Likumprojekts

Likumprojekts

Valsts informācijas sistēmu likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts informācijas sistēma – informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizēts kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, lietošana un iznīcināšana (turpmāk – informācijas aprite);

2) valsts informācijas sistēmas organizācija – valsts vai pašvaldības institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā koordinē, organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību;

3) valsts informācijas sistēmas turētājs – valsts informācijas sistēmas organizācija vai juridiska persona, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti;

4) valsts informācijas sistēmas lietotājs – juridiska vai fiziska persona, kura ir noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas organizāciju par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas organizācijas vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) valsts informācijas sistēmas datu subjekts – fiziska vai juridiska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem (turpmāk – piekritīgie reģistrējamie objekti);

6) integrēta valsts informācijas sistēma – loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati;

7) valsts informācijas sistēmu reģistrs – valsts reģistrs valsts informācijas sistēmu uzskaitei un funkciju identificēšanai.

2.pants. Likuma mērķi un uzdevumi

(1) Likuma mērķi ir:

      1. nodrošināt valsts informācijas sistēmu organizāciju sadarbību un attīstību;
      2. nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamo informācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, lietojot valsts informācijas sistēmas.

    1. Likuma uzdevumi ir:
      1. noteikt vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas;
      2. regulēt valsts informācijas sistēmu organizāciju sadarbību;
      3. noteikt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas un valsts informācijas sistēmas datu subjekta (turpmāk – datu subjekts) tiesības un pienākumus.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta informācijas aprite starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.

(2) Likums attiecas arī uz informācijas sistēmām, ko pašvaldību institūcijas veido un uztur kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu.

(3) Likuma 6.panta otrā daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur:

1) saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" par valsts noslēpuma objektu atzītas informācijas apritei;

2) informācijas apritei saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

(4) Likums neattiecas uz informācijas sistēmām, ko valsts un pašvaldību institūcijas veido un uztur iekšējās lietošanas informācijas apritei lietvedībā un grāmatvedībā.

4.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības koordinācija

(1) Valsts informācijas sistēmas to sadarbības nodrošināšanai tiek apvienotas integrētā valsts informācijas sistēmā.

(2) Satiksmes ministrija koordinē valsts informācijas sistēmu darbību un to sadarbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu attīstības jomā.

(3) Prioritāro valsts informācijas sistēmu attīstības projektu un sistēmu integrācijas projektu uzraudzības kārtību un kopīgās tehniskās un drošības prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(4) Satiksmes ministrija koordinē pētījumus un investīcijas integrētās valsts informācijas sistēmas izveidošanai, valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaista ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm un iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetā par valsts informācijas sistēmu attīstību.

(5) Satiksmes ministrija koordinē valsts informācijas sistēmu reģistra (turpmāk – sistēmu reģistrs) darbu.

5.pants. Valsts informācijas sistēmu izveidošana un reģistrācija

    1. Valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums veidot valsts informācijas sistēmās publiski pieejamu daļu vispārpieejamu informācijas pakalpojumu nodrošināšanai.
    2. (2) Valsts informācijas sistēmu izveido saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros norāda valsts informācijas sistēmas organizāciju.

      (3) Valsts informācijas sistēmu reģistrē sistēmu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas pieteikumā tiek iekļauta šāda informācija:

      1) valsts informācijas sistēmas organizācijas un valsts informācijas sistēmas turētāja nosaukums un adrese;

      2) par reģistrāciju atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, darbavietas adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

      3) valsts informācijas sistēmas izveidošanas un darbības tiesiskais pamats;

      4) funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei tiek nodrošināta informācijas aprite;

      5) informācijas aprites apjoma un iespējamo valsts informācijas sistēmas lietotāju vispārīgs raksturojums, kā arī datu apmaiņas protokoli – standarti, kas apraksta tehnisko iekārtu un programmu mijiedarbības nosacījumus datu apmaiņas procesā;

      6) fiziskās aizsardzības līdzekļi – tehnisko iekārtu aizsardzības līdzekļi pret fiziskas iedarbības radītu valsts informācijas sistēmas apdraudējumu;

      7) loģiskās aizsardzības līdzekļi – informācijas un programmatūras aizsardzības līdzekļi, kas, nodrošinot valsts informācijas sistēmas lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi, pasargā informāciju no tīšas vai nejaušas grozīšanas vai dzēšanas;

      8) valsts informācijas sistēmas tehniskie parametri un datu bāzu raksturojums;

      9) valsts informācijas sistēmas projektēšanas, izveidošanas un uzturēšanas izmaksas;

      10) informācijas pakalpojumu tarifi.

      (4) Reģistrācijas pieteikumā neiekļauj informāciju, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" atzīta par valsts noslēpuma objektu.

      6.pants. Valsts informācijas sistēmas darbības principi

      (1) Valsts informācijas sistēmu darbībā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem ir reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā valsts reģistrā – valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto valstī reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju.

      (2) Valsts informācijas sistēmas organizācija var deleģēt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas juridiskai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā spēj nodrošināt informācijas apriti starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, neradot nepamatotas papildu izmaksas valsts informācijas sistēmas organizācijai un lietotājiem.

      (3) Valsts informācijas sistēmu organizāciju sadarbība regulējama ar savstarpējiem līgumiem un normatīvajiem aktiem.

      (4) Informācijas pakalpojumus sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot principu – vienāda cena par vienādu informatīvo pakalpojumu.

      7.pants. Valsts informācijas sistēmas uzturēšana

      (1) Valsts informācijas sistēmas turētājs valsts informācijas sistēmā nodrošina informācijas apriti integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, papildina informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojumu, izmanto tos valsts informācijas sistēmas vajadzībām, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju apmācību saskaņā ar noslēgtajiem lietošanas līgumiem.

      (2) Valsts informācijas sistēmas tiek uzturētas valsts gadskārtējā budžeta līdzekļu ietvaros.

      (3) Gadskārtējā valsts budžeta pieprasījumiem par valsts informācijas sistēmas izveidošanu un attīstību pievieno Satiksmes ministrijas atzinumu.

      8.pants. Valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas

      Valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par:

      1. datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, atjaunošanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā;

2) datu ieguves avotu norādi, ja dati nav iegūti tieši no datu subjekta;

3) datu lietošanu un to apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām elektroniskā veidā;

4) piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, ja vien ar likumu nav noteikts citādi;

5) iespēju valsts informācijas sistēmas lietotājiem pieejamos informācijas pakalpojumus saņemt elektroniskā veidā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

6) valsts informācijas sistēmas arhīva veidošanu elektroniskā veidā, to saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību;

7) valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas, valodas lietošanu;

8) normatīvajos aktos noteikto klasifikāciju un klasifikatoru (kodu sistēmu) izmantošanu;

9) licencētas vai speciāli attiecīgajai valsts informācijas sistēmai atbilstoši Latvijas Republikas standartiem izstrādātas programmatūras izmantošanu;

10) valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšanu, uzturēšanu un pieejamību atbilstoši Latvijas Republikas standartiem.

9.pants. Datu subjekta tiesības un pienākums

(1) Datu subjekta tiesības ir:

1) saņemt no valsts informācijas sistēmas datus, kas attiecas uz viņu;

2) paziņot valsts informācijas sistēmas turētājam par pamanītajām nepilnībām datu subjektam atbilstošajos datos un pieprasīt to labošanu;

3) iesniegt Datu valsts inspekcijā sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzības pārkāpumiem valsts informācijas sistēmās.

(2) Datu subjekta pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju normatīvajos aktos noteiktajos termiņos par sevi un piekritīgiem reģistrējamiem objektiem.

10.pants. Informācijas aprites un valsts informācijas sistēmas lietotāju identificēšana

    1. Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina iespēju identificēt informāciju jebkurā informācijas aprites posmā.
    2. Lai aizsargātu valsts informācijas sistēmu no nesankcionētas pieejas, valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi.

11.pants. Informācijas pieejamība

(1) Valsts informācijas sistēmas organizācija nodrošina pieeju valsts informācijas sistēmas publiski pieejamai daļai globālajā tīklā.

    1. Valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

12.pants. Īpašumtiesības uz informāciju

(1) Valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā informācija ir autortiesību (blakustiesību) objekts, valsts informācijas sistēmas organizācija vienojas ar attiecīgu autortiesību (blakustiesību) subjektu par šī objekta izmantošanu.

13.pants. Valsts informācijas sistēmu reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts informācijas sistēmu reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Valsts informācijas sistēmas reorganizācijas vai likvidācijas projektu izstrādā valsts informācijas sistēmas organizācija un saskaņo to ar Satiksmes ministriju.

Pārejas noteikumi

1. Līdz likuma spēkā stāšanās dienai izveidotās valsts informācijas sistēmas tiek reģistrētas sistēmu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

2. Šā likuma 4.panta pirmās daļas un 5.panta pirmās daļas prasības tiek ieviestas trīs gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

2) Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra noteikumi Nr.402 "Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums";

3) Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu";

4) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

5) Ministru kabineta 2000.gada 20.jūnija noteikumi Nr.201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums".

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod noteikumus (4.panta trešā daļa):

1) par valsts informācijas sistēmu projektu uzraudzību;

2) par valsts informācijas sistēmu tehnisko realizāciju;

3) par valsts informācijas sistēmu drošību.

5. Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod noteikumus par valsts informācijas sistēmu reģistrāciju (5.panta trešā daļa).

 

 

 

Likumprojekta

"Valsts informācijas sistēmu likums"

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Nacionālās programma “Informātika” paredz Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (IVNIS) izveidi. Pašreiz valstī nav regulējuma un uzskaites valsts informācijas sistēmu jomā.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz vienotu valsts informācijas sistēmu, t.sk. valsts reģistru, izveidošanas, reģistrēšanas, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Uzlabos informatīvo infrastruktūru valstī un informācijas pakalpojumu sniegšanas iespējas uzņēmējiem

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

         

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

         

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

         

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojektā ir paredzēts, ka valsts informācijas sistēmu attīstības un integrācijas projektu uzraudzības kārtību, kopīgās tehniskās un drošības prasības, ka arī valsts informācijas sistēmu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Valsts informācijas sistēmu likuma spēkā stāšanās brīža, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

2) Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra noteikumi nr.402 "Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums";

3) Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu";

4) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

5) Ministru kabineta 2000.gada 20.jūnija noteikumi nr.201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums".

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi par valsts informācijas sistēmu reģistrācijas kārtību. Šos noteikumus ir paredzēts izdod viena mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās brīža, bet attiecīgo noteikumu projektu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2001.gada 1.novembrim.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

     

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Satiksmes ministrijas funkcijas tiks paplašinātas ar valsts informācijas sistēmu reģistra darba koordināciju. Bezpeļņas organizācijai VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” tiks deleģēta valsts informācijas sistēmu reģistra turētāja funkcija

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Datu valsts inspekcijā un tiesā

Ministrs A.Gorbunovs

V.Ķeņģis 7028255