Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.) šādus grozījumus:

Ierosinām papildināt likumprojekta pirmajā rindkopā dotās atsauces uz likuma oficiālajām publikācijām ar atsauci uz Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja 2001. gada 15. numuru.

Atbalstīt

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "amatpersona" ar vārdu "ierēdnis", vārdus "likumdošanas akti" ar vārdiem "normatīvie akti", vārdu "noziegums" ar vārdiem "noziedzīgs nodarījums" (attiecīgā locījumā).

1. pantā:

uzskatām, ka likuma ‘’Par valsts ieņēmumu dienestu’’ 2. panta 3. punktā un 8. panta 10. punktā nav pieļaujama termina ‘’amatpersona’’ aizstāšana ar terminu ‘’ierēdnis’’. Šai sakarā ierosinām sadalīt līdzšinējo likumprojekta 1. pantu divos atsevišķos pantos (attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju) un izteikt tos šādā redakcijā:

‘’1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus ‘’likumdošanas akti’’ ar vārdiem ‘’normatīvie akti ‘’ un vārdu ‘’noziegums ‘’ ar vārdiem ‘’noziedzīgs nodarījums’’ (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 2. panta 5. punktā, 3. - 6.pantā, otrās nodaļas nosaukumā, 8. panta 7. punktā, 10.pantā, 3. nodaļas nosaukumā, 13. pantā, 4. nodaļas nosaukumā, 14., 16., 16.1, 16.2 pantā, 5. nodaļas nosaukumā un 16.4 pantā vārdu ‘’amatpersona’’ ar vārdu ‘’ierēdnis (attiecīgajā locījumā).’’.

Atbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus ‘’likumdošanas akti’’ ar vārdiem ‘’normatīvie akti ‘’ un vārdu ‘’noziegums ‘’ ar vārdiem ‘’noziedzīgs nodarījums’’ (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 2. panta 5. punktā, 3. - 6.pantā, otrās nodaļas nosaukumā, 8. panta 7. punktā, 10.pantā, 3. nodaļas nosaukumā, 13. pantā, 4. nodaļas nosaukumā, 14., 16., 16.1, 16.2 pantā, 5. nodaļas nosaukumā un 16.4 pantā vārdu ‘’amatpersona’’ ar vārdu ‘’ierēdnis (attiecīgajā locījumā).

1. Valsts ieņēmumu dienestu vada ģenerāldirektors. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora prombūtnes laikā vai tādā gadījumā, ja citāds iemesls traucē viņam pildīt savu amatu, viņa pienākumus izpilda ģenerāldirektora norīkots vietnieks, bet, ja šāda norīkojuma nav, - augstākas institūcijas norīkots ģenerāldirektora vietnieks.

2. Izslēgt 3.panta pirmo daļu.

3. Izslēgt 3.panta pirmo daļu.

5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratnē ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, pārvalžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, citu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori, galvenie inspektori, vecākie inspektori, inspektori; finansu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori, kā arī teritoriālo muitas iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi.

3. Papildināt 3.panta piekto daļu ar vārdiem "kā arī personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā".

Ierosinām aizstāt likumprojekta 3. pantā vārdus ‘’kā arī personas’’ ar vārdiem ‘’kā arī citas personas’’.

Atbalstīt

4. Papildināt 3.panta piekto daļu ar vārdiem "kā arī citas personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā".

1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un darba līgumu ar viņu slēdz finansu ministrs. Darba līgumā nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību.

4. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finansu ministrs. Finansu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām finansu ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata un informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata, Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.";

6

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Pretendentu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā uz pieciem gadiem ieceļ finansu ministrs pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā pēc finansu ministra ieteikuma. Ministru kabinets sešus mēnešus pirms ģenerāldirektora amata termiņa beigām pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums ir pieņemts. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata, Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.”

Likuma 4. pantā:

ierosinām noteikt trešajā teikumā uz cik gadiem finansu ministrs ir tiesīgs pagarināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaru termiņu, bet vārdus ‘’vai lēmumu par atbrīvošanu’’ aizstāt ar vārdiem ‘’vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu’’.

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finansu ministrs. Finansu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām finansu ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata un informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata, Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.";

5. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finansu ministrs. Finansu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām finansu ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata un informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata, Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.";

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:

3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);";

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);";

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta amatpersonas un darbiniekus, kā arī ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus. Termiņam beidzoties, atestējot teritoriālās iestādes direktoru var iecelt uz atkārtotu termiņu šajā pašā vai citā teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka, Finansu policijas pārvaldes direktora, Galvenās muitas pārvaldes direktora un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finansu ministru;

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "laiku līdz četriem gadiem" ar vārdiem "noteiktu vai nenoteiktu laiku";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "laiku līdz četriem gadiem" ar vārdiem "noteiktu vai nenoteiktu laiku";

5) pārceļ Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktorus no vienas teritoriālās iestādes uz citu teritoriālo iestādi saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām;

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus "saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām";

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus "saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām";

7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;

7

Izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā;”

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā;”;

8) ir tiesīgs pieprasīt ar jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu vai darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu, ja attiecīgā amatpersona vai attiecīgais darbinieks nav ievērojis Korupcijas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus un nav pildījis savus pienākumus vai citādi ir pārkāpis šā likuma noteikumus. Darba līguma izbeigšanas pamats šajā gadījumā ir Latvijas Darba likumu kodeksa 254.pants;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ir tiesīgs pieprasīt ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi ir pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanos vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;".

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ir tiesīgs pieprasīt ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi ir pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanos vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;".

1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

5. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.";

6. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.";

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);".

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);".

10.pants. Amatpersonu tiesības nodokļu administrēšanā

3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kuras apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo amatpersonu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību amatpersonām nosaka saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksu.

6. Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdus "Latvijas Civilprocesa kodeksu" ar vārdiem "Civilprocesa likumu".

7. Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdus "Latvijas Civilprocesa kodeksu" ar vārdiem "Civilprocesa likumu".

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku statuss, to atbildība un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums".

7. Izteikt 6.nodaļu šādā redakcijā:

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku statuss, to atbildība un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums, Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

8. Izteikt 6.nodaļu šādā redakcijā:

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku statuss, to atbildība un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums, Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

17.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem noteiktās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

17.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem noteiktās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

17. pantā:

ierosinām papildināt pirmās daļas 10. punktu pēc vārda ‘’laulībā’’ ar vārdu ‘’svainībā’’.

Atbalstīt

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs;

Ierosinām aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus ‘’pastāvīgais iedzīvotājs’’ ar vārdiem ‘’persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā’’.

Atbalstīt

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši darbinieka darba pienākumiem);

4)  nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši darbinieka darba pienākumiem);

4)  nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

Ierosinām papildināt otrās daļas 9. punktu pēc vārda ‘’laulībā’’ ar vārdu ‘’svainībā’’.

Atbalstīt

9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā izsludina konkursu šādā kārtībā:< /P>

1) atklātu pretendentu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks;

2) atklātu pretendentu konkursu uz pārējiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors.

2. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam noteiktās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

3. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

4. Uz vakanto ierēdņa amatu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni pēc Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmuma pārceļ attiecīgajā amatā Valsts ieņēmumu dienesta interesēs.

5. Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu;

2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu amatiem un teritoriālo iestāžu direktora amatu;

3) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņu amatiem.

1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā izsludina konkursu šādā kārtībā:

1) atklātu pretendentu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks;

2) atklātu pretendentu konkursu uz pārējiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors.

2. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam noteiktās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

3. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

4. Uz vakanto ierēdņa amatu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni pēc Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmuma pārceļ attiecīgajā amatā Valsts ieņēmumu dienesta interesēs.

5. Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu;

2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu amatiem un teritoriālo iestāžu direktora amatu;

3) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņu amatiem.

6. Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām un, motivējot savu izvēli, iesaka attiecīgo kandidatūru finansu ministram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Minētā amatpersona pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.

13

Izslēgt 18.panta sestās daļas otro teikumu

Ierosinām izteikt sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

‘’Minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šai likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā’’;

Izteikt sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

‘’Attiecīgā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šai likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.’’.

Atbalstīt

6. Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām un, motivējot savu izvēli, iesaka attiecīgo kandidatūru finansu ministram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Attiecīgā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šai likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.

7. Iestāde lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

7. Iestāde lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

8. Pretendentam, kurš piedalījies konkursā, ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un finansu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu Valsts civildienesta pārvaldē septiņu dienu laikā no brīža, kad viņam tas kļuvis zināms.

8. Pretendentam, kurš piedalījies konkursā, ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un finansu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu Valsts civildienesta pārvaldē septiņu dienu laikā no brīža, kad viņam tas kļuvis zināms.

9. Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursam nav pieteicies neviens pretendents;

9. Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursam nav pieteicies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu pretendentu profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

Ierosinām aizstāt devītās daļas 2. punktā vārdu ‘’pretendentu’’ ar vārdiem ‘’neviena pretendenta’’.

Atbalstīt

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikto pretendentu finansu ministrs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors atzīst par nepiemērotu attiecīgajam amatam.

Ierosinām izteikt devītās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

‘’3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā panta sestajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.’’.

Papildināt 18.panta devītās daļas 3.punktu pēc vārda “pretendentu” ar vārdiem “Ministru kabinets” un tālāk pēc esošā teksts.

3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā panta sestajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.

1. Uz Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī uz tā amatpersonām un darbiniekiem neattiecas likums "Par valsts civildienestu". Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka darba likumdošanas akti, šis likums un citi normatīvie akti.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) ieceļ amatā (pieņem darbā) saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī ievērojot to, lai personas atbilst šādiem papildu nosacījumiem:

1) nav sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot reabilitētās personas;

2) rīcībspēja nav ierobežota likumā noteiktajā kārtībā.

2. Personas, kuras pretendē uz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) amatiem, stājoties darbā, rakstveidā apliecina, ka uz tām neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda šo ziņu patiesumu.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) atbrīvo no amata (atlaiž no darba) saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī šādos gadījumos:

1) tiek pārkāptas Korupcijas novēršanas likuma normas;

2) amatpersona (darbinieks) ir notiesāta un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā - neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas;

3) Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes rezultātā tiek konstatēta neatbilstība šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Minētajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto kārtību.

3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.

4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku.

Ierosinām papildināt 19. panta pirmo daļu pēc vārda ‘’ieceļ’’ ar vārdu ‘’attiecīgi’’.

Atbalstīt

1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Minētajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto kārtību.

3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.

4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku.

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu kavēšanu realizēt to likumīgās tiesības, par to goda aizskaršanu, pret tām vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par to dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumos noteiktās atbildības.

Izslēgt 20.panta pirmo daļu (Pamats – šos jautājumus reglamentē Krimināllikums).

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) amatalgām tiek noteiktas piemaksas par izdienu un darbu specifiskos apstākļos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām tiek noteiktas piemaksas par izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

Aizstāt 20.panta trešajā daļā vārdu “atbildības” ar vārdu “intensitātes” (Pamats – Valsts civildienesta likuma 29.pants).

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām tiek noteiktas piemaksas par izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā tiek izsniegts pabalsts sešu mēneša pamatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

Izslēgt 20.panta ceturto un piekto daļu. (Pamats – nevajadzīga dublēšanās ar Valsts civildienesta likuma 25.pantu un 31.panta trešo daļu).

Ierosinām izslēgt panta ceturto un piekto daļu.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

6. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdz attiecīgās amatpersonas (darbinieka) 24 mēneša amatalgu apmēram.

6. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgā ierēdņa 24 mēnešalgu apmēram.

6. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgā ierēdņa 24 mēnešalgu apmēram.

7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām (izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās) saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas. Viņiem tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums, papildu atvaļinājums, mācību atvaļinājums un atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas.

Izteikt 20.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas.”.

Ierosinām izslēgt panta septītajā daļā vārdus ‘’izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās’’.

Ierosinām aizstāt septītās daļas pēdējā teikumā vārdu ‘’un’’ ar vārdiem ‘’kā arī’’.

Atbalstīt

7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām (izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās) saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas. Viņiem tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums, papildu atvaļinājums, mācību atvaļinājums, kā arī atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas.

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai (darbiniekam) aizliegts, izņemot likumā paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas amatpersonai (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst sniegt informāciju tikai tām institūcijām, pārstāvjiem un personām, kas norādītas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim vai darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis vai darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

Ierosinām aizstāt 21. panta pirmajā daļā vārdus ‘’ierēdnim vai darbiniekam’’ ar vārdiem ‘’ierēdnim un darbiniekam’’.

Atbalstīt

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis vai darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai (darbiniekam) aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos iekšējās kārtības noteikumus, kurus apstiprina finansu ministrs. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim vai darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgais ierēdnis vai darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim vai darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgais ierēdnis vai darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā) un rīkojumus var pārsūdzēt rakstveidā 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu amatpersonu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta amatpersonu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā) un rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var pārsūdzēt rakstiski šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

8. 22. pantā:

ierosinām aizstāt pirmajā daļā vārdus ‘’izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā’’ ar vārdiem ‘’izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā’’.

Atbalstīt

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un l ēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var pārsūdzēt rakstiski šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienestam sūdzība jāizskata un tās iesniedzējam jāatbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 kalendāra dienām. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Valsts ieņēmumu dienestā atsevišķu strīdīgu gadījumu izskatīšanai var izveidot konsultatīvu komisiju septiņu cilvēku sastāvā, kuru vada Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un kuras sastāvā iekļaujami divi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu pārstāvji, divi centrālā aparāta darbinieki un divi uzņēmēju pārstāvji, un kura darbojas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātu nolikumu.

4. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas lēmuma izpildi, kā arī šās amatpersonas pienākumu izpildi.

5. Nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikt Valsts ieņēmumu dienestā vai tiesā prasību par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības atļaut sūdzības izskatīšanas termiņu pagarināt par 60 kalendāra dienām, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, kā arī šī ierēdņa pienākumu izpildi.

27

Izteikt 22.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“2. Sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku pieņemtajiem lēmumiem, rīkojumiem un rīcību izskata likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi.”.

(Pamats – nav nepieciešams VID noteikt īpašu sūdzību izskatīšanas kārtību un termiņus).

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības atļaut sūdzības izskatīšanas termiņu pagarināt par 60 kalendāra dienām, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, kā arī šī ierēdņa pienākumu izpildi.

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai, kura pieļāvusi prettiesisku rīcību, zaudējumi jāatlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas atdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas atdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finansu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

b) no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finansu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

b) no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Izslēgt 24.panta 2.punkta “a” un “b” apakšpunktus.

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finansu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

b) no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, kuru nēsāšanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, viņiem ir amatu atšķirības zīmes un žetoni, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets un nēsāšanas kārtību – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, viņiem ir amatu atšķirības zīmes un žetoni, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets un nēsāšanas kārtību – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un nodaļas nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem - pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā.

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem – pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā."

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem – pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā."

8. Papildināt likumu ar 7.nodaļu šādā redakcijā:

"7.nodaļa

1. Ierēdni Valsts ieņēmumu dienesta interesēs var pārcelt uz citu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vai teritoriālo iestādi citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu.

31

27. pantā:

Ierosinām izslēgt panta nosaukumā vārdus ‘’Valsts ieņēmumu dienesta interesēs’’.

Ierosinām aizstāt pirmajā daļā vārdus ‘’Valsts ieņēmumu dienesta interesēs’’ ar vārdiem ‘’valsts interesēs’’.

Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

1. Ierēdni var pārcelt uz citu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vai teritoriālo iestādi citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu.”.

Atbalstīt

8. Papildināt likumu ar 7.nodaļu šādā redakcijā:

"7.nodaļa

1. Ierēdni var pārcelt uz citu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vai teritoriālo iestādi citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu.

2. Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībā vai teritoriālajā iestādē iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

2. Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībā vai teritoriālajā iestādē iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

3. Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

Ierosinām papildināt tekstu pēc vārda ‘’izdevumi’’ ar vārdiem ‘’atbilstoši Valsts civildienesta likumam’’.

Atbalstīt

3. Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi atbilstoši Valsts civildienesta likumam’’.

4. Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

4. Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

1. Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noteikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu, kā arī citos Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis tiek saukts pie disciplinārās atbildības. Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas ierosina disciplinārlietu, izdodot rīkojumu par dienesta pārbaudes komisijas izveidošanu, pārkāpuma un ierēdņa rīcības izskatīšanu.

3. Dienesta pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors ar rakstisku rīkojumu var atstādināt ierēdni, par kura darbībām tiek veikta pārbaude, no amata pildīšanas, bet ne ilgāk par četrām nedēļām, saglabājot šajā laikā tiesības saņemt pilnu atalgojumu.

4. Dienesta pārbaudi veic un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas atzinumu sniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Ja nepieciešams, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors pēc dienesta komisijas priekšsēdētāja motivēta iesnieguma var pagarināt pārbaudes termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ierēdņa pārejošas darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

Ierosinām aizstāt 28. panta pirmajā rindkopā un turpmāk likumprojekta tekstā vārdus ‘’Ierēdņu disciplinārsodu likums’’ ar vārdiem ‘’ierēdņu disciplinārsodu likums’’ (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

1. Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noteikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu, kā arī citos ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis tiek saukts pie disciplinārās atbildības. Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas ierosina disciplinārlietu, izdodot rīkojumu par dienesta pārbaudes komisijas izveidošanu, pārkāpuma un ierēdņa rīcības izskatīšanu.

3. Dienesta pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors ar rakstisku rīkojumu var atstādināt ierēdni, par kura darbībām tiek veikta pārbaude, no amata pildīšanas, bet ne ilgāk par četrām nedēļām, saglabājot šajā laikā tiesības saņemt pilnu atalgojumu.

4. Dienesta pārbaudi veic un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas atzinumu sniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Ja nepieciešams, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors pēc dienesta komisijas priekšsēdētāja motivēta iesnieguma var pagarināt pārbaudes termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ierēdņa pārejošas darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

5. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa ierēdnim paskaidrojumu, un ierēdņa pienākums ir iesniegt minēto paskaidrojumu. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa un saņem no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām vajadzīgos dokumentus.

Papildināt 28.panta piekto daļu aiz vārda “ierēdnim” ar vārdu “rakstveida”.

Atbalstīt

5. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa ierēdnim rakstveida paskaidrojumu, un ierēdņa pienākums ir iesniegt minēto paskaidrojumu. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa un saņem no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām vajadzīgos dokumentus.

6. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz lietas apstākļu noskaidrošanas un dienesta pārbaudes rezultātiem, sagatavo atzinumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un kopā ar visiem dienesta pārbaudes laikā iegūtajiem dokumentiem iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram.

7. Aizliegts par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot ierēdnim vairākus disciplinārsodus. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus ierēdņus, neizvērtējot katra ierēdņa vainas pakāpi.

8. Disciplinārsods piemērojams desmit dienu laikā pēc lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas. Disciplinārsods nav piemērojams un disciplinārlieta nav ierosināma, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas vai tā pabeigšanas pagājis viens gads, bet ja izdarīts disciplinārpārkāpums, par ko ir paredzēts sods - atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta - , ja ir pagājuši divi gadi.

9. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors, izdodot rakstisku rīkojumu, piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto sodu vai pieņem lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu.

10. Piemērojot konkrētu disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums, kāds ir nodarītā kaitējuma apmērs, apstākļi, kādos tas izdarīts, ierēdņa vaina, kā arī ierēdņa iepriekšējā darba vērtējums.

11. Par piemēroto disciplinārsodu septiņu dienu laikā paziņo ierēdnim. Iepazīšanos ar rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu ierēdnis apliecina ar parakstu.

12. Ierēdnim ir tiesības mēneša laikā no dienas, kad viņš ir iepazinies ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu, pārsūdzēt piemēroto disciplinārsodu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā. Pārsūdzība izskatāma mēneša laikā. Ja pārsūdzības lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad ir iepazīstināts ar pārsūdzības lēmumu, var pārsūdzēt to tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ierēdnis ir uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja no dienas, kad izdots rīkojums par piezīmes vai rājiena izteikšanu vai rīkojums par amatalgas samazināšanu, ir pagājis viens gads, bet, ja ierēdnis pazemināts amatā, - pēc šā termiņa beigšanās, ja attiecīgajā laikā ierēdnim nav uzlikts jauns disciplinārsods. Ja ierēdnis sodīts ar atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, rīkojums par disciplinārsodu un disciplinārlietas kopija pastāvīgi paliek valsts civildienesta gaitas aprakstā.

14. Dienesta pārbaude ierēdņa saukšanai pie disciplinārās atbildības netiek veikta, ja viņš disciplināri sodāms:

1) par ierašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibumā;

2) par neattaisnotu darba kavējumu;

3) ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, ja dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes vai prokurora lēmuma vai iesnieguma. Šajos gadījumos atzinums un visi materiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram lēmuma pieņemšanai.

6. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz lietas apstākļu noskaidrošanas un dienesta pārbaudes rezultātiem, sagatavo atzinumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un kopā ar visiem dienesta pārbaudes laikā iegūtajiem dokumentiem iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram.

7. Aizliegts par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot ierēdnim vairākus disciplinārsodus. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus ierēdņus, neizvērtējot katra ierēdņa vainas pakāpi.

8. Disciplinārsods piemērojams desmit dienu laikā pēc lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas. Disciplinārsods nav piemērojams un disciplinārlieta nav ierosināma, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas vai tā pabeigšanas pagājis viens gads, bet ja izdarīts disciplinārpārkāpums, par ko ir paredzēts sods - atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta - , ja ir pagājuši divi gadi.

9. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors, izdodot rakstisku rīkojumu, piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto sodu vai pieņem lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu.

10. Piemērojot konkrētu disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums, kāds ir nodarītā kaitējuma apmērs, apstākļi, kādos tas izdarīts, ierēdņa vaina, kā arī ierēdņa iepriekšējā darba vērtējums.

11. Par piemēroto disciplinārsodu septiņu dienu laikā paziņo ierēdnim. Iepazīšanos ar rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu ierēdnis apliecina ar parakstu.

12. Ierēdnim ir tiesības mēneša laikā no dienas, kad viņš ir iepazinies ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu, pārsūdzēt piemēroto disciplinārsodu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā. Pārsūdzība izskatāma mēneša laikā. Ja pārsūdzības lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad ir iepazīstināts ar pārsūdzības lēmumu, var pārsūdzēt to tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ierēdnis ir uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja no dienas, kad izdots rīkojums par piezīmes vai rājiena izteikšanu vai rīkojums par amatalgas samazināšanu, ir pagājis viens gads, bet, ja ierēdnis pazemināts amatā, - pēc šā termiņa beigšanās, ja attiecīgajā laikā ierēdnim nav uzlikts jauns disciplinārsods. Ja ierēdnis sodīts ar atbrīvošanu no V alsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, rīkojums par disciplinārsodu un disciplinārlietas kopija pastāvīgi paliek valsts civildienesta gaitas aprakstā.

14. Dienesta pārbaude ierēdņa saukšanai pie disciplinārās atbildības netiek veikta, ja viņš disciplināri sodāms:

1) par ierašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibumā;

2) par neattaisnotu darba kavējumu;

3) ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, ja dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes vai prokurora lēmuma vai iesnieguma. Šajos gadījumos atzinums un visi materiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram lēmuma pieņemšanai.

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ar finansu ministra lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

Aizstāt 29.panta 1.punktā vārdus “finansu ministra” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ar finansu ministra lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību amatam,

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību amatam,

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par šā ierēdņa darbības turpināšanu vai finansu ministrs izdod rīkojumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atstāšanu amatā,

Aizstāt 29.panta 1.punkta “f” apakšpunktā vārdus “finansu ministrs izdod rīkojumu” ar vārdiem “Ministru kabinets pieņem lēmumu”.

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par šā ierēdņa darbības turpināšanu vai finansu ministrs izdod rīkojumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atstāšanu amatā,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) ja atbrīvošana no ierēdņa amata piemērojama kā disciplinārsods,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi;

3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas."

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) ja atbrīvošana no ierēdņa amata piemērojama kā disciplinārsods,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi;

3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punkta prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš šā likuma spēkā stāšanās dienā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā neiesniedz izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punkta prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš šā likuma spēkā stāšanās dienā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā neiesniedz izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam.

12. Likuma 20.panta trešā daļa piemērojama Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.20 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem" un Ministru kabineta 1996.gada 17.decembra noteikumos Nr.457 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem" noteiktajā kārtībā līdz jaunās valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai.

12. Likuma 20.panta trešā daļa piemērojama Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.20 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem" un Ministru kabineta 1996.gada 17.decembra noteikumos Nr.457 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem" noteiktajā kārtībā līdz jaunās valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai.

13. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" līdz Ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai."

13. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai."