Likumprojekts

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa statusu, pagaidu aizsardzību, alternatīvo statusu.

(1) Personu, kurai piešķirts bēgļa statuss Latvijas Republikā, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas draudi.

(2) Personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 35.pantā minētie draudi.

(1) Kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikas teritorijā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis, nevar pretendēt kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

4.pants. Patvēruma meklētāja statuss

Persona atzīstama par patvēruma meklētāju, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi rakstisku pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – pieteikums). Pieteikumu no tā iesniegšanas brīža līdz galīgā lēmuma pieņemšanai šajā likumā minētās iestādes izskata šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā (turpmāk - patvēruma piešķiršanas process).

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt pieņem Bēgļu lietu departaments (turpmāk - Departaments), kura lēmumus var pārsūdzēt vienīgi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja persona neatbilst šā likuma 3.pantā minētajiem nosacījumiem, Departaments izskata jautājumu par alternatīvā statusa piešķiršanu personai atbilstoši šā likuma VI nodaļas nosacījumiem.

(3) Departamentu kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) struktūrvienību izveido un tā vadītāju pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārvaldes priekšnieks.

6.pants. Bēgļu lietu apelācijas padome

(1) Sūdzības par Departamenta lēmumiem izskata Bēgļu lietu apelācijas padome (turpmāk - Padome). Padomes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, izņemot šā likuma 33. un 42.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs un četri Padomes locekļi. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra, bet Padomes locekļus - pēc Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

(3) Padome ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētājs un tās locekļi savas kompetences ietvaros darbojas un lēmumus pieņem neatkarīgi.

(1) Personām, kuras ir iesniegušas pieteikumu, ir tiesības griezties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās vai viņa pilnvarotām personām vai institūcijām.

(2) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma Departaments un Padome iesniedz viņam savus lēmumus.

(1) Patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju var izpaust, ja attiecīgā persona devusi tam piekrišanu vai ja informāciju likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījušas tiesībaizsardzības iestādes.

9.pants. Patvēruma meklētāja identifikācija

Patvēruma meklētāju identificē Valsts policija vai šajā likumā paredzētajos gadījumos Valsts robežsardze. Kārtību, kādā tiek identificēts patvēruma meklētājs, un sadarbību starp patvēruma piešķiršanas procesā iesaistītajām institūcijām nosaka iekšlietu ministrs.

10.pants. Sazināšanās valoda

Patvēruma meklētājam, kurš nezina latviešu valodu, tiek nodrošinātas iespējas sazināties ar tulka palīdzību, kā arī tiek nodrošinātas tiesības iesniegt pieteikumu, iepazīties ar pieteikuma izskatīšanas materiāliem un sniegt paskaidrojumus tajā valodā, kuru šī persona prot.

11.pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam ir tiesības pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(3) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem.

(4) Patvēruma meklētājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums sadarboties ar Departamentu un citām šajā likumā minētajām institūcijām, sniedzot tām informāciju, kas var ietekmēt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

(5) Patvēruma meklētājam, uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ir pienākums ievērot šī patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus.

12.pants. Nepilngadīgās personas tiesības

(1) Pieteikums izskatāms un lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikums tādu piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi atrodas Latvijas Republikā. Izskatot pieteikumu, tiek ņemts vērā nepilngadīgās personas viedoklis.

(2) Nepilngadīgās personas tiesības un likumīgās intereses pārstāv tās vecāki. Ja nepilngadīgā persona ir bez vecāku pavadības un vēlas pieteikumu iesniegt patstāvīgi, tās tiesības un likumīgās intereses pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas laikā pārstāv Padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis. Pārstāvja pienākums ir objektīvi darboties nepilngadīgās personas interesēs.

(3) Pārrunas ar nepilngadīgajām personām, kuras ir bez vecāku pavadības, veic šim uzdevumam īpaši apmācīti Valsts robežsardzes vai Valsts policijas darbinieki.

(4) Nepilngadīgajām personām, kuras ir bez vecāku pavadības, ir tiesības uz nepieciešamo aizsardzību un aprūpi likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa vai alternatīvo statusu, iesniedz pieteikumu Valsts robežsardzes darbiniekam robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju robežkontroles punktā veic Valsts robežsardzes darbinieki. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam paredzētās telpās robežkontroles punktā. Patvēruma meklētāju robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundām var izmitināt tikai saskaņā ar tiesneša lēmumu.

(3) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegtos materiālus un 24 stundu laikā no šo materiālu iesniegšanas brīža pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanu robežkontroles punktā. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja pēc pārrunu materiālu izskatīšanas Departaments pieteikumu atzīst par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Turpmākās pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam īpaši apmācīti Valsts policijas darbinieki.

14.pants. Pieteikuma iesniegšana, personai atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, pārrunas un izmitināšana

(1) Persona, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, pieteikumu iesniedz Valsts policijas teritoriālajā iestādē vai Departamentā.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam īpaši apmācīti Valsts policijas darbinieki. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā var tikt izmitināts Valsts policijas teritoriālajā iestādē šim nolūkam paredzētās telpās atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Patvēruma meklētāju Valsts policijas teritoriālajā iestādē ilgāk par 72 stundām var izmitināt tikai saskaņā ar tiesneša lēmumu.

(3) Tiesnesis izskata Valsts policijas iesniegtos materiālus un 24 stundu laikā no šo materiālu iesniegšanas brīža pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanu Valsts policijas teritoriālajā iestādē. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja pēc pārrunu materiālu izskatīšanas Departaments pieteikumu atzīst par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Turpmākās pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam īpaši apmācīti Valsts policijas darbinieki.

15.pants. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri

(1) Pieteikuma izskatīšanas laikā patvēruma meklētājs izmitināms patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti cilvēka sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētājs netiek ievietots patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ja nav beidzies viņa legālās uzturēšanās pamats Latvijas Republikā.

(3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra nolikumu apstiprina un šādus centrus izveido Ministru kabinets. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

(4) Uztura izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts policijai, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt, izņemot gadījumu, ja patvēruma meklētājam ir cits legālās uzturēšanās pamats Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam tiek izsniegts īpašs dokuments (turpmāk - patvēruma meklētāja personas dokuments), kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un ar ikreizēju patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācijas atļauju, kura tiek atzīmēta patvēruma meklētāja personas dokumentā, patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties arī ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

17.pants. Pieteikuma izskatīšanas termiņi

(1) Ja pārrunās konstatēts, ka pieteikumā minētie fakti atbilst šā likuma 3. vai 35.panta nosacījumiem, pieteikums izskatāms ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz divpadsmit mēnešiem.

Bēgļa statusa piešķiršana nav iespējama, ja persona:

1) ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

2) pirms ieceļošanas Latvijā ir izdarījusi smagu vai sevišķi smagu nepolitiska rakstura noziegumu;

3) ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem.

Bēgļa statusu personai nepiešķir, ja:

1) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 3. pantā minētās vajāšanas draudi;

2) persona ir bezvalstnieks, un tās iepriekšējās mītnes zemē nepastāv šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas draudi;

3) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī:

a) kura ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu;

b) kurā personai nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās;

c) kurā tā varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

4) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

5) personas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

6) persona apzināti neievēro šā likuma 11.panta ceturtajā daļā noteiktās prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, ja tas ir būtiski jautājuma izlemšanai par bēgļa statusa piešķiršanu;

7) saskaņā ar kompetentu iestāžu sniegtajām ziņām persona apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

20.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt

(1) Departaments lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt pieņem pēc tam, kad veiktas šā likuma 13.panta otrajā daļā vai 14.panta otrajā daļā minētās darbības.

(2) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt, šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu patvēruma meklētājam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu Departaments noformē rakstiski, to izvērsti pamatojot un norādot tā pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību viņam saprotamā valodā.

(1) Sūdzību par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt septiņu dienu laikā var iesniegt Padomē patvēruma meklētājs, viņa pilnvarota persona vai cita ieinteresēta persona. Padome šādu sūdzību izskata trīs mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(3) Ja personas rīcībā pēc galīgā lēmuma par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu ir jauni fakti, kas būtiski maina lietas apstākļus, persona var iesniegt Padomē atkārtotu pieteikumu. Padome pieņem lēmumu par pieteikuma pamatotību divu darbdienu laikā. Ja pieteikums atzīts par pamatotu, Padome to izskata divu nedēļu laikā no tā saņemšanas dienas.

(4) Padomes lēmums noformējams rakstiski, to izvērsti pamatojot, un nekavējoties paziņojams sūdzības iesniedzējam, paskaidrojot lēmuma būtību viņam saprotamā valodā.

Pieteikums izskatāms uz robežas vai saīsinātajā kārtībā, ja:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots - tas pēc būtības neatbilst šā likuma 3.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem - vai pieteikumam acīmredzami trūkst ticamības - personas stāstītais ir pretrunīgs, nekonsekvents vai pēc būtības neiespējams;

2) pieteikumu izskata citā valstī;

3) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

4) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 3.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētie draudi;

5) persona bez pamatota izskaidrojuma ir iesniegusi pieteikumu, lai novērstu gaidāmo izraidīšanu, kaut gan ir bijusi pietiekama iespēja to iesniegt agrāk;

6) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī:

a) kura ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu;

b) kurā personai nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās;

c) kurā tā varēja lūgt un saņemt aizsardzību.

(1) Valsts policija veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā, un iegūto informāciju nodod Departamentam ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 22.panta nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai tā pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē divu darbdienu laikā. Šādu sūdzību Padome izskata trīs darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts policija, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms parastajā kārtībā.

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, un iegūto informāciju nodod Departamentam ne vēlāk kā trīs dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata divu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 22.panta nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai tā pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē vienas darbdienas laikā. Šādu sūdzību Padome izskata divu darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts robežsardze, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms parastajā kārtībā.

(1) Personu, kuras pieteikums ir noraidīts, izraida, ievērojot likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" noteikto kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuru pieteikums izskatīts šā likuma 23. un 24.pantā noteiktajā kārtībā un ticis noraidīts. Šīs personas tiek izraidītas no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

26.pants. Bēgļa personu apliecinošs un ceļošanas dokuments

(1) Bēglim, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, tiek izsniegts ceļošanas dokuments, kurš vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments. Ceļošanas dokumenta formu un tā izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamenta glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ceļošanas dokumentus.

Pēc lēmuma par bēgļa statusa piešķiršanu pieņemšanas bēglim bez maksas izsniedz pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Kārtību, kādā bēglim izsniedz pastāvīgo uzturēšanās atļauju un veic tās ikgadējo reģistrāciju, kā arī kārtību, kādā bēglis var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā, lai nodrošinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un novērstu izolētu iedzīvotāju grupu veidošanos, nosaka Ministru kabinets.

28.pants. Bēgļa pabalsts un valsts palīdzība integrācijai sabiedrībā

Ja bēglim nav citu iztikas avotu, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas viņš Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu, kuram jāsedz dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

Bēglim ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Par ģimeni šā likuma izpratnē tiek uzskatīti personas laulātais un viņu neprecētie bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem, kā arī apgādībā esošie bērni invalīdi. Personai, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu un nav precējusies, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

30.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja persona ir bezvalstnieks, ar iepriekšējo mītnes zemi, prasa palīdzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežas šajā valstī;

2) persona iegūst citas valsts pilsonību, bezvalstnieka statusu, cita veida tiesisko aizsardzību vai saņem pastāvīgo uzturēšanās atļauju citā valstī;

3) personas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 3.pantā minētās vajāšanas;

4) persona uzņemta Latvijas pilsonībā.

31.pants. Bēgļa statusa atņemšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek atņemts, ja:

1) atklājas, ka tas iegūts viltus ceļā (bēgļa statusa iegūšanai persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kuras bijušas būtiskas bēgļa statusa piešķiršanai);

2) persona atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas apdraud sabiedrību.

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam ir kļuvis zināms kāds no šā likuma 30. un 31.pantā minētajiem apstākļiem, un nekavējoties par to paziņo personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas dienas un nekavējoties paziņo par to personai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa statusu.

(1) Padomes lēmumu par bēgļa statusa atņemšanu šā likuma 31.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šā likuma 34.pantā minēto pasākumu veikšanu.

Personai, kura ir zaudējusi vai kurai ir atņemts bēgļa statuss, Latvijas Republikas teritorija ir jāatstāj divu mēnešu laikā, ja tai nav cita legāla uzturēšanās pamata.

(1) Alternatīvais statuss ir personai piešķirtas tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē, draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana;

2) ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ tai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, savas iepriekšējās mītnes zemē.

(2) Persona nevar pretendēt uz šā panta pirmajā daļā minētā statusa piešķiršanu, ja tā ir:

1) Latvijas pilsonis, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai likuma "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" subjekts;

2) vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis un ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

(3) Alternatīvo statusu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu piešķir uz laiku līdz vienam gadam. Departaments to pagarina par kārtējo termiņu līdz vienam gadam, ja persona vienu mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un ja pastāv šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie nosacījumi.

Alternatīvo statusu nepiešķir personai, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka tā:

1) pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī, kur tā varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

2) ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

3) ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

4) rada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai.

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiek izsniegta:

1) pastāvīgā uzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) termiņuzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu.

(2) Kārtību, kādā izsniedz, pagarina un pārreģistrē šā panta pirmajā daļā minētās uzturēšanās atļaujas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kura šā panta noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības strādāt Latvijas Republikā.

(1) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav derīga personu apliecinoša un ceļošanas dokumenta un nav iespējams tādu saņemt, tai izsniedz ārvalstnieka perso nu apliecinošu dokumentu.

(2) Ārvalstnieka personu apliecinoša dokumenta formu, izsniegšanas, pagarināšanas, izmantošanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ja personai nav citu iztikas avotu, tā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu:

1) ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja viņa saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ne ilgāk kā 9 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja viņa saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu, ir tiesības apvienoties ar ģimeni likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" paredzētajā kārtībā.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu un kura pēc šā statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz trīs gadus, ir tiesības iesniegt lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu.

(3) Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts šā panta otrajā daļā minētais lūgums par ģimenes apvienošanu un izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Alternatīvo statusu persona zaudē, ja:

1) tā sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kuras bijušas būtiskas alternatīvā statusa piešķiršanai;

2) tā atgriežas savas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē;

3) tā brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti - iegūst tās pilsonību vai bauda tās tiesisko aizsardzību, vai saņem uzturēšanās atļauju tajā;

4) tās pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka zuduši šā likuma 35.pantā minētie nosacījumi;

5) tā ar tiesas spriedumu ir atzīta par vainīgu tīša smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā;

6) tā ir saņēmusi bēgļa statusu Latvijas Republikā vai citā valstī.

(1) Departaments pieņem lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja tam ir kļuvis zināms kāds no šā likuma 41.panta nosacījumiem, un paziņo par to personai. Šo lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē piecu darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Padome pieņem lēmumu mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un paziņo par to personai.

(3) Padomes lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja atklājas, ka persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kuras bijušas būtiskas alternatīvā statusa piešķiršanai, persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

Personai, kura zaudējusi alternatīvo statusu, Latvijas Republikas teritorija ir jāatstāj mēneša laikā, ja tai nav cita legāla uzturēšanās pamata.

(1) Pagaidu aizsardzība ir personu grupai piešķirtas tiesības uz laiku uzturēties Latvijas Republikā, ja tām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, savas iepriekšējās mītnes zemi:

(2) Ministru kabinets izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās uzturēšanās un izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī termiņus un nepieciešamo finansējumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(4) Kārtību, kādā persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, nosaka Ministru kabinets.

(1) Personai, kurai saskaņā ar šā likuma 44.panta pirmo daļu piešķirtas tiesības uz laiku uzturēties Latvijas Republikā, tiek izsniegts personu apliecinošs dokuments (turpmāk - dokuments), kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu, nodod Departamentam tās personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kamēr tā atstāj Latvijas Republiku.

(1) Personu grupai, kurai beidzas pagaidu aizsardzība, Latvijas Republikas teritorija ir jāatstāj.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētais nosacījums neattiecas uz personu, kurai ir cits legāls pamats uzturēties Latvijas Republikā.

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

# Finansiālā pamatojuma aprēķins

Līdzekļi nepieciešami Tieslietu ministrijai likumprojekta 13. un 14. pantā paredzēto normu īstenošanai

1. 15 pierobežas rajonu (pilsētu) tiesu dežūrējošo tiesnešu papildus darba samaksas par darbu brīvdienās nepieciešamo finansu līdzekļu aprēķins

1 tiesnesim - Ls 12 (vid. izpeļņa dienā) x 2 x 1.2609 (valsts soc. apdrošin. obligātās iemaksu likmes) x 5 dienas mēnesī = 151.3 Ls/mēn.

Kopā izdevumi papildu darba samaksas nodrošināšanai Ls 27 234

2. Tulku pakalpojumu segšanai nepieciešamā finansējuma aprēķins

Tulku pakalpojumu izmaksas no 9 līdz 55 Ls/stundā

Gadā nepieciešami no 900 līdz 2500 Ls

Vidēji - 1700 Ls/gadā

Iekšlietu ministrs M.Segliņš