Teksts LP1000

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"

Izdarīt likumā "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) saimnieciskā darbība ir derīgo izrakteņu ieguve, preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida par atlīdzību veikta darbība;

7) iepakojuma vienība ir pabeigts visu iepakojuma materiālu kopums, kas pievienots precei. Iepakojuma sastāvdaļa ir viens no iepakojuma materiāliem, kas veido iepakojuma vienību; atsevišķa iepakojuma sastāvdaļa var nepildīt visas iepakojuma funkcijas, bet ir būtiska, lai nodrošinātu attiecīgās funkcijas kompleksā ar pārējām sastāvdaļām;";

izslēgt 8. un 9.punktu.

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi (nodokļa ieņēmumi) izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, ar radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumā līdz to apglabāšanai un apglabāšanu, kā arī ar dabas resursu izpēti vai atjaunošanu."

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā;

5) realizē vienreiz lietojamos plastmasas (polimēru), papīra, kartona, laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas galda traukus un piederumus mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā;

6) Latvijas Republikā ieved (importē) radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijā."

4. Papildināt 5.pantu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) radioaktīvās vielas, kas minētas šā likuma 9.pielikumā;

6) vienreiz lietojamos plastmasas (polimēru), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 8.pielikumam."

5. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atļaujas dabas resursu ieguvei, arī ūdeņu izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu apglabāšanai atkritumu izgāztuvēs un poligonos vai atkritumu sadedzināšanai piešķir atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu darbam ar jonizējošā starojuma avotiem regulē likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"."

6. 9.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla svara vienību. Iepakojuma materiālu veidam un svaram jābūt pamatotam: importētām precēm – ar kravas sertifikātu vai iepakojumu apliecinošu piegādātāja apstiprinātu dokumentu, iekšzemē ražotām precēm – ar uzskaites dokumentiem. Ja preču iepakojuma materiāla veids un svars nav pamatots ar šajā daļā minētajiem dokumentiem, bet kravas pavaddokumentos ir norādīts kravas bruto svars, nodokli aprēķina, reizinot 25 % no kravas bruto svara ar nodokļa likmi – 0,06 lati par kilogramu. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav kravas sertifikāta vai iepakojumu apliecinoša piegādātāja apstiprināta dokumenta, kā arī nav nekādu citu dokumentu, kuros būtu norādīts preču bruto svars, nodokli aprēķina 1 % apmērā no preces vai produkta vērtības. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot, kas ir kravas sertifikāts vai iepakojumu apliecinošs piegādātāja apstiprināts dokuments un kā aprēķināms nodoklis par iepakojumu (arī tad, ja informācija ir nepilnīga).";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nodokli par vienreiz lietojamo plastmasas (polimēru), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaram jābūt pamatotam ar uzskaites dokumentiem.

(6) Nodokli par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību."

7. 10.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pārskats par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķins pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēs nodokļa maksātājam jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni jāiesniedz pilnvarotajā institūcijā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam.";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Piemērojot muitas procedūras – ievešana uz laiku, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešana muitas noliktavā, komerciālo transporta līdzekļu apgādāšana –, par preču vai produktu iepakojumu aprēķina dabas resursu nodokli.

(5) Izvedot šā panta ceturtajā daļā minētās preces un produktus no Latvijas Republikas muitas teritorijas un piemērojot attiecīgās Muitas likumā minētās izvešanas muitas procedūras, aprēķināto dabas resursu nodokli neiekasē par to preču vai produktu un iepakojuma daļu, kas pamatota ar izvešanas muitas procedūru noformēšanu un pabeigšanu apliecinošiem dokumentiem.

(6) Par preču vai produktu iepakojuma daļu, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas netiek izvesta, iekasē dabas resursu nodokli.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minēto muitas procedūru piemērošanas brīdī ziņas par preču vai produktu iepakojuma materiāla daudzumu var būt apstiprinātas ar šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto iepakojumu apliecinošu dokumentu kopijām. Līdz izvešanas muitas procedūru piemērošanai muitas iestādē jāiesniedz vai jāuzrāda attiecīgo dokumentu oriģināli.

(8) Ministru kabinets nosaka, ar kādiem dokumentiem pamatojama dabas resursu nodokļa atmaksāšana, ja preces vai produkti, par kuriem, ievedot tos izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir samaksāts nodoklis, tiek izvesti (eksportēti) no Latvijas Republikas teritorijas, un ar kādiem dokumentiem pamatojama iepakojuma daļa, noformējot izvešanas muitas procedūras un izvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas preces vai produktus, kas ievesti tajā, noformējot šā panta ceturtajā daļā minētās muitas procedūras.

(9) Ja nodokļa maksātājs nodokli maksā tikai par videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā ievešanu brīvam apgrozījumam iekšzemē, pārskatu par dabas resursu nodokli iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē reizi gadā."

8. 11.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ieskaita:

1) 70 % – valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2) 30 % – to pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmums.";

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

9. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Nodokļa atlaides, atvieglojumi, atmaksāšana un

atbrīvojums no nodokļa maksāšanas".

10. Izteikt 16.1 pantu šādā redakcijā:

"16.1 pants. Nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta (brīvprātīga uzņēmumu apvienība sadarbībai ar valsts un citām organizācijām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā) darbības principiem. Ministru kabinets nosaka nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību."

11. Papildināt 17.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami nodokļa maksātājam, ja slēgts starojuma avots, kas satur attiecīgās radioaktīvās vielas, pēc tā lietošanas beigšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz valsti, kurā atrodas attiecīgā lietotā jonizējošā starojuma avota ražotājs vai piegādātājs.

(4) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm, un normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumiem, ja tie nav ieveduši (importējuši) radioaktīvās vielas vai ir pierādījuši, ka radioaktīvās vielas ir saņemtas un izmantotas šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām.

(5) Maksājumi par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ir atmaksājami
80 % apmērā no valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaitītajiem nodokļa ieņēmumiem par šajā punktā minēto vielu ievešanu (importu) normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumiem, lai apglabātu un uzglabātu visus radioaktīvos atkritumus, kas radušies attiecīgajā kalendāra gadā, un nodrošinātu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnēs tādu brīvā tilpuma rezervi, kas pietiekama, lai apglabātu vai uzglabātu radioaktīvos atkritumus, kas var rasties piecu gadu laikā."

12. Papildināt likumu ar 17.1 un 17.2 pantu šādā redakcijā:

"17.1 pants. Atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu

Nodokli neaprēķina par:

1) fona piesārņojumu, kura līmeni nodokļa maksātājs ir pierādījis ar attiecīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas noteiktajām prasībām atbilstoša monitoringa datiem;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;

3) termālo un tehnisko ūdeņu apjomiem, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) organiskā mēslojuma, minerālmēslu, pesticīdu, augu augšanas regulatoru un veterinārpreparātu transportēšanu un glabāšanu, par dzīvnieku, augsnes, augiem kaitīgo organismu un nevēlamo augu apstrādi, ja to lietošana ir agrotehniski un agroekoloģiski pamatota;

5) balasta smilšu izgāšanu tam noteiktās vai saskaņotās vietās;

6) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtu projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

7) sadzīves atkritumiem, kuri saskaņotās vietās uz ierobežotu laiku tiek uzkrāti turpmākai pārstrādei, arī kompostēšanai, sadedzināšanai, pārstrādei;

8) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko vainīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes noteiktajiem termiņiem un prasībām. Nodokli par neitralizēto piesārņojumu aprēķina atbilstoši sekundārā piesārņojuma bīstamībai un apjomam pēc neitralizācijas;

9) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;

10) ražošanas vajadzībām izmantojamo ūdeni, ja to pēc attīrīšanas izmanto atkārtoti.

17.2 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)

(1) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) savu funkciju veikšanai atbrīvo valsts pārvaldes institūcijas, kuras nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas ir nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanai un diagnostikai, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanai, nieru transplantācijai un HIV pacientu aprūpes nodrošināšanai valsts programmu ietvaros.

(3) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo normatīvajos aktos noteiktos radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumus.

(4) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu atbrīvo personas, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas demonstrēšanai uz laikposmu, kas nepārsniedz
30 dienas.

(5) Persona, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas, nemaksā dabas resursu nodokli, ja pirkuma līgums garantē lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanu atpakaļ ražotājvalstij."

13. Izteikt 18.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) konkrēto dabas resursu, piesārņojošo vielu, preču un produktu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;".

14. Papildināt 19.pantu aiz vārda "preču" ar vārdiem "un radioaktīvo vielu".

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi Nr.356 "Likuma "Par dabas resursu nodokli" atsevišķu normu piemērošanas kārtība";

2) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi Nr.377 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu";

3) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi Nr.378 "Iepakojuma apsaimniekošanas padomes nolikums"."

16. 1.pielikumā:

izslēgt 4.punktu;

izslēgt 5.punktā vārdus "(dziļāk par 5 metriem no zemes virsmas)";

aizstāt 6.punktā vārdus "(Helix pomatica L.)" ar vārdiem "(Helix
pomatia L.)";

izteikt tabulu šādā redakcijā:

"Nr. p.k.	Dabas resursu veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1	2	3	4

1.	Augsne	m3	0,20
2.	Smilšmāls un mālsmilts	m3	0,01
3.	Kvarca smilts	m3	0,20
4.	Smilts	m3	0,05
5.	Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)	m3	0,10
6.	Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	m3	0,10
7.	Dekoratīvais (apdares) dolomīts	m3	0,25
8.	Dolomīts	m3	0,06

1	2	3	4

9.	Kaļķakmens	m3	0,10
10.	Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)	m3	0,10
11.	Šūnakmens	m3	1,00
12.	Ģipšakmens	m3	0,22
13.	Laukakmeņi	m3	0,15
14.	Krāsu zeme	m3	0,10
15.	Kūdra ar sadalīšanās pakāpi līdz 20 % (mitrums – 40 %)	tonna	0,13
16.	Kūdra ar sadalīšanās pakāpi vairāk nekā 20 % (mitrums – 40 %)	tonna	0,07
17.	Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums – 60 %)	tonna	0,50
18.	Pārējais sapropelis (mitrums – 60 %)	tonna	0,10
19.	Visu veidu dziednieciskās dūņas	tonna	0,50"

17. Izslēgt 2.pielikuma 2.3.a pozīcijā vārdu "galda".

18. Izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par dabas

resursu nodokli"

3.pielikums

Nodokļa likmes par vides piesārņošanu, apglabājot vai sadedzinot atkritumus

Nr.p.k.	Piesārņošanas veids	Mērvienība	Likme (Ls)

1.	Sadzīves atkritumu apglabāšana:
1.1.	izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari	tonna	0,75
1.2.	izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari	m3	0,25
2.	Bīstamo atkritumu apglabāšana	tonna	10,00
3.	Īpaši bīstamo atkritumu apglabāšana	tonna	50,00
4.	Bīstamo atkritumu sadedzināšana	tonna	20,00"

19. 7.pielikumā:

aizstāt 4.punktā vārdus "11.panta trešā daļa" ar vārdiem "11.panta ceturtā daļa";

aizstāt tabulas 1.pozīcijā vārdu "Minerāleļļas" ar vārdu "Smēreļļas";

aizstāt tabulas 4.pozīcijā vārdus "Dzīvsudraba luminiscentās lampas" ar vārdiem "Dzīvsudraba spuldzes";

svītrot tabulas 6.pozīciju;

papildināt tabulas 8.pozīciju aiz vārdiem "Preču vai produktu iepakojums" ar vārdiem "un vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi".

20. Papildināt 8.pielikumā 2.ailes nosaukumu aiz vārdiem "Preču vai produktu iepakojuma" ar vārdiem "un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu".

21. Papildināt likumu ar 9.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par dabas

resursu nodokli" 9.pielikums

Nodokļa likmes par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)

Nr.p.k.	Radioaktīvās vielas raksturojums	Mērvienība	Likme (Ls)

1.	1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), slēgts starojuma avots	m3 atkritumu	500
2.	2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), vaļējs starojuma avots	m3 atkritumu	1000
3.	3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), slēgts starojuma avots	m3 atkritumu	1500
4.	4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), vaļējs starojuma avots	m3 atkritumu	3000
5.	5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), slēgts starojuma avots	m3 atkritumu	2500
6.	6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), vaļējs starojuma avots	m3 atkritumu	5000
7.	7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m3 atkritumu	m3 atkritumu	10000"

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raks turojums		2000. gada 26. oktobrī tika pieņemts jauns likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, kas paredz, ka par radioaktīvo vielu, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ievešanu (importu) ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Šāda norma likumā “Par dabas resursu nodokli” līdz šim nebija paredzēta, jo līdz šim par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) bija noteikta maksa. Pašreizējā likuma “Par dabas resursu nodokli” normas, kas attiecas uz vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu realizāciju un ievešanu (importu) Latvijā, nepieciešams precizēt, jo šo nodokļa objektu pašreizējā likuma redakcijā ir grūti administrēt. 2000. gada 14. decembrī tika pieņemts jauns likums Atkritumu apsaimniekošanas likums. Lai realizētu šī likuma prasības un novērstu pretrunas, kas veidojas starp abiem likumiem, nepieciešams precizēt likuma “Par dabas resursu nodokli” normas, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Nepieciešams precizēt ar nodokli apliekamo dabas resursu veidus, jo pašreizējā likuma redakcijā tie ir noteikti pēc izmantošanas veida nevis pēc sastāva un kvalitātes, kas ir nepieciešams un svarīgāks rādītājs, lai pārdomāti pārvaldītu tos. Nepieciešams precizēt likuma normas par iepakojumu, jo ir izstrādāts likumprojekts “Iepakojuma likums”, kurš ir akceptēts Ministru kabineta komitejas sēdē. Tā kā “Iepakojuma likumā” ir noteiks, kas ir iepakojums un atkārtoti lietojamais iepakojums un noteikts iepakojuma iedalījums, likumā “Par dabas resursu nodokli” nepieciešams izslēgt attiecīgās definīcijas. Abos likumos jābūt saskaņotām normām.
2. Tiesību akta projekta būtība		Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “ izstrādāts: lai realizētu likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” prasības, kas paredz, ka par radioaktīvo vielu, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ievešanu (importu) ir jāmaksā dabas resursu nodoklis; lai precizētu atsevišķas likuma normas, kas attiecas uz vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu realizāciju un ievešanu (importu) Latvijā, jo šobrīd šo nodokļa objektu ir grūti administrēt; lai precizētu nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu izgāztuvēs un poligonos un atkritumu sadedzināšanu. Šie grozījumi saistīti ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma, kas stājas spēkā šā gada 1. martā, realizāciju. lai precizētu ar nodokli apliekamo dabas resursu veidus pēc to sastāva un kvalitātes, kas ir nepieciešams, lai pārdomāti pārvaldītu tos. lai precizētu likuma normas par iepakojumu saistībā ar izstrādāto likumprojektu “Iepakojuma likums”, kurš ir akceptēts Ministru kabineta komitejas sēdē.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku. Likumprojekts sekmēs resursu un izejvielu racionālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, kas ir ļoti svarīgi no tautsaimniecības viedokļa. Likumprojekta pieņemšana un ieviešana veicinās pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu ražošanā, kā arī vienkāršos un pilnveidos dabas resursu nodokļa aprēķināšanas kārtību un administrēšanu attiecībā uz vienreiz lietojamiem traukiem un galda piederumiem. Nodarbinātību likuma prasību ieviešana neietekmēs. Likumprojekta realizācija samazinās cenas vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem un galda piederumiem. Likuma normu ieviešana neietekmēs eksporta attīstību, bet veicinās konkurenci. Likumprojekta realizācija veicinās investīciju pieplūdi dalītas sadzīves atkritumu vākšanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstīšanai, atkritumu izgāztuvju sakārtošanā un pilnveidošanā, kā arī to rekultivācijā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likuma prasību ieviešana vienkāršos dabas resursu nodokļa administrēšanu un nodokļa aprēķināšanu attiecībā uz vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu, kā arī iepakoto preču un produktu importēšanu. Vienlaikus tiks pilnveidotas un iekļautas vienā kopējā sistēmā līdz šim spēkā esošās maksas par radioaktīvo vielu importu, kā arī noteikti gadījumi, kad ar nodokli šīs vielas netiek apliktas. Likuma prasību ieviešana pilnveidos un sakārtos nodokļa maksāšanas shēmu par atkritumu izvietošanu izgāztuvēs un poligonos, lai izgāztuvju un poligonu apsaimniekotāji varētu nodokli aprēķināt, pamatojoties uz tajās izmantotajām uzskaites sistēmām atbilstoši tehniskajām prasībām. Kopumā likumprojekta prasību ieviešana samazinās uzņēmumu tiešās izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums	Iedzīvotāju dzīves līmeni un darba tirgu likumprojekta realizācija neietekmēs.
4. Ietekme uz vidi	Likuma prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot noteiktās prasības, tiks veicināta atkritumu daudzuma, kas nonāk atkritumu poligonos un izgāztuvēs, samazināšana, vienlaikus tiks veicināta un attīstīta resursu un izejvielu racionāla izmantošana un otrreizējo izejvielu izmantošana ražošanā.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			tūkst. Ls
Rādītāji			Kārtē- jais gads (2001.)	Trīs nākamie gadi (2002. – 2004.)			*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā netiek plānotas būtiskas izmaiņas, bet atsevišķu pašvaldību, kuru teritorijās atrodas atkritumu sadedzināšanas iekārtas, vides aizsardzības speciālos budžetos var prognozēt budžeta ieņēmumu pieaugumu. Pilnīgi precīzas prognozes par budžeta ieņēmumu izmaiņām nav iespējams šobrīd aprēķināt, jo nav pieejama pietiekama informācija, lai veiktu šādus aprēķinus. Prognozējamās izmaiņas : 1.Valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā 2.Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos				+8 +12	+16 +24	+16 +24
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Valsts un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžeta izdevumi ir tieši saistīti ar šo budžetu ieņēmumiem.
3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai Nav nepieciešami
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Nepieciešams izstrādāt un pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2000. gada 10. oktobra noteikumus Nr. 356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”, Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu” un Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 378 “Iepakojuma apsaimniekošanas padomes nolikums”. Paredzēts, ka minētie noteikumi ir spēkā līdz jaunu noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas savienību				Likumprojekts nav saistīts ar saistībām pret Eiropas savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar. Tajā pašā laikā viens no starptautiskajiem vides aizsardzības pamatprincipiem ir princips “Piesārņotājs maksā”, kas ir likuma “Par dabas resursu nodokli” pamatā. Likumprojekts nav pretrunā ar saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija				Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas savienības tiesību aktiem un direktīvām, jo ES nav direktīvu par šāda veida nodokļiem.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Izstrādājot likumprojektu, ir izmantoti Latvijas tirgotāju asociācijas, Latvijas Iepakojuma asociācijas, Latvijas muitas brokeru asociācijas un Latvijas tautsaimniecības padomes iesniegtie priekšlikumi. Likumprojekts atzinuma sniegšanai tika nosūtīts Latvijas Iepakojuma asociācijai un Latvijas tirgotāju asociācijai, bet atbildes netika saņemtas. Likumprojekts bija ievietots ministrijas mājas lapā. Notika konsultācijas ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā ir iestrādāta daļa no iepriekš minēto nevalstisko organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Tiešas konsultācijas likumprojekta izstrādes gaitā ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas. Tajā pašā laikā, likumprojektu sagatavojot ir ņemta vērā Eiropas valstu, gan Eiropas savienības, gan Centrālās un Austrumeiropas valstu pieredze ekoloģisko nodokļu veidošanas shēmā un piemērošanā.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Likuma realizāciju nodrošinās esošās valsts institūcijas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotās institūcijas, Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas muita.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo					Indivīdam ir nodrošinātas tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības likumā noteiktajā kārtībā.

Ministrs V. Makarovs

VARAM Vides aizsardzības departamenta

Vides kvalitātes nodaļas vadītāja R. Vesere, 7026464