SAEIMAS PREZIDIJAM
Saskaņā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas 18.decembra sēdes lēmumu lūdzu 20.decembra plenārsēdē izskatāmo likumprojektu Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (reģ.nr.1003; dok.nr. 3901) aizstāt ar jaunu dokumentu un uzskatīt to par dokumentu nr. 3901A.
Pielikumā: likumprojekta Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (reģ.nr.1003) salīdzinošā tabula uz ____ lpp.
Ar cieņu
komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums
Aizsardzības un iekšlietu komisija
Likumprojekts 3.lasījumam
Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā
(reģ.nr. 1003)
|
Spēkā esošā redakcija |
2.lasījumā pieņemtā redakcija |
Pr.nr. |
Priekšlikumi 3.lasījumam |
Atbildīgās komisijas atzinums |
Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.) šādus grozījumus |
Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.) šādus grozījumus: |
||||
|
3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs (1) Nacionālos bruņotos spēkus veido: 1) regulārie spēki; 2) Zemessardze; 3) mobilizācijas rezerves. (2) Regulārie spēki sastāv no: 1) Sauszemes spēkiem; 2) Jūras spēkiem; 3) Gaisa spēkiem; 4) Speciālo uzdevumu vienības; 5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk - Drošības dienests); 6) Militārās policijas; 7) Militārās pretizlūkošanas dienesta; 8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai; 9) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas. (3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku komandiera pakļautībā. (4) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma. |
1. 3.pantā:
izslēgt otrās daļas 7.punktu; papildināt otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: 10) Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. |
1. |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā: 3.pantā: izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) Speciālo operāciju spēkiem; izslēgt otrās daļas 5.un 7.punktu;
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: (3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze. Uzskatīt līdzšinējo panta trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu. |
Pieņemt |
1. 3.pantā: izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) Speciālo operāciju spēkiem;
izslēgt otrās daļas 5.un 7.punktu;
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: (3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze.; uzskatīt līdzšinējo panta trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu. |
|
2. Papildināt I nodaļu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā: 5.¹ pants. Nacionālo bruņoto spēku simbolika (1) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savs karogs, kuru apstiprina aizsardzības ministrs. (2) Šā panta pirmajā daļā noteikto karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. (3) Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika, kuru apstiprina un kuras lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. |
2. Papildināt I nodaļu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā: 5.¹ pants. Nacionālo bruņoto spēku simbolika (1) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savs karogs, kuru apstiprina aizsardzības ministrs. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. (3) Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika, kuru apstiprina un kuras lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. |
||||
|
10.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi (1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas bīstamības uzdevumu veikšanai. (2) Speciālo uzdevumu vienība: 1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos; 2) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā; 3) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs; 4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.
|
2. |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Papildināt likumprojektu ar 3.pantu šādā redakcijā: Izteikt 10.pantu šādā redakcijā: 10.pants. Speciālo operāciju spēki un to uzdevumi (1) Speciālo operāciju spēki: 1) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs; 2) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi); 3) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi); 4) Speciālo operāciju spēku komandiera noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi); 5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos; 6)veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā. (2) Speciālo operāciju spēkiem, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Uzskatīt līdzšinējo likumprojekta 3.pantu par 5.pantu. |
Pieņemt |
3. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā: 10.pants. Speciālo operāciju spēki un to uzdevumi (1) Speciālo operāciju spēki: 1) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs; 2) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi); 3) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi); 4) Speciālo operāciju spēku komandiera noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi); 5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos; 6) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā. (2) Speciālo operāciju spēkiem, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.
|
|
|
11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi (1) Drošības dienests ir īpaša militāra valstiskās aizsardzības vienība ar operatīvās darbības subjekta tiesībām. (2) Drošības dienests: 1) nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi); 2) nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi). (3) Saeimas amatpersonu un Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents. |
3. |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Papildināt likumprojektu ar 4.pantu šādā redakcijā: Izslēgt 11.pantu. |
Pieņemt |
4. Izslēgt 11.pantu. |
|
|
16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri (1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim. (2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma. (3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri: 1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu; 2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli; 3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi; 4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu. |
4.
5. |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Papildināt 16.panta otro daļu pēc vārdiem Gaisa spēku ar vārdiem Speciālo operāciju spēku; mainīt likumprojekta pantu numerāciju. 7.Saeimas deputāts A.Panteļējevs: Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Papildināt 16.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: Speciālo operāciju spēku komandieri ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, saskaņojot to ar Saeimas prezidiju un Valsts prezidentu. |
Pieņemt
Pieņemt daļēji AIeK redakcijā |
5. Papildināt 16.panta otro daļu pēc vārdiem Gaisa spēku ar vārdiem Speciālo operāciju spēku. |
|
|
18.pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde (1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta. (2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. (3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem. |
3. 18.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem no valsts budžeta ar vārdiem izņemot Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi, kura tiek finansēta no Latvijas Bankas līdzekļiem; papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi ar materiāltehniskajiem resursiem miera laikam apgādā un, saskaņojot ar Aizsardzības ministriju, apgādes kārtību nosaka Latvijas Banka. |
6. |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Likumprojekta 3.pantā izslēgt vārdus miera laikam. |
Pieņemt |
6. 18.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem no valsts budžeta ar vārdiem ,izņemot Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi, kura tiek finansēta no Latvijas Bankas līdzekļiem; papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi ar materiāltehniskajiem resursiem apgādā un, saskaņojot ar Aizsardzības ministriju, apgādes kārtību nosaka Latvijas Banka. |
|
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.-8.pants un II nodaļa. 2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts 3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. |
7. |
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Papildināt pārejas noteikumus ar 4.un 5.punktu šādā redakcijā: 4. Speciālo operāciju spēku sastāvā ietilpst Speciālo uzdevumu vienība, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, Zemessardzes speciālā vienība Vanags, bet kara un izņēmuma stāvokļa laikā arī Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. 5. Zemessardzes speciālā vienība Vanags tiek iekļauta Speciālo operāciju spēkos ar 2002.gada 1.jūliju. |
Pieņemt |
7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.un 5.punktu šādā redakcijā: 4. Speciālo operāciju spēku sastāvā ietilpst Speciālo uzdevumu vienība, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, Zemessardzes speciālā vienība Vanags, bet kara un izņēmuma stāvokļa laikā - arī Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. 5. Zemessardzes speciālā vienība Vanags tiek iekļauta Speciālo operāciju spēkos ar 2002.gada 1.jūliju. |