Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisija atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.) šādus grozījumus:

…Izbraukšanas rīkojums - saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka rīkojums ārvalstniekam vai bezvalstniekam atstāt Latvijas teritoriju…..

5.pants. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) savas kompetences ietvaros kopā ar citām Latvijas Republikas valsts institūcijām regulē un kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

1. Izslēgt pirmajā nodaļā termina "Izbraukšanas rīkojums" skaidrojumā un 5.pantā vārdus "Iekšlietu ministrijas".

1. Izslēgt pirmajā nodaļā termina "Izbraukšanas rīkojums" skaidrojumā un 5.pantā vārdus "Iekšlietu ministrijas".

7.pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā drīkst ieceļot, uzrādot Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju.

Šis noteikums neattiecas uz:

1) to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), attiecībā uz kuru ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikas teritorijā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda kārtība;

2) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

5) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Savienības dalībvalsts diplomātisko vai dienesta pasi.

Kārtību, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.

2. Papildināt 7.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) personām, kurām saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība."

2. Papildināt 7.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) personām, kurām saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība."

11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komercdarbību (uzņēmējdarbību);

3) palīdzību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

3. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Laulības izsludināšana pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturētos Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā vai saņemtu uzturēšanās atļauju.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komercdarbību (uzņēmējdarbību);

3) palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu."

1.

2.

Izteikt likumprojekta 3.panta otro daļu kā ceturto daļu. Uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu par otro un trešo daļu.

Aizstāt likumprojekta 3.panta ceturtajā daļā vārdus “trešajā daļā” ar vārdiem “otrajā daļā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

3. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komercdarbību (uzņēmējdarbību);

3) palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Laulības izsludināšana (Civillikuma 40.pants) pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturētos Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā vai saņemtu uzturēšanās atļauju."

17.pants. Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārvalstnieks vai bezvalstnieks :

1) uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) uz laiku, kāds noteikts darba līgumā vai paredzēts cita uzdevuma veikšanai, kā arī mācību vai zinātniskās sadarbības plānā;

3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25., 25.1 un 26.pantā.

Šā panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama arī ārvalstnieka vai bezvalstnieka ģimenes locekļiem.

4. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uz laiku, uz kādu piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktu."

3.

4.

Izslēgt likumprojekta 4.pantā vārdus “Patvēruma likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktu.”

Aizstāt likumprojekta 4.pantā vārdus “Patvēruma likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktu.” ar vārdiem “Patvēruma likumu”.

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

4. Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uz laiku, uz kādu piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likumu."

23.2 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar likumu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" ir piešķirts bēgļa statuss.

5. Izteikt 23.2 pantu šādā redakcijā:

"23.2 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu."

5.

6.

Izslēgt likumprojekta 5.pantā vārdus “37.panta pirmās daļas 1.punktu.”.

Aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus “kuriem ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu.” ar vārdiem “kuriem saskaņā ar Patvēruma likumu ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss.”

Atbalstīt

(Juridisk. biroja redakc.)

Atbalstīt

5. Izteikt 23.2 pantu šādā redakcijā:

"23.2 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Patvēruma likumu ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss.”

6. Papildināt likumu ar 23.3 pantu šādā redakcijā:

"23.3 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Repatriācijas likumu ir piešķirts repatrianta statuss."

6. Papildināt likumu ar 23.3 pantu šādā redakcijā:

"23.3 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Repatriācijas likumu ir piešķirts repatrianta statuss."

36.pants. Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:

1) Pārvaldei sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

3) kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai;

4) ir bez legāla iztikas avota;

5) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu, vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

6) iestājusies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā, izņemot gadījumus, kad to paredz starptautiski līgumi;

7) (izslēgts ar 18.12.96. likumu);

8) atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus;

9) sastāvējusi fiktīvā laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni vai ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, nolūkā radīt pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

10) pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

11) pārtraukusi darba attiecības, uz kuru pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

12) šķir laulību šā likuma 25., 25.1 vai 26. pantā minētajos gadījumos;

13) iekārtojusies darbā bez attiecīgas atļaujas;

14) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes.

Valsts policijas amatpersonai, kura ieņem valsts policijas pārvaldes priekšnieka amatu vai augstāku amatu, ir pienākums šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos iesniegt Pārvaldei iesniegumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

7. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15) ir zaudējusi bēgļa statusu vai alternatīvo statusu vai tai ir atņemts šis statuss;

16) ir zaudējusi repatrianta statusu."

7.

Izteikt likumprojekta 7.panta 16.apakšpunktu šādā redakcijā:

“16) sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu repatrianta statusa iegūšanai un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.”

Atbalstīt

7. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15) ir zaudējusi bēgļa statusu vai alternatīvo statusu vai tai ir atņemts šis statuss;

16) sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu repatrianta statusa iegūšanai un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.”

37.pants. Uzturēšanās atļauja uzskatāma par nederīgu, ja persona:

1) bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā gadu vai piecu gadu laikā ar pārtraukumiem uzturējusies ārpus Latvijas vairāk nekā divarpus gadus, izņemot gadījumus, kad persona var pierādīt, ka tas noticis no tās neatkarīgu iemeslu dēļ;

2) repatriējusies.

8. Izteikt 37.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs."

8. Izteikt 37.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs."

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

8.

Aizstāt vārdus “2002.gada 1.janvārī” ar vārdiem “2002.gada 1.septembrī.”.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.