Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Alternatīvais likumprojekts

 

 

Grozījums likumā

“Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

 

 

Izdarīt likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Tikai tiesa var prasīt uzrādīt informācijas avotu, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības vai personas būtiskas intereses.”

 

 

 

 

Anotācija

Likumprojektam

“Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Grozījums nepieciešams, lai tiktu nodrošinātas Satversmes 100. pantā noteiktās cilvēka tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvība ietver arī žurnālista tiesības neizpaust informācijas avotu.

Alternatīvajā likumprojektā ir iestrādāts samērīguma princips - katrā gadījumā tiesai ir nepieciešams izvērtēt, vai žurnālista tiesības neizpaust informāciju atsver sabiedrības tiesības to uzzināt.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.
  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojekts šo jomu neskar.
  • Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
    		•

    Diskutējams ir jautājums par tādiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, kas reglamentētu prokurora un zvērināta advokāta tiesības lūgt tiesai pieprasīt informācijas avota uzrādīšanu.
    1. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

    Atbilst un noteikti būtu jāmin atsauce uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (04.11.1950.) 10. pantu, kas dod tiesības ikvienam cilvēkam brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no publisko institūciju puses.

    1. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

    Ir notikušas konsultācijas ar Tieslietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras, LR Augstākās Tiesas Senāta ekspertiem, kā arī ar Latvijas Žurnālistu savienības, Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjiem.

    7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

    Likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

     

    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko

    lietu komisijas priekšsēdētāja biedre

    Viola Lāzo