1.lasījumā nobalsotā likumprojekta redakcija

Nr.

p. k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas atbalstītā 2.lasījuma redakcija

Likuma mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū.

Likuma mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū.

Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus.

Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus.

Aktīvie nodarbinātības pasākumi, to organizēšana un īstenošana

1. Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir:

1. profesionālā orientācija;
2. profesionālā apmācība un pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana;
3. algotie pagaidu sabiedriskie darbi;
4. darba meklētāju klubs.

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

1. profesionālā orientācija;
2. profesionālā apmācība un pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana;
3. algotie pagaidu sabiedriskie darbi;
4. pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai;
5. citi aktīvie nodarbinātības pasākumi (jauniešiem, personām ar īpašām vajadzībām, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pirmspensijas vecuma un ilgstošajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs), kuru mērķis ir nodarbinātības veicināšana, bezdarba samazināšana, bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas palielināšana darba tirgū.”.

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir šādi:

1. profesionālā orientācija;
2. profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana;
3. algotie pagaidu sabiedriskie darbi;
4. pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai;

Atbalstīt.

(1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir šādi:

1. profesionālā orientācija;
2. profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana;
3. algotie pagaidu sabiedriskie darbi;
4. pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai;

(2) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir vērsti uz:

1. darba tirgus politikas īstenošanu, lai samazinātu bezdarbu, arī ilgstošo bezdarbnieku skaitu, aktivizētu un motivētu bezdarbniekus un darba meklētājus meklēt darbu, veicinātu ilgstošo bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, atbalstītu jauniešu un to personu iesaistīšanu darba tirgū, kuras atgriežas darbā pēc ilgstoša darba pārtraukuma;
2. vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem, kas cenšas iekļūt darba tirgū;
3. bezdarbnieku un darba meklētāju konsultēšanu, bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju, lai nodrošinātu viņiem pieeju darba tirgum;
4. apmācīta un darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga darbaspēka veidošanas veicināšanu, darba organizācijas attīstību, tādu apstākļu radīšanu, kas veicina jaunu darba vietu veidošanu un komercdarbības attīstību;
5. citām darbībām, lai sniegtu palīdzību bezdarbniekiem un darba meklētājiem.

Papildināt 3.pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā, mainot turpmāko numerāciju:

“5) personu ar speciālām vajadzībām un ierobežotām darbaspējām apmācība, darba vietu radīšana”.

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir īstenot darba tirgus politiku, lai samazinātu bezdarbu, jo īpaši lai:

1. motivētu bezdarbniekus un darba meklētājus aktīvāk meklēt darbu;
2. veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu;
3. veicinātu indivīda konkurētspējas paaugstināšanu;
4. veicinātu vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt darba tirgū.

( 2 )

Atbalstīt.

(2) Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir īstenot darba tirgus politiku, lai samazinātu bezdarbu, jo īpaši lai:

1. motivētu bezdarbniekus un darba meklētājus aktīvāk meklēt darbu;
2. veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu;
3. veicinātu indivīda konkurētspējas paaugstināšanu;
4. veicinātu vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt darba tirgū.

(1) Ministru kabinets katru gadu apstiprina nacionālo nodarbinātības plānu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Eiropas Savienības darba tirgus politikas stratēģiju, noteiktas darba tirgus politikas prioritātes atbilstoši nodarbinātības situācijai valstī, konkretizēti attiecīgie aktīvie nodarbinātības pasākumi un tiem nepieciešamais finansējums.

(1) Ministru kabinets katru gadu apstiprina nacionālo nodarbinātības plānu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Eiropas Savienības darba tirgus politikas stratēģiju, noteiktas darba tirgus politikas prioritātes atbilstoši nodarbinātības situācijai valstī, konkretizēti attiecīgie aktīvie nodarbinātības pasākumi un tiem nepieciešamais finansējums.

(2) Ministru kabinets nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principus.

(2) Ministru kabinets nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu realizētāju izvēles principus.

(3) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību (….) profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā.

7.

Izslēgt 4.panta trešajā daļā vārdus “apmēru un tās”.

Papildināt 4.panta trešo daļu aiz vārdiem “piešķiršanas kārtību” ar vārdiem “īres un transporta izdevumu kompensācijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību”.

Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī stipendijas un kompensācijas apmēru.”

Atbalstīt.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī stipendijas un kompensācijas apmēru.

(4) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību, bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

(4) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību, bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī šo dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

8.

Papildināt 4.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama profesionālā apmācība un darba vietu izveide personām ar speciālām vajadzībām.”

Atbalstīt precizētā redakcijā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama profesionālā apmācība un izveidojamas darba vietas personām ar īpašām vajadzībām.

10.

Papildināt 4.pantu ar piekto daļu šādā redakcija:

“(5) Ministru kabinets nosaka licenču izsniegšanas kārtību juridiskām personām maksas darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem).”

Papildināt 4.pantu ar jaunu daļu šādā redakcija:

“(5) Ministru kabinets nosaka juridisko personu licencēšanas un uzraudzības kārtību juridiskām personām maksas darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem).”

Atbalstīt.

(6) Ministru kabinets nosaka juridisko personu licencēšanas un uzraudzības kārtību juridiskām personām maksas darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem).”

1. Ekonomikas ministrija koordinē nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(1) Ekonomikas ministrija koordinē nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanu un iesniegšanu Ministru kabinetam apstiprināšanai.

11.

Svītrot 5.panta otrajā daļā vārdus “kā arī nodrošina nacionālā nodarbinātības plāna īstenošanu savas kompetences ietvaros”.

Atbalstīt.

(2) Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus nacionālajam nodarbinātības plānam bezdarba samazināšanas un bezdarbnieka un darba meklētāja psiholoģiskā atbalsta jautājumos un iesniedz šos priekšlikumus Ekonomikas ministrijai.

1. licencē un akreditē profesionālās izglītības programmas un profesionālās apmācības programmas;
2. nosaka profesionālās izglītības programmu un profesionālās apmācības programmu noslēguma pārbaudījumu kārtību;
3. sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu organizēšanā un ar Profesionālās karjeras izvēles aģentūru - profesionālās orientācijas organizēšanā.

12.

5. panta trešās daļas 1.punktu izteikt šādā redakcijā: “1) izsniedz licences profesionālās izglītības programmu un profesionālās apmācības programmu uzsākšanai un akreditē šīs programmas”;

Atbalstīt.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1. izsniedz licences profesionālās izglītības programmu un profesionālās apmācības programmu uzsākšanai un akreditē šīs programmas;
2. nosaka profesionālās izglītības programmu un profesionālās apmācības programmu noslēguma pārbaudījumu kārtību;
3. sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu organizēšanā un ar Profesionālās karjeras izvēles aģentūru — profesionālās orientācijas organizēšanā.

1. Nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumus nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanai. (….)

13.

Papildināt 5.panta ceturto daļu aiz vārda “izstrādāšanai” ar vārdiem “un nodrošina nacionālā nodarbinātības plāna īstenošanu.

Atbalstīt.

(4) Nozaru ministrijas atbilstoši savai kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanai un nodrošina nacionālā nodarbinātības plāna īstenošanu.

(5) Nozaru ministrijas paredz bezdarbnieku iesaistīšanu projektos, kuros tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi vai kuri tiek finansēti no ārvalstu vai starptautisko organizāciju līdzekļiem.

1. Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju psiholoģiskā atbalsta jomā realizē Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra). Aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

15.

Izslēgt 6.panta pirmajā daļā vārdu “psiholoģiskā”.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā..”

Atbalstīt.

(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

17.

Izslēgt 6.panta otro daļu.

Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu “pasūtījumu” ar vārdu “iepirkumu”.

atbildīgās komisijas priekšlikumā (16)

18.

Uzskatīt 6.panta trešo daļu par otro; aizstāt vārdu “aģentūra” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūra”.

Atbalstīt.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

19.

Izslēgt 6.panta ceturto daļu.

Atbalstīt.

(5) Aģentūra:

1. palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem iesaistīties darba tirgū;
2. reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;
3. uzskaita brīvās darba vietas;
4. bez maksas informē par brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;
5. analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru;
6. atbilstoši kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;
7. organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp darba devējiem un Aģentūru;
8. organizē darba devēju un bezdarbnieku dialogu, lai samazinātu bezdarba līmeni;
9. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī sabiedriskām organizācijām;
10. izsniedz atļaujas tādu uzņēmuma līgumu slēgšanai, saskaņā ar kuriem paredzēta Latvijā reģistrētajās komercsabiedrībās strādājošo nosūtīšana darbā uz ārvalstīm;
11. apstiprina darba izsaukumus ārvalstniekiem un bezvalstniekiem darbam Latvijā un saskaņo uzņēmuma līgumus, saskaņā ar kuriem paredzēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšana Latvijas Republikā;
12. nodrošina ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu informāciju par bezdarba un nodarbinātības situāciju;
13. uzskaita juridiskās personas, kuras vēlas sniegt maksas darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem);
14. piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā;
15. veic citus Aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Izslēgt 6.panta piektās daļas 10.punktu.

Izslēgt 6.panta piektās daļas 11.punktā vārdus “un saskaņo uzņēmuma līgumus, saskaņā ar kuriem paredzēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšana Latvijas Republikā.”

Aizstāt 6.panta piektās daļas 13. apakšpunktā vārdu “uzskaita” ar vārdiem “izsniedz licences”.

atbalstīt komisijas priekšlikumā ( 23)

(3) Nodarbinātības valsts aģentūra:

1. atbilstoši savai kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē un īstenošanā;
2. organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus;
3. palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem iesaistīties darba tirgū;
4. uzskaita brīvās darba vietas;
5. reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;
6. bez maksas informē par brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;
7. bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;
8. analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru;
9. organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devējiem;
10. organizē darba devēju un bezdarbnieku dialogu, lai samazinātu bezdarba līmeni;
11. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;
12. apstiprina darba izsaukumus ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri vēlas strādāt Latvijā;
13. nodrošina ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu informāciju par bezdarba un nodarbinātības situāciju valstī;
14. licencē un uzrauga juridiskās personas, kuras vēlas sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem);
15. piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā;
16. veic citus Nodarbinātības valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

23.

Uzskatīt panta piekto daļu par trešo un izteikt šādā redakcijā:

(3) Nodarbinātības valsts aģentūra:

1. atbilstoši savai kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē un īstenošanā;
2. organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus;
3. palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem iesaistīties darba tirgū;
4. uzskaita brīvās darba vietas;
5. reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;
6. bez maksas informē par brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;
7. bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;
8. analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru;
9. organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devējiem;
10. organizē darba devēju un bezdarbnieku dialogu, lai samazinātu bezdarba līmeni;
11. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;
12. apstiprina darba izsaukumus ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri vēlas strādāt Latvijā;
13. nodrošina ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu informāciju par bezdarba un nodarbinātības situāciju valstī;
14. licencē un uzrauga juridiskās personas, kuras vēlas sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem);
15. piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā;

16) veic citus Nodarbinātības valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Atbalstīt.

(1)Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju psiholoģiskā atbalsta jomā realizē Profesionālās karjeras izvēles aģentūra (turpmāk – PKIA). PKIA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

24.

Izslēgt 7.pantu un atsauces uz PKIA citos likuma pantos un pārejas noteikumos.

Neatbalstīt

(1) Personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kura vēlas iegūt izglītību vai kura strādā vai vēlas strādāt algotu darbu, ir tiesības uz profesionālo orientāciju.

.

(2) PKIA saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus, kā arī rīkojas ar valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

25.

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

(1) Personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kura vēlas iegūt izglītību vai kura strādā vai vēlas strādāt algotu darbu, ir tiesības uz profesionālo orientāciju.

(2) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz Profesionālās karjeras izvēles aģentūra, kas ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

Atbalstīt.

(2) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz Profesionālās karjeras izvēles aģentūra, kas ir Labklājības ministrijas pārraudzībā

(3)PKIA tiek finansēta no nodarbinātības speciālā budžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Profesionālās karjeras izvēles aģentūra tiek finansēta no nodarbinātības speciālā budžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Profesionālās karjeras izvēles aģentūra tiek finansēta no nodarbinātības speciālā budžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) PKIA:

1. bez maksas veic bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālās orientācijas izpēti;
2. bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;
3. apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē par tām bezdarbniekus un darba meklētājus;
4. bez maksas sniedz konsultācijas bezdarbniekiem un darba meklētājiem darba meklēšanas lietišķajos un psiholoģiskajos jautājumos;
5. veic bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus - jauniešu izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās orientācijas izpēti un konsultēšanu;
6. piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas, profesionālās orientācijas un konsultēšanas jomā;
7. atbilstoši kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;
8. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;
9. veic citus PKIA statūtos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(4) Profesionālās karjeras izvēles aģentūra:

1. atbilstoši savai kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;
2. bez maksas veic personas profesionālās orientācijas izpēti;
3. bez maksas konsultē personas profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;
4. apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē personas par tām;
5. izstrādā jaunas zinātniski praktiskas metodes;
6. sniedz metodisku palīdzību izglītības iestādēm zinātniski pamatotu profesionālās orientācijas metožu un formu ieviešanā;
7. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;
8. piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā profesionālās orientācijas jomā;

9) veic citus Profesionālās karjeras izvēles aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus

(4) Profesionālās karjeras izvēles aģentūra:

1. atbilstoši savai kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;
2. bez maksas veic personas profesionālās orientācijas izpēti;
3. bez maksas konsultē personas profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;
4. apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē personas par tām;
5. izstrādā jaunas zinātniski praktiskas metodes;
6. sniedz metodisku palīdzību izglītības iestādēm zinātniski pamatotu profesionālās orientācijas metožu un formu ieviešanā;
7. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;
8. piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā profesionālās orientācijas jomā;
9. veic citus Profesionālās karjeras izvēles aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(5) Bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālo orientāciju veic Nodarbinātības valsts aģentūra, izņemot gadījumus, kad bezdarbnieks vai darba meklētājs tiek nosūtīts padziļinātai profesionālajai orientācijai uz Profesionālās karjeras izvēles aģentūru.

(6) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz arī citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas. “

(5) Bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālo orientāciju veic Nodarbinātības valsts aģentūra, izņemot gadījumus, kad bezdarbnieks vai darba meklētājs tiek nosūtīts padziļinātai profesionālajai orientācijai uz Profesionālās karjeras izvēles aģentūru.

(6) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz arī citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.

1. Pašvaldības, īstenojot ar

uzņēmējdarbības veicināšanu un bezdarba samazināšanu saistītās funkcijas, sadarbojas ar Aģentūru un PKIA.

(1) Pašvaldības, pildot ar uzņēmējdarbības veicināšanu un bezdarba samazināšanu saistītās funkcijas, sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Profesionālās karjeras izvēles aģentūru.

(2) Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1. sadarbībā ar Aģentūru, PKIA, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, kā arī saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu izstrādāt nodarbinātības plānu attiecīgajā teritorijā;
2. sadarboties ar Aģentūru un PKIA aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā un īstenošanā;
3. sniegt Aģentūrai un PKIA to uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
4. pēc iespējas paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu projektos, kuros tiek izmantoti pašvaldību līdzekļi vai kuri tiek finansēti no ārvalstu vai starptautisko organizāciju finansu līdzekļiem.

(2) Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1. sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Profesionālās karjeras izvēles aģentūru, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, kā arī saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu izstrādāt nodarbinātības plānu attiecīgajai teritorijai;
2. sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Profesionālās karjeras izvēles aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā un īstenošanā;
3. sniegt Nodarbinātības valsts aģentūrai un Profesionālās karjeras izvēles aģentūrai to uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
4. pēc iespējas paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu projektos, kuros tiek izmantoti pašvaldību līdzekļi vai kuri tiek finansēti no ārvalstu vai starptautisko organizāciju līdzekļiem.

(3) Pašvaldības piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai, arī par iespējām iesaistīt bezdarbniekus pašvaldību izstrādāto attīstības programmu īstenošanā.

(3) Pašvaldības piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un atbilstoši savai kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus, arī par iespējām iesaistīt bezdarbniekus pašvaldību izstrādāto attīstības programmu īstenošanā.

(1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu projektu finansēšanā kopā ar valsts vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta realizētāja finansu līdzekļi.

26.

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

(1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu un šā likuma 5.panta piektajā daļā un 8.panta trešajā daļā minēto pasākumu, projektu (programmu) finansēšanā kopā ar valsts vai pašvaldību, vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta realizētāja finansu līdzekļi.

Atbalstīt.

(1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu un šā likuma 5.panta piektajā daļā un 8.panta trešajā daļā minēto pasākumu, projektu (programmu) finansēšanā kopā ar valsts vai pašvaldību, vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta (programmas) realizētāja līdzekļi.

(2) Bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo orientāciju un darba meklētāju klubus finansē, kā arī stipendijas bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā maksā no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem.

(2) Bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu, pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai un profesionālo orientāciju finansē, kā arī stipendijas, īres un transporta izdevumu kompensāciju bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā maksā no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem;

(2) Bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai un profesionālo orientāciju finansē, kā arī stipendijas, īres un transporta izdevumu kompensāciju bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā maksā no nodarbinātības speciālā budžeta.

(3) Algotos pagaidu sabiedriskos darbus finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

(3) Algotos pagaidu sabiedriskos darbus un šā likuma 3.panta pirmās daļas 5) apakšpunktā minētos pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”.

(3) Algotos pagaidu sabiedriskos darbus un šā likuma 3.panta pirmās daļas 5.apakšpunktā minētos pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta.

Bezdarbnieka statuss

10. 10.pants. Bezdarbnieka statusa iegūšana

(1)Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Aģentūrā atbilstoši personas pamata dzīvesvietai ir personai, kura:

1. ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis, kā arī ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
2. nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");
3. meklē darbu;
4. ir darbspējīga un ir gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
5. ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
6. nesaņem valsts vecuma pensiju vai izdienas pensiju;
7. neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā;
8. neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

9) nav pilnā valsts apgādībā.

28.

Papildināt likumprojekta 10.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ir personai, kura “ ar vārdiem: “vēlas atrast darbu, un:”

Izslēgt 10.panta pirmās daļas 3.punktu.

Neatbalstīt

(1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā atbilstoši pastāvīgajai dzīvesvietai ir personai, kura:

1. ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis, kā arī ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
2. nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”);
3. meklē darbu;
4. ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
5. ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
6. nesaņem valsts vecuma pensiju vai izdienas pensiju;
7. neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā;
8. neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
9. nav pilnā valsts apgādībā.

(2)Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kura atzīta par ierobežoti darbspējīgu vai darbspējīgu speciāli radītos vai pielāgotos apstākļos, izņemot gadījumus, ja veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumā ir norādīts "darbnespējīgs" vai ir noteikts 100 % darbspēju zaudējums.

29.

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai piešķirta invaliditāte, izņemot gadījumus, ja Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas atzinumā ir noteikts 100 % darbspēju zaudējums.K ārtību, kādā nosaka darbspēju zaudējumu, apstiprina Labklājības ministrs,”

Atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumā ( 30)

30.

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi 100 procentu darbspēju zaudējumu. Kārtību, kādā nosaka darbspēju zaudējumu reglamentē Ministru kabinets.

Atbalstīt.

(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi 100 procentu darbspēju zaudējumu. Kārtību, kādā nosaka darbspēju zaudējumu reglamentē Ministru kabinets.

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, ja persona atbilst visiem šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā.

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, ja persona atbilst visiem šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Nodarbinātības valsts aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā.

1. Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir:

1. darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";
2. valsts vecuma pensijas vai izdienas pensijas saņemšana;
3. nonākšana pilnā valsts apgādībā;
4. pilna laika studiju uzsākšana augstskolā;

Izteikt 12.panta pirmās daļas 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) izglītības iegūšanas uzsākšana klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pilna laika studiju uzsākšana augstskolā;”.

Atbalstīt.

(1) Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir:

1. darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;
2. valsts vecuma pensijas vai izdienas pensijas saņemšana;
3. nonākšana pilnā valsts apgādībā;
4. izglītības iegūšanas uzsākšana klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pilna laika studiju uzsākšana augstskolā;

1. atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes;

32.

Izteikt 12.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) nepamatota atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes”.

Neatbalstīt

1. atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes;

1. bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla;

1. bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla;

1. (…) nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai (…);

35.

Papildināt 12.panta pirmās daļas 7.punktu pirms vārdiem “nepatiesu ziņu” ar vārdu “apzināti”.

Papildināt 12.panta pirmās daļas 7) apakšpunktu aiz vārda “iegūšanai” ar vārdiem ”un saglabāšanai”.

Papildināt 12.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem “ja statuss personai nepienākas saskaņā ar 10.panta pirmās daļas noteikumiem.”

Neatbalstīt

1. nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai.

.

1. pārcelšanās uz (….) dzīvi ārpus Latvijas;

36.

Papildināt 12.panta pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem “pārcelšanās uz” ar vārdu “pastāvīgu”.

Atbalstīt.

1. pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas;

1. iesaukums valsts obligātajā militārajā dienestā;

1. iesaukums valsts obligātajā militārajā dienestā;

1. darbspēju zaudēšana 100 % apmērā vai veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums ar norādi "darbnespējīgs";

38.

Izteikt 12.panta pirmās daļas 10. apakšpunktu šādā redakcijā: “10) darba spēju zaudēšana 100% apmērā”

Izteikt 12.panta pirmās daļas 10. apakšpunktu šādā redakcijā: “100 procentu darbspēju zaudējums”.

( 38)

Atbalstīt.

1. 100 procentu darbspēju zaudējums;

1. atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu;

12) bezdarbnieka nāve.

1. atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu;
2. bezdarbnieka nāve.

1. Piemērots darbs šā likuma izpratnē ir darbs:

1. kurā nodrošināta nodarbināto drošība un veselības aizsardzība darbā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
2. kas atbilst bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un viņa līdzšinējai profesionālajai darbībai (…);
3. kas atbilst nodarbinātā veselības stāvoklim.

Papildināt 12.panta otrās daļas 2) apakšpunktu aiz vārda “darbībai” ar vārdiem “kā arī valsts valodas prasmes pakāpei”.

Papildināt 12.panta otro daļu ar 4) apakšpunktu šādā redakcijā: “4) kas atbilst piedāvātās darba vietas sasniedzamībai (vietai līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no bezdarbnieka pastāvīgās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā viena stunda vienā virzienā).”.

Papildināt 12.panta otro daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā: “4) kas atbilst piedāvātās darbavietas sasniedzībai”.

Papildināt 12.panta otro daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā: “4) līdz kurai transporta izdevumi pārsniedz vienu ceturtdaļu no piedāvātās darba algas.”

Papildināt 12.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) transporta izdevumi līdz kuram nepārsniedz vienu ceturtdaļu no piedāvātās darba algas.”

(2) Piemērots darbs šā likuma izpratnē ir darbs:

1. kurā nodrošināta nodarbināto drošība un veselības aizsardzība darbā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
2. kas atbilst bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un viņa līdzšinējai profesionālajai darbībai, kā arī valsts valodas prasmes pakāpei;
3. kas atbilst nodarbinātā veselības stāvoklim;
4. kas atbilst piedāvātās darba vietas sasniedzamībai (vietai, līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no bezdarbnieka pastāvīgās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā viena stunda vienā virzienā).

(3) Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem Aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas.

(3) Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem Nodarbinātības valsts aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas.

(4)Personai, kas bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas.

Izslēgt 12.panta ceturto daļu.

Aizstāt 12.panta ceturtajā daļā vārdu “sešiem”ar vārdu “trim”.

Atbalstīt.

(4) Personai, kas bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas.

(1) Bezdarbnieka statuss tiek apturēts uz laiku, kamēr bezdarbnieks ir iesaistīts algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, apmācībā vai pārkvalifikācijā vai noslēdzis darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

47.

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Bezdarbnieka statuss tiek apturēts uz laiku, kamēr bezdarbnieks ir iesaistīts šā likuma 3.panta pirmās daļas 2), 3) un 5)apakšpunktā minētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai noslēdzis darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem.”.

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Bezdarbnieka statuss tiek apturēts:

2) tad, ja bezdarbnieks noslēdzis darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

( 47 )

Atbalstīt.

(1) Bezdarbnieka statuss tiek apturēts:

(2) Laikā, kamēr ir apturēts bezdarbnieka statuss, bezdarbnieka pabalsta izmaksas netiek apturētas, izņemot likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" noteiktajos bezdarbnieka pabalsta izmaksu apturēšanas gadījumos.

48.

Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja bezdarbnieka statuss tiek apturēts uz laiku, kamēr bezdarbnieks ir iesaistīts apmācībā vai pārkvalifikācijā, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksas viņam netiek apturētas”.

Neatbalstīt

(2) Laikā, kamēr ir apturēts bezdarbnieka statuss, bezdarbnieka pabalsta izmaksas netiek apturētas, izņemot likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteiktos bezdarbnieka pabalsta izmaksu apturēšanas gadījumus.

14.pants. Bezdarbnieka tiesības

Bezdarbniekam ir tiesības:

1. piedalīties Aģentūras piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
2. saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam";
3. saņemt stipendiju (….) profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā;
4. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;
5. saņemt ar profesionālo orientāciju saistītus pakalpojumus;
6. noslēgt ar Aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumu;

49.

Papildināt 14.panta 3) punktu aiz vārda “stipendiju” ar vārdiem “īres un transporta izdevumu kompensāciju”.

Atbalstīt.

14.pants. Bezdarbnieka tiesības

Bezdarbniekam ir tiesības:

1. piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
2. saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;
3. saņemt stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas laikā;
4. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;
5. saņemt ar profesionālo orientāciju saistītos pakalpojumus;
6. noslēgt ar Nodarbinātības valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumu;

53.

Aizstāt 14.panta 7.punktā vārdus “Labklājības ministrijā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesā”.

Izteikt 14.panta 7.punkta teikuma otro daļu (pēc domu zīmes) šādā redakcijā: “tiesā”.

Papildināt 14.panta 7.punktu aiz vārdiem “Labklājības ministrijā”ar vārdiem“ un/vai tiesā”un tālāk pēc teksta.

Izteikt 14.panta 7.punktu šādā redakcijā: “apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku lēmumus, iesniedzot sūdzību Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet šīs aģentūras direktora lēmumus –, iesniedzot prasību tiesā.”

Atbalstīt.

1. apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku lēmumus, iesniedzot sūdzību Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet šīs aģentūras direktora lēmumus –, iesniedzot prasību tiesā.

(1) Bezdarbnieka pienākumi ir:

1. patstāvīgi un ar Aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu;
2. mēneša laikā no iepriekšējā apmeklējuma dienas ierasties Aģentūrā un uzrādīt bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus;
3. ierasties Aģentūrā divu darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;
4. piedalīties aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

Izslēgt 15.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “aktīvi”.

Precizēt panta redakciju.

(1) Bezdarbniekam ir pienākums:

1. patstāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu;
2. mēneša laikā no iepriekšējā Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma dienas ierasties aģentūrā un uzrādīt bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus;
3. ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā divu darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;
4. piedalīties aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

1. trīs darba dienu laikā –, ja ir notikušas izmaiņas šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētajos bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumos;
2. trīs darba dienu laikā –, ja ir noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem;
3. trīs darba dienu laikā – par pamata dzīvesvietas maiņu;
4. trīs nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma – par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.

1. ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai:

1. triju darba dienu laikā — ja ir mainījušies šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētie bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumi,
2. triju darba dienu laikā — ja ir noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem,
3. triju darba dienu laikā — par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu,
4. triju nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma — par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.

(2) Aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē ir personas mērķtiecīgas darbības, lai atrastu algotu darbu, – pieteikumu sūtīšana darba devējiem, piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kas vērstas uz darba atrašanu.

55.

Izslēgt 15.panta otrajā daļā vārdu “aktīva”.

Neatbalstīt

(2) Aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē ir personas mērķtiecīgas darbības nolūkā atrast algotu darbu — pieteikumu sūtīšana darba devējiem, piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir atrast darbu.

(3) Neierašanās Aģentūrā šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:

1. bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja;
2. bezdarbniekam ir bērns, kurš ir kopjams slimības dēļ;
3. bezdarbnieks ieradies tiesībaizsardzības iestādē sakarā ar attiecīgu pavēsti;
4. iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja noteiktā apmeklējuma diena Aģentūrā ir līdz septītajai dienai pēc radinieka vai laulātā nāves dienas;
5. ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai citu aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā noteikto pienākumu veikšanu;
6. ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.

56.

Izteikt 15.panta trešās daļas 3.apakšpunktu šādā redakcijā: “pamatojoties uz izsaukumu, bezdarbnieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs”.

Atbalstīt.

(3) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:

1. bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja;
2. bezdarbniekam ir bērns, kas kopjams slimības dēļ;
3. pamatojoties uz izsaukumu, bezdarbnieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
4. iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta agrāk par septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves dienas;
5. ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai citu aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā noteikto pienākumu veikšanu;
6. ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.

(4) Bezdarbniekam jāierodas Aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošu iemeslu apstiprinošu dokumentu.

(4) Bezdarbniekam jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošo iemeslu apstiprinošu dokumentu.

(5) Ja bezdarbnieks maina pamata dzīvesvietu Latvijas teritorijā, viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums Aģentūrā pēc iepriekšējās pamata dzīvesvietas. Bezdarbniekam jāierodas Aģentūrā pēc jaunās pamata dzīvesvietas mēneša laikā no iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienas.

(5) Ja bezdarbnieks maina pastāvīgo dzīvesvietu Latvijas teritorijā, viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums Nodarbinātības valsts aģentūrai pēc iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas. Bezdarbniekam jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc jaunās pastāvīgās dzīvesvietas mēneša laikā no iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienas.

Darba meklētājs

Darba meklētājs ir persona, kura ir reģistrējusies Aģentūrā pēc savas pamata dzīvesvietas un:

1. kura ir zaudējusi bezdarbnieka statusu šā likuma 12.panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ, un kura atbilst šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2. kurai Aģentūra ir atteikusies piešķirt bezdarbnieka statusu sakarā ar neatbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktam, bet kura atbilst visiem pārējiem 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

3) kurai ir uzteikts darba līgums.

Darba meklētājs ir persona, kura reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas un:

1. kura ir zaudējusi bezdarbnieka statusu šā likuma 12.panta pirmās daļas 5., 6. vai 7.punktā minēto iemeslu dēļ un atbilst šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2. kurai Nodarbinātības valsts aģentūra ir atteikusies piešķirt bezdarbnieka statusu sakarā ar neatbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktam, bet kura atbilst visiem pārējiem 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

3) kurai ir uzteikts darba līgums.

57.

Papildināt 16.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā: “ir pilna laika studējošais augstskolā”.

Neatbalstīt

Darba meklētājam ir tiesības:

1. piedalīties darba meklētāju klubu piedāvātajos pasākumos;
2. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām;
3. saņemt ar profesionālo orientāciju un konsultēšanu saistītos pakalpojumus.

58.

Izteikt 17. panta 1) apakšpunktu šādā redakcijā: “1) piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos;”.

Atbalstīt.

Darba meklētājam ir tiesības:

1. piedalīties savas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos;
2. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām;
3. saņemt ar profesionālo orientāciju un konsultēšanu saistītos pakalpojumus.

Darbā iekārtošanas institūcijas

Ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā atļauts nodarboties personām, kuras ir saņēmušas Labklājības ministrijas izsniegtu licenci.

59.

Aizstāt 18.pantā vārdus “personām, kas ir saņēmušas Labklājības ministrijas” ar vārdiem “juridiskām personām, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci”.

Atbalstīt.

Ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā atļauts nodarboties juridiskām personām, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci.

1. Līdz Nodarbinātības valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Nodarbinātības valsts dienests", kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

1.Līdz Nodarbinātības valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Nodarbinātības valsts dienests”, kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

2. Līdz Profesionālās karjeras izvēles aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda valsts bezpeļņas organizācija "Profesionālās karjeras izvēles centrs", kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

2. Līdz Profesionālās karjeras izvēles aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda valsts bezpeļņas organizācija “Profesionālās karjeras izvēles centrs”, kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

60.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā, mainot turpmāko numerāciju: “līdz brīdim, kad tiek izpildīta šā likuma 10.panta otrā daļa par darbspējīgu uzskatāma persona, kura atzīta par darbspējīgu speciāli radītos vai pielāgotos apstākļos, izņemot gadījumus, ja veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumā ir norādīts “darbnespējīgs” vai noteikts 100% darbspēju zaudējums.”

Atbalstīt

3.Līdz brīdim, kad tiek izpildīta šā likuma 10.panta otrā daļa, par darbspējīgu uzskatāma persona, kura atzīta par darbspējīgu speciāli radītos vai pielāgotos apstākļos, izņemot gadījumus, kad veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumā ir norādīts “darbnespējīgs” vai noteikts 100 procentu darbspēju zaudējums.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par nodarbinātību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13., 22.nr.; 1998, 19.nr.).

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par nodarbinātību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13., 22.nr.; 1998, 19.nr.).

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.