Likumprojekts

1.pants. Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai Latvijas pilsoņi un latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) noteikt ar repatriāciju saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2.pants. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

3.pants. Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem vai apgādībā esošajiem bērniem vai aizgādnībā esošajām pilngadīgajām personām;

3) repatrianta vecākiem.

4.pants. (1) Nepilngadīgai personai vecumā no 14 gadiem līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai repatriācija ir atļauta kopā ar vienu vai abiem vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem, ja ir saņemta nepilngadīgās personas rakstiska piekrišana.

(2) Nepilngadīgai personai vecumā no 16 gadiem ir tiesības repatriēties patstāvīgi, ja ir saņemta ar to kopā dzīvojošo vecāku vai to likumīgo pārstāvju rakstiska piekrišana un ja nepilngadīgās personas paredzamās dzīvesvietas bāriņtiesa vai pagasttiesa devusi piekrišanu un iecēlusi aizbildni.

5.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir atbildīgā institūcija repatriācijas jautājumos un veic šādas galvenās ar repatriāciju saistītās funkcijas:

1) pieņem un izskata dokumentus par repatrianta statusa piešķiršanu;

2) veic repatriantu uzskaiti;

3) nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, kā arī nodrošina ar informāciju par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem jautājumiem;

4) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus.

6.pants. (1) Lai nodrošinātu šā likuma 15.pantā paredzētās materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem, finansējums tiek piešķirts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros.

(2) Juridisko vai fizisko personu ziedojumi tiek ieskaitīti Pārvaldes ziedojumu un dāvinājumu norēķinu kontā, un šie līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar norādīto mērķi.

7.pants. Pašvaldības veic šādas ar repatriāciju saistītas funkcijas:

1) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā;

2) pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.

8.pants. (1) Repatrianta statusa iegūšanai persona Ministru kabineta noteiktos dokumentus iesniedz Pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(2) Pārvalde pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pieņem lēmumu par:

1) repatrianta statusa piešķiršanu;

2) atteikumu piešķirt repatrianta statusu;

3) uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantiem un šā likuma 3.pantā minētajām personām.

9.pants. (1) Pieņemto lēmumu persona mēneša laikā no atteikuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata mēneša laikā.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana nerada tiesības personai uzturēties Latvijā.

10.pants. Ja persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas repatrianta statusa iegūšanai, Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par repatrianta statusa atņemšanu.

11.pants. Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības bez maksas saņemt imigrācijas vīzu un uzturēšanās atļauju.

12.pants. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā repatriantam ir tiesības saņemt palīdzību dzīvojamās platības jautājuma risināšanā.

13.pants. Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai caur robežkontroles punktu ievedama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām gada laikā pēc lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu pieņemšanas.

14.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kas izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par repatrianta statusa piešķiršanu iesnieguši nepieciešamos dokumentus materiālās palīdzības saņemšanai.

15.pants. Repatriantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sniedz materiālo palīdzību:

1) ceļa izdevumu segšanai sakarā ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, ja viņš iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus;

2) ja repatriants ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu;

3) profesionālajai sagatavošanai un pārkvalifikācijai, ja repatriants ir bez darba;

4) nodrošināšanai ar dzīvojamo platību un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

5) repatrianta un viņa ģimenes locekļu adaptācijai un integrācijai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Repatriācijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.).

2. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Iekšlietu ministrs M. Segliņš