Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) garantētais minimālais ienākuma līmenis – valstī noteikts vienots minimālais ienākuma līmenis, ko nodrošina pašvaldības pabalsts ikvienam valsts iedzīvotājam, kurš saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi un kurš pilda likumos noteiktos līdzdarbības pienākumus."

2. Izteikt 32., 33., 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Sociālie pabalsti, ko piešķir pašvaldības

  1. Pašvaldība piešķir pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

  2. Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja pašvaldības trūcīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināts garantētais minimālais ienākuma līmenis.

33.pants. Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

(1) Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ir pabalsts, kuru piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus, ja tās atzītas par trūcīgām. Kārtību, kādā ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, nosaka Ministru kabinets. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākuma līmeni.

(2) Garantēto minimālo ienākuma līmeni nosaka un katru gadu pārskata Ministru kabinets.

(3) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopīgi izdevumi uzturam un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā pilda likumā "Par sociālo drošību" noteiktos līdzdarbības pienākumus.

  1. Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai samazinātā apmērā izmaksā arī pēc ienākumu paaugstināšanās no algota darba:

1) pirmajā mēnesī - 75 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra;

2) otrajā mēnesī - 50 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra;

3) trešajā mēnesī – 25 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra.

(5) Materiālo stāvokli novērtē un pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir pašvaldības sociālās palīdzības dienests.

(6) Ministru kabinets nosaka pabalsta apmēra noteikšanas kārtību garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, kā arī pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

34.pants. Ierobežojumi attiecībā uz pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

  1. Pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja attiecīgā persona atteikusies no līdzdarbības pienākumu pildīšanas, izņemot gadījumus, ja līdzdarbības pienākumu pildīšana neļauj aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu.

    2. (2) Pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par bērnam paredzēto daļu, ja:

    1) pārtraukta vai izbeigta vecāku vara;

    2) pieņemts aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmums par to, ka ģimenē bērnu faktiski nekopj un neaudzina;

    3) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privāti uzturētā aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas tās apgādībā.

    35.pants. Kārtība, kādā piešķirams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

    (1) Pabalsta pieprasītājs garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai iesniedz pašvaldības sociālās palīdzības dienestā pēc savas dzīvesvietas rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju.

  2. Pašvaldības sociālās palīdzības dienests aprēķina pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un pēc pabalsta pieprasītāja viedokļa noskaidrošanas pieņem lēmumu par optimālo veidu, kādā pabalsts sniedzams, - izmaksā naudas pabalstu vai naudas pabalstu pilnīgi vai daļēji aizstāj ar mantisku pabalstu vai samaksu par pakalpojumu."

3. Izslēgt 36., 37., 38., 39., 40. un 41.pantu.

4. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Šā likuma 32.pantā noteiktos sociālos pabalstus visas pašvaldības izmaksā ar 2004.gada 1.janvāri. Līdz 2003.gada 31.decembrim pašvaldības izmaksā trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu, dzīvokļa pabalstu, pabalstu aprūpei, apbedīšanas pabalstu, kā arī citus pabalstus atbilstoši sava budžeta iespējām vai ir tiesīgas izmaksāt šā likuma 32.pantā noteiktos sociālos pabalstus."

 

 

 

Tiesību akta projekta

Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību’’

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

- daļai iedzīvotāju ienākumi ilgstoši ir salīdzinoši būtiski zemāki nekā vidējie un šai sociālai grupai ir nepieciešams sabiedrības atbalsts ienākumu līmeņa paaugstināšanai;

  • pašvaldības, realizējot likuma “Par sociālo palīdzību” normu izpildi, nepiemēro vienotu pieeju pabalstu izmaksā trūcīgajiem iedzīvotājiem; ne visas pašvaldības nodrošina sociālās palīdzības sniegšanu pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

 

 

Likumprojekts noteiks: pabalstu minimālo ienākumu garantēšanai kā vienotu pašvaldības sociālo pabalstu, izmaksājamu pirms citiem pašvaldību sociālajiem pabalstiem.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

 

 

Ja likumprojektā minētie pasākumi netiks realizēti, pastāv risks, ka trūcīgām ģimenēm (pēc statistikas datiem ģimenes ar bērniem ir vistrūcīgākā iedzīvotāju grupa) vai atsevišķi dzīvojošām personām līdzekļu trūkuma dēļ aizvien problemātiskāk būs nodrošināt sevi ar uzturu, apģērbu un mājokli, kas savukārt veicinās tādas sociāli negatīvas parādības kā sociālā izolētība, kā arī nabadzības padziļināšanās un iedzīvotāju noslāņošanās.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Pieaugs pašvaldību budžeta daļa, kas novirzāma pašvaldību sociālajiem pabalstiem (pielikums).

3. Finansiālā ietekme

Pieaugs pašvaldību budžeta daļa, kas novirzāma pašvaldību sociālajiem pabalstiem (pielikums).

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējoši pasākumi netiek prognozēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Skatīt GMI pabalstam nepieciešamo pašvaldību budžeta līdzekļu prognozi

(pielikums)

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 

  • nepieciešami Ministru kabineta noteikumi “Par pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu”, kas regulētu GMI pabalsta apmēra noteikšanas, piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību;

  • nepieciešami Ministru kabineta noteikumi “Par kārtību kādā persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu”;

  • nepieciešami Ministru kabineta noteikumi par “Par garantētā minimālā ienākuma līmeni un tā pārskatīšanas kārtību”;

  • jāatzīst par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumi Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  • ES Padomes 1992.gada 24.jūnija ieteikumiem 92/441/EEK par kopējiem kritērijiem attiecībā uz resursu pietiekamību un sociālās palīdzības vietu sociālās aizsardzības sistēmās.

Mūsdienu sabiedrībā sociālās izolētības un nabadzības draudi kļūst aizvien izteiktāki un daudzveidīgāki. Cilvēki ar viszemākajiem ienākumiem nespēj sekmīgi integrēties sabiedrībā ne ekonomiski, ne sociāli. Lai novērstu un/ vai mazinātu iepriekš minēto, ieteikumi paredz noteikt garantētā minimālā ienākuma līmeni, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem integrēties sabiedrībā, saglabāt pašcieņu un apmierināt galvenās vajadzības.

  • ES Padomes 1992.gada 27.jūlija ieteikumiem 92/442/EEK par sociālās aizsardzības mērķu un politikas saplūšanu.

Ieteikumi paredz, ka viena no prioritārajām iedzīvotāju grupām, kurai jāsniedz palīdzība pabalstu veidā ir ģimenes ar vislielākajiem izdevumiem bērnu audzināšanā, piemēram, bērnu skaita dēļ un/ vai ģimenes, kas nonākušas visneizdevīgākajā stāvoklī. Pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) realizācijas pilotprojekta rezultāti atspoguļo faktu, ka galvenie GMI pabalsta saņēmēji ir ģimenes ar bērniem, kas pēc statistikas datiem ir vistrūcīgākā Latvijas iedzīvotāju grupa.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Garantētā minimālā ienākuma līmeņa ieviešana ir saistīta ar Programmatisko strukturālā aizdevuma līgumu (PSAL), kas paredz šīs sistēmas ieviešanu.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas notika ar Latvijas Pašvaldību savienību.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas pašvaldību savienība iebilst pret garantētā minimālā ienākuma pabalsta ieviešanu, galvenokārt argumentējot, ka:

  • palielināsies pašvaldību sociālo pabalstu saņēmēju skaits salīdzinot ar līdzšinējo pabalstu saņēmēju skaitu;

  • pašvaldību finansu līdzekļi GMI nodrošināšanai nav pietiekoši;

pašvaldības nevarēs nodrošināt pabalstu piešķiršanu līdz šim ierastajām mērķa grupām – pensionāriem un invalīdiem.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekta izstrādes laikā notika konsultācijas ar Pasaules Bankas ekspertiem.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Strīdi par projektā paredzēto tiesību realizāciju izskatāmi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

 

 

Latvijas Republikas

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

 

Latvijas Republikas

Labklājības ministrijas

Sociālā palīdzības departamenta

Materiālā atbalsta nodaļas

vecākā referente

Ruta Klimkāne, 7021663