Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 30.oktobra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību” (Reģ.nr.1016) (dok.nr.3505; nr.3505A) un pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Kārlis Leiškalns

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Sadaļā "Likumā lietotie termini":

izslēgt terminu "dabas genofonds" un tā skaidrojumu;

izslēgt terminu "ekoloģiskā riska faktors" un tā skaidrojumu.

2.  9. pantā:

izslēgt 4., 5. un 6.punktu;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus izplatīt videi kaitīgās preces."

3. Izslēgt 19.pantu un 26.panta ceturto daļu.

4. Izslēgt 6. un 7.nodaļu.

5.  53.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvalde, pamatojoties uz veiktā apsekojuma vai monitoringa rezultātiem, tai skaitā veicot apsekojumu pēc fizisku un juridisku personu iesniegumu saņemšanas.";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes direktors ar attiecīgu rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk – komisija). Komisija zaudējumu noteikšanā var uzaicināt piedalīties pašvaldības pārstāvi, ekspertu vai speciālistu, sūdzības iesniedzēju un personu, kas nodarījusi kaitējumu videi. Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktā apsekojuma izdara aprēķinus un sastāda aktu, ar kuru iepazīstina personu, kura nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi aprēķinātie zaudējumi, nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, atjaunošanas darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami šie darbi, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, vai termiņš, kādā sedzami aprēķinātie zaudējumi, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz nepieciešamo darbu apjomu un to izmaksām, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātajām zaudējuma summām par vidē palikušo sekundāro piesārņojumu.

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējuma summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli", kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 19.pantu."