Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi

likumprojekta “Grozījumi likumā” Par vides aizsardzību”” otrajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

( reģ. nr. 1016; dok. nr. 3505)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija.

1

2

3

4

5

6

Par vides aizsardzību

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

      

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"
 

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

Likumā lietotie termini

1. Sadaļā "Likumā lietotie termini":

      

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

Antropogēnās slodzes - vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību. Antropogēnās slodzes var izmērīt un aprēķināt.

          

Dabas vide - dabas faktoru kopums, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību.

          

Dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

          

Dabas resursi — dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība.

          

Dabas resursu valsts kadastri - sistematizētas ziņas par dabas resursiem, to kvantitāti un kvalitāti; arī to ekonomiskais novērtējums. Kadastrā ietilpst kartoshēmas un statistiskie materiāli. Kadastri ir galvenais dabas resursu izmantošanas, to aizsardzības plānošanas un kontroles priekšnoteikums.

  

1

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt termina “dabas resursu valsts kadastri “ skaidrojumu šādā redakcijā:

“Dabas resursu valsts kadastri - dokumenti, kuros apkopoti dati par dabas resursu dabisko, tiesisko un saimniecisko stāvokli.”

 

atbalstīt

izteikt termina “dabas resursu valsts kadastri” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Dabas resursu valsts kadastri — dokumenti, kuros apkopoti dati par dabas resursu dabisko, tiesisko un saimniecisko stāvokli.”;

Dabas genofonds - visu dzīvo organismu sugu un to ģenētisko pazīmju kopums.

izslēgt terminu "dabas genofonds" un tā skaidrojumu;

      

izslēgt terminu “dabas genofonds” un tā skaidrojumu;

Dabsaimniecība - dabas resursu racionāla izmantošana, atjaunošana un aizsardzība; tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības. Īpaša dabsaimniecība vajadzīga tajos apvidos (vietās), kur dabas vai sociālekonomisko apstākļu dēļ nepieciešami kādi īpaši ierobežojumi un pasākumi vai īpaša saimnieciskās darbības specializācija.

  

2

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

Sadaļā “likumā lietotie termini”:

izslēgt terminu “dabsaimniecība” un to skaidrojumu;

atbalstīt

izslēgt terminu “dabsaimniecība” un tā skaidrojumu;

Ekoloģija - kompleksa zinātne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu.

          

Ekoloģiskā riska faktors - faktors, kas nosaka vides stāvokļa pasliktināšanās un negatīvo procesu attīstības iespējamību. Tāds faktors var būt cilvēka darbība, saimnieciskie objekti, to ekspluatācija, tehnoloģija u.tml.

izslēgt terminu "ekoloģiskā riska faktors" un tā skaidrojumu.

      

izslēgt terminu “ekoloģiskā riska faktors” un tā skaidrojumu.

Ekosistēma - dzīvo organismu kopa un to eksistences vide, kas, pastāvot cēloņsakarību un mijiedarbības saitēm, veido vienotu veselumu.

          

Kultūrvide - vide, kas veidojusies cilvēka saimnieciskās darbības un dzīvesdarbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas (materiālus veidojumus, kultūras vērtības un garīgās vērtības).

          

Vide - dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums.

          

Vides aizsardzība — pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

          

Vides kvalitātes normatīvi un standarti - normatīvi: kompetentas valsts iestādes apstiprināti noteikumi, kuri reglamentē cilvēka saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pieļaujamos apjomus un kuru ievērošana ir obligāts dabsaimniecības un vides aizsardzības priekšnoteikums; standarti: kompetentas valsts iestādes apstiprināts tehnisko normatīvu dokuments, kurā noteikts kādas produkcijas vai cita standartizācijas objekta tehniskais raksturojums (normas, noteikumi, prasības u.tml.), kas obligāti jāievēro, lai saglabātu vides kvalitāti, cilvēku veselību un sabiedrības attīstības priekšnoteikumus.

          

Vides monitorings - sistemātiski vides stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.

          

I. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

          

3.pants. Vides aizsardzības principi

          

Vides politiku valstī veido, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu "piesārņotājs maksā", piesardzības principu un izvērtēšanas principu. Tie nosaka:

          

1) ilgtspējīgas attīstības princips — valsts un sabiedrība izveido tādu sociālo un ekonomisko nosacījumu sistēmu, kas paredz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošina dzīves kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu neierobežotam laika periodam;

          

2) princips "piesārņotājs maksā" — fiziskās un juridiskās personas sedz izdevumus, kas saistīti ar to darbības rezultātā radīta piesārņojuma izvērtēšanu, samazināšanu vai novēršanu;

          

3) piesardzības princips — fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums, cik iespējams, samazināt antropogēno slodzi, kas rodas vai var rasties to darbības rezultātā. Darbības ierosinātājam ir pienākums nodrošināt darbības atbilstību vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un vides politikai valstī;

          

4) izvērtēšanas princips — jebkuru darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti, pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

          
   

3

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

“3.1 pants. Ekomarķējums un tā piešķiršana

Videi draudzīgu preču ražošanas un izplatīšanas veicināšanai attiecīgajām precēm, kuras atbilst Eiropas komisijas noteiktiem kritērijiem piešķir ekomarķējumu. Ražotāju iesaistīšanās ekomarķējuma sistēmā ir brīvprātīga. Latvijas vides aģentūra koordinē ekomarķējuma sistēmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, veic ekomarķējuma popularizāciju, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.

 

atbalstīt

 

 

 

Redakc. preciz.

2. Papildināt likumu ar 3.1 un 3.2 pantu šādā redakcijā:

“3.1 pants. Ekomarķējums un tā piešķiršana

Lai veicinātu videi draudzīgu preču ražošanu un izplatīšanu, attiecīgajām precēm, kuras atbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem, piešķir ekomarķējumu. Ražotāju iesaistīšanās ekomarķējuma sistēmā ir brīvprātīga. Latvijas vides aģentūra koordinē ekomarķējuma sistēmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, popularizē ekomarķējumu, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.
   

4

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt likumu ar 3.2 pantu šādā redakcijā:

3.2 pants. Vides pārvaldības sistēma un vides audits

Vides pārvaldības sistēma ir uzņēmuma pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus uzņēmuma vides politikas izstrādāšanai, ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai.

Vides audits ir sistemātiska, dokumentēta, periodiska un objektīva uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstības uzņēmuma vides politikai novērtēšana.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs koordinē vides pārvaldības sistēmas un vides audita ieviešanu.”

 

atbalstīt

 

 

Redakc. preciz
3.2 pants. Uzņēmuma vides pārvaldības sistēma un vides audits
Uzņēmuma vides pārvaldības sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus uzņēmuma vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai.
Uzņēmuma vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstību uzņēmuma vides politikai.
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs koordinē uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzņēmuma vides audita veikšanu.”

9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

          

Ministru kabinets vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

          

1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas īstenošanā atbilstoši vides aizsardzības programmai;

          

2) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

          

3) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

2. 9. pantā:

      

3. 9.pantā:

4) nosaka ražošanas un sadzīves atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, utilizēšanas un apglabāšanas valsts nozīmes poligonu izvietojumu;

izslēgt 4., 5. un 6.punktu;

      

izslēgt 4., 5. un 6.punktu;

5) nosaka radioaktīvo un toksisko vielu apglabāšanas valsts nozīmes poligonu izvietojumu, kā arī minēto vielu ražošanas, lietošanas, transportēšanas, uzglabāšanas un apglabāšanas kārtību;

          

6) apstiprina īpašas dabsaimniecības rajonu robežas, vides aizsardzības un saimnieciskās darbības režīmus;

          

7) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

          

8) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

          

9) izdod noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā.

          
 

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

      

papildināt pantu ar 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:
 

"10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus izplatīt videi kaitīgās preces."

5

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis likumprojekta 2.pantā:

likuma 9. panta 10. punktu izteikt šādā redakcijā:

“10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus importēt un izplatīt videi kaitīgās preces.”

atbalstīt

“10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus importēt un izplatīt videi kaitīgās preces;
   

6

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt likuma 9. pantu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

“11) nosaka prasības un ierobežojumus atsevišķu bīstamu ķīmisku vielu saturošu iekārtu un produktu lietošanai un marķēšanai;

12) izdod noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.”

 

atbalstīt

11) nosaka prasības un ierobežojumus atsevišķu bīstamu ķīmisko vielu saturošu iekārtu un produktu lietošanai un marķēšanai;

12) izdod noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.”

17.3 pants. Valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi sabiedrības informēšanā par vides aizsardzību

          

Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un funkcijām apkopo un atjauno to rīcībā esošo vides informāciju.

          

Valsts institūcijas un pašvaldības sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir to rīcībā, kā arī norīko atbildīgos koordinatorus vai amatpersonas, kas nodrošina sabiedrības informēšanu.

          

Publiski pieejamā vides informācija noformējama tā, lai būtu uztverama un saprotama.

          

Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

          

1) informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā;

          

2) izveido un aktualizē publiski pieejamas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;

  

7

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt likuma 17.3. panta ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) izveido un aktualizē bezmaksas publiski pieejamas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas.”

atbalstīt

4. Izteikt 17.3 panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;”.

3) sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli, vides politikas plānus un programmas.

          

17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

  

8

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt likuma 17.4. pantu šādā redakcijā:

“17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

 

 

 

atbalstīt

5. Izteikt 17.4 pantu šādā redakcijā:

“17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

Vides informācija tiek sniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

    

Vides informāciju sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

  

Vides informāciju sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo koordinatoru un amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, lai noformulētu pieprasījumu, kā arī izskaidrot nepieciešamību veikt samaksu, lai saņemtu tādu informāciju, kura prasa īpašu apstrādi vai sagatavošanu.

    

Valsts vides institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, lai noformulētu pieprasījumu.

 

Redakc. preciz

Valsts vides institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, lai formulētu pieprasījumu.

Ja pieprasīto vides informāciju nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, valsts institūcijas un pašvaldības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var noteikt maksu par šo pakalpojumu. Tādā gadījumā informācijas pieprasītājam paziņo, kāda maksa par papildus apstrādājamo informāciju noteikta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Nosakot maksu par vides informāciju, jāparedz iespēja noteikt atvieglojumus, kā arī atliktās vai pakāpeniskās maksāšana s iespēja.

    

Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt saprātīgas izmaksas. Ja ir noteikta maksa, tarifus publicē, kā arī nodrošina pieejamus pieprasītājam, norādot kādos gadījumos no maksas var atteikties. Par vides informācijas sniegšanu nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu.”

Redakc. preciz

Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt saprātīgas izmaksas. Ja ir noteikta maksa, tarifus publicē, kā arī nodrošina to pieejamību pieprasītājam, norādot, kādos gadījumos no maksas var atteikties. Par vides informācijas sniegšanu nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu.”

Maksa par informācijas apstrādi vai sagatavošanu nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās attiecīgās informācijas iegūšanas, apkopošanas un tiražēšanas procesā.

          

19. pants. Antropogēno slodžu normatīvi un limiti

3. Izslēgt 19.pantu un 26.panta ceturto daļu.

      

6. Izslēgt 19.pantu un 26.panta ceturto daļu.

Lai nodrošinātu vides kvalitāti, tiek izstrādāti normatīvi un kritēriji, kas reglamentē maksimāli pieļaujamo slodzi uz apkārtējo vidi, nosakot piesārņojošo vielu izplūdes (novadīšanas) apjomu un piesārņojošo vielu koncentrāciju tajā, kā arī kaitīgo fizikālo iedarbību uz apkārtējo vidi un radiācijas līmeni.

          

Antropogēno slodžu normatīvus un limitus, to noteikšanas un kontroles metodes apstiprina Ministru kabinets.

          
   

9

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 Ozona slāņa aizsardzība

Ozona slāņa aizsardzību nodrošina ozona slāni noārdošo vielu izņemšana no saimnieciskās aprites un darbību ar ozona slāni noārdošajām vielām pārtraukšana. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pārtrauktas darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām un kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) veic darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām līdz attiecīgo darbību pārtraukšanai, kā arī kārtību atļauju izsniegšanai.”

 

 

atbalstīt

 

 

Redakc. preciz

7. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 pants. Ozona slāņa aizsardzība

Ozona slāņa aizsardzību nodrošina, izņemot šo slāni noārdošās vielas no saimnieciskās aprites un pārtraucot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pārtrauktas darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām, un kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) veic darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām līdz šo darbību pārtraukšanai, kā arī kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas.”

21.pants. Dabas resursu valsts kadastri

          

Zemes, zemes dzīļu, meža, ūdeņu, dzīvnieku, īpaši aizsargājamo dabas objektu un citu dabas resursu valsts kadastru uzdevums ir uzskaitīt un novērtēt dabas resursus.

          

Dabas resursu valsts kadastru kārtošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

  

10

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt likuma 21. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Dabas resursu valsts kadastru izveidi un uzturēšanu nodrošina valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei.”

 

atbalstīt

8. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Dabas resursu valsts kadastru izveidi un uzturēšanu nodrošina valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei.”
   

11

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

“21.1 pants. Aizsargājamo teritoriju reģistrs

Aizsargājamās teritorijas ir teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgās teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tai skaitā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 teritorijas).

Latvijas vides aģentūra izveido un uztur aizsargājamo teritoriju reģistru.

Aizsargājamo teritoriju reģistrā informāciju grupē atbilstoši upes sateces baseiniem.”

 

atbalstīt

 

 

 

 

Redakc. preciz

9. Papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

“21.1 pants. Aizsargājamo teritoriju reģistrs

Aizsargājamās teritorijas ir teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgās teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to skaitā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 teritorijas).

Latvijas vides aģentūra izveido un uztur aizsargājamo teritoriju reģistru.

Aizsargājamo teritoriju reģistrā informāciju grupē atbilstoši katras upes sateces baseinam.”

26.pants. Bīstamo ķīmisko vielu ražošana, transportēšana, lietošana, uzglabāšana un apglabāšana

          

Visām fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro bīstamo ķīmisko vielu (arī augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu) ražošanas, transportēšanas, lietošanas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumi.

          

Visām fiziskajām un juridiskajām personām, ņemot vērā ķīmisko vielu bīstamību, daudzumu un lietošanas vai uzglabāšanas apstākļus, jāievēro tāda rūpība un piesardzība un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu cilvēku dzīvības apdraudēšanu, kā arī kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

          

Ministru kabinets var ierobežot vai aizliegt ķīmiskās vielas ražošanu, ievešanu vai lietošanu, ja, ņemot vērā nacionālo vai starptautisko pieredzi vai zinātniskās izpētes rezultātus, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ķīmiskā viela nodara kaitējumu cilvēku veselībai vai videi vai apdraud cilvēku dzīvību.

          

Jaunu kaitīgo vielu ievešana, ražošana, lietošana, uzglabāšana un apglabāšana Latvijas Republikā pieļaujama tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

          
6. nodaļa. Dabas aizsardzība

4. Izslēgt 6. un 7.nodaļu.

      

10. Izslēgt 6. un 7.nodaļu.

33. pants. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

          

(Izslēgts ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

          

34. pants. Sugu un biotopu aizsardzība

          

Visas dabīgās sugas un biotopi ir saglabājami, lai nodrošinātu dabas daudzveidību un dabīgos filoģenētiskos procesus.

          

Lai aizsargātu cilvēku veselību un drošību, apmierinātu neatliekamas sabiedrības intereses, arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, lai novērstu kaitējumu (zaudējumus) videi, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežkopībai (mežsaimniecībai), tiek noteikti īpaši pasākumi un metodes sugu un organismu grupu apsaimniekošanai.

          

Valsts īpaši aizsargā apdraudētās un retās sugas un biotopus gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, lai pildītu to starptautisko līgumu saistības, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika.

          
           

35.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

          

(Izslēgts ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

          

36. pants. Kūrvietu un atpūtas vietu aizsardzība

          

(Izslēgts ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

          

37. pants. Reģionālie dabas aizsardzības kompleksi (sistēmas)

          

7. nodaļa. Īpašās ekoloģiskās situācijas

          

38. pants. Īpašo ekoloģisko situāciju raksturojums

          

Īpašās ekoloģiskās situācijas nosaka tajās Latvijas vietās un apvidos, kur dabas aizsardzības prasību neievērošanas, avāriju vai dabas stihisko procesu rezultātā ir iespējami vai jau notikuši dziļi vai neatgriezeniski dabas bojājumi, novērojama dabas resursu izsīkšana vai vides kvalitātes pasliktināšanās, saglabājas augsts vai ilgstošs vides piesārņojums, ir augsnes erozija, izplatās augu kaitēkļi un slimības, parādās sevišķi bīstamas lipīgas dzīvnieku slimības, noteiktas masveida karantīnas, rodas reāli draudi cilvēku veselībai un dzīvībai un tāpēc nepieciešams īpašs vides aizsardzības pasākumu komplekss.

          

Atbilstoši ekoloģiskās bīstamības pakāpei izšķir:

          

1) ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas;

          

2) ekoloģiski bīstamās situācijas;

          

3) ekoloģisko nelaimju situācijas.

          

Ministru kabinetam un pašvaldībām ir tiesības īpašo ekoloģisko situāciju cēloņu un to seku novēršanai pieaicināt speciālos dienestus, organizācijas un iedzīvotājus, kā arī pieņemt lēmumus par iedzīvotāju evakuāciju un citiem ārkārtējiem pasākumiem.

          

39. pants. Ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas

          

Ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas nosaka ap paaugstinātas bīstamības ražošanas objektiem vai citiem objektiem, gar visa veida transporta maģistrālēm, kur avārijas var izraisīt paaugstinātu vides piesārņojumu, dabas sistēmu bojājumus, augu un dzīvnieku bojāeju, draudus cilvēku veselībai un dzīvībai.

          

Paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jāiegūst nepieciešamā informācija un jāizvērtē iespējamie draudi videi un cilvēku veselībai, arī avāriju risks un ārējie faktori, un jāveic visi nepieciešamie šo draudu samazināšanas un avāriju novēršanas pasākumi.

          

40. pants. Ekoloģiski bīstamās situācijas

          

Ekoloģiski bīstamās situācijas nosaka vietās, kur pastāvīgi tiek pārsniegti normatīvi un kritēriji, kas regulē maksimāli pieļaujamo antropogēno slodzi uz apkārtējo vidi - piesārņojošo vielu izplūdes (novadīšanas) apjomu un piesārņojošo vielu koncentrāciju tajā, kā arī kaitīgo fizikālo iedarbību uz apkārtējo vidi un radiācijas līmeni, kur novērojams vides piesārņojums, dabas sistēmu bojājumi, augu un dzīvnieku bojāeja vai iznīkšana, dabas resursu izsīkšana, draudi cilvēku veselībai un dzīvībai un kur šo faktoru likvidēšana ir iespējama, normalizējot saimniecisko darbību un konsekventi ievērojot vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas prasības.

          

Plašākos valsts apvidos, kur novērojamas paaugstinātas antropogēnās slodzes, Ministru kabinets izveido īpašas dabsaimniecības rajonus, apstiprina šo rajonu robežas, vides aizsardzības un saimnieciskās darbības režīmus.

          

Īpašas dabsaimniecības rajonus izveido uz laiku, kas nepieciešams ekoloģiski bīstamās situācijas normalizēšanai.

          

41. pants. Ekoloģisko nelaimju situācijas

          

Ekoloģisko nelaimju situācijas nosaka tajās valsts vietās un apvidos, kur ir sevišķi augsts antropogēno slodžu līmenis, novērojams sistemātisks un ilgstošs vides piesārņojums, novērojami neatgriezeniski dabas sistēmu bojājumi, paaugstināta iedzīvotāju saslimstība un mirstība, sevišķi bīstamu lipīgo dzīvnieku slimību parādīšanās un kur šo faktoru likvidēšanai ir nepieciešami speciāli vides aizsardzības pasākumi.

          

Vietās, kur noteiktas ekoloģisko nelaimju situācijas, Ministru kabinets izveido īpašas dabsaimniecības rajonus, apstiprina to robežas, vides aizsardzības un saimnieciskās darbības režīmus.

          

Īpašas dabsaimniecības rajonus šajās vietās (apvidos) izveido uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu ekoloģisko nelaimju situācijas.

          

8. nodaļa. Vides aizsardzības kontrole

  

12

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt likuma 8. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“8. Nodaļa. Vides aizsardzības kontrole un monitorings”

 

atbalstīt

11. Izteikt 8.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“8.nodaļa. Vides aizsardzības kontrole un monitorings”.

42. pants. Vides aizsardzības kontroles uzdevumi

  

13

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izslēgt 42. pantu

atbalstīt

12. Izslēgt 42.pantu.

Vides aizsardzības kontroles uzdevumi ir:

          

- sekot vides kvalitātei un pārmaiņām, ko tajā izraisa saimnieciskā vai cita veida darbība;

          

- pārbaudīt noteikto vides kvalitātes normatīvu un standartu ievērošanu;

          

- pārbaudīt vides atveseļošanas programmu izpildi;

          

- pārbaudīt vides aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu.

          

43. pants. Vides kvalitātes novērojumu valsts dienests

          

Vides kvalitātes novērojumu valsts dienesta uzdevums ir novērot atmosfēras gaisa, augsnes, ūdeņu un citu vidi veidojošo elementu piesārņojuma līmeni un tā iedarbību uz cilvēku veselību, augiem un dzīvniekiem, kā arī nodrošināt ieinteresētās iestādes un organizācijas ar informāciju un prognozēm par pārmaiņām apkārtējā vidē.

  

14

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

“43.pants.Vides monitorings

“Vides monitoringu organizē vai veic valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Ministru kabinets nosaka prasības vides monitoringam un tā veikšanas kārtību.”

 

atbalstīt

13. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Vides monitorings

Vides monitoringu organizē vai veic valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Ministru kabinets nosaka prasības vides monitoringam un tā veikšanas kārtību.”

44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

  

15

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt 44. panta pirmo, otro, daļu šādā redakcijā:

 

atbalstīt

14. 44.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektori.

    

“Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

  

“Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.

    

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.”

  

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.”;

Vides valsts inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

          

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors ir Vides valsts inspekcijas priekšnieks.

          

Reģionu, rezervātu un aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk -reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju direktori.

  

16

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt 44. panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Reģionu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju (turpmāk -reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori.

 

atbalstīt

 

 

Redakc. preciz

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Reģionu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk — reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori.

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.

    

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.”

Redakc. preciz

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.”

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors var apturēt vai atcelt reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

          

Reģionu vides aizsardzības galvenie valsts inspektori var apturēt vai atcelt vides valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

          
           

44.1 pants. Vides valsts inspektoru pienākumi

        

15. 44.1 pantā:

Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli pār:

  

17

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

likuma 44.1. pantā:

ievada daļu izteikt šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli par:”

 

atbalstīt

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli par:”;

1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;

          

2) dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu, piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

          

3) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;

          

4) visu veidu atkritumu un organisko atlieku savākšanas, utilizācijas, dezaktivācijas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumu izpildi un drošumu;

  

18

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt 44.1 panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu;

 

atbalstīt

izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu;

5) ķīmisko vielu uzglabāšanas un lietošanas noteikumu ievērošanu;

  

19

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt 44.1 panta 5. punktu šādā redakcijā:

5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā:

  1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu,

  2. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu,

  3. normatīvo aktu par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem ievērošanu,

  4. normatīvo aktu par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem ievērošanu.”

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Redakc. preciz

5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā:

  1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu,

  2. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu,

  3. to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem,

  4. to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus;”;

6) visu dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

  

20

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

Izslēgt 44.1 panta 6. punktā vārdu “visu”.

atbalstīt

izslēgt 6.punktā vārdu “visu”;

7) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

          

8) faunas un floras izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, aklimatizācijas, reaklimatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu;

  

21

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

Izteikt 44.1 panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) normatīvo aktu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības ievērošanu;”

 

atbalstīt

 

Redakc. preciz

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības;”;

9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā, jaunceļamo objektu vietas izvēlē, kā arī esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā.

          

Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi.

          
   

22

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt 44.1 pantu ar 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

“10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā “Par piesārņojumu” noteiktajām prasībām;

11) to vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un atļaujas piesārņojošas darbības veikšanai nosacījumu ievērošanu;

12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.”

 

 

atbalstīt

 

Redakc. preciz

papildināt pantu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā “Par piesārņojumu” noteiktajām prasībām;

11) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi;

12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.”

44.2 pants. Vides valsts inspektoru tiesības

          

Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

          

1) netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

          

2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās;

          

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

          

4) apturēt vai aizliegt rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbus, kuri nav paredzēti aizsardzības režīmos;

          

5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

          

6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;

          

7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);

          

8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzību;

  

23

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt 44.2 panta 8. punktu pēc vārda “nodarītā” ar vārdiem “kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu”.

atbalstīt

16. Papildināt 44.2 panta 8.punktu pēc vārda “nodarītā” ar vārdiem “kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu”.

9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

          

10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus.

          

Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

          

Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu.

          

53.pants. Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība

          

Kaitējums videi ir tādu vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem un dabas mantojumam.

          

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:

5. 53.pantā:

      

17. 53.pantā:

1) pēc iespējas likvidēt vai arī samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu vides ilgtspējīgai attīstībai;

          

2) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

          

Kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosaka Ministru kabinets.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvalde, pamatojoties uz veiktā apsekojuma vai monitoringa rezultātiem, tai skaitā veicot apsekojumu pēc fizisku un juridisku personu iesniegumu saņemšanas.";

24

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

likumprojekta 5.pantā:

izteikt 53. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“3) Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju zaudējumu, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, noteikšanai (turpmāk - komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu.”

 

atbalstīt

 

Redakc. preciz

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“3) Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk — komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu.”;
 

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

        
 

"Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes direktors ar attiecīgu rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk – komisija). Komisija zaudējumu noteikšanā var uzaicināt piedalīties pašvaldības pārstāvi, ekspertu vai speciālistu, sūdzības iesniedzēju un personu, kas nodarījusi kaitējumu videi. Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktā apsekojuma izdara aprēķinus un sastāda aktu, ar kuru iepazīstina personu, kura nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi aprēķinātie zaudējumi, nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, atjaunošanas darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami šie darbi, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, vai termiņš, kādā sedzami aprēķinātie zaudējumi, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

25

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

papildināt 53. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4) Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes izdara aprēķinus un sastāda videi nodarītā kaitējuma novēršanas un zaudējumu kompensēšanas aktu (turpmāk – akts), kuru dara zināmu personai, kura nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi kopējie zaudējumi un nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, atjaunošanas darbu veikšanas kārtība un termiņš līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, nosaka termiņu līdz kuram aprēķinātā zaudējuma summa jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.”

 

 

atbalstīt

Redakc. preciz

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes izdara aprēķinus un sastāda videi nodarītā kaitējuma novēršanas un zaudējumu kompensēšanas aktu (turpmāk — akts), kuru dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi kopējie zaudējumi un nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, atjaunošanas darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.
 

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz nepieciešamo darbu apjomu un to izmaksām, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātajām zaudējuma summām par vidē palikušo sekundāro piesārņojumu.

26

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

53. panta piektajā daļā vārdus “palikušo sekundāro” aizstāt ar vārdiem “palikušo un sekundāro”

 

 

atbalstīt

 

Redakc. preciz

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz nepieciešamo darbu apjomu un to izmaksām, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz zaudējuma summām par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu, kas aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
 

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējuma summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā."

      

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējumu summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.”

Pārejas noteikums

         

Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, paliek spēkā Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi nr.266 "Noteikumi par radioaktīvo vielu drošu transportēšanu" un 1999.gada 3.augusta noteikumi nr.268 "Noteikumi par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem", kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 27.pantu.

  

27

VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis

izteikt Pārejas noteikumus šādā redakcijā:

1. Likuma 3.1 un 3.2 pants stājas spēkā no Latvijas Republikas iestāšanās dienas Eiropas Savienībā.

 

 

 

daļēji atbalstīt

 

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Līdz jaunu Ministru k abineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli", kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 19.pantu."

  

2.Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam, paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”.

3.Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli" un Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumi nr.316 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”.

    
           
   

 

28

Atbildīgā komisija

izteikt Pārejas noteikumus šādā redakcijā:

1. Likuma 3.1 un 3.2 pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam, paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli” un Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”.

 

atbalstīt

18. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“1. Likuma 3.1 un 3.2 pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam, paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli” un Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”.
     

4.Ministru kabinets līdz 2002. gada 1. martam izdod 9. panta 10. punktā minētos noteikumus.

5.Ministru kabinets līdz 2003. gada 1. janvārim izdod 9. panta 11. un 12. punktā, 19.1 un 19.2 pantā, kā arī 43. panta otrajā daļā minētos noteikumus.

  

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam izdod 9.panta 10.punktā minētos noteikumus.

5. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod 9.panta 11. un 12.punktā, 19.1 un 19.2 pantā, kā arī 43.panta otrajā daļā minētos noteikumus.”