīzijas veikšanā nodrošinot ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.

Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.

Revidējamās vienības pienākums ir parakstīt Valsts kontroles revidentu ziņojumu un nosūtīt to atpakaļ Valsts kontrolei tās noteiktajā termiņā.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un revīzijas departamentu kolēģijas locekļi ir valsts amatpersonas.

(1) Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem Saeimas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

1. Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod šādu zvērestu:

"Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus."

(3) Valsts kontrolieri amatā var iecelt atkārtoti.

(1) Valsts kontroles padomes locekļus un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti.

30. pants

(1) Valsts kontrolieri no amata pirms šā likuma 28.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli un revīzijas departamenta kolēģijas locekli no amata pirms šā likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis var iesniegt Saeimai personīgu iesniegumu par atkāpšanos no amata.

(1) Par Valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātu var būt persona, kura:

1. ir Latvijas Republikas pilsonis;
2. brīvi pārvalda valsts valodu;
3. ir ieguvusi augstāko izglītību un kuras profesionālā kvalifikācija

un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai;

(2) Par Valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

2. pēdējo trīs gadu laikā bijusi Ministru kabineta locekle;
3. pēdējo trīs gadu laikā bijusi vēlētos amatos politiskajās

organizācijās (partijās);

4. sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5. agrāk izdarījusi tīšu noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota

sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6. ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR vai ārvalsts valsts

drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7. ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās

Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis uz amata pildīšanas laiku pārtrauc savu darbību politiskajās organizācijās (partijās).

Valsts kontroles darbinieki ir Valsts kontroles revidenti un Valsts kontroles kancelejas darbinieki.

Uz Valsts kontroles darbinieku amatu kandidātiem attiecas ierobežojumi, kas šā likuma 31.panta otrajā daļā noteikti Valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātiem.

Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

Valsts kontrole var pārtraukt darba attiecības ar darbinieku Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1. ja apstiprinās, ka darbinieks, stājoties darbā, slēpis kādu no

31.panta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem;

2. ja darbinieks nav pildījis šā likuma 70.panta nosacījumus;
3. par apkaunojošu rīcību vai nodarījumu, kas nav savienojams ar

Valsts kontroles darbinieka amatu.

Valsts kontrole uz vakantiem darbinieku amatiem izsludina atklātu konkursu un vērtē kandidātu atbilstību Valsts kontroles apstiprinātajām attiecīgā amata kvalifikācijas prasībām.

Valsts kontroles sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un Valsts kontroles kanceleja.

1. Valsts kontrolieris

1. Valsts kontrolieris:

1. ir Valsts kontroles budžeta izpildītājs;
2. apstiprina Valsts kontroles padomes lēmumus;
3. deleģē tiesības rīkoties Valsts kontroles vārdā;
4. pieņem darbā Valsts kontroles darbiniekus;
5. iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes un

revīziju departamentu kolēģiju locekļu amata kandidātus.

1. Valsts kontrolieris iesniedz ziņojumus Saeimai un Ministru

kabinetam.

2. Valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros izskata

administratīvo pārkāpumu lietas.

Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku nozīmējis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis – revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.

2. Valsts kontroles padome

Valsts kontroles padomes sastāvā ir valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi.

Valsts kontroles padome:

1. apstiprina iekšējos Valsts kontroles darbību reglamentējošos

normatīvos aktus;

2. apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;
3. izlemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;
4. izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu

kolēģiju ierosinātos jautājumus;

5. apstiprina šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto atzinumu un

pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimā;

6. apstiprina šā likuma 3.panta trešajā daļā paredzētos ziņojumus;
7. pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta ceturtajā daļā paredzēto

pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā;

8. pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta piektajā daļā paredzētajiem

ziņojumiem;

9. apspriež kandidatūras Valsts kontroles padomes un revīzijas

departamenta kolēģijas locekļu amatiem;

10. pieņem lēmumu par revidējamo vienību iesniegtajām prasībām

pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu;

11. apstiprina Valsts kontroles budžeta projektu;

kvalifikācijas prasības un darba samaksas sistēmu.

(1) Valsts kontroles padomes sēdes ir slēgtas.

(2) Valsts kontroles padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās padomes priekšsēdētājs un ne mazāk kā trīs tās locekļi. Jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

2. Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģija

(1) Revīzijas departamenta kolēģijas sastāvā ietilpst attiecīgā revīzijas departamenta direktors un attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas locekļi, ne vairāk par sešiem katrā revīzijas departamentā.

(2) Revīzijas departamenta direktors ir attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas priekšsēdētājs.

Revīzijas departamenta kolēģija:

1. izlemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;
2. izstrādā revīziju gada plāna projektu;
3. apstiprina revīzijas atzinumu un nosūta to revidējamai vienībai un nepieciešamības gadījumā atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai;
4. gatavo ziņojumu projektus Saeimai un Ministru kabinetam.

(1) Revīzijas departamenta kolēģijas sēdes ir slēgtas.

(2) Revīzijas departamenta kolēģijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās revīzijas departamenta direktors un ne mazāk kā divi revīzijas departamenta kolēģijas locekļi. Jautājumus izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp revīzijas departamentiem.

Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

Revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors, revīzijas departamenta kolēģija un revīzijas sektori.

(1) Revīzijas departamenta direktoru ieceļ amatā valsts kontrolieris no Valsts kontroles padomes locekļu vidus.

(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kuru uz visu viņa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis kolēģijas loceklis ir prombūtnē, revīzijas departamenta direktora pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis ar ilgāko pilnvaru stāžu.

Revīzijas departamenta direktors:

1. vada revīzijas departamenta darbu;
2. uzrauga pārējo kolēģijas locekļu un sektoru darbu;
3. apstiprina revīzijas uzdevumu un revīzijas darba plānu.

52. pants

1. Revīzijas departaments ir sadalīts darbam sektoros.
2. Sektors sastāv no sektora vadītāja un valsts revidentiem.
3. Sektoru vadītājus valsts kontrolieris ieceļ amatā no attiecīgā

revīzijas departamenta kolēģijas locekļu vidus.

Revīzijas departamenta sektora vadītājs:

1) vada un atbild par sektora darbu;

1. 2) uzrauga revidentu darbu;
2. 3) izskata un saskaņo revīzijas darba plānu un Valsts kontroles revidentu ziņojumu;
3. 4) pieņem lēmumu par Valsts kontroles revidentu ziņojuma nosūtīšanu revidējamai vienībai.

Valsts kontroles revidenti, atbilstoši kvalifikācijai un darba stāžam

Valsts kontrolē, ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatus.

2. Valsts kontroles kanceleja

(1) Valsts kontroles kancelejas uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Valsts kontroles saskaņotai un optimālai darbībai, sekmēt šajā likumā un citos normatīvajos aktos Valsts kontrolei noteikto uzdevumu veikšanu.

(2) Valsts kontroles kanceleju veido struktūrvienības, kas risina iestādes finansu, personāla, lietvedības, starptautisko sakaru, juridiskos, informācijas un saimnieciskos jautājumus.

1. Valsts kontroles kancelejas darbu vada Valsts kontroles

kancelejas pārvaldnieks, kas ir tieši pakļauts valsts kontrolierim.

2. Uz Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amatu izsludina

konkursu un uz amata kandidātu attiecas šā likuma 31.pantā noteiktās prasības un ierobežojumi.

(3) Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks ir valsts amatpersona.

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas un tiesiskā aizsardzība

Valsts kontrole veic Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku

veselības un dzīvības apdrošināšanu pret negadījumiem pildot amata pienākumus.

(1) Valsts kontrole savu amatpersonu un darbinieku ikgadējo atvaļinājuma laiku saskaņo ar valsts pārvaldes institūciju atvaļinājuma laiku.

(2) Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu ne mazāk kā vienas mēnešalgas apmērā.

(1) Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi Valsts kontrole:

1. ja amatpersona un darbinieks tiek atbrīvots no darba (amata)

pēc paša vēlēšanās un pēc mācību maksas segšanas strādājis Valsts kontrolē mazāk nekā piecus gadus;

2. ja Valsts kontrole izbeigusi darba attiecības ar darbinieku,

pamatojoties uz apstākļiem, kas paredzēti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.-5.apakšpunktos;

3. ja Valsts kontroles amatpersona tiek atbrīvota no amata uz

tiesas sprieduma pamata un tā pēc mācību maksas segšanas Valsts kontrolē strādājusi mazāk nekā piecus gadus.

Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam kvalifikācijas celšanas laikā tiek saglabāta mēnešalga un segti mācību izdevumi līdz 45 dienām triju gadu laikā, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

62.pants

(1) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Valsts kontroles amatpersonas un darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(1) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks aizejot pensijā, saņem vienreizēju atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja amatpersonai un darbiniekam Valsts kontrolē ir vismaz piecu gadu nepārtraukts darba stāžs, šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu viņš saņem trīs mēnešalgu apmērā. Ja Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam Valsts kontrolē ir divdesmit gadu nepārtraukts darba stāžs, viņš minēto pabalstu saņem sešu mēnešalgu apmērā.

(1) Valsts kontrolieris, atstājot amatu pēc pilnvaru termiņu izbeigšanās, turpmāko trīs gadu laikā saņem no valsts ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no valsts kontroliera mēnešalgas neatkarīgi no tā, vai šai personai ir citi ienākumi.

(2) Valsts kontroles padomes loceklim un revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, izmaksājams pabalsts sešu mēnešalgu apmērā.

Par Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam nepieciešamo apsardzi, katrā atsevišķā gadījumā lemj Saeimas Prezidijs.

1. Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
2. Valsts kontroles budžeta pieprasījums budžeta pieprasījuma

izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

(1) Valsts kontrolē gada finansu pārskata revīziju veic ārējais revidents, kuru konkursa kārtībā izvēlas Saeima.

(2) Valsts kontrole savu gada finansu pārskatu kopā ar ārējā revidenta atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.

Valsts kontrole informē sabiedrību par savu darbību.

(1) Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto atzinumu pēc tā iesniegšanas Saeimai.

(2) Slēgtas revīzijas atzinums un dati nav nododami atklātībai, ja tas satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts kontroli” un likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”.
2. Valsts kontroles padomei līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprināt šā

likuma 6.pantā paredzēto Valsts kontroles nolikumu.

3. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”
4. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Kredītiestāžu

likums”.

5. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Korupcijas

novēršanas likums”.

6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Par

pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzību”.

Likumprojekta

anotācija

*) Vidēji piecus gadus pēc kārtas

Komisijas priekšsēdētājs

V.Balodis