Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(dok.nr.3426)

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas

slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

Būvniecības likums

Grozījumi Būvniecības likumā

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "būvprakses sertifikāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "būvprakses vai arhitekta prakses

sertifikāts" (attiecīgā locījumā).

1.

Izslēgt likumprojekta 1. pantu

Neatbalstīt

1. Aizstāt visā likumā vārdus "būvprakses sertifikāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "būvprakses vai arhitekta prakses

sertifikāts" (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju un inženiertīklu, kā arī labiekārtošanas pasākumu kopums;

2.

Izteikt 1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;”

Atbalstīt

2. 1.pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;”;

2) būvatļauja - Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā pasūtītājam vai būvētājam izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;

3.

Izteikt 1. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) būvatļauja - Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;”

Atbalstīt

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) būvatļauja - Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;”;

3) būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs darinājums ar attiecīgām tehniskajām iekārtām atkarībā no paredzētās funkcijas;

4.

Izteikt 1. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3)būve- būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcijaa;”

Atbalstīt

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

“3)būve- būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;”;

4) būvekspertīze - profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai būvdarbu izpilde, būvizstrādājums, būviekārta,

būvprojekta dokumentācija, kā arī būvuzrauga vai būvinspektora atzinums atbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

2. 1.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) būvekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli,

būvprojekta un veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;";

5.

Aizstāt 1.panta 4.punktā vārdus “būvprojekta un veikto būvdarbu” ar vārdiem “būvprojekta vai veikto būvdarbu;”

Atbalstīt

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) būvekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli, būvprojekta vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;";

5) būveksperts - sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;

6) būvdarbi - darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā (zemes gabalā) būvniecības procesā;

6.

Izteikt 1. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;”

Atbalstīt

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

“6) būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;”;

7) būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem;

8) būviekārta - ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā;

7.

Izslēgt 1. panta 8. punktu.

Atbalstīt

izslēgt 8. punktu;

9) būvinspekcija - valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli;

8.

Izslēgt 1. panta 9. punktu.

Atbalstīt

izslēgt 9. punktu;

10) būvinspektors - valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvniecības kontroles tiesības;

9 .

Izteikt 1.panta 10. punktu šādā redakcijā:

“ 10) būvinspektors - valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības atbilstoši akceptētam būvprojektam un būvnormatīviem;”

Atbalstīt

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

“10) būvinspektors - valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības atbilstoši akceptētam būvprojektam un būvnormatīviem;”;

11) būvizstrādājums - ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota viengabala konstrukcija, kura pastāvīgi vai

uz laiku tiek iestrādāta būvē vai kuru paredzēts izmantot būvniecībā;

10.

Izteikt 1. panta 11. punktu šādā redakcijā:

“11) būvizstrādājums - ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;”

Atbalstīt

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

“11) būvizstrādājums - ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;”;

12) būvniecība - visu veidu būvju projektēšana, kā arī būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas;

11.

Izteikt 1. panta 12. punktu šādā redakcijā:

“12) būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;”

Atbalstīt

izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

“12) būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;”;

13) būvniecības dalībnieki - fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem vai darbu piedalās būvniecībā vai veic būvuzraudzību;

12.

Izteikt 1. panta 13. punktu šādā redakcijā:

“13) būvniecības dalībnieki - fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;”

Atbalstīt

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

“13) būvniecības dalībnieki - fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;”;

14) būvnormatīvi - būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošu un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums;

13.

Izteikt 1. panta 14. punktu šādā redakcijā:

“14) būvnormatīvi - visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;”

Atbalstīt

izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

“14) būvnormatīvi - visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;”;

15) būvprakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci un piešķir tai patstāvīgas prakses tiesības attiecīgajā būvniecības jomā;

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts – dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci attiecīgajā būvniecības vai arhitektūras jomā;";

14.

15.

Izslēgt likumprojekta 2. panta otro rindkopu.

Aizstāt 1. panta 15.punktā vārdus “profesionālo kompetenci “ ar vārdiem “profesionālo kvalifikāciju.”

Neatbalstīt

Atbalstīt,

ietverts

16.priekšl.

16.

Izteikt 1. panta 15. punktu šādā redakcijā:

“15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;”

Atbalstīt

izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

“15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;”;

17.

Papildināt 1. pantu ar 15.1 un 15.2 punktu šādā redakcijā:

“151) arhitekta prakse- sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;

152) būvprakse- sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība ; “

Atbalstīt

papildināt pantu ar 15.1 un 15.2 . punktu šādā redakcijā:

“151) arhitekta prakse- sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;

152) būvprakse- sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība;”;

16) būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;

17) būvuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, veic būvdarbus, izmantojot savus resursus;

18.

Izteikt 1. panta 17. punktu šādā redakcijā:

“17) būvuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;”

Atbalstīt

izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

“17) būvuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu , kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;”;

18) būvuzraugs - sertificēta persona, kas pasūtītāja vai finansētāja interesēs uzrauga būvniecības gaitu un tās atbilstību līgumam, būvprojektam, būvnormatīviem un likumiem;

19.

Izteikt 1. panta 18. punktu šādā redakcijā:

“18) būvuzraugs – fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;”

Atbalstīt

izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

“18) būvuzraugs – fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;”;

19) inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;

20) licence - dokuments, kas apliecina juridiskās personas profesionālo kompetenci un atļauj tai veikt uzņēmējdarbību noteiktās būvniecības jomās;

21) patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam;

20.

Izteikt 1. panta 21. punktu šādā redakcijā:

“21) patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos gadījumos;”

Atbalstīt

izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

“21) patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus;”;

22) standarts - normatīvs akts, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, principus vai raksturojumus dažāda veida darbībai vai tās rezultātiem un izstrādāts, vienojoties ieinteresētajām pusēm, lai panāktu

optimālu sakārtotību;

izslēgt 22.punktu;

izslēgt 22.punktu;

23) Vispārīgie būvnoteikumi - Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums;

24) pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.

papildināt pantu ar 25.punktu šādā redakcijā:

"25) tehniskie noteikumi – konkrētai apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības."

21.

Papildināt 1. pantu ar 25.punktu šādā redakcijā:

"25) tehniskie noteikumi – konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības."

Atbalstīt

papildināt pantu ar 25., 26. un 27. punktu šādā redakcijā:

"25) tehniskie noteikumi – konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;

22.

Papildināt 1. pantu ar 26.un 27. punktu šādā redakcijā:

“26) būvvalde – pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

27) vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.”

Atbalstīt

26) būvvalde – pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

27) vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.”

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

‘’3.pants

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

‘’3.pants

(1) Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un saistošiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

(1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem šo plānojumu sastāvā un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes

gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

Redakc.

precizēta

(1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem saistošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka citi likumi un pilsētas vai pagasta ģenerālplāns un detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un attiecīgās teritorijas detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt

zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

Redakc.

precizēta

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un attiecīgās teritorijas detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

(3) Būve projektējama un būvējama saskaņā ar vides aizsardzības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citām prasībām, kuras nosaka attiecīgie normatīvie akti

(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu arhitektoniskās vides kvalitāti, pieejamību cilvēkiem ar kustību

traucējumiem (ja nepieciešams), racionālu dabas resursu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:

1) stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) drošību lietošanā;

4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

5) energoefektivitāti;

6) akustiskās prasības."

23.

Izteikt 3. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Būve projektējama un būvējama saskaņā ar vides aizsardzības, vides pieejamības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citām prasībām, kuras nosaka attiecīgie normatīvie akti.”

Daļēji

atbalstīt,

ietverts

24.priekšl.

(

24.

Izteikt 3. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu arhitektoniskās vides kvalitāti, vides pieejamību,

racionālu dabas resursu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:

1) stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) drošību lietošanā;

4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

5) energoefektivitāti;

6) akustiskās prasības.”

Atbalstīt

(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu arhitektoniskās vides kvalitāti, vides pieejamību,

racionālu dabas resursu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:

1) stiprību un stabilitāti;

2) ugunsdrošību;

3) drošību lietošanā;

4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

5) energoefektivitāti;

6) akustiskās prasības.”

(4) Būvniecības dalībnieku pienākums ir taupīt būves ekspluatācijai nepieciešamos energoresursus

25.

Dep.L.MUCIŅŠ

Papildināt likumu ar jaunu 3-1. pantu šādā redakcijā:

“(1) Būve būvējama tikai ar noteiktā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu būvprojektu.

Neatbalstīt

(2) Tiesības izstrādāt būvprojektu ir tikai arhitektu reģistrā iekļautam praktizējošam arhitektam.

(3) Citām personām, kuras nav praktizējoši arhitekti, izstrādāt būvprojektu atļauts Ministru kabineta noteiktos gadījumos un kārtībā.”

4.pants.

(1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:

1) izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un programmu;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

3) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;

4) pārbauda pašvaldību apstiprināto vietējo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

26.

Izteikt 4. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pārbauda pašvaldību apstiprināto apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;”

Atbalstīt

4. 4. pantā: izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pārbauda pašvaldību apstiprināto apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;”;

5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību būvniecības jomā;

6) likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniedz un reģistrē būvniecības uzņēmējdarbības veikšanai

izsniegtās licences;

7) nodrošina valsts būvekspertīzi un kontroli būvniecībā.

4. Izteikt 4.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā."

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā;";

27.

Papildināt 4. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošina, uzrauga un kontrolē vides piejamības prasību ievērošanu publiskajās ēkās un būvēs.”

Atbalstīt

papildināt pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošina, uzrauga un kontrolē vides pieejamības prasību ievērošanu publiskajās ēkās un būvēs.”

(2) Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.

6.pants.

Ministrijas, kuru pārraudzībā saskaņā ar likumiem ir specializētā būvniecība (transporta būves, hidrotehniskās, meliorācijas un citas būves):

1) izskata būvprojektus, veic to ekspertīzi un pieņem lēmumus par tiem;

2) pārrauga būvniecību, kas tiek veikta par valsts līdzekļiem;

3) izsniedz būvatļaujas šādiem objektiem.

5. 6.pantā:

izslēgt 1.punktu;

5. 6.pantā:

izslēgt 1.punktu;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai būvnormatīvus, kas attiecas uz to pārziņā esošo

specializēto būvju būvniecību."

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai būvnormatīvus, kas attiecas uz to pārziņā esošo specializēto būvju būvniecību."

7.pants.

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants

(1) Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas apstiprināt savas administratīvās teritorijas ģenerālplānu (attīstības plānu) un detālplānojumu, kā arī kontrolēt un nodrošināt to ievērošanu;

(1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to sastāvā esošos saistošos

apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā

teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;

Redakc.

precizēta

(1)Vietējo pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos saistošos

apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;

2) izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas izdot saistošus apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt to izpildi;

2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

3) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

4) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības

būvniecības jomā.

4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības

būvniecības jomā.

5) pārzināt būvniecību, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem;

6) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.

(2) Būvniecību pilsētas un pagasta teritorijā pārzina amatpersonas, kuras šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas būvprakses sertifikātu, bet kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgus tehniskos un kontroles dienestus.

(2) Būvniecības pārzināšanai vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.

28.

Izteikt 7. panta otro daļu šādā

redakcijā:

“(2) Būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.”

Atbalstīt

(2) Būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.

(3) Vietējās pašvaldības teritorijā būvvaldi vada amatpersona, kura šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi būvprakses

vai arhitekta prakses sertifikātu un kurai šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā ir piešķirtas būvniecības pārzināšanas tiesības.

29.

30.

31.

Aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdus “vai arhitekta prakses” un papildināt to pēc vārdiem “būvprakses sertifikātu” ar vārdiem “kas ir praktizējošs arhitekts”

Izslēgt 7. panta trešajā daļa vārdus “un kurai šā likuma 29. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā ir piešķirtas būvniecības pārzināšanas tiesības.”

Izteikt 7. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Būvniecību pilsētas un pagasta teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā.”

Neatbalstīt

Atbalstīt, ietverts

31.priekšl.

Atbalstīt

redakc.

precizējot

(3) Būvniecību vietējās pašvaldības teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā.

(4) Būvniecību vietējās pašvaldības teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā

kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.

(4) Būvniecību vietējās pašvaldības teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā

kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.

(5) Vietējās pašvaldības likuma "Par pašvaldībām" 10.pantā noteiktajā kārtībā var nodot viena otrai būvniecības pārzināšanas funkciju izpildi vai veidot kopīgus kontroles dienestus."

(5) Vietējās pašvaldības likuma "Par pašvaldībām" 10.pantā noteiktajā kārtībā var nodot viena otrai būvniecības pārzināšanas funkciju izpildi vai veidot kopīgus kontroles dienestus."

8.pants.

(1) Fiziskajām personām ir tiesības vadīt un patstāvīgi veikt būvniecību un speciālus uzdevumus, kas saistīti ar būvniecību (autoruzraudzību, būvuzraudzību, būvekspertīzi, būvju novērtēšanu un diagnostiku), ja tās saņēmušas būvprakses sertifikātu šajā likumā un likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktajā kārtībā.

7. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, tām ir pastāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

3) būvekspertīze;

4) būvdarbu vadīšana;

5) būvuzraudzība.";

32.

33.

Likumprojekta 7. pantā izslēgt vārdus “arhitektu prakses vai” un “un arhitektu prakses”

Izteikt likumprojekta 7.panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) inženiertehniskā izpēte;”

Neatbalstīt

Atbalstīt

7.Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, tām ir pastāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

1) inženiertehniskā izpēte;

2) projektēšana;

3) būvekspertīze;

4) būvdarbu vadīšana;

5) būvuzraudzība."

(2) Būvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Būvprakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(4) Būvprakses sertifikāti reģistrējami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru izveido un uztur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija."

34.

Izslēgt 1. lasījuma redakciju par grozījumu likuma 8. panta ceturtajā daļā

Atbalstīt

35.

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Būvprakses sertifikātu reģistru izveido un uztur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Arhitektu, pilsētplānotāju, kā arī ārzemju arhitektu prakses sertifikātu reģistru uztur Latvijas Arhitektu savienība..”

Neatbalstīt

36.

Papildināt likumu ar jaunu 8.-1 pantu šādā redakcijā:

“8-1. pants.

(1) Arhitektūras prakse ir arhitekta profesionālā darbība saistīta ar pilsētplānošanu, ēku un ēku grupu projektēšanu, būvniecību, paplašināšanu, konservāciju, restaurāciju vai pārbūvi. Šī profesionālā darbība ietver vispārējo plānošanu un zemes izmantojuma plānošanu, pilsētprojektēšanu, iepriekšējās izpētes veikšanu, projektu, maketu, rasējumu, specifikācijas izstrādāšanu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tehniskās dokumentācijas saskaņošanu, kuru sagatavojuši citi speciālisti, būvniecības ekonomiku, līguma administrēšanu, būvniecības uzraudzību un projekta vadību.

Neatbalstīt

(2) Arhitektūras praksi ir tiesības veikt tikai Latvijas arhitektu savienības reģistrā iekļauts arhitekts.

(3) Latvijas arhitektu reģistru ved Latvijas arhitektu savienība.

(4) Kārtību kādā veidā tiek vests arhitektu reģistrs un prasības iekļaušanai un izslēgšanai no arhitektu reģistra, nosaka Latvijas arhitektu savienība.”

9.pants.

Būvprakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras savām vajadzībām būvē nelielas dzīvojamās ēkas, zemnieku

sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas un citas mazākas ēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

37.

Izslēgt 9.pantu, izsakot to kā 101 panta pirmo daļu.

(skat. 40. priekšlikumu)

Atbalstīt

8.Izslēgt 9.pantu.

10.pants.

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants.

(1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

38.

Izteikt likuma 10. panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(2) Līgumsabiedrībām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja juridiskās personas, kas ir līgumsabiedrības dalībnieces un veic būvniecību, saņēmušas licenci vispārējā kārtībā.

Atbalstīt

(2) Līgumsabiedrībām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja juridiskās personas, kas ir līgumsabiedrības dalībnieces un veic būvniecību, saņēmušas licenci vispārējā kārtībā.

(3) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(3) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(3) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(4) Licencē norādāmi atļauto darbu veidi.

(4) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(4) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci, ja šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektu un būvdarbu vadītājiem ir piešķirts būvprakses sertifikāts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Licencē norādāma atļautā darba joma un veidi.”

(5) Licencē norādāma atļautā darba joma un veidi.

39.

Papildināt 10. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās darbu jomās un veidos, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem ir piešķirts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts šī likuma 8. pantā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

redakc.

precizējot

(6) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem piešķirts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts šī likuma 8. pantā noteiktajā kārtībā.”

40.

Papildināt likumu ar 101.pantu, izsakot likuma 9.pantu kā 101 panta pirmo daļu:

“101 pants

(1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras savām vajadzībām būvē nelielas dzīvojamās ēkas, zemnieku

sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas un citas mazākas ēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

Atbalstīt

10. Papildināt likumu ar 101.pantu

šādā redakcijā:

“101 pants

(1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras savām vajadzībām būvē nelielas dzīvojamās ēkas, zemnieku

sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas un citas mazākas ēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts un juridiskajām personām nav nepieciešama licence gadījumos, kad būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.”

11.pants.

(1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.

(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu un detālplānojumu. Ja attiecīgajā pilsētā vai pagastā nav izstrādāts ģenerālplāns un detālplānojums, zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja par to Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā ir pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums. Minētajā lēmumā norādāmi

konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

41.

Izteikt 11. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta teritorijas plānojumu un detālo plānojumu.

Atbalstīt

11. Izteikt 11. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta teritorijas plānojumu un detālo plānojumu.

(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritoriālplānošanas un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.”

(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.”

(4) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā

12.pants.

(1) Pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

1) tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

2) būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

3) būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību.

42.

Papildināt 12. panta pirmās daļas 3. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“un nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu.”

Neatbalstīt

(2) Kārtību, kādā nodrošināma būvniecības publiskā apspriešana, nosaka Ministru kabinets.

19.pants.

43.

Dep. A.RAZMINOVIČS

Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants.

Atbalstīt

12. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants.

Būvniecību par valsts un pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību, kā arī Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām".

Būvniecību par valsts vai pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību un normatīvie akti par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.”

Būvniecību par valsts vai pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību un normatīvie akti par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.”

20.pants.

8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants.

13 .Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants.

(1) Būvprojekta valsts ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.

(1) Būvprojekta ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(1) Būvprojekta ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(2) Nolikumu par būvprojekta valsts ekspertīzi apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(2) Būvprojektu ekspertīzes kārtību nosaka Ministru kabinets."

(2) Būvprojektu ekspertīzes kārtību nosaka Ministru kabinets."

Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.

9. Papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamo Eiropas standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas

Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

14. Papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamo Eiropas standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

23.pants.

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants

15. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants

(1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālie standarti, ciktāl to prasību izpilde noteikta attiecīgajos

likumos un Ministru kabineta noteikumos.

(1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.

(1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs (turpmāk - Standartizācijas centrs).

(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija – valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts"."

(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija – valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts"."

(3) Latvijas nacionālo standartu prasības būvniecības jomā nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas standartizācijas komitejas un Eiropas elektrotehnisko standartu komitejas standartu prasībām.

26.pants.

(1) Pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos - pienākums

būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai - veikt autoruzraudzību.

(2) Pasūtītāja vai būvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā un izmaiņas var akceptēt, ja tās nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.

44.

Dep. A.RAZMINOVIČS

Izteikt 26. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pasūtītāja vai būvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas. Izmaiņas var akceptēt Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, ja tās nav pretrunā ar citos normatīvajosaktos noteiktajām prasībām.”

Atbalstīt

16. 26. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pasūtītāja vai būvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas. Izmaiņas var akceptēt Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, ja tās nav pretrunā ar citos normatīvajosaktos noteiktajām prasībām.”;

(3) Būvprojekta autora (autoru) pienākums ir pieņemt uzaicinājumu veikt autoruzraudzību vai iecelt savu pilnvaroto pārstāvi autoruzraudzības veikšanai. Būvprojekta autors (autori) rakstveidā apliecina būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam vai arī piekrišanu izmaiņām būvprojektā.

(4) Būvniecības autoruzraudzības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

45.

Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Autoruzraudzības noteikumus būvniecībā apstiprina Ministru kabinets.”

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Autoruzraudzības noteikumus būvniecībā apstiprina Ministru kabinets”.

29.pants

(1) Būvniecības valsts kontroli veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija.

(2) Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti.

(3) Būvniecības kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem un valsts būvekspertiem piešķir, reģistrē un

atsauc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

11. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Būvniecības kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem un pārzināšanas tiesības būvvalžu vadītājiem piešķir, reģistrē un atsauc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija."

46.

Izslēgt 29. panta trešajā daļā vārdus ”un pārzināšanas tiesības būvvalžu vadītājiem.”

Atbalstīt,

ietverts

47.

priekšl.

47.

Dep. A.RAZMINOVIČS

Izteikt 29. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Būvniecības un vides pieejamības kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķir, reģistrē un atsauc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.”

Atbalstīt

17. Izteikt 29. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Būvniecības un vides pieejamības kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķir, reģistrē un atsauc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.”

30.pants

(1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.

(2)Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.

(3)Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.

(4) Ja būvniecība notiek bez noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam,

būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību.

48.

Izteikt 30. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam,

būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību.”

Atbalstīt

18. Izteikt 30. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam,

būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību.”

(5)Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

(6) Ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nelikumīgi būvētas būves vai tās daļas nojaukšanu, bet pasūtītājs vai būvētājs līdz noteiktajam laikam nav to izpildījis, attiecīgā pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar

nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būvētājs.

31.pants.

(1) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem.

(2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

(3) Ja būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Ar savešanu kārtībā vai nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks vai pasūtītājs.

(4) Lēmums par būves nojaukšanu jāsaskaņo ar reģionālo vides aizsardzības komiteju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

49.

Dep. A.RAZMINOVIČS

Izteikt 31. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmums par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošas būves nojaukšanu jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.”

Atbalstīt

redakc.

precizējot

19. 31.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmums par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas būves nojaukšanu jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.”;

50.

Dep. A.RAZMINOVIČS

Papildināt 31. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Būves nojaukšana veicama Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā saskaņā ar akceptēto būvprojektu.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Būves nojaukšana veicama Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā saskaņā ar akceptēto būvprojektu.”

32.pants.

12. Izteikt 32. un 33.pantu šādā redakcijā: “

32.pants.

20. Izteikt 32..pantu šādā redakcijā: “

32.pants.

Arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic kopīgi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

51.

Izslēgt 32. pantā vārdus “un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.”

Atbalstīt.

Redakc. precizēta

1.lasījuma

redakcija

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

33.pants.

33.pants

52.

Dep A.RAZMINOVIČS

Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

“33. pants.

Daļēji

atbalstīt,

ietverts 54.

priekšl.

(1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties kādam no būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā.

.(1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas

nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.

(1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām, būvniecībā neiesaistītajām, personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.

(2) Pašvaldībai nav tiesību izsniegt būvatļauju, kamēr pasūtītājs vai būvētājs nav veicis obligāto apdrošināšanu.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un

Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un ne mazāk kā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.

(3) Vispārīgie būvnoteikumi nosaka to veidu būves, attiecībā uz kurām šā panta noteikumi nav piemērojami.

(3) Šis pants nav piemērojams:

1) ja būvē mazēku lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2000 m3;

2) ja būvē īslaicīgas lietošanas būvi.

(3) Gadījumus, kad piemērojami šā panta noteikumi, nosaka Ministru kabinets.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būtu iespējams segt radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām."

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, segtu radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām.”

53.

Papildināt 33. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā.

“(5) Būvniecības dalībnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets“

Atbalstīt,

ietverts

54.priekšl.

54.

Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

“33. pants.

Atbalstīt

21. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

“33. pants.

(1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.

(1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visu laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi un tā termiņš nedrīkst būt īsāks par Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto garantijas laiku.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visu laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi un tā termiņš nedrīkst būt īsāks par Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto garantijas laiku.

(3) Gadījumus, kad nav piemērojami šā panta noteikumi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Gadījumus, kad nav piemērojami šā panta noteikumi, nosaka Ministru kabinets.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tā segtu trešajām personām radušos zaudējumus vai nodarīto kaitējumu .

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tā segtu trešajām personām radušos zaudējumus vai nodarīto kaitējumu .

(5) Būvniecības dalībnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets “

(5) Būvniecības dalībnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets

35. pants

(1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram nav licences (būvprakses sertifikāta) līgumā paredzēto darbu veikšanai, un pēdējā nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām

(3)Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

1. Līdz Vispārīgo būvnoteikumu izdošanai apbūve saskaņojama ar tām valsts pārvaldes institūcijām, kuras norādītas Ministru kabineta izdotajos "Teritoriālplānošanas noteikumos", un tās uzsākšana pieļaujama pēc publiskas apspriešanas.

2. Šā likuma 10.panta noteikumi piemērojami ar 1996.gada 1.martu, bet 33. un 34.panta noteikumi - pēc tam, kad tiks pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu.

3. Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā.

4. Licence, kuru Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība vai Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantu, pielīdzināma šā likuma 8.pantā minētajam būvprakses sertifikātam, paliekot spēkā licencē norādītajam derīguma termiņam.

5. Līdz attiecīgu Latvijas būvnormatīvu apstiprināšanai piemērojami pašreizējie būvnormatīvi.

6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", paredzot 10 būvinspektoru štata vietas reģionālajās vides aizsardzības komitejās.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būvniecības lietu pārzināšanu un kontroli pagastos un rajonu pilsētās līdz 1996.gada 1.jūlijam, bet republikas pilsētās - līdz 1996.gada 1.martam var atļaut veikt lietpratējam, kuram

nav būvprakses sertifikāta.

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

22. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

8. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.17 "Būvniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 4.nr.).

papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Likuma 33.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī."

papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"9. Likuma 33.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likuma 7.pants stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

55.

Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu.

Atbalstīt

56.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

“10. Ja attiecīgajā vietējā pašvaldībā nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums (ja nepieciešams – arī detālais plānojums), līdz 2003..gada 31.decembrim vietējā pašvaldība ir tiesīga Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētā zemes gabalā. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

Atbalstīt

10. Ja attiecīgajā vietējā pašvaldībā nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums (ja nepieciešams – arī detālais plānojums), līdz 2003. gada 31.decembrim vietējā pašvaldība ir tiesīga Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētā zemes gabalā. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

11. Pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (ja nepieciešams – arī detālā plānojuma), jebkurai būvniecības iecerei ir jāveic publiskā apspriešana.”

Redakc.

precizēts

11. Pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (ja nepieciešams – arī detālā plānojuma), jebkura būvniecība iecerei ir publiski jāapspriež

57.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets līdz 2002. gada 1. aprīlim izstrādā grozījumus normatīvajos aktos vides pieejamības prasību ievērošanai.”

Atbalstīt

redakc.

precizējot

12. Ministru kabinets līdz 2002. gada 1. aprīlim izstrādā attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vides pieejamības prasību ievērošanu.”