Izdrukāts 17

Elektronisko dokumentu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi – programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kurus izmanto, lai radītu elektronisko parakstu, un kas nodrošina, kaatbilst šādām prasībām:

a) elektroniskā paraksta radīšanas dati, var rasties tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība;

b) elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas,, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu;

c) elektroniskā paraksta radīšanas datusi, kurus parakstītājs izmanto elektroniskā paraksta radīšanai, var ir droši aizsargāti pret nelikumīgu izmantošanu no trešo personu puses;

d) droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi neizmaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar elektronisko dokumentu pirms tā parakstīšanas;;

2) drošs elektroniskais paraksts – elektroniskais paraksts, kas atbilst visām šādām šīm prasībām:

a) tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam;

b) tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju;

c) tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs var turēt vienīgi savā kontrolē;

d) tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tādā tveidā, kalai vēlākas izmaiņas elektroniskajā dokumentā irbūtu manāmas;

e) tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu;.

3) elektroniskais dokuments – jebkuri elektroniskā veidā radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, ko veido saturs, struktūra un konteksts;

4) elektroniskais paraksts – elektroniskajam dokumentam pievienoti vai loģiski saistīti elektroniski dati, kuri nodrošina parakstītāja personas identifikāciju un izmaiņu atklāšanu parakstītā elektroniskā dokumentaā izmaiņu atklāšanu;

5) elektroniskā paraksta pārbaudes dati – dati, kurus izmanto, lai pārbaudītu elektronisko parakstu;

6) elektroniskā paraksta radīšanas dati – vienreizīgi dati, kurus parakstītājs izmanto, lai radītu elektronisko parakstu;

7) kvalificēts sertifikāts – sertifikāts, kurš satur šajā likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

8) laika zīmogs – elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā datumā un laikā;

9) parakstītājs – fiziska persona, kura ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu likumīga turētāja un rīkojas savā vārdā vai tās fiziskās vai juridiskās personas vārdā, kuru tā ir pilnvarota pārstāvēt;

10) ) sertifikācijas pakalpojumi – sertifikātu izsniegšana, anulēšana, sertifikātu darbības apturēšana un atjaunošana, reģistrēšana, elektroniskā paraksta pārbaudes datu reģistra uzturēšana, elektroniskā dokumenta iezīmēšana ar laika zīmogu, kā arī ar elektroniskajiem parakstiem saistītu konsultāciju sniegšana;

11) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – fiziska fiziskā vai juridiska juridiskā persona, kas sniedz sertifikācijas pakalpojumus;

12) ) sertifikāts – elektronisks apliecinājums, kurš kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar noteiktu fizisku personu un kalpo, lai identificētu šo personu;

13) ) uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – šā likuma prasībām atbilstošs un šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu.

(2) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja elektroniskā dokumenta iezīmēšanu ar laika zīmogu veic fiziska fiziskā vai juridiska juridiskā persona, kura nesniedz sertifikācijas pakalpojumus.

II nodaļa. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks un

dokumenta oriģināla atvasinājumi

3.pants. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks

(1) Prasība Rpēc rakstiskas formas dokumenta ir izpildīta ar elektronisko dokumentuprasība ir izpildīta ar elektronisko dokumentu.

(2) Elektroniskais dokuments iegūst juridisko juridisku spēku, ja tas parakstīts atbilstīgi atbilstoši šā likuma prasībām un satur normatīvajos aktos noteiktos rekvizītus.

(3) Elektroniskais dokuments ir uzskatāms par parakstītsu, ja tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja vien vien puses iepriekš nav vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi.

 

(4) Ja normatīvie akti paredz, ka dokumentam juridiska spēka iegūšanai papildus citiem rekvizītiem nepieciešams arī zīmoga nospiedums, lai tam būtu juridiskais spēks papildus citiem rekvizītiem jābūt arī zīmoga nospiedumam, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

 

(5) Ja puses ir vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi, tad elektroniskajam dokumentam nevardrīkst liegt juridisko spēku, nedrīkst liegt tā iesniegšanu par pierādījumu tiesā, kā arī nedrīkst uzskatīt to par juridiski nenozīmīgu vai neuzticamu, pamatojoties uz to, ka dokuments:

a) ir elektroniskā formā;

b) nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

(6) Elektronisko dokumentu apritē Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestāžu starpā, starp Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēm, un vai starp šīm iestādēm un fiziskām un juridiskām personām elektroniskais dokumentas paraksta prasība uzskatāmas par izpildītuparakstītu, ja elektroniskais dokuments tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un iezīmēts ar laika zīmogu.

(7) Šā likuma noteikumi nav piemērojami un drošs elektroniskais paraksts nerada tiesiskas sekas tiesiskos darījumos ģimenes un mantojuma tiesībāstiesību jomā., kuriem ir prasīta rakstiska forma vai ir izvirzītas citas stingras formas prasības.

4.pants. Dokumenta oriģināla nepieciešamība

(1) Gadījumos, kadJa normatīvie akti pieprasa glabāt vai uzrādīt dokumenta oriģinālu, šī prasība attiecībā uz elektronisko elektroniskais dokumentsu ir izpildīta tādu prasību apmierina, ja:

1) tas atbilst šā likuma 3.panta trešās daļas prasībām; un,

2) ja ir prasība dokumentu uzrādīt, šo elektronisko dokumentuto ir iespējams uzrādīt lasāmā vai citādi saprotamā formā.

(2) Šā panta pirmā daļa attiecas gan uz pienākuma formā izteiktu prasību, kas ir pienākuma formā vai gadījumu,, gan uz gadījumiem, kad ja normatīvie akti paredz noteiktas juridiskas sekas par dokumenta neuzglabāšanu vai dokumenta oriģināla neuzrādīšanu oriģinālā formā.

(3) Šā panta noteikumi nav piemērojami šā likuma 3.panta septītajā daļā minētajos gadījumos.

5.pants. Dokumenta oriģināla atvasinājumi

(1) Elektroniskā dokumenta oriģināla kopijai, norakstams vai izraksts izrakstam papīra formā tiek ir atzīts ar tādus pašu pats juridiskoais spēku spēks kā oriģinālsam, ja tā pareizība ir apliecināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un ja kopijas, noraksta vai izraksta papīra formasā izsniedzējs pēc pieprasījuma var uzrādīt dokumenta oriģinālu elektroniskā formā, un tas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

 

(2) Papīra dokumenta oriģināla kopijai, noraksts norakstam vai izrakstsam elektroniskā formā ir ar tādus pašuts juridiskoais spēkus kā oriģinālams, ja persona, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir tiesības apliecināt dokumentu oriģinālu kopijas, norakstus vai izrakstus, ir apliecinājusi tā pareizību ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu,, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(3) Papīra dokumenta oriģināla dublikātsam elektroniskā formā ir ar tādsu patsšu juridisko juridiskais spēku spēks kā dokumenta oriģinālsam, ja dublikāts ir izdots un noformēts atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

 

III nodaļa. Elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas noteikumi

6.pants. Elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Uz elektroniskajiem dokumentiem ir attiecināmas normatīvo aktu prasības, kas reglamentē dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un glabāšanas kārtību un apriti.

(2) Elektroniskā Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, un aprites kārtību starp valsts un pašvaldību iestādēm, un fiziskajām un juridiskajām personām nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Par elektronisko dokumentu uzkrāšanas, saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas uzraudzību valsts un pašvaldību iestāžu arhīvos ir atbildīga Latvijas vValsts arhīvu ģenerāldirekcija.

(4) Valsts un pašvaldību iestādes izstrādā elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst šim likumam un šā panta otrajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt un saņemt valsts un pašvaldību iestādēs dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā veidā pēc personas brīvas izvēles.

(5) Elektronisko dokumentu izvērtēšanas, nodošanas valsts glabāšanā veidu un termiņus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

7.pants. Elektronisko dokumentu glabāšanas speciālie noteikumi

(1) Gadījumos, kad Ja normatīvie normatīvajos aktos ir noteiktsi nosaka, ka jāglabā noteikti dokumenti, ieraksti vai dati ir jāglabā, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, saglabājot tos elektronisko dokumentu veidā, ja:

1) dati, ko tieas satur, ir pieejami izmantošanai;

2) elektroniskais dokuments ir saglabāts tādā formā, kādā tas sākotnēji tika radīts, nosūtīts vai saņemts, vai tādā formā, kura var parādīt sākotnēji radītos, nosūtītos vai saņemtos datus;

3) saglabātie dati ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi neattiecas uz datiem, kas automātiski tiek radīti elektroniskā dokumenta saņemšanas vai nosūtīšanas procesā.

(3) Persona var izpildīt šā panta pirmās daļas noteikumus, izmantojot citas personas pakalpojumus, ja tiek ievērotas šā likuma prasības.

 

IV nodaļa. Kvalificēts sertifikāts un uzticams sertifikācijas

pakalpojumu sniedzējs

8.pants. Kvalificēts sertifikāts

(1) Kvalificēts sertifikāts satur šādu informāciju:

1) norādi, uz to, ka tas ir kvalificēts sertifikāts;

2) ) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un dibināšanas valsti;

3) parakstītāja vārdu un uzvārdu vai pseidonīmu, kurš tā arī tiek apzīmēts(norādot, ka tas ir pseidonīms);

4) parakstītāja personas kodu vai personas identifikācijas numuru;

5) sertifikāta derīguma termiņa termiņusākumu un beigas;

6) ) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja piešķirtu sertifikāta kārtas numuru;

7) parakstītāja elektroniskā paraksta pārbaudes datus, kuri atbilst parakstītāja kontrolē esošiem elektroniskā paraksta radīšanas datiem.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai kvalificēts sertifikāts var saturēt arī šādu informāciju:

1)  sertifikāta darbības jomu vai citus sertifikāta darbības ierobežojumus;

2)  specifisku uz parakstītāju attiecināmu juridisku faktu, (ja tāds vajadzīgs) atkarībā no mērķa, kādam sertifikāts paredzēts;

3) ) summas ierobežojumus darījumuiem, kuriem sertifikātu var izmantot, summas ierobežojumus.

(3) Kvalificētu sertifikātu paraksta ar sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja drošu elektronisko parakstu.

9.pants. Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs

(1) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs savu darbību uzsāk bez speciālas atļaujas saņemšanas.

 

(2) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs atbilst visām šādām prasībām:

1) tā pamatkapitāls ir neav mazāks par 100 000 latiem;

2) tas izmanto uzticamu personālu, kam ir sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās speciālās zināšanas, pieredze un kvalifikācija, un kas iepazīstināts ar sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas attiecīgajiem drošības noteikumiem un nav sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

3) tas izmanto uzticamas un drošas informācijas sistēmas un produktus, kas atbilstoši un pietiekami aizsargāti pret neatļautu piekļūšanu un izmaiņām;

4) tas uztur pietiekamus finansiālos resursus, lai izpildītu šo šā likumu likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasības, un apdrošina savu civiltiesisko atbildību, lai varētu atlīdzināt savas vainas vai neuzmanības dēļ personām nodarītos zaudējumus;

5) tas ir akreditējas akreditēts uzraudzības iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā;

6) tas nodrošina paraksta pārbaudes datu reģistra nepārtrauktu pieejamību tiešsaistes režīmā;

7) tas nodrošina tūlītēju kvalificēta sertifikāta anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas iespēju šajā likumā noteiktajos gadījumos;

8) tas nodrošina, lai nepārtraukti jebkurā laikā brīdī varētu konstatēt kvalificēta sertifikāta izsniegšanas, anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas datumu un laiku;

9) tas izmanto drošas sistēmas kvalificētu sertifikātu glabāšanai pārbaudāmā formā un nodrošina, nodrošinot, ka, lai:

a) tikai sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pilnvarotas personas varētu izdarīt ierakstus vai to izmaiņas;

b) ir varētu iespējams pārbaudīt un konstatēt izmaiņas informācijāas izmaiņas;

c) izsniegtie kvalificētie sertifikāti būtu ir publiski pieejami tikai gadījumostad, kad ja ir saņemta parakstītāja rakstiska piekrišana;

d) jebkādas tehniskas izmaiņas, kas skar drošības prasības, būtu ir redzamas sistēmas administratoram;

e) tiktu tiek izmantota tāda tehnoloģija, lailai, lietojot elektroniskā paraksta radīšanas datus, tie nekad netiktu kopēti;;

10) tas nodrošina, lai ka laika zīmogs būtu ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tādā veidā, lai neapšaubāmi varētu noteikt elektroniskā dokumenta parakstīšanas datumuu, un laiku, un elektroniskā dokumenta parakstīšanas secību, ja tas nepieciešams;

11) tas nodrošina, lai laika zīmogs neizmaina parakstīto elektronisko dokumentu.

10.pants. Kvalificēta sertifikāta izsniegšana

(1) Kvalificēta sertifikāta saņemšanai iesniedzams parakstītāja rakstisks pieteikums un pases gaismas kopija.

(2) Pirms kvalificēta sertifikāta izsniegšanas sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs parakstītāja klātbūtnē pārliecinās par parakstītāja identitāti, pamatojoties uz parakstītāja uzrādītu pasi.

(3) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs pēc parakstītāja rakstiska pieprasījuma kvalificētā sertifikātā iekļauj informāciju par parakstītāja pilnvarām vai citu nozīmīgu informāciju, kura ir minēta šā likuma 8.panta otrajā daļā.

(4) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs pēc parakstītāja rakstiska pieprasījuma parakstītāja vārda un uzvārda vietā kvalificētā sertifikātā var ierakstaīt pseidonīmu, par to izdarot attiecīgu norādi sertifikātā.

(5) Parakstītājam var tikt izsniegti vairāki kvalificēti sertifikāti.

 

11.pants. Kvalificēta sertifikāta anulēšana, darbības apturēšana un atjaunošana

(1) Kvalificēta sertifikāta anulēšana ir šī šā sertifikāta atzīšana par nederīgu. Anulēta kvalificēta sertifikāta darbība nav atjaunojama.

(2) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs kvalificētu sertifikātu nekavējoties anulē šādos gadījumos:

1) parakstītājs pieprasa anulēt sertifikātu;

2) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs saņem oficiālu informāciju par parakstītāja nāvi vai mainās cita sertifikātā iekļautā informācija;

3) parakstītājs ir sniedzis sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nepatiesas vai maldinošas ziņas, lai saņemtu kvalificētu sertifikātu;

4) sertifikāta anulēšanu pieprasa ar tiesas lēmumu.

(3) Kvalificēta sertifikāta darbības apturēšana ir šī šā sertifikāta atzīšana par nederīgu uz laiku. Apturēta kvalificēta sertifikāta darbību var atjaunot.

(4) Kvalificēta sertifikāta darbības atjaunošana ir tāda kvalificēta sertifikāta atzīšana par derīgu, kura darbība bijusi apturēta, atzīšana par derīgu.

(5) Kvalificēta sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs veic pēc tiesas lēmuma vai rakstiska parakstītāja pieprasījuma vai tiesas lēmuma.

(6) Kvalificētu sertifikātu nevar anulēt, apturēt vai atjaunot tā darbību ar atpakaļejošu datumu.

(7) Drošs elektroniskais paraksts, nav derīgs no kvalificēta sertifikāta anulēšanas vai darbības apturēšanas brīžabrīža.

(8) Parakstītāja nāves gadījumā drošs elektroniskais paraksts nav derīgs no parakstītāja nāves brīžabrīža.

(9) Ja sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs bez tiesiska pamata, ar nolūku vai neuzmanības dēļ anulē kvalificētu sertifikātu, aptur vai atjauno kvalificēta sertifikāta darbību, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs atlīdzina personām nodarītos zaudējumus, kas radušies, nepamatoti anulējot kvalificētu sertifikātu, apturot vai atjaunojot kvalificēta sertifikāta darbību.

12.pants. Fizisko personu datu aizsardzība

(1) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs drīkst iegūt fiziskās personas datus tikai tieši no parakstītāja vai no trešās personas, ja ar parakstītāja parakstītājs tam piekrišanupiekritis.

(2) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs drīkst apstrādāt fiziskās personas datus, tikai vienīgi mērķim, kas saistīts ar lai sertifikāta izsniegtšanu un uzturētšanu sertifikātu.

(3) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs bez parakstītāja piekrišanas nedrīkst apstrādāt fiziskās personas datus citiem mērķiem.

 

V nodaļa. Uzticamu Uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju sniedzēju uzraudzība

13. pants. Uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde

(1) Datu valsts inspekcija ir uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde.

(2) Uzraudzības iestāde regulāri uzraugair atbildīga par regulāru uzraudzību pār uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām..

(3) Uzraudzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) akreditēt sertifikācijas pakalpojumu sniedzējus atbilstoši brīvprātīgas akreditācijas principam;

2) pārbaudīt, vai uzticami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji ievēro sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumus;

3) uzraudzīt, lai uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu un procedūru drošība atbilst šim likumam, citiem normatīvajiem aktiem un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstam;

4) uzraudzīt, lai uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju izsniegto, anulēto, darbību apturēto un atjaunoto kvalificētu sertifikātu, elektroniskā paraksta pārbaudes datu un laika zīmoga reģistri būtu pieejami nepārtrauktā tiešsaistes režīmā;

5) nodrošināt, lai Latvijas Republikā akreditētu uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs, kurā ietverama arī informācija parkā arī citu valstu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējuiem, kuru izsniegtos kvalificētus kvalificētos sertifikātus garantē Latvijas Republikā akreditēts uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, reģistrs būtu brīvi pieejams pieejamsi nepārtrauktā tiešsaistes režīmā.;

6) pārņemot darbību izbeigušā, pasludinātā par maksātnespējīgu, pakalpojumu sniegšanu apturējušā vai akreditāciju anulētā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja ar sertifikācijas pakalpojumiem saistītos datus, informāciju, datu bāzes, reģistrus un citu piederīgu informāciju un informācijas sistēmas, nodrošināt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu, izņemot jaunu sertifikātu izsniegšanu;

7) pārņemot darbību izbeigušā, pasludinātā par maksātnespējīgu, pakalpojumu sniegšanu apturējušā vai akreditāciju anulētā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja ar sertifikācijas pakalpojumiem saistītos datus, informāciju, datu bāzes, reģistrus, citu piederīgu informāciju un informācijas sistēmas, pildīt visus šajā likumā uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam noteiktos pienākumus un uzņemties atbildību atbilstoši šā likuma noteikumiem;

8) sniegt sertifikācijas pakalpojumus, izņemot jaunu sertifikātu izsniegšanu, pildīt visus šajā likumā uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam noteiktos pienākumus un uzņemties atbildību atbilstoši šā likuma noteikumiem, ja šā likuma 17.panta ceturtajā daļā minētā izsole noslēdzas bez pretendenta noteikšanas.

 

14.pants. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācija

(1) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja brīvprātīgu akreditāciju veic uzraudzības iestāde.

(2) Akreditācijas saņemšanai uzraudzības iestādei iesniedzami šādi dokumenti:

1) sertifikācijas pakalpojuma pakalpojumu sniedzēja rakstisks pieteikums;

2) sertifikācijas pakalpojumua sniedzēja komersanta reģistrācijas apliecības kopija vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kopija;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi;

4) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības apraksts;

5) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības audita rezultāti;

6) izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka sertifikācijas pakalpojuma pakalpojumu sniedzējam nav nodokļu parādu, kura uzraudzības iestādei iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas;

7) izziņa no komercreģistra iestādes par to, ka nav uzsākta sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja likvidācija un tas nav pasludināts par maksātnespējīgu;

8) dokuments, kas apliecina šā likuma 9.panta otrās daļas 4.punkta prasību izpildi;

9) dokuments par valsts nodevas samaksu.

(3) Uzraudzības iestāde uztur nepārtrauktā tiešsaistes režīmā brīvi pieejamu uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistru, kurā nepārtrauktā tiešsaistes režīmā ir pieejama šāda informācija:

1) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukums;

2) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja adrese, tālrunis, elektroniskā pasta adrese;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi;

4) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības apraksts;

5) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības audita slēdziensatzinums;

6) akreditācijas datums;

7) informācija par uzraudzības iestādes aizrādījumiem, brīdinājumiem vai akreditācijas anulēšanu.

(4) Ja iesniegtie dokumenti un sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs atbilst šim šā likumam un cituiem normatīvajiemo aktu prasībāmiem, Uzraudzības uzraudzības iestāde 10 10 dienu laikā no visu šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas dienas izsniedz sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam akreditācijas apliecību un publicē šā panta trešajā daļā minēto informāciju uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(5) Ja iesniegtie dokumenti vai sertifikācijas pakalpojuma pakalpojumu sniedzējs neatbilst šimā likumam vai citiemu normatīvajiemo aktiemu prasībām, uzraudzības iestāde 10 10 dienu laikā no visu šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas dienas sniedz rakstisku atteikumu akreditācijai.

(6) Akreditāciju atjauno ik pēc diviem gadiem. Akreditācijas atjaunošanai iesniedzami šā panta otrajā daļā minētie dokumenti.

(7) Ja mainās sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumos vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstā norādītā informācija, uzraudzības iestādei nekavējoties iesniedzams grozījumu teksts tā publicēšanai uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(8) Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju nosaka Datu valsts inspekcijas instrukcijatieslietu ministrs.

 

(9) Par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu maksājama valsts nodeva, kura kuru ieskaitāma valsts pamatbudžetā. Valsts nodevasas apmēru par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi

Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumos norāda:

1) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruni un elektroniskā pasta adresi;

2) informāciju par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai izmantotajām informācijas sistēmām, iekārtām, tehnoloģijām, datoru programmām un to lietošanas tiesību tiesības apliecinošajiem dokumentiem;

3) līguma paraugu starp sertifikācijas pakalpojuma pakalpojumu sniedzējua un parakstītājuparakstītāja līguma paraugu;

4) informāciju par kvalificēta sertifikāta izsniegšanas procedūrām procedūru un toās drošību;

5) informāciju par dažādām parakstītāja iespējām ierobežot droša elektroniskā paraksta lietošanu;

6) informāciju par kvalificēta sertifikāta anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas procedūrām;

7) informāciju par tehniskām un tehnoloģiskām iespējām, kuras sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs piedāvā, lai nodrošinātu drošu elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu, elektroniskā paraksta pārbaudes datu un kvalificēta sertifikāta aizsardzību pret nelikumīgu lietošanu;

8) informāciju par to, kādā veidā tiks nodrošināta brīva pieeja nepārtrauktā tiešsaistes režīmā elektroniskā paraksta pārbaudes datu, izsniegto, anulēto, darbību apturēto un atjaunoto sertifikātu reģistriem;

9) informāciju par elektroniskā dokumenta iezīmēšanas ar laika zīmogu procedūrām procedūru un toās drošību;

10) informācija informāciju par to, kādā veidā tiks nodrošināta brīva pieeja nepārtrauktā tiešsaistes režīmā laika zīmogu reģistram.

16.pants. Uzraudzības pasākumi

(1) Uzraudzības iestādei ir tiesības dot norādījumus uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam novērst neatbilstību šim likumam, citiem normatīvajiem aktiem, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētajiem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības aprakstam un anulēt akreditāciju, ja uzraudzības iestādes norādījumi netiek izpildīti.

 

(2) Neatbilstību Neatbilstības novēršanas termiņus nosaka uzraudzības iestāde.

(3) Ja uzraudzības iestādes norādījumi tās noteiktajā termiņā nav izpildīti, uzraudzības iestāde brīdina uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju par iespējamo akreditācijas anulēšanu.

(4) Ja 10 dienu dienas laikā pēc uzraudzības iestādes brīdinājuma par akreditācijas anulēšanu uzraudzības iestādes norādījumi nav izpildīti, uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditācija nekavējoties anulējama un informācija par akreditācijas anulēšanu ievietojama uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(5) Veicot uzraudzībuas pasākumus, uzraudzības iestādes vadītājams unvai citai viņa pilnvarotajiem pārstāvjiem Datu valsts inspekcijas amatpersonai, uzrādaot dienesta apliecību., Minētajai personai ir šādas tiesības:

1) brīvi apmeklēt jebkuras nedzīvojamās telpas, kurās atrodas uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja informācijas sistēmas un iekārtas, un sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja klātbūtnē veikt nepieciešamo pārbaudi vai citus pasākumus, lai noteiktu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas procesa atbilstību likumam, citiem normatīvajiem aktiem, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētajiem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības aprakstam;

2) pieprasīt rakstiskuveida vai mutiskuvārdu paskaidrojumus no uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja pārstāvjiem un darbiniekiem;

3) pieprasīt, lai tiek uzrādītiiepazīties ar dokumentiemi un sniegta citau informācijainformāciju, kas attiecas uz sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu;

4) ja nepieciešams, pieprasīt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmas un iekārtu pārbaudi un noteikt ekspertīzi pārbaudāmo jautājumu izpētei;

5) ja nepieciešams, izmantot savus vai likumā noteiktajā kārtībā pieaicinātus ekspertus.

(6) Pēc uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācijas anulēšanas piemērojami šā likuma 17.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(7) Akreditācijas atjaunošanai izpildāmas visas šā likuma 14.pantā noteiktās prasības.

(8) Uzraudzības iestādei, veicot uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, ir tiesības vērsties ar prasību tiesā izbeigt uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbību, ja šis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs pārkāpj šo likumu vai citus normatīvos aktus.

(9) Uzraudzības iestādes lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

 

17.pants. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšana, pasludināšana par maksātnespējīgu un pakalpojumu sniegšanas apturēšana

(1) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties rakstiski informē uzraudzības iestādi un parakstītājus, ar kuruiem tam noslēgts sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas līgums par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu, par savas darbības izbeigšanu, pasludināšanu par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanas apturēšanu.

(2) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nodrošina ar sertifikācijas pakalpojumu saistīto datu, informācijas, datu bāzu, reģistru, citas piederīgās informācijas, informācijas sistēmu un sertifikācijas pakalpojumu saglabāšanu, uz pēc savstarpējās vienošanās pamata nododot tos citam uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam.

(3) Par visām nodošanas procedūrām un termiņiem nekavējoties rakstiski informējama uzraudzības iestāde.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētoā nodošanu nodošana veikt nav iespējamsiespējama, uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ar sertifikācijas pakalpojumiem saistītos datus, informāciju, datu bāzes, reģistrus, citu piederīgo informāciju, informācijas sistēmas un sertifikācijas pakalpojumus pārņem uzraudzības iestāde, kas 30 dienu laikā no pārņemšanas brīža izsludina izsoli par tiesībām pārņemt ar sertifikācijas pakalpojumiem saistītos datus, informāciju, datu bāzes, reģistrus, citu piederīgo informāciju, informācijas sistēmas, kā arī sniegt sertifikācijas pakalpojumus. Uzraudzības iestāde izsolē iegūtos līdzekļus, atskaitot ar pārņemšanas procedūru saistītos un izsoles izdevumus, nodod darbību izbeigušajam, pasludinātājam par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanu apturējušajam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam.

uzraudzības iestādes uzraudzībā nodod Latvijas Valsts arhīvam.

(5) Parakstītājs pēc informācijas saņemšanas par no uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja par šī sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšanu, pasludināšanu par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanas apturēšanu ir tiesīgs nodot savus ar izsniegto kvalificēto sertifikātu saistītos datus citam uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam pēc savas izvēles.

(6) Uzraudzības iestāde nekavējoties anulē darbību izbeigušā, pasludinātā par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanu apturējušā uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju, informāciju par akreditācijas anulēšanu ievietojot uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

VI nodaļa. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja un parakstītāja pienākumi un atbildība

18.pants. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pienākumi

Uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam ir šādi pienākumi:

1) lietot drošas sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmas un procedūras, kas atbilstoši un pietiekami nodrošina sertifikācijas pakalpojumu drošību;

2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu elektroniskā paraksta radīšanas datu slepenību un aizsardzību pret nelikumīgu elektroniskā paraksta radīšanas datu apstrādi un izmantošanu, kvalificētu sertifikātu aizsardzību pret viltošanu un šo sertifikātu pieejamību vienīgi ar parakstītāja piekrišanu;

3) nodrošināt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem;

4) nodrošināt, lai parakstītāja personu identificējošā identificējošo informācija informāciju kvalificētajā sertifikātā tiktu iekļauj,ta tikai, pamatojoties uz parakstītāja klātienē uzrādītu pasi;

5) nodrošināt, lai kvalificēts kvalificētu sertifikāts sertifikātu tiktu izsniegtsdz, noslēdzot ar parakstītāju līgumu par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu;

6) pirms līguma noslēgšanas rakstiski informēt parakstītāju par noteikumiem un nosacījumiem, kādi kas attiecas uz kvalificēta sertifikāta lietošanu, tai skaitā ieskaitot par jebkādus jebkādiem sertifikāta lietošanas ierobežojumusiem, par sūdzību un strīdu kārtošanas izskatīšanas procedūrām, par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesisko atbildību. Informācija Informāciju sniedzama lasāmā veidā, viegli saprotamā valodā un to var nosūtīt elektroniski, apstiprinot ar sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja drošu elektronisko parakstu. Šīs informācijas attiecīgās daļas dara pieejamas personām, kas paļaujas uz kvalificētu sertifikātu paļaujas, pēc šo personu pieprasījuma;

7) pirms līguma noslēgšanas rakstiski informēt parakstītāju par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un drošības pasākumiem, kurus veic sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs veic, lai novērstu izsniegto kvalificētu sertifikātu nelikumīgu lietošanu;

8) pēc kvalificēta sertifikāta izsniegšanas rakstiski informēt parakstītāju par sertifikātā ietvertajiem nosacījumiem un sertifikāta lietošanas ierobežojumiem;

9) ievērot šo likumu, citus normatīvos aktus, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētos sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumus un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstu;

10) nekavējoties informēt uzraudzības iestādi par visiem apstākļiem, kas kavē ievērot šo likumu, citus normatīvos aktus, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētos sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumus vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstu;

11) nekavējoties anulēt kvalificētu sertifikātu šā likuma 11.panta otrajā daļā minētajos gadījumos;

12) ja šā likuma 11.panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētos faktus nevar nekavējoties un nešauboties apstiprināt, apturēt kvalificēta sertifikāta darbību līdz attiecīgo faktu noskaidrošanai;

13) nekavējoties informēt parakstītāju, tā pilnvarotās personas vai mantiniekus par kvalificēta sertifikāta anulēšanu vai tā darbības apturēšanu;

14) pastāvīgi uzturēt bezmaksas brīvi pieejamus pilnu pilnas elektroniskā paraksta pārbaudes datu, izsniegto, anulēto, darbību apturēto un atjaunoto kvalificētu sertifikātu reģistrus un laika zīmoga reģistrus nepārtrauktā tiešsaistes režīmābrīvi pieejamus bezmaksas nepārtrauktā tiešsaistes režīmā pastāvīgi;

15) veikt pilnu kvalificētu sertifikātu izsniegšanas, anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas, kā arī laika zīmoga procedūru uzskaiti;

16) uzglabāt normatīvajos aktos noteikto ar kvalificētiem sertifikātiem un laika zīmogiem saistīto informāciju noteiktu laiku šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un laika periodānoteiktu laiku;

17) regulāri veikt ar sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu saistīto informācijas sistēmu, iekārtu un pakalpojumu sniegšanas procedūru drošības auditu, veikt un glabāt audita pierakstus. Audita pierakstos fiksējami visi notikumipasākumi, kas saistīti ar kvalificēta sertifikātu sertifikāta izsniegšanu, anulēšanu, darbības apturēšanu un atjaunošanu, notikumipasākumi, kas saistīti ar elektroniskā dokumenta iezīmēšanu ar laika zīmogu, kā arī jebkuras citas datu izmaiņas. Audita pieraksti glabājami pastāvīgi. Audita pierakstiem nodrošināma normatīvajos aktos noteiktā fiziskā un loģiskā aizsardzība;

18) veikt pasākumus pret iespējamu kvalificētu sertifikātu un laika zīmogu viltošanu, garantēt konfidencialitāti elektroniskā paraksta radīšanas datiemu to radīšanas laikā radīšanas procesa laikā, ja to veic sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

19) neglabāt un nekopēt elektroniskā paraksta radīšanas datus;

20) nodrošināt, lai laika zīmogs norādītu starptautiski koordinēto precīzo laiku;

21) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju tiesai, prokuratūrai un izziņas sniedzējam par izsniegtajiem, anulētajiem, darbību apturētajiem un atjaunotajiem sertifikātiem, un laika zīmogiem tiesai, prokuratūrai un izziņas izdarītājam;

22) ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu un normatīvos aktus, kas regulē informācijas sistēmu drošību;

23) nodot anulēto un darbību beigušo kvalificētu sertifikātu reģistru Valsts arhīvā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību un termiņus, kādā elektroniskie dokumenti izvērtējami, uzkrājami un nododami valsts Valsts arhīvā;

24) apdrošināt savu civiltiesisko atbildību.

19.pants. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja atbildība

(1) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, izņemot gadījumus, kad sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka viņš nav rīkojies nolaidīgi, ja šādos gadījumos:

1) izsniedzot kvalificētu sertifikātu, nav ievērotias šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētie ietvertie sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi nosacījumi vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības apraksti;

2) kvalificētā sertifikātā nav iekļauta visa šajā likumā noteiktā informācija vai tā ir iekļauta nepareizi vai neprecīzi;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir nepatiesi ziņojis, ka kvalificētā sertifikāta izsniegšanas brīdī parakstītājs parakstītāja tur elektroniskā paraksta radīšanas datusdati, kuri ir atbilstīgi sertifikātā dotajiem elektroniskā paraksta pārbaudes datiem;

4) gadījumā, kad sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, rada radot elektroniskā paraksta radīšanas datus un elektroniskā paraksta pārbaudes datus, , sertifikācijas pakalpojuma sniedzējsir nepatiesi paziņojis, ka tos var izmantot atbilstīgā veidā.

 

(2) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, gadījumā, kad ja sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja vainas vai neuzmanības dēļ nav reģistrēta šī sertifikāta anulēšana vai darbības apturēšana.

(3) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, gadījumā, kad ja kvalificētu sertifikātu izmanto ārpus tajā iekļautajiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, vai pārsniedzot sertifikātā norādīto norādīto darījumu summas ierobežojumu.

20.pants. Parakstītāja pienākumi un atbildība

(1) Parakstītājam ir šādi pienākumi:

1) sniegt sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam patiesu informāciju;

2) pirms līguma noslēgšanas par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu noslēgšanas sniegt rakstiskui apliecinājumut, ka tas ir sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam par iepazīšainosies ar uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētajiem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem, sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstu un citiem drošības pasākumiem, kurus sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs veic, lai novērstu kvalificēta sertifikāta nelikumīgu lietošanu;

3) pēc kvalificēta sertifikāta saņemšanas sniegt rakstiskiu apliecinājumut uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam, par ka tas ir iepazīšanosinies ar kvalificētā sertifikātā ietvertajiem nosacījumiem un ierobežojumiem;

4) nodrošināt visus apstākļus, lai elektroniskā paraksta radīšanas dati netiktu izmantoti bez parakstītāja ziņas;

5) nekavējoties pieprasīt sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam anulēt kvalificētu sertifikātu vai apturēt kvalificēta sertifikāta darbību, ja ir pamats uzskatīt, ka elektroniskā paraksta radīšanas dati ir izmantoti bez parakstītāja ziņas;

6) nekavējoties pieprasīt sertifikācijas pakalpojuma sniedzējam anulēt kvalificētu sertifikātu, ja mainās tajā norādītā informācija.

(2) Parakstītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, ja:

1) parakstītājs sniedz sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nepatiesu informāciju;

2) parakstītājs nepienācīgi nerūpējas par elektroniskā paraksta radīšanas datu aizsardzību pret neatļautu izmantošanu;

3) ir bijis pamats uzskatīt, ka elektroniskā paraksta radīšanas dati izmantoti bez parakstītāja ziņas, bet parakstītājs nav pieprasījis sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam anulēt kvalificētu sertifikātu vai apturēt tā darbību, ja ir bijis pamats uzskatīt, ka elektroniskā paraksta radīšanas dati izmantoti bez parakstītāja ziņas.

VII nodaļa. Ārvalstī izsniegta kvalificēta sertifikāta atzīšana

21.pants. Ārvalstī izsniegta kvalificēta sertifikāta atzīšana

Ārvalstī izsniegtam kvalificētam sertifikātam ir šajā likumā noteiktais juridiskais statuss un tiesiskas tiesiskās sekas, ja sertifikāta statuss un ar sertifikātu saistītie elektroniskā paraksta pārbaudes dati ir pārbaudāmi, atrodoties Latvijas Republikā,, un kvalificētais sertifikāts atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tas atbilst visām šā likuma un citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

2) ) to izsniedzis Latvijas Republikas uzraudzības iestādē brīvprātīgi akreditējies sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

3) ) to garantē Latvijas Republikas uzraudzības iestādē brīvprātīgi akreditējies sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

4) ) to Latvijas Republikā atzīst saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem;

5) ) to izsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs vai to garantē Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.

Pārejas noteikumi

1. Likums, izņemot likuma 3.panta sestā daļa, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā., izņemot tā 3.panta sesto daļu.

2. Likuma 3.panta sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. . Likuma 3.panta sestā daļa attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā, lai kā realizētu pilotprojektua realizāciju elektronisko dokumentu ieviešanai Latvijā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

4 Ministru kabinets sagatavo un līdz 2001.gada 31.janvārim iesniedz Saeimai grozījumu projektu likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot valsts nodevas objektu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu.

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.maijam izstrādā un pieņem noteikumus par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, starp valsts un pašvaldību iestādēm, un fiziskajām un juridiskajām personām.

6. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam izstrādā un pieņem noteikumus par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditācijas un akreditācijas atjaunošanas valsts nodevu.

7. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam izstrādā un pieņem noteikumus par kārtību un termiņiem, kādā elektroniskie dokumenti izvērtējami, uzkrājami un nododami valsts arhīvā.

8. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.jūnijam izstrādā un pieņem noteikumus par grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.408 “Datu valsts inspekcijas nolikumus”, paredzot, ka Datu valsts inspekcijas pienākumus un tiesības nosaka arī Elektronisko dokumentu likums.

9. Datu valsts inspekcija līdz 2001.gada 1.jūnijam izstrādā un apstiprina instrukciju, kurā nosaka sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju.

10. Valsts un pašvaldību iestādes līdz 2002.gada 1.jūnijam iesniedz Ministru kabinetā izmaksu aprēķinus šā likuma izpildes nodrošināšanai.

11. Valsts un pašvaldību iestādes līdz 2003.gada 31.decembrim izstrādā un pieņem elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst šā likuma un šo pārejas noteikumu 5.punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt un saņemt valsts un pašvaldību iestādēs dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā veidā pēc personas brīvas izvēles.

12. Uzņēmumu reģistrs līdz 2002.gada 1.jūlijam izstrādā un pieņem elektronisko dokumentu aprites komercķīlu reģistrā instrukciju, kura atbilst šā likuma un šo pārejas noteikumu 5.punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, Uzņēmumu reģistra specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt un saņemt Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā veidā pēc personas brīvas izvēles.

 

 

 

Sagatavoja A.Kļava,

Uzņēmumu reģistra

Juridiskās nodaļas vadītāja,

Tālr. 7242509, e-pasta adrese: aleksa@ur.gov.lv

 

 

Tiesību akta projekta “Elektronisko dokumentu likums”

anotācija

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

Ministru kabinets 2000.gada 13.jūnijā akceptēja Koncepciju par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā, tāpēc šī likuma pieņemšana ir nepieciešama, lai varētu realizēt minēto koncepciju.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekts nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu, piešķirot Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam juridisko spēku. Projekts paredz, ka elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu ieviešanai nepieciešami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji – fiziskas un juridiskas personas, kuras izsniegs personām elektroniskos sertifikātus un apliecinās elektroniskā paraksta piederību konkrētai personai. Projekts sniedz uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju, kuri sniegs paaugstinātas kvalitātes pakalpojumus, darbības un uzraudzības tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību izveidojama uzraudzības iestāde. Projekts nosaka ka Datu valsts inspekcija veiks šo funkciju.

Projekta pārējas noteikumi paredz pakāpenisku likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka:

  1. likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā;
  2. elektronisko dokumentu apritē Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestāžu starpā, starp Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēm, un fiziskām un juridiskām personām likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī;
  3. attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā kā pilotprojekta realizāciju elektronisko dokumentu ieviešanai Latvijā likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

 

 

 

 

 

 

Likuma pieņemšana dos pozitīvu ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā, t.sk.

  1. veicinās civiltiesiskās apgrozības apjomu un tempu privātajā sektorā, it īpaši elektroniskās komercijas attīstību, kas vistiešākajā veidā veicinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. atvieglos Latvijas uzņēmējiem (komersantiem) darījumu kārtošanu ar ārvalstu partneriem;
  3. ņemot vērā ārvalstīs notiekošo straujo elektroniskās komercijas attīstību, šī likuma pieņemšana veicinās gan pašmāju, gan ārvalstu investīciju pieplūdi šajā ātri augošajā un dinamiskajā nozarē, kā arī informācijas tehnoloģiju nozarē;
  4. atvieglos tiesām risināt konfliktu un atbildības jautājumus attiecībā uz pašreiz lietotajiem elektroniskajiem dokumentiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

 

 

 

 

Likuma pieņemšana veicinās jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā tiesisko darbību veikšanai, kas ievērojami uzlabos valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinās efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī starp valsts un pašvaldību iestādēm, no vienas puses, un privātpersonām, no otras puses.

Elektronisko dokumentu izmantošana tiesisko jautājumu risināšanā dos iespēju uzņēmējiem iesniegt un saņemt dokumentus valsts un pašvaldību iestādēs elektroniskā veidā, tādējādi ietaupot uzņēmēju un attiecīgo iestāžu laiku un līdzekļus. Tas ievērojami uzlabos uzņēmējdarbības vidi Latvijā un vienkāršos administratīvo procedūru kārtošanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

 

 

Elektronisko dokumentu likuma pieņemšana veicinās gan vietējo, gan ārvalstu investīciju pieplūdi elektroniskās komercijas nozarē un informācijas tehnoloģiju nozarē, kas radīs papildus darba vietas Latvijā.

No otras puses, samazinoties papīra dokumentu plūsmai valsts un pašvaldību iestādēs, ar laiku varētu tikt samazināts ierēdņu skaits.

4. Ietekme uz vidi

 

 

Elektronisko dokumentu likuma pieņemšana tiešā veidā apkārtējo vidi neietekmēs.

 

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2001.

gads

2002.

gads

2003.

gads

2004.

gads

Budžeta ieņēmumi palielināsies pēc likuma spēkā stāšanās attiecībā uz privāto sektoru 2002.gada 1.jūlijā, ņemot vērā, ka projekts paredz, ka par sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu maksājama valsts nodeva.

Datu valsts inspekcija plāno, ka valsts nodeva par viena sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu varētu būt Ls 1000. Paredzams, ka akreditēto sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju skaits nevarētu būt liels.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

2001.gads

2002.gads

2003.gads

2004.gads

Ievērojot, ka projekta pārejas noteikumi paredz, ka likums attiecībā uz privāto sektoru stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā, bet attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm – tikai 2004.gada 1.janvārī, kārtējā 2001.gadā papildus budžeta izdevumi netiek plānoti.

Papildus budžeta izdevumus vajadzētu plānot, sākot ar 2003.gadu Datu valsts inspekcijas kā uzraudzības iestādes darbības nodrošināšanai.

Likumam stājoties spēkā attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm 2004.gada 1.janvārī, budžeta izdevumus vajadzētu plānot:

  1. ierēdņu nodrošināšanai ar sertifikātiem;
  2. valsts un pašvaldību iestāžu nodrošināšanai ar tehnisko aprīkojumu un programmnodrošinājumu. Šī summa vēl nav zināma un tiks aprēķināta e-valdības koncepcijas ietvaros, kuru ir uzdots izstrādāt ar Ministru prezidenta 2001.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.10 izveidotajai darba grupai. Minētā rīkojuma 2.6.punkts paredz, ka e-valdības koncepcijas projektā jāpa redz nepieciešamo investīciju izvērtējums e-valdības izveides projektā. Turklāt, lai valsts un pašvaldību iestādes savlaicīgi sāktu gatavoties likuma ieviešanai, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēts, ka visām valsts pārvaldes iestādēm līdz 2002.gada 1.maijam jāiesniedz Tieslietu ministrijai informāciju par izmaksām, kādas tām nepieciešamas elektronisko dokumentu ieviešanai, kā arī īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās līdz 2002.gada 1.maijam jāiesniedz Tieslietu ministrijai informāciju par izmaksām, kādas nepieciešamas elektronisko dokumentu ieviešanai pašvaldībās un pašvaldību iestādēs. Tieslietu ministrijai minētā informācija jāapkopo un līdz 2002.gada 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā.

 

 

 

 

 

 

 

neskar

 

 

 

 

 

 

neskar

neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neskar

 

 

 

 

 

 

neskar

neskar

 

 

 

 

 

 

76

 

 

 

 

 

 

neskar

neskar

 

 

 

 

 

 

76

 

 

 

 

 

 

150

nav zināma

3. Finansiālā ietekme

2001.gads

2002.gads

2003.gads

2004.gads

Papildus budžeta izdevumus vajadzētu plānot, sākot ar 2003.gadu:

  1. Datu valsts inspekcijas vajadzībām;
  2. ierēdņu nodrošināšanai ar sertifikātiem;
  3. valsts iestāžu nodrošināšanai ar tehnisko aprīkojumu un programmnodrošinājumu (skat. 2.punktu “Izmaiņas budžeta izdevumos”)

Papildus budžeta ieņēmumi plānojami, sākot ar 2002.gadu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju.

Kopā plānojamie budžeta izdevumi:

 

 

neskar

neskar

neskar

 

 

neskar

 

 

neskar

 

 

neskar

neskar

neskar

 

 

3

 

 

neskar

 

 

76

neskar

neskar

 

 

2

 

 

74

 

 

76

150

nav zināms

 

5

 

 

nav zināms

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Šis jautājums tiks risināts e-valdības koncepcijas ietvaros, kuru ir uzdots izstrādāt ar Ministru prezidenta 2001.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.10 izveidotajai darba grupai. Minētā rīkojuma 2.6.punkts paredz, ka e-valdības koncepcijas projektā jāparedz nepieciešamo investīciju izvērtējums e-valdības izveides projektā.

neskar

nesakr

neskar

neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

  1. Datu valsts inspekcijas kā uzraudzības iestādes uzturēšanai:
  1. štata vietām;
  2. uzturēšanas izdevumiem;
  3. sabiedrības informēšanai;
  4. darbinieku apmācībai;
  5. ekspertīžu veikšanai;
  6. datortehnikai;
  7. tiešsaistes režīma nodrošināšanai.
  1. Ierēdņu nodrošināšanai ar sertifikātiem. Ņemot vērā ārvalstu praksi e-parakstu jomā sertifikāta saņemšanas un uzturēšanas izmaksas uz 2 gadiem vienam ierēdnim nevarētu pārsniegt 10 latus. Ievērojot, ka saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes datiem valstī ir ap 30 000 ierēdņu, maksimālā summa, kādu valsts budžetam varētu prasīt visu ierēdņu nodrošināšana ar sertifikātiem uz 2 gadiem, ir 300 000 latu vai 150 000 latu gadā. Tomēr, jāņem vērā, ka ne visiem ierēdņiem sertifikāts būs nepieciešams.
  2. Valsts un pašvaldību iestāžu nodrošināšanai ar tehnisko aprīkojumu un programmnodrošinājumu (skat. III sadaļas 2.punktu “Izmaiņas budžeta izdevumos”).

 

2001.gads

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neskar

2002.gads

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neskar

2003.gads

76, t.sk.:

15

15

8

19

15

neskar

4

neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neskar

2004.gads

76, t.sk.:

19

15

8

10

18

1

5

150

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav zināms

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus Elektronisko dokumentu likumam jāizdod šādi likumi un Ministru kabineta noteikumi:

  1. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot valsts nodevas objektu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu, kura projekts izstrādāts un saskaņots ar ministrijām.
  2. Ministru kabineta noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, starp valsts un pašvaldību iestādēm, un fiziskajām un juridiskajām personām, kurus paredzēts izstrādāt pirms Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas.
  3. Ministru kabineta noteikumi par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditācijas un akreditācijas atjaunošanas valsts nodevu, kurus paredzēts izstrādāt pirms Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas. Datu valsts inspekcija plāno, ka valsts nodeva par viena sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu varētu būt 1000 latu.
  4. Ministru kabineta noteikumi par kārtību un termiņiem, kādā elektroniskie dokumenti izvērtējami, uzkrājami un nododami valsts arhīvā. Kultūras ministrija jau ir izstrādājusi šo noteikumu projektu.
  5. Ministru kabineta noteikumi par grozījumiem Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.408 “Datu valsts inspekcijas nolikumus”, paredzot, ka Datu valsts inspekcijas pienākumus un tiesības nosaka arī Elektronisko dokumentu likums. Šos noteikumus paredzēts izstrādāt pirms Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

   

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

Projekts tiešā veidā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvu 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā”

   

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Projekts tiešā veidā neskar Latvijas saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīva 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā” (turpmāk – Direktīva), publicēta 2000.gada 19.janvārī “Official Journal of the European Communities”.

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

1.panta 1.punkts

2.panta 6.punkts

Atbilst

 

1.panta 2.punkts

2.panta 2.punkts

Atbilst

1.panta 3.punkts

Direktīva šo jautājumu neregulē

1.panta 4.punkts

2.panta 1.punkts

Atbilst

1.panta 5.punkts

2.panta 7.punkts

Atbilst

1.pants 6.punkts

2.panta 4.punkts

Atbilst

1.panta 7.punkts

2.panta 10.punkts

Atbilst

1.panta 8.punkts

Direktīva šo jautājumu tiešā veidā neregulē

1.panta 9.punkts

2.panta 3.punkts

Atbilst

1.panta 10.punkts

Preambulas 9.punkts

Atbilst

1.panta 11.punkts

2.panta 11.punkts

Atbilst

1.panta 12.punkts

2.panta 9.punkts

Atbilst

1.panta 13.punkts

2.panta 10. un 13.punkts, 3.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

2.pants

1.pants

Atbilst

Projekta pants ir plašāks par Direktīvu

3.pants

1. un 5.pants, 3.panta 7.punkts

Atbilst

Projekta pants ir plašāks par Direktīvu

4.pants

Direktīva šo jautājumu neregulē

5.pants

Direktīva šo jautājumu neregulē

6.pants

Direktīva šo jautājumu neregulē

7.pants

Direktīva šo jautājumu neregulē

8.pants

2.panta 10.punkts, 6.panta 3. un 4.punkts

Atbilst

9.pants

2.pamta 10. un 13.punkts, 3.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

10.pants

2.panta 9.punkts, 6.panta 3. un 4.punkts, 8.panta 3.punkts, II pielikuma d) punkts

Atbilst

11.pants

II pielikuma b) punkts

Atbilst

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē

12.pants

8.panta 1. un 2.punkts

Atbilst

13.pants

3.panta 3.punkts

Atbilst

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē

14.pants

3.panta 2.punkts

Atbilst

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē

15.pants

Direktīva šo jautājumu neregulē

16.pants

3.panta 2. un 3.punkts

Atbilst

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē

17.pants

3.panta 2. un 3.punkts

Atbilst

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē

18.panta 1.punkts

II pielikuma f) punkts

Atbilst

18.panta 2.punkts

II pielikuma g) punkts

Atbilst

18.panta 3.punkts

II pielikuma f) punkts

Atbilst

18.panta 4.punkts

II pielikuma d) punkts

Atbilst

18.panta 5.punkts

II pielikuma k) punkts

Atbilst

18.panta 6.punkts

II pielikuma k) punkts

Atbilst

18.panta 7.punkts

II pielikuma k) punkts

Atbilst

18.panta 8.punkts

Direktīva šo jautājumu tik sīki neregulē

18.panta 9.punkts

II pielikuma a) punkts

Atbilst

18.panta 10.punkts

II pielikuma a) punkts

Atbilst

18.panta 11.punkts

II pielikuma b) punkts

Atbilst

18.panta 12.punkts

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē, tomēr tas izriet no II pielikuma b) punkta

18.panta 13.punkts

Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē, tomēr tas izriet no II pielikuma b) punkta

18.panta 14.punkts

II Pielikuma b) punkts

Atbilst

Projekta punkts ir plašāks par Direktīvu

18.panta 15.punkts

II pielikuma i) punkts

Atbilst

18.panta 16.punkts

Direktīva tiešā veidā šo jautājumu neregulē

18.panta 17.punkts

Direktīva tiešā veidā šo jautājumu neregulē, tomēr tas izriet no Direktīvas II pielikuma a) un i) punkta

18.panta 18.punkts

II pielikuma g) punkts

Atbilst

18.panta 19.punkts

II pielikuma j) punkts

Atbilst

18.panta 20.punkts

Direktīva šo jautājumu neregulē

18.panta 21.punkts

II pielikuma i) punkts

Atbilst

18.panta 22.punkts

8.pants

Atbilst

18.panta 23.punkts

Direktīva šo jautājumu neregulē

18.panta 24.punkts

II pielikuma h)punkts

Atbilst

19.pants

6.panta 1., 2., 3. un 4.punkts

Atbilst

20.pants

Direktīva šo jautājumu neregulē

21.pants

7.panta 1.punkts

Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

  1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
  2. Latvijas Darba devēju konfederācija.
  3. Latvijas Pašvaldību savienība.
  4. Tautsaimniecības padome.
  5. Latvijas Datortehnoloģiju asociācija.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai par projektu priekšlikumu un iebildumu nav.
  2. Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalsta projektu, piedāvājot savus grozījumus un papildinājumus. Lielākā daļa piedāvāto grozījumu un papildinājumu iestrādāti projektā.
  3. Latvijas Pašvaldību savienība kopumā atbalsta projektu, izsakot dažas piezīmes par to. Šīs piezīmes ir ņemtas vērā.
  4. Tautsaimniecības padome 2001.gada 6.februāra sēdē konceptuāli atbalstīja projektu, vienlaikus izsakot savus iebildumus un priekšlikumus. Daļa Tautsaimniecības padomes iebildumu un priekšlikumu projektā ir iestrādāti.
  5. 2001.gada 14.februārī Latvijas datortehnoloģiju asociācijas rīkotājā seminārā tika uzklausīti dažādi, arī ļoti pretrunīgi, semināra dalībnieku viedokļi par projektu. Ņemot vērā viedokļu dažādību un pretrunīgumu, Latvijas datortehnoloģiju asociācija savu vienotu pozīciju par projektu neizteica. Daļa no izteiktajiem priekšlikumiem ir iestrādāti projektā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notika konsultācijas ar Itālijas ekspertiem, kas realizē elektronisko dokumentu ieviešanas pilotprojektu Itālijā.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildei nepieciešams paplašināt Datu valsts inspekcijas, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, funkcijas, jo Ministru kabinets 2000.gada 13.jūnijā, akceptējot Koncepciju par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā, nolēma, ka sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde jāveido Tieslietu ministrijas pārziņā.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Elektronisko dokumentu likums dos indivīdam izvēles tiesības izmantot likuma prasībām atbilstošus drošus elektroniskos parakstus vai, vienojoties ar otru pusi, izmantot citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi. Projekts paredz, ka šādā gadījumā elektroniskajam dokumentam nevar liegt juridisko spēku, tā iesniegšanu par pierādījumu tiesā, uzskatīt to par juridiski nenozīmīgu vai neuzticamu, pamatojoties tikai uz to, ka dokuments ir elektroniskā formā vai nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Attiecībā uz uzraudzības iestādi, indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības, pārsūdzot uzraudzības iestādes lēmumus tiesā.

 

 

 

Tieslietu ministre I.Labucka

 

 

 

 

Sagatavoja A.Kļava,

Uzņēmumu reģistra

Juridiskās nodaļas vadītāja

Tālr. 7242509, e-pasta adrese: aleksa@ur.gov.lv