2. lasījuma pieņemtā redakcija

npk

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā 3. lasījuma redakcija

1.

Juridiskais birojs

Ierosinām izdarīt šādas izmaiņas likuma struktūrā :

uzskatīt 3. pantu par 23. pantu un ietvert IV nodaļā;

uzskatīt 4. - 14. pantu attiecīgi par 3. - 13. pantu;

uzskatīt 15. un 16. pantu attiecīgi par 14. un 15. pantu un ietvert II nodaļā;

uzskatīt 17. pantu par 16. pantu;

uzskatīt 18. un 19. pantu attiecīgi par 24. un 25. pantu un ietvert IV nodaļā;

uzskatīt 22., 23. un 24. pantu attiecīgi par 17., 18. un 19. pantu;

uzskatīt 25. pantu par 22. pantu.

Daļēji

atbalstīt

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa statusu, pagaidu aizsardzību vai alternatīvo statusu.

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa statusu, pagaidu aizsardzību vai alternatīvo statusu.

(1) Personu, kura Latvijas Republikā ir atzīta par patvēruma meklētāju, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 3. vai 35. pantā minētie draudi.

(2) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss , nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas draudi.

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss , nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 35.pantā minētie draudi.

2.

Aizstāt 2. panta pirmajā un otrajā daļā skaitli “3” ar skaitli “23”.

Atbalstīt

(1) Personu, kura Latvijas Republikā ir atzīta par patvēruma meklētāju, nevar izraidīt uz

valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23. vai 35. pantā minētie draudi.

(2) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss , nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas draudi.

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss , nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 35.pantā minētie draudi.

(1) Kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikas teritorijā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, savas

iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis, nevar pretendēt kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

3.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 3. panta pirmajā daļā vārdus “Republikas teritorijā” ar vārdu “Republikā” un uzskatīt 3. pantu par 23. pantu, iekļaujot to III nodaļā.

Atbalstīt

Persona atzīstama par patvēruma meklētāju, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi rakstveida pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – pieteikums). Pieteikumu no tā iesniegšanas brīža līdz galīgā lēmuma pieņemšanai šajā likumā minētās iestādes izskata šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā

(turpmāk - patvēruma piešķiršanas process).

4.

5.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 4. pantā vārdu “atzīstama” ar vārdu

“uzskatāma”, izslēgt vārdus “šajā likumā minētās iestādes” un aizstāt vārdus “noteiktajos termiņos un kārtībā” ar vārdiem “noteiktajā kārtībā un termiņos”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt 4., 5.,6.,7.,8.,9.,10.,11. un 12. pantu attiecīgi par 3.,4.,5.,6.,7.,8.,9.,10., un

11. pantu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi rakstveida pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – pieteikums). Pieteikumu no tā iesniegšanas brīža līdz galīgā lēmuma pieņemšanai izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos

(turpmāk - patvēruma piešķiršanas process).

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem Bēgļu lietu departaments (turpmāk - Departaments), kura lēmumus var pārsūdzēt vienīgi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja persona neatbilst šā likuma 3.pantā minētajiem nosacījumiem, Departaments izskata jautājumu par alternatīvā statusa piešķiršanu personai atbilstoši šā likuma VI nodaļas nosacījumiem.

(3) Departamentu kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) struktūrvienību izveido un tā vadītāju pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārvaldes priekšnieks.

6.

7.

8.

9.

Juridiskais birojs

Izteikt 5. panta pirmo daļu kā pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Bēgļu lietu departaments (turpmāk - Departaments) izskata personas pieteikumu un pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(2) Departamenta lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.”

Juridiskais birojs

Uzskatīt līdzšinējo panta otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 5. panta līdzšinējo otro daļu kā 18. panta otrās daļas otro teikumu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr. 32.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Departaments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) struktūrvienība. Tā vadītāju pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārvaldes priekšnieks” .

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Bēgļu lietu departaments (turpmāk - Departaments) izskata personas pieteikumu un pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(2) Departamenta lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Departaments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) struktūrvienība. Tā vadītāju pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārvaldes priekšnieks.

(1) Sūdzības par Departamenta lēmumiem izskata Bēgļu lietu apelācijas padome (turpmāk - Padome). Padomes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, izņemot šā likuma 33. un 42.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs un četri tās locekļi. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra, bet

tās locekļus - pēc Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

(3) Padome ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētājs un tās locekļi savas kompetences ietvaros darbojas un lēmumus pieņem neatkarīgi.

10.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdus “šā likuma 33. un 42.pantā paredzētos gadījumus” ar vārdiem “šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 42.panta trešajā daļā minētos gadījumus”.

Atbalstīt

(1) Sūdzības par Departamenta lēmumiem izskata Bēgļu lietu apelācijas padome (turpmāk - Padome). Padomes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, izņemot šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 42.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs un četri tās locekļi. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra, bet

tās locekļus - pēc Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

(3) Padome ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētājs un tās locekļi savas kompetences ietvaros darbojas un lēmumus pieņem neatkarīgi.

(1) Personām, kuras iesniegušas pieteikumu, ir tiesības griezties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās vai viņa pilnvarotām personām vai institūcijām.

(2) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma Departaments un Padome iesniedz viņam savus lēmumus.

11.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 7. panta pirmajā daļā vārdu “griezties” ar vārdu “vērsties”.

Atbalstīt

(1) Personām, kuras iesniegušas pieteikumu, ir tiesības vērsties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās vai viņa pilnvarotām personām vai institūcijām.

(2) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma Departaments un Padome iesniedz viņam savus lēmumus.

(1) Patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust, ja attiecīgā persona devusi tam rakstveida piekrišanu vai ja informāciju likumā noteiktajā kārtībā pieprasījušas tiesībaizsardzības iestādes.

(1) Patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust, ja attiecīgā persona devusi tam rakstveida piekrišanu vai ja informāciju likumā noteiktajā kārtībā pieprasījušas tiesībaizsardzības iestādes.

9.pants. Patvēruma meklētāja identifikācija

Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Kārtību, kādā tiek identificēts patvēruma meklētājs, un patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto institūciju sadarbību nosaka iekšlietu ministrs.

12.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 9. pantu pēc vārda “iesaistīto” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas”.

Atbalstīt

8.pants. Patvēruma meklētāja identifikācija

Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Kārtību, kādā tiek identificēts patvēruma meklētājs, un patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto Iekšlietu ministrijas institūciju sadarbību nosaka iekšlietu ministrs.

Patvēruma meklētājam, kurš nezina latviešu valodu, tiek nodrošinātas iespējas sazināties ar tulka palīdzību, kā arī tiesības iesniegt pieteikumu, iepazīties ar pieteikuma izskatīšanas materiāliem un sniegt paskaidrojumus tajā valodā, kuru viņš prot.

13.

Juridiskais birojs

Aizstāt 10. pantā vārdus “nezina latviešu valodu” ar vārdiem “neprot valsts valodu”.

Atbalstīt

Patvēruma meklētājam, kurš neprot valsts valodu, tiek nodrošinātas iespējas sazināties ar tulka palīdzību, kā arī tiesības iesniegt pieteikumu, iepazīties ar pieteikuma izskatīšanas materiāliem un sniegt paskaidrojumus tajā valodā, kuru viņš prot.

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā tik ilgi, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikums to piešķirt.

(2) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt visu informāciju par patvēruma piešķiršanas procesu un savām tiesībām un pienākumiem šā procesa laikā. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt valodā, kuru viņš prot.

(3) Jebkura pilngadīga persona pieteikumu iesniedz pati.

(4) Patvēruma meklētājam ir tiesības pieaicināt citu personu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(5) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem.

(6) Patvēruma meklētājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums sadarboties ar Departamentu un citām šajā likumā minētajām institūcijām, sniedzot tām informāciju, kas var ietekmēt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

(7) Patvēruma meklētājam, uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ir pienākums ievērot šā centra iekšējās kārtības noteikumus.

14.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 10. panta otro daļu pēc vārda “saņemt” ar vārdu “tajā”.

Atbalstīt

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā tik ilgi, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(2) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt visu informāciju par patvēruma piešķiršanas procesu un savām tiesībām un pienākumiem šā procesa laikā. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt tajā valodā, kuru viņš prot.

(3) Jebkura pilngadīga persona pieteikumu iesniedz pati.

(4) Patvēruma meklētājam ir tiesības pieaicināt citu personu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(5) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem.

(6) Patvēruma meklētājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums sadarboties ar Departamentu un citām šajā likumā minētajām institūcijām, sniedzot tām informāciju, kas var ietekmēt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

(7) Patvēruma meklētājam, uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ir pienākums ievērot šā centra iekšējās kārtības noteikumus.

(1) Pieteikums izskatāms un lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi atrodas Latvijas Republikā. Izskatot pieteikumu, tiek ņemts vērā nepilngadīgās personas viedoklis.

(2) Nepilngadīgās personas tiesības un likumīgās intereses pārstāv tās vecāki. Ja nepilngadīgā persona ir bez vecāku pavadības un vēlas pieteikumu iesniegt pati, tās tiesības un likumīgās intereses patvēruma piešķiršanas procesa laikā pārstāv Padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis. Pārstāvja pienākums ir objektīvi darboties nepilngadīgās personas interesēs.

(3) Pārrunas ar nepilngadīgajām personām, kuras ir bez vecāku pavadības, veic šim uzdevumam īpaši apmācīti robežsargi.

(4) Nepilngadīgajām personām, kuras ir bez vecāku pavadības, ir tiesības uz nepieciešamo aizsardzību un aprūpi likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Nepilngadīgajām personām, kuras ir bez vecāku pavadības, ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību patvēruma piešķiršanas procesa laikā.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

Juridiskais birojs

Izteikt 12. panta pirmo daļu kā otro daļu un papildināt pēc vārda “atrodas” ar vārdiem “vai ierodas”;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 12. panta pirmo daļu pēc vārdiem “ja viņi” ar vārdiem “vienlaikus ar vecākiem”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 12. panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Nepilngadīgās personas” ar vārdiem (persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu).

Juridiskais birojs

Izteikt 12. panta otrās daļas pirmo teikumu kā pirmo daļu bet 12. panta otro teikumu kā trešo daļu, attiecīgi mainot likumprojekta pašreizējā panta daļu numerāciju;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 12. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “nepilngadīgajām personām, kuras” ar vārdiem “nepilngadīgajai personai, kura” attiecīgajā locījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 12. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Nepilngadīgajai personai, kura ir bez vecāku pavadības, tiek nodrošināta bērna tiesību aizsardzība likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Nepilngadīgās personas (persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu) tiesības un likumīgās intereses pārstāv tās vecāki.

(2)Pieteikums izskatāms un lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot pieteikumu, tiek ņemts vērā nepilngadīgās personas viedoklis.

(3) Ja nepilngadīgā persona ir bez vecāku pavadības un vēlas pieteikumu iesniegt pati, tās tiesības un likumīgās intereses patvēruma piešķiršanas procesa laikā pārstāv Padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis. Pārstāvja pienākums ir objektīvi darboties nepilngadīgās personas interesēs.

(4) Pārrunas ar nepilngadīgo personu, kura ir bez vecāku pavadības, veic šim uzdevumam īpaši apmācīti robežsargi.

(5) Nepilngadīgajai personai, kura ir bez vecāku pavadības, tiek nodrošināta bērna tiesību aizsardzība likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Nepilngadīgajai personai, kura ir bez vecāku pavadības, ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību patvēruma piešķiršanas procesa laikā.

(1) Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa vai alternatīvo statusu, iesniedz pieteikumu robežsargam robežkontroles punktā pirms ieceļošanas La tvijas Republikā.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju robežkontroles punktā veic robežsargi. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam paredzētās telpās robežkontroles punktā. Patvēruma meklētāju robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundām var izmitināt tikai saskaņā ar tiesneša lēmumu.

(3) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegtos materiālus un 24 stundu laikā no šo materiālu iesniegšanas brīža pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas laika pagarināšanu robežkontroles punktā. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja pēc pārrunu materiālu izskatīšanas Departaments pieteikumu atzīst par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Turpmākās pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam īpaši apmācīti robežsargi.

21.

22.

23.

24.

Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “II nodaļa. Pieteikuma iesniegšana un izskatīšana. Izmitināšana”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 13. panta nosaukumā vārdus “pārrunas un izmitināšana”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt 13. panta pirmo daļu par 12. pantu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt 13. panta otro, trešo un ceturto daļu par 14. panta pirmo un otro daļu un izteikt to precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.26.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa vai alternatīvo statusu, iesniedz pieteikumu robežsargam robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā.

25.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 13. pantu šādā redakcijā:

“13. pants Pieteikuma izskatīšana robežkontroles punktā

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā. Pārrunu rezultātā iegūtā informācija kopā ar pieteikumu tiek iesniegta Departamentam ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots - pēc būtības neatbilst šā likuma 23.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem - vai tam acīmredzami trūkst ticamības - patvēruma meklētāja stāstītais ir pretrunīgs, nekonsekvents vai pēc būtības neiespējams;

2) patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

3) patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

4) patvēruma meklētājam ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētie draudi;

5) patvēruma meklētājs bez pamatota izskaidrojuma iesniedzis pieteikumu, lai novērstu gaidāmo izraidīšanu, kaut gan viņam bijusi iespēja to iesniegt agrāk;

6) patvēruma meklētājs pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī:

a) kura ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) kurā patvēruma meklētājam nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu un

c) kurā viņš varēja lūgt un saņemt aizsardzību.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata divu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē vienas darbdienas laikā. Šādu sūdzību Padome izskata divu darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts robežsardze, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms šā likuma 16. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

Atbalstīt

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā. Pārrunu rezultātā iegūtā informācija kopā ar pieteikumu tiek iesniegta Departamentam ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots - pēc būtības neatbilst šā likuma 23.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem - vai tam acīmredzami trūkst ticamības - patvēruma meklētāja stāstītais ir pretrunīgs, nekonsekvents vai pēc būtības neiespējams;

2) patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

3) patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

4) patvēruma meklētājam ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētie draudi;

5) patvēruma meklētājs bez pamatota izskaidrojuma iesniedzis pieteikumu, lai novērstu gaidāmo izraidīšanu, kaut gan viņam bijusi iespēja to iesniegt agrāk;

6) patvēruma meklētājs pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī:

a) kura ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) kurā patvēruma meklētājam nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu un

c) kurā viņš varēja lūgt un saņemt aizsardzību.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata divu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē vienas darbdienas laikā. Šādu sūdzību Padome izskata divu darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts robežsardze, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms šā likuma 16. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

26.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 14. pantu šādā redakcijā:

“14. pants. Patvēruma meklētāja izmitināšana robežkontroles punktā

(1) Izskatot pieteikumu šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētājs izmitināms šim nolūkam paredzētās telpās robežkontroles punktā. Patvēruma meklētāja izmitināšana robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundam pieļaujama, pamatojoties uz tiesneša lēmumu. Tiesnesis pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu, ja nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, vai ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, vai ja tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.

(2) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegumu pagarināt izmitināšanas termiņu un 24 stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu robežkontroles punktā. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Atbalstīt

(1) Izskatot pieteikumu šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētājs izmitināms šim nolūkam paredzētās telpās robežkontroles punktā. Patvēruma meklētāja izmitināšana robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundam pieļaujama, pamatojoties uz tiesneša lēmumu. Tiesnesis pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu, ja nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, vai ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, vai ja tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.

(2) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegumu pagarināt izmitināšanas termiņu un 24 stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu robežkontroles punktā. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(1) Persona, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, pieteikumu iesniedz Valsts robežsardzes teritoriālajai struktūrvienībai vai Departamentam.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam īpaši apmācīti robežsargi. Patvēruma meklētāju pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā šim nolūkam paredzētās telpās. Patvēruma meklētājs izmitināms atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Patvēruma meklētāju Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā ilgāk par 72 stundām var izmitināt tikai saskaņā ar tiesneša lēmumu.

(3) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegtos materiālus un 24 stundu laikā no šo materiālu iesniegšanas brīža pieņem lēmumu

par patvēruma meklētāja izmitināšanu Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja pēc pārrunu materiālu izskatīšanas Departaments pieteikumu atzīst par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Turpmākās pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam īpaši apmācīti Valsts robežsargi.

27.

28.

29.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 14. panta nosaukumā vārdus “Republikas teritorijā, pārrunas un izmitināšana “ ar vārdu “Republikā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 14. panta pirmo daļu kā 15. pantu šādā redakcijā: “Persona, kura atrodas Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Valsts robežsardzes teritoriālajai struktūrvienībai”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Ietvert 14. panta otro, trešo un ceturto daļu 17. pantā kā pirmo, otro un trešo daļu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.31.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Persona, kura atrodas Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Valsts robežsardzes teritoriālajai struktūrvienībai.

30.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 16. pantu šādā redakcijā:

“16. pants . Pieteikuma izskatīšana, ja tas iesniegts, personai atrodoties Latvijas Republikā

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis

pieteikumu šā likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā. Pārrunu rezultātā iegūtā informācija kopā ar pieteikumu nekavējoties tiek iesniegta Departamentam.

(2) Departaments izskata pieteikumu un pārrunu rezultātā iegūtos materiālus ne ilgāk kā triju mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

Atbalstīt

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis

pieteikumu šā likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā. Pārrunu rezultātā iegūtā informācija kopā ar pieteikumu nekavējoties tiek iesniegta Departamentam.

(2) Departaments izskata pieteikumu un pārrunu rezultātā iegūtos materiālus ne ilgāk kā triju mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

31.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Personas izmitināšana, ja pieteikums iesniegts, personai atrodoties Latvijas Republikā

(1) Patvēruma meklētāju var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā šim nolūkam paredzētās telpās šādos gadījumos: lai noskaidrotu patvēruma meklētāja identitāti;

ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, vai ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, vai tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs. Patvēruma meklētājs izmitināms atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Patvēruma meklētāja izmitināšana Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā ilgāk par 72 stundām, lai noskaidrotu minētos apstākļus, pieļaujama, pamatojoties uz tiesneša lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu.

(2) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu un 24 stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pieņem lēmumu

par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā vai atteikumu to pagarināt.Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(3) Ja pēc iepazīšanās ar pieteikumu un patvēruma meklētāja sniegto informāciju Departaments atzīst, ka pieteikums izskatāms šā likuma 16. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja pieteikums izskatāms 19. pantā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētāju līdz tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā saskaņā ar tiesneša lēmumu.

Atbalstīt

(1) Patvēruma meklētāju var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā šim nolūkam paredzētās telpās šādos gadījumos: lai noskaidrotu patvēruma meklētāja identitāti; ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, vai ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, vai tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs. Patvēruma meklētājs izmitināms atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Patvēruma meklētāja izmitināšana Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā ilgāk par 72 stundām, lai noskaidrotu minētos apstākļus, pieļaujama, pamatojoties uz tiesneša lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu.

(2) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu un 24 stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pieņem lēmumu

par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā vai atteikumu to pagarināt.Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(3) Ja pēc iepazīšanās ar pieteikumu un patvēruma meklētāja sniegto informāciju Departaments atzīst, ka pieteikums izskatāms šā likuma 16. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja pieteikums izskatāms 19. pantā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētāju līdz tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā saskaņā ar tiesneša lēmumu.

32.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 18. pantu šādā redakcijā :

“18. pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

(1) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments pieņem pēc tam, kad veiktas šā likuma 13. panta otrajā daļā vai 16. panta pirmajā daļā paredzētās pārrunas ar patvēruma meklētāju.

(2) Izskatot pieteikumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 23. panta nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(3) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments noformē rakstveidā, to izvērsti pamatojot un norādot tā pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kuru viņš prot.

(4) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu patvēruma meklētājam.

(5) Sūdzību par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt septiņu dienu laikā var iesniegt Padomei patvēruma meklētājs, viņa pilnvarota persona vai cita ieinteresēta persona. Padome šādu sūdzību izskata triju mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(6) Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(7) Ja pēc tam, kad Padome pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, personas rīcībā nonākuši jauni fakti, kas būtiski maina lietas apstākļus, persona ir tiesīga iesniegt Padomei atkārtotu pieteikumu. Padome pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja atkārtoti iesniegtā pieteikuma pamatotību divu darbdienu laikā. Ja pieteikums atzīts par pamatotu, Padome divu nedēļu laikā no šā pieteikuma saņemšanas dienas to izskata un pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(8) Padomes lēmums noformējams rakstveidā, to izvērsti pamatojot, un nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, paskaidrojot viņam lēmuma būtību valodā, kuru viņš prot.

Atbalstīt

(1) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments pieņem pēc tam, kad veiktas šā likuma 13. panta otrajā daļā vai 16. panta pirmajā daļā paredzētās pārrunas ar patvēruma meklētāju.

(2) Izskatot pieteikumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 23. panta nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(3) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments noformē rakstveidā, to izvērsti pamatojot un norādot tā pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kuru viņš prot.

(4) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu patvēruma meklētājam.

(5) Sūdzību par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt septiņu dienu laikā var iesniegt Padomei patvēruma meklētājs, viņa pilnvarota persona vai cita ieinteresēta persona. Padome šādu sūdzību izskata triju mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(6) Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(7) Ja pēc tam, kad Padome pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, personas rīcībā nonākuši jauni fakti, kas būtiski maina lietas apstākļus, persona ir tiesīga iesniegt Padomei atkārtotu pieteikumu. Padome pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja atkārtoti iesniegtā pieteikuma pamatotību divu darbdienu laikā. Ja pieteikums atzīts par pamatotu, Padome divu nedēļu laikā no šā pieteikuma saņemšanas dienas to izskata un pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(8) Padomes lēmums noformējams rakstveidā, to izvērsti pamatojot, un nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, paskaidrojot viņam lēmuma būtību valodā, kuru viņš prot.

33.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 19. pantu šādā redakcijā, iekļaujot tajā līdzšinējo 21. panta pirmo daļu un 23. pantu, precizējot redakciju:

“19. pants. Pieteikuma izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Ja persona iesniegusi pieteikumu, atrodoties Latvijas Republikā, un ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šā likuma 13. panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pārrunu rezultātā iegūto informāciju kopā ar pieteikumu iesniedz Departamentam.

(2) Departaments pieteikumu un saņemtos pārrunu materiālus izskata piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē divu darbdienu laikā. Šādu sūdzību Padome izskata triju darbdienu

laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts policija, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā noteiktajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots,

tas izskatāms 16. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

Atbalstīt

(1) Ja persona iesniegusi pieteikumu, atrodoties Latvijas Republikā, un ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šā likuma 13. panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pārrunu rezultātā iegūto informāciju kopā ar pieteikumu iesniedz Departamentam.

(2) Departaments pieteikumu un saņemtos pārrunu materiālus izskata piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē divu darbdienu laikā. Šādu sūdzību Padome izskata triju darbdienu

laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts policija, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā noteiktajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms 16. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

(1) Pieteikuma izskatīšanas laikā patvēruma meklētājs izmitināms patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti cilvēka sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētājs netiek ievietots patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr tam ir legāls pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūrvienības.

(4) Patvēruma meklētāja uztura izdevumu apmēru un šo izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

34.

35.

Juridiskais birojs

Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Pieteikuma izskatīšana”

Cilvēktiesību un sabiedri sko lietu komisija

Uzskatīt likuma līdzšinējo 15. pantu par 20. pantu un aizstāt otrajā daļā vārdu “legāls” ar vārdu “likumīgs” un vārdu “tam” ar vārdu “viņam”.

Daļēji atbalstīt,

komisijas

priekšlikums nr.38.

Atbalstīt

(1) Pieteikuma izskatīšanas laikā patvēruma meklētājs izmitināms patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti cilvēka sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētājs netiek ievietots patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūrvienības.

(4) Patvēruma meklētāja uztura izdevumu apmēru un šo izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits legāls pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam tiek izsniegts īpašs dokuments (turpmāk - patvēruma meklētāja personas dokuments), kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ar ikreizēju patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācijas atļauju, kas tiek atzīmēta patvēruma meklētāja personas dokumentā, patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties arī ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

36.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 16. pantu kā 21. pantu precizētā redakcijā:

“21.pants. Patvēruma meklētāja personu apliecinoši dokumenti un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā tiek izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments, kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ar ikreizēju patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācijas atļauju, par kuru tiek izdarīta atzīme patvēruma meklētāja personas dokumentā, patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties arī ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

Atbalstīt

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā tiek izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments, kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ar ikreizēju patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācijas atļauju, par kuru tiek izdarīta atzīme patvēruma meklētāja personas dokumentā, patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties arī ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

37.

Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas

(1) Persona, kuras pieteikums izskatīts šā likuma 16. pantā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu, tiek izraidīta no Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona, kuras pieteikums izskatīts šā likuma 13. un 21.pantā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu, tiek izraidīta no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

(1) Persona, kuras pieteikums izskatīts šā likuma 16. pantā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu, tiek izraidīta no Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona, kuras pieteikums izskatīts šā likuma 13. un 21.pantā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu, tiek izraidīta no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

38.

Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Bēgļa statuss Latvijas Republikā”

Atbalstīt

Bēgļa statuss Latvijas Republikā

39.

Izteikt 23. pantu likuma līdzšinēja 3. panta redakcijā:

“23.pants. Persona, kura kā patvēruma meklētājs var pretendēt uz bēgļa statusu

(1) Kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - savas

iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis, nevar pretendēt kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona. “

Atbalstīt

(1) Kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - savas

iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis, nevar pretendēt kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

40.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 24. pantu līdzšinēja 18. panta redakcijā to precizējot:

“24. pants. Gadījumi, kad netiek piemēroti noteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu

Šā likuma noteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu netiek piemēroti, ja ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs:

Organizācijas principiem un mērķiem.

1) ir izdarījis noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos dokumentos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

2) pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījis sevišķi smagu ar politiku nesaistīta rakstura noziegumu;

3) ir vainīgs tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem.”

Atbalstīt

Šā likuma noteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu netiek piemēroti, ja ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs:

1) ir izdarījis noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos dokumentos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

2) pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījis sevišķi smagu ar politiku nesaistīta rakstura noziegumu;

3) ir vainīgs tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem.

41.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 25. pantu līdzšinēja 19. panta redakcijā to precizējot:

“25. pants. Gadījumi, kad bēgļa statusu patvēruma meklētājam nepiešķir

Bēgļa statusu patvēruma meklētājam nepiešķir, ja:

1) patvēruma meklētājam ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 23. pantā minētās vajāšanas draudi;

2) patvēruma meklētājs ir bezvalstnieks un viņa iepriekšējās mītnes zemē nepastāv šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas draudi;

3) patvēruma meklētājs pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī:

a) kura ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) kurā patvēruma meklētājam nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu un

c) kurā viņš varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

4) patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

5) patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

6) patvēruma meklētājs apzināti neievēro šā likuma 11.panta sestajā daļā noteiktās prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas, lai izlemtu jautājumu par bēgļa statusa piešķiršanu;

7) saskaņā ar kompetentu iestāžu sniegtajām ziņām tas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

Atbalstīt

Bēgļa statusu patvēruma meklētājam nepiešķir, ja:

1) patvēruma meklētājam ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 23. pantā minētās vajāšanas draudi;

2) patvēruma meklētājs ir bezvalstnieks un viņa iepriekšējās mītnes zemē nepastāv šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas draudi;

3) patvēruma meklētājs pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī:

a) kura ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) kurā patvēruma meklētājam nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu un

c) kurā viņš varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

4) patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

5) patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

6) patvēruma meklētājs apzināti neievēro šā likuma 11.panta sestajā daļā noteiktās prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas, lai izlemtu jautājumu par bēgļa statusa piešķiršanu;

7) saskaņā ar kompetentu iestāžu sniegtajām ziņām tas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

(1) Pieteikums izskatāms ne ilgāk kā triju mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

42.

Uzskatīt likuma līdzšinējo 17. pantu par 16. panta otro daļu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.30.

Atbalstīt

Bēgļa statusu piešķirt nav iespējams, ja persona:

1) ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

2) pirms ieceļošanas Latvijā ir izdarījusi smagu vai sevišķi smagu ar politiku nesaistīta rakstura noziegumu;

3) ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem.

43.

Uzskatīt likuma līdzšinējo 18. pantu par likuma 24. pantu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.40.

Atbalstīt

Bēgļa statusu personai nepiešķir, ja:

1) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 3. pantā minētās vajāšanas draudi;

2) persona ir bezvalstnieks un tās iepriekšējās mītnes zemē nepastāv šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas draudi;

3) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī:

a) kura ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) kurā personai nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to;

c) kurā tā varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

4) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

5) personas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

6) persona apzināti neievēro šā likuma 11.panta ceturtajā daļā noteiktās prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas, lai izlemtu jautājumu par bēgļa statusa piešķiršanu;

7) saskaņā ar kompetentu iestāžu sniegtajām ziņām tā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

44.

Uzskatīt likuma līdzšinējo 19. pantu par likuma 25. pantu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.41.

Atbalstīt

20.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt

(1) Departaments lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem pēc tam, kad veiktas šā likuma 13.panta otrajā daļā vai 14.panta otrajā daļā minētās darbības.

(2) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu patvēruma meklētājam.

(3) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments noformē rakstveidā, to izvērsti pamatojot un norādot tā pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību viņam saprotamā valodā.

45.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Ietvert likuma līdzšinējo 20. pantu likuma 18. pantā kā pirmo, trešo un ceturto daļu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.32.

Atbalstīt

(1) Sūdzību par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt septiņu dienu laikā var iesniegt Padomei patvēruma meklētājs, viņa pilnvarota persona vai cita ieinteresēta persona. Padome šādu sūdzību izskata triju mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(3) Ja personas rīcībā pēc galīgā lēmuma par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu ir jauni fakti, kas būtiski maina lietas apstākļus, šī persona var iesniegt Padomei atkārtotu pieteikumu. Padome pieņem lēmumu par pieteikuma pamatotību divu darbdienu laikā. Ja pieteikums atzīts par pamatotu, Padome to izskata divu nedēļu laikā no tā saņemšanas dienas.

(4) Padomes lēmums noformējams rakstveidā, to izvērsti pamatojot, un nekavējoties paziņojams sūdzības iesniedzējam, paskaidrojot lēmuma būtību viņam saprotamā valodā.

46.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt likuma līdzšinējo 21. pantu par likuma 18. panta piekto, sesto, septīto un astoto daļu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.32.

Atbalstīt

(1) Pieteikums izskatāms uz robežas vai saīsinātajā kārtībā, ja:

1) tas ir acīmredzami nepamatots - pēc būtības neatbilst šā likuma 3.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem - vai tam acīmredzami trūkst ticamības - personas stāstītais ir pretrunīgs, nekonsekvents vai pēc būtības neiespējams;

2) personas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

3) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

4) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 3.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētie draudi;

5) persona bez pamatota izskaidrojuma iesniegusi pieteikumu, lai novērstu gaidāmo izraidīšanu, kaut gan tai bijusi iespēja to iesniegt agrāk;

6) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī:

a) kura ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) kurā personai nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to,

c) kurā tā varēja lūgt un saņemt aizsardzību.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 6. punktā minētajos gadījumos pieteikums netiek izskatīts pēc būtības.

47.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt likuma līdzšinējo 22. pantu par likuma 13. panta pirmo daļu un izteikt to precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.25.

Atbalstīt

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis

pieteikumu šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā, un iegūto informāciju nodod Departamentam ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 22.panta nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē divu darbdienu laikā. Šādu sūdzību Padome izskata triju darbdienu

laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts policija, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots,

tas izskatāms parastajā kārtībā.

48.

49.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt likuma 23. panta pirmo daļu kā likuma 16. panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.30.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt likuma 23. panta otro, trešo un ceturto daļu kā likuma 19. pantu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.33.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, un iegūto informāciju nodod Departamentam ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata divu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 22.panta nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē vienas darbdienas laikā. Šādu sūdzību Padome izskata divu darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts robežsardze, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms parastajā kārtībā.

50.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt likuma līdzšinējo 24. pantu par likuma 13. panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr.25.

Atbalstīt

(1) Personu, kuras pieteikums ir noraidīts, izraida, ievērojot likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" noteikto kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuru pieteikums izskatīts šā likuma 23. un 24.pantā noteiktajā kārtībā un noraidīts. Šīs personas

tiek izraidītas no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

51.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt līdzšinējo 25. pantu kā 22. pantu precizētā redakcijā.

Komisijas priekšlikums nr. 37.

Atbalstīt

Bēgļa statuss Latvijas Republikā

52.

Uzskatīt likuma līdzšinējo IV nodaļu par III nodaļu un aizstāt skaitli “IV” ar skaitli “III”.

Komisijas priekšlikums nr. 38.

Atbalstīt

(1) Bēglim, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenci ju par bēgļa statusu, tiek izsniegts ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments. Ceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ceļošanas dokumentus.

53.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 26. panta nosaukumā vārdus

“personu apliecinošs un”.

Atbalstīt

(1) Bēglim, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, tiek izsniegts ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments. Ceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ceļošanas dokumentus.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu, bēglim bez maksas izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Kārtību, kādā bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un veic tās ikgadējo reģistrāciju, kā arī kārtību, kādā bēglis var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets, lai nodrošinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un novērstu izolētu iedzīvotāju grupu veidošanos.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu, bēglim bez maksas izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Kārtību, kādā bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un veic tās ikgadējo reģistrāciju, kā arī kārtību, kādā bēglis var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets, lai nodrošinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un novērstu izolētu iedzīvotāju grupu veidošanos.

Ja bēglim nav citu iztikas avotu, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa saņemšanas viņš Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu, kuram jāsedz dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

54.

55.

Juridiskais birojs

Aizstāt 28. pantā vārdus “kuram jāsedz dzīvošanai un uzturam” ar vārdiem “kas sedz uzturēšanas”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 28. pantā vārdu “saņemšanas” ar vārdu “piešķiršanas” un vārdu “latviešu” ar vārdu “valsts”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Ja bēglim nav citu iztikas avotu, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas viņš Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

Bēglim ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Par ģimeni šā likuma izpratnē tiek uzskatīts personas laulātais un viņu neprecētie bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem, kā arī apgādībā esošie bērni invalīdi. Personai, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu un nav precējusies, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

56.

57.

58.

59.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija

Aizstāt 29. pantā vārdus “apgādībā esošie bērni invalīdi” ar vārdiem “apgādībā esošie pilngadīgie bērni, kas atzīti par invalīdiem”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 29. pantā vārdus “neprecētie bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem” ar vārdiem “nepilngadīgie bērni, kas nav noslēguši laulību”, vārdus “esošie bērni” - ar vārdiem “esošie pilngadīgie bērni”, vārdus “Personai, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu un nav precējusies” - ar vārdiem “Nepilngadīgam bērnam, kas nav noslēdzis laulību”.

Deputāti M. Mitrofanovs, B. Cilevičs

Aizstāt 29. pantā vārdus “neprecētie bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem” ar vārdiem “nepilngadīgie bērni, kas nesastāv laulībā”

un vārdus “Personai, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu un nav precējusies” - ar vārdiem “Nepilngadīgam bērnam, kas nesastāv laulībā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Bēgļa tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikā

Bēglim ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Par ģimeni tiek uzskatīts personas laulātais un viņu nepilngadīgie bērni , kas nav noslēguši laulību, kā arī apgādībā esošie pilngadīgie bērni invalīdi. Nepilngadīgam bērnam , kas nav noslēdzis laulību, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

komisijas

redakcijā

Atbalstīt,

izteikt atbildīgās

komisijas

redakcijā

Neatbalstīt

Atbalstīt

Bēglim ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Par ģimeni tiek uzskatīts personas laulātais un viņu nepilngadīgie bērni, kas nav noslēguši laulību, kā arī apgādībā esošie pilngadīgie bērni invalīdi. Nepilngadīgam bērnam, kas nav noslēdzis laulību, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

30.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja persona ir bezvalstnieks, ar iepriekšējās mītnes zemi, prasa palīdzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežas šajā valstī;

2) persona iegūst citas valsts pilsonību, bezvalstnieka statusu, cita veida tiesisko aizsardzību vai saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī;

3) personas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas;

4) persona uzņemta Latvijas pilsonībā.

60.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Uzskatīt likuma V nodaļu par IV nodaļu un aizstāt skaitli “V” ar skaitli “IV”, aizstāt 3. punktā skaitli “3.” ar skaitli “23”, precizējot 1. un 3. punktu redakcionāli:

“IV nodaļa

30.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja persona ir bezvalstnieks, - ar iepriekšējās mītnes zemi un prasa palīdzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežas šajā valstī;

2) persona iegūst citas valsts pilsonību, bezvalstnieka statusu, cita veida tiesisko aizsardzību vai saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī;

3) personas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, - iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas;

4) persona uzņemta Latvijas pilsonībā”.

Atbalstīt

30.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja persona ir bezvalstnieks, - ar iepriekšējās mītnes zemi un prasa palīdzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežas šajā valstī;

2) persona iegūst citas valsts pilsonību, bezvalstnieka statusu, cita veida tiesisko aizsardzību vai saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī;

3) personas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, - iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas;

4) persona uzņemta Latvijas pilsonībā.

Bēgļa statuss tiek atņemts, ja:

1) atklājas, ka tas iegūts viltus ceļā (bēgļa statusa iegūšanai persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas būtiskas bēgļa statusa piešķiršanai);

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā.

61.

62.

Juridiskais birojs

Aizstāt 31. panta 1. punktā vārdu “būtiskas” ar vārdiem “par pamatu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 31. panta 2. punktā vārdus “smaga vai”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Bēgļa statuss tiek atņemts, ja:

1) atklājas, ka tas iegūts viltus ceļā (bēgļa statusa iegūšanai persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu bēgļa statusa piešķiršanai);

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā.

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam ir kļuvis zināms kāds no šā likuma 30. un 31.pantā minētajiem apstākļiem, un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas dienas un nekavējoties paziņo par to personai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa statusu.

63.

Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmajā daļā vārdus “30. un 31.” ar vārdiem “30. vai 31” un izslēgt vārdu “ir”.

Atbalstīt

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 30. vai 31.pantā minētajiem apstākļiem, un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas dienas un nekavējoties paziņo par to personai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa statusu.

(1) Padomes lēmumu par bēgļa statusa atņemšanu šā likuma 31.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā persona vai tās

pilnvarots pārstāvis likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šā likuma 34.pantā minēto pasākumu veikšanu.

64.

Juridiskais birojs

Izteikt 33. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“33. pants. Padomes lēmuma par bēgļa statusa atņemšanu pārsūdzēšana”

Atbalstīt

(1) Padomes lēmumu par bēgļa statusa atņemšanu šā likuma 31.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā persona vai tās

pilnvarots pārstāvis likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šā likuma 34.pantā minēto pasākumu veikšanu.

Personai, kura zaudējusi vai kurai atņemts bēgļa statuss, Latvijas Republikas teritorija jāatstāj divu mēnešu laikā, ja tai nav cita legāla pamata uzturēties Latvijas Republikā.

65.

Precizēt 34. pantu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“34.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi bēgļa statusu vai tai atņemts bēgļa statuss

Personai, kura zaudējusi bēgļa statusu vai kurai atņemts bēgļa statuss, Latvijas Republika jāatstāj divu mēnešu laikā, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā”.

Atbalstīt

Personai, kura zaudējusi bēgļa statusu vai kurai atņemts bēgļa statuss, Latvijas Republika jāatstāj divu mēnešu laikā, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.

(1) Alternatīvais statuss tiek piešķirts personai, kurai nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 3. pantu, taču tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) šai personai tās pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē, draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;

2) ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, savas iepriekšējās mītnes zemē.

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvā statusa piešķiršanu, ja tā ir:

1) Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts;

2) vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis un ja tā bez pamatota iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

(3) Alternatīvo statusu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu piešķir uz laiku līdz vienam gadam. Departaments to pagarina uz laiku līdz vienam gadam, ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un ja pastāv šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie nosacījumi.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

Cilvēktiesību un sabiedrīsko lietu komisija

Uzskatīt likuma VI nodaļu par V nodaļu un aizstāt nosaukumā skaitli “VI” ar skaitli “V”.

Juridiskais birojs

Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā “Alternatīvais statuss Latvijas Republikā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 35. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“35. pants. Persona, kura kā patvēruma meklētājs var pretendēt uz alternatīvo statusu”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 35. panta pirmajā daļā skaitli “3” ar skaitli “23”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 35. panta otrajā daļā vārdus “statusa piešķiršanu” ar vārdu “statusu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 35. panta trešajā daļā vārdus “saskaņā ar šā” ar vārdiem “pamatojoties uz šā” un papildināt pēc vārdiem “un ja” ar vārdu “joprojām”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

35. pants. Persona, kura kā patvēruma meklētājs var pretendēt uz alternatīvo statusu

(1) Alternatīvais statuss tiek piešķirts personai, kurai nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 23. pantu, taču tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) šai personai tās pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - iepriekšējās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;

2) ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - savas iepriekšējās mītnes zemē.

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir:

1) Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts;

2) vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis un ja tā bez pamatota iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

(3) Alternatīvo statusu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2.punktu, piešķir uz laiku līdz vienam gadam. Departaments to pagarina uz laiku līdz vienam gadam, ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un ja joprojām pastāv šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie nosacījumi.

Personai nepiešķir alternatīvo statusu, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka tā:

1) pirms ieceļošanas Latvijas Republikā uzturējusies valstī, kur tā varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

2) ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

3) ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

4) rada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai.

72.

73.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt 36. pantu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“6.pants. Patvēruma meklētājs, kuram netiek piešķirts alternatīvais statuss

Alternatīvo statusu patvēruma meklētājam nepiešķir, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš:

1) pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī, kur varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

2) ir izdarījis noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos dokumentos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

3) ir vainīgs tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

4) rada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta 2. punktā vārdu “aktos” ar vārdu “dokumentos”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Alternatīvo statusu patvēruma meklētājam nepiešķir, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš:

1) pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī, kur varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

2) ir izdarījis noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos dokumentos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

3) ir vainīgs tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

4) rada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai.

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais

statuss, tiek izsniegta:

1) pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) termiņuzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu.

(2) Kārtību, kādā izsniedz, pagarina un pārreģistrē šā panta pirmajā daļā minētās uzturēšanās atļaujas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības strādāt Latvijas Republikā.

74.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 37. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Personas uzturēšanās Latvijas Republikā, ja tai piešķirts alternatīvais statuss”.

Atbalstīt

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais

statuss, tiek izsniegta:

1) pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) termiņuzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu.

(2) Kārtību, kādā izsniedz, pagarina un pārreģistrē šā panta pirmajā daļā minētās uzturēšanās atļaujas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības strādāt Latvijas Republikā.

(1) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav derīga personu apliecinoša un ceļošanas dokumenta un nav iespējams to saņemt, tai izsniedz ārvalstnieka personu apliecinošu dokumentu.

(2) Ārvalstnieka personu apliecinoša dokumenta formu, izsniegšanas, pagarināšanas, izmantošanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

75.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likuma 38. panta nosaukumā, kā arī panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “ārvalstnieks” attiecīgajā locījumā..

Atbalstīt

(1) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav derīga personu apliecinoša un ceļošanas dokumenta un nav iespējams to saņemt, tai izsniedz personu apliecinošu dokumentu.

(2) Personu apliecinoša dokum enta formu, izsniegšanas, pagarināšanas, izmantošanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ja personai nav citu iztikas avotu, tā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu:

1) ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja šī persona saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ne ilgāk kā 9 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja šī persona saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

76.

Juridiskais birojs

Papildināt 39. pantu pēc vārdiem “Ja personai” ar vārdiem “kurai piešķirts alternatīvais statuss”.

Atbalstīt

Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav citu iztikas avotu, tā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu:

1) ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja šī persona saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ne ilgāk kā 9 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja šī persona saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu, ir tiesības apvienoties ar ģimeni likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" paredzētajā kārtībā.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu un kura pēc šā statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz trīs gadus, ir tiesības iesniegt lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu.

(3) Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts šā panta otrajā daļā minētais lūgums par ģimenes atkalapvienošanu un izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, nosaka Ministru kabinets.

77.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likuma 40. panta pirmajā daļā vārdus “"Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

Atbalstīt

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu, ir tiesības apvienoties ar ģimeni likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu un kura pēc šā statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz trīs gadus, ir tiesības iesniegt lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu.

(3) Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts šā panta otrajā daļā minētais lūgums par ģimenes atkalapvienošanu un izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Alternatīvo statusu persona zaudē, ja:

1) tā sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas būtiskas alternatīvā statusa piešķiršanai;

2) tā atgriežas savas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē;

3) tā brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti - iegūst tās pilsonību vai bauda tās tiesisko aizsardzību, vai saņem uzturēšanās atļauju tajā;

4) tās pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka vairs nepastāv šā likuma 35.pantā minētie nosacījumi;

5) tā ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā;

6) tā saņēmusi bēgļa statusu Latvijas Republikā vai citā valstī.

78.

79.

Juridiskais birojs

Aizstāt 41. panta 1. punktā vārdu “būtiskas” ar vārdiem “par pamatu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt 41. panta 5. punktā vārdus “smaga vai”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Alternatīvo statusu persona zaudē, ja:

1) tā sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai;

2) tā atgriežas savas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, - iepriekšējās mītnes zemē;

3) tā brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti - iegūst tās pilsonību vai bauda tās tiesisko aizsardzību, vai saņem uzturēšanās atļauju tajā;

4) tās pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, - iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka vairs nepastāv šā likuma 35.pantā minētie nosacījumi;

5) tā ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā;

6) tā saņēmusi bēgļa statusu Latvijas Republikā vai citā valstī.

(1) Departaments pieņem lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 41.panta nosacījumiem, un paziņo par to personai. Šo lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē piecu darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Padome pieņem lēmumu mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un paziņo par to personai.

(3) Padomes lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja atklājas, ka persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas būtiskas alternatīvā statusa piešķiršanai, persona vai tās pilnvarots pārstāvis var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

80.

Juridiskais birojs

Aizstāt 42. panta trešajā daļā vārdu “būtiskas” ar vārdiem “par pamatu”.

Atbalstīt

(1) Departaments pieņem lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 41.panta nosacījumiem, un paziņo par to personai. Šo lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē piecu darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Padome pieņem lēmumu mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un paziņo par to personai.

(3) Padomes lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja atklājas, ka persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai, persona vai tās pilnvarots pārstāvis var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

Personai, kura zaudējusi alternatīvo statusu, Latvijas Republikas teritorija jāatstāj mēneša laikā, ja tai nav cita legāla pamata uzturēties Latvijas Republikā.

81.

Aizstāt likuma 43. pantā vārdu “legāla” ar vārdu “likumīga” un vārdus Republikas teritorija” ar vārdu “Republika” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

Personai, kura zaudējusi alternatīvo statusu, Latvijas Republika jāatstāj mēneša laikā, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.

82.

Papildināt likumu ar jaunu VI nodaļu un izteikt to nosaukumu šādā redakcijā:

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā”

Atbalstīt

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

(1) Pagaidu aizsardzība ir personu grupai piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, ja šīm personām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, savas iepriekšējās mītnes zemi:

1) etnisku konfliktu dēļ;

2) pilsoņu kara dēļ.

(2) Ministru kabinets izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās uzturēšanās un izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī termiņus un nepieciešamo finansējumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(4) Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, nosaka Ministru kabinets.

83.

84.

Izteikt 44. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 44. panta otro, trešo un ceturto daļu kā otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, uzturēšanās termiņu un izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, un nepieciešamo finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sociālo sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Pagaidu aizsardzība ir personu grupai piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, ja šīm personām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki,- savas iepriekšējās mītnes zemi:

1) etnisku konfliktu dēļ;

2) pilsoņu kara dēļ.

(2) Ministru kabinets izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, uzturēšanās termiņu un izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, un nepieciešamo finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sociālo sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(1) Personai, kurai saskaņā ar šā likuma 44.panta pirmo daļu piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, tiek izsniegts personu apliecinošs dokuments

(turpmāk - dokuments), kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā savus personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kad tā atstāj Latvijas Republiku.

85.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt 45. panta nosaukumā, kā arī pirmajā un otrajā daļā vārdus “personu apliecinošs dokuments” ar vārdiem “personas apliecība” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

(1) Personai, kurai saskaņā ar šā likuma 44.panta pirmo daļu piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, tiek izsniegta personas apliecība, kuras formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, nodod Departamentam glabāšanā savus personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kad tā atstāj Latvijas Republiku.

(1) Personu grupai, kurai beidzas pagaidu aizsardzība, Latvijas Republikas teritorija ir jāatstāj.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nosacījums neattiecas uz personu, kurai ir cits legāls pamats uzturēties Latvijas Republikā.

86.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 46. panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “Republikas teritorija” ar vārdu “Republika” attiecīgajā locījumā , izslēdzot vārdu “ir”, un aizstāt otrajā daļā vārdu “legāls” ar vārdu “likumīgs”.

Atbalstīt

(1) Personu grupai, kurai beidzas pagaidu aizsardzība, Latvijas Republika jāatstāj.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nosacījums neattiecas uz personu, kurai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1. jūlijā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).

87.

88.

Aizstāt 1. punktā vārdus “1. jūlijā” ar vārdiem “1. septembrī” un uzskatīt līdzšinējo 1. punktu par Pārejas noteikumu pēdējo teikumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt Pārejas noteikumus ar 1. un 2. punktu šādā redakcijā :

“1. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departaments ir uz likuma “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" pamata izveidotā Bēgļu lietu centra visu tiesību un saistību pārņēmējs.

2. Pieteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu, kuri iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts lēmums atbilstoši likuma "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" noteikumiem, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Uzskatīt Pārejas noteikumu līdzšinējo 2. punktu par 3. punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

1. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departaments ir uz likuma “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" pamata izveidotā Bēgļu lietu centra visu tiesību un saistību pārņēmējs.

2. Pieteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu, kuri iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts lēmums atbilstoši likuma "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" noteikumiem, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).

Likums stājas spēkā 2002.gada 1. septembrī.