Spēkā esošā likuma redakcija	2.lasījumā atbalstītā redakcija		N. p. k.	3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija 3.lasījumam.
	Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24. nr.; 1997, 3., 13. nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23. nr.) šādus grozījumus:					Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24. nr.; 1997, 3., 13. nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23. nr.) šādus grozījumus:
Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apdrošināšanas stāžs - pilnos gados izteikts laika periods, kurā persona pati ir izdarījusi vai par to ir izdarītas (pati ir izdarījusi un par to ir izdarītas) sociālās apdrošināšanas iemaksas;	1.pantā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai no 2001.gada 14.marta bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas”;		1.	Deputāts J.Urbanovičs Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: “apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) vai par to veiktas vai no 1991.gada 1.janvāra par to bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecībā uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas”;	Neatbalstīt.	1. 1.pantā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai no 2001.gada 14.marta bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas”;
			2.	Deputāts A.Klementjevs Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: “apdrošināšanas stāžs — pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi vai par to veiktas vai no 1996.gada 1.janvāra par to bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecībā uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas”;	Neatbalstīt.
2)sociāli apdrošinātā persona (turpmāk - apdrošinātā persona) - persona, kura atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pati ir izdarījusi vai par to ir izdarītas (pati ir izdarījusi un par to ir izdarītas) sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;	izslēgt 2.punktu;					izslēgt 2.punktu;
3) sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai (turpmāk - apdrošināšanas iemaksas) - regulāras iemaksas, ko izdara darba devējs vai apdrošinātā persona pati vai kas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem;	izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) apdrošināšanas iemaksas — sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai par apdrošināto personu veicis darba devējs vai pati apdrošinātā persona vai kas veiktas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, vai no 2001.gada 14.marta — arī iemaksas, kas bija jāveic par tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;”;					izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) apdrošināšanas iemaksas — sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai par apdrošināto personu veicis darba devējs vai pati apdrošinātā persona vai kas veiktas no valsts pamatbudžeta vai attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, vai no 2001.gada 14.marta — arī iemaksas, kas bija jāveic par tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas;”;
4) apdrošināšanas iemaksu alga - ienākumi, no kuriem izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;	papildināt 4.punktu pēc vārdiem “no kuriem izdarītas” ar vārdiem un skaitļiem “un no 2001.gada 14.marta aprēķinātas”.					papildināt 4.punktu pēc vārdiem “no kuriem izdarītas” ar vārdiem un skaitļiem “un no 2001.gada 14.marta aprēķinātas”.
3.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk - valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.	2. Papildināt 3.pantu pēc vārdiem “ar šā likuma nosacījumiem ir” ar vārdiem “Latvijas teritorijā dzīvojošām”.					2. Papildināt 3.pantu pēc vārdiem “ar šā likuma nosacījumiem ir” ar vārdiem “Latvijas teritorijā dzīvojošām”.
9.pants. Valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs (1) Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža.	3. 9.pantā: papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: “kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.”;					3. 9.pantā: papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: “kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.”;
(2) Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā: 1) apdrošināšanas iemaksas izdarījis darba devējs vai apdrošinātā persona pati (darba devējs un apdrošinātā persona);	izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “ 1) persona bijusi obligāti sociāli apdrošināmā persona kā: a) darba ņēmējs, par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas;”;					izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) persona bijusi obligāti sociāli apdrošināmā persona kā: darba ņēmējs, par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas;”;
6) persona, kas sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā, brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai un izdarījusi apdrošināšanas iemaksas.	izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: 6) persona ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai un veikusi apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.”					izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: “6) persona ir brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai un veikusi apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.”
11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju (1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. (2) (Izslēgta ar 05.08.99. likumu). (3) Personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, ir tiesības priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju, ja to apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.	4. Izslēgt 11.panta trešo daļu.		3.                       4.	Deputāte A.Barča Papildināt likuma 11.pantu ar ceturto daļu šādā redakcija: “Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir izaudzinājusi piecus un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot likuma pārejas noteikumu 8.punktu) .” Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likuma 11.pantu ar ceturto daļu šādā redakcija: “Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir izaudzinājusi līdz astoņu gadu vecumam piecus un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot likuma pārejas noteikumu 8.punktu).”	Atbalstīt, iestrādāt komisijas priekšlikumā ( 4 )                 Atbalstīt.	4. 11.pantā: izslēgt trešo daļu; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir izaudzinājusi līdz astoņu gadu vecumam piecus un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot likuma pārejas noteikumu 8.punktu).”
12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija;	5. 12.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija” ar tekstu šādā redakcijā: “Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā apdrošinātās personas izvēli, pieprasot vecuma pensiju, papildināms ar: fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam; papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem”,”,					5. 12.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija” ar tekstu šādā redakcijā: “Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā apdrošinātās personas izvēli, pieprasot vecuma pensiju, papildināms ar: 1) fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam; 2) papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem”;”;
(2) Līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai pensijas izmaksas apmērs ir 80 procentu no piešķirtās vecuma pensijas, taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, sasniedzot šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto (….) vecumu, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.	izslēgt otrās daļas pirmo teikumu; aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu” ar vārdiem “par Ministru kabineta noteikto minimālo vecuma pensiju”.					izslēgt otrās daļas pirmo teikumu; aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu” ar vārdiem “par Ministru kabineta noteikto minimālo vecuma pensiju”.
12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana (1)…… (2)…. (3) Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par tās personīgajā kontā reģistrēto pensijas kapitālu.			5.	Deputāte A.Barča Aizstāt likuma 12.panta trešajā daļā vārdus “katru gadu” ar vārdiem “pēc pieprasījuma“.	Neatbalstīt.
Vi - apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas (neatkarīgi no tā, cik ilgs bijis pārtraukums darbā) pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas, bet ne vairāk par valstī noteiktās minimālās algas pieckāršu apmēru. Mēneši, kuros invaliditātes pensijas pieprasītājs nostrādājis nepilnu darba dienu skaitu, invaliditātes pensijas aprēķināšanai ņemami vērā kā pilni darba mēneši. Ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem,	6. Izslēgt 16.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus: “bet ne vairāk par valstī noteiktās minimālās algas pieckāršu apmēru”					6. 16.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “bet ne vairāk par valstī noteiktās minimālās algas pieckāršu apmēru”;
(3) Ja apdrošinātā persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav strādājusi, invaliditātes pensijas aprēķināšanai ņemami vērā 50 procenti no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta pirmās daļas 2.punktā un šā panta otrajā daļā.”					izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta pirmās daļas 2.punktā un šā panta otrajā daļā.”
19.pants. Ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju (4) Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās personas, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve vai vēlāk, mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā un nav vecākas par 24 gadiem.	7. Aizstāt 19.panta ceturtajā daļā vārdus “vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā” ar vārdiem “vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē)”.					7. Aizstāt 19.panta ceturtajā daļā vārdus “vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā” ar vārdiem “vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē)”.
23.pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana (1)…… (2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā abu vecāku iespējamo vecuma pensiju.	8. 23.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā no tēva un mātes iespējamām vecuma pensijām. Par abiem vecākiem piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta ceturtajā daļā noteikto apmēru, ievērojot to, ka apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no mirušajiem vecākiem nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta katram bērnam.”;				Precizēt 8.panta redakciju.	8. 23.pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā no tēva un mātes iespējamām vecuma pensijām. Par abiem vecākiem piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta ceturtajā daļā noteikto apmēru, ievērojot to, ka apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no mirušajiem vecākiem nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta katram bērnam.”;
(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas, kādas apgādniekam vidēji bija darba periodā, bet, ja darba ienākumu nav bijis, - no valstī noteiktās minimālās darba algas.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir veiktas apdrošināšanas iemaksas no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātajos periodos, bet tad, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijuši darba un tam pielīdzināto periodu, — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).”;					(3) Iespējamā vecuma pensija aprēķināma šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz mēnesim, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir veiktas apdrošināšanas iemaksas no tādas apdrošināšanas iemaksu algas, kāda apgādniekam vidēji bija darba vai tam pielīdzinātajos periodos, bet tad, ja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos periodos ir bijusi mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), vai arī tad, ja apgādniekam pēc šā likuma spēkā stāšanās vispār nav bijis darba un tam pielīdzināto periodu, — no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentiem (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).”;
	papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja apgādnieka zaudējuma pensija par vienu no vecākiem ir jau piešķirta (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika), tā netiek pārrēķināta, zaudējot otru no vecākiem. Par otru no vecākiem apgādnieka zaudējuma pensijas daļu piešķir termiņos, kādi norādīti šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, un aprēķina kārtībā, kāda noteikta šā panta pirmajā daļā, ievērojot nosacījumus, kādi attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru minēti šā panta otrajā daļā. (7) Apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējam ir tiesības pieprasīt no kopējā pensijas apmēra izdalīt viņam pienākošos pensijas daļu. Pensijas daļu izdala 30.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos, ņemot vērā jau izmaksātās pensijas summas.”					papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja apgādnieka zaudējuma pensija par vienu no vecākiem ir jau piešķirta (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika), tā netiek pārrēķināta, zaudējot otru no vecākiem. Par otru no vecākiem apgādnieka zaudējuma pensijas daļu piešķir termiņos, kādi norādīti šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, un aprēķina kārtībā, kāda noteikta šā panta pirmajā daļā, ievērojot nosacījumus, kādi attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru minēti šā panta otrajā daļā. (7) Apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējam ir tiesības pieprasīt no kopējā pensijas apmēra izdalīt viņam pienākošos pensijas daļu. Pensijas daļu izdala 30.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos, ņemot vērā jau izmaksātās pensijas summas.”
24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana, ja pensionārs pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt	9. 24.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas				Precizēt 9.panta redakciju	9. Izteikt 24.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: “24.pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar apdrošināšanas iemaksu veikšanu par periodu pēc pensijas piešķiršanas
(1) Ja vecuma pensijas saņēmējs - pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.	izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja par periodu pēc vecuma pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus, piešķirtā pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi trijos gados.”		6.                     7.	Deputātes A.Rugāte, Ž.Vasaraudze Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus, piešķirtā pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi trijos gados.” Deputāts J.Urbanovičs Likuma 24.panta pirmajā daļā vārdus “nostrādājis ne mazāk par vienu gadu” aizstāt ar vārdiem “uzkrājis papildus pensijas kapitālu ne mazāk kā 200 latu apmērā.”	Atbalstīt.                     Neatbalstīt.	(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus, piešķirtā pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi trijos gados.”
	10. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā “24.1 pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu Valsts pensiju šā likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārrēķināt sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu neatkarīgi no to uzkrāšanas ilguma.”					10. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā “24.1 pants. Valsts pensijas apmēra palielināšana sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu Valsts pensiju šā likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārrēķināt sakarā ar pievienoto fondētās pensijas kapitālu un papildpensijas kapitālu neatkarīgi no to uzkrāšanas ilguma.”
25.pants. Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas termiņi Piešķirto valsts pensiju pārrēķina šādos termiņos: 1) gadījumos, kad iegūtas tiesības uz pensijas palielināšanu, - ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma; 2) gadījumos, kad radušies apstākļi, kuru dēļ samazināta pensija, - ar tā mēneša pirmo dienu, kurā radušies šie apstākļi, ja tas noticis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja tas noticis pēc 15.datuma.		11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā: “25.pants. Piešķirtās valsts pensijas palielināšana un pārrēķināšanas termiņi (1) Tiesības uz valsts pensijas palielināšanu var iegūt sakarā ar: 1) apdrošināšanas iemaksu papildināšanu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā; 2) to ģimenes locekļu skaita palielināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju; 3) fondētās pensijas kapitāla pievienošanu; 4) papildpensijas kapitāla pievienošanu. (2) Sakarā ar to, ka iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju pārrēķina šādos termiņos: 1) šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma; 2) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā — šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā; 3) šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju; 4) šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad papildpensijas kapitāls ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. (3) Sakarā ar to ģimenes locekļu skaita samazināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina ar dienu, kad minētie apstākļi iestājušies.”			Precizēt 11. panta redakciju.	11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā: “25.pants. Piešķirtās valsts pensijas pārrēķinā-šanas gadījumi un termiņi (1) Tiesības uz valsts pensijas palielināšanu var iegūt sakarā ar: 1) apdrošināšanas iemaksu papildināšanu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā; 2) to ģimenes locekļu skaita palielināšanos, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju; 3) fondētās pensijas kapitāla pievienošanu; 4) papildpensijas kapitāla pievienošanu. (2) Ja ir iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju pārrēķina šādos termiņos: 1) šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma; 2) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā — šā likuma 30.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā; 3) šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju; 4) šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā gadījumā — ar dienu, kad papildpensijas kapitāls ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. (3) Ja ir samazinājies ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķina ar dienu, kad minētie apstākļi iestājušies.”
26.pants. Valsts pensijas palielināšana atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām Valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas. Pensijas saņēmējam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikties no šāda veida pensijas apmēra pārskatīšanas.		12. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā: “Valsts pensijas apmērs pārskatāms ik gadu Ministru kabineta reglamentētajā kārtībā un apjomā, nosakot piemērojamo patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu.”	88.	Labklājības ministrs A.Požarnovs Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā: “Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā: “Valsts pensijas apmērs pārskatāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.”	Atbalstīt.	12. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā: “Valsts pensijas apmērs pārskatāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.”
28.pants. Iestādes, kas piešķir pensiju (1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai nepieciešamos dokumentus, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē esošos datus par pensijas pieprasītāja izdarīto apdrošināšanas iemaksu laiku un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle, un tās vadītājs izdod attiecīgu rīkojumu. (2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, rīkojumā norādāmi atteikuma iemesli.		13. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “28.pants. Valsts pensiju piešķiršana un pārrēķināšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē (1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus, kā arī datus par pensijas pieprasītāja veikto apdrošināšanas iemaksu periodu un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle, un tās vadītājs pieņem attiecīgu lēmumu. (2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, lēmumā norādāmi atteikuma iemesli.				13. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “28.pants. Valsts pensiju piešķiršana un pārrēķināšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē (1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus, kā arī datus par pensijas pieprasītāja veikto apdrošināšanas iemaksu periodu un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle, un tās vadītājs pieņem attiecīgu lēmumu. (2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, lēmumā norādāmi atteikuma iemesli.”
		(3) Nepamatoti piešķirto pensiju izmaksām izlietotie līdzekļi sedzami no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta administrēšanas izdevumiem, izņemot šā likuma 36.panta pirmās daļas 3.punktā norādīto gadījumu.”	99.	Labklājības ministrs A.Požarnovs Izslēgt likumprojekta 13.panta trešo daļu.	Atbalstīt.	Izslēgts.
30.pants. Valsts pensijas piešķiršanas termiņi …….. (5) Pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to. Atjaunojot pensijas izmaksu, pensija pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. Ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā trīs gadi, pensiju piešķir no jauna.		14. 30.pantā: aizstāt piektajā daļā vārdus “Pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos” ar vārdiem “Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības”;				14. 30.pantā: aizstāt piektajā daļā vārdus “Pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos” ar vārdiem “Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības”;
		papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Valsts pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”				papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Valsts pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”
32.pants. Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība (1) Valsts pensija izmaksājama katru mēnesi. Pamatojoties uz valsts pensijas saņēmēja pieprasījumu, valsts pensija pārskaitāma viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes kontā vai piegādājama viņa dzīvesvietā. Pieprasījums par pensijas pārskaitīšanu Latvijas Republikas kredītiestādes kontā atjaunojams reizi divpadsmit mēnešos. (4) Ja personas, kuras izmanto tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju, kļūst par obligāti sociāli apdrošinā-majām personām (darba ņēmējiem vai pašnodar-binātajiem), tām neatkarīgi no valsts pensijas apmēra pārtraucama valsts pensijas izmaksa līdz 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai.		15. 32.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts pensijas izmaksājamas katru mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksājama pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā. Pieprasījums pārskaitīt pensiju kontā atjaunojams reizi 12 mēnešos.”;         izslēgt ceturto daļu.	110.	Deputāts J.Dobelis 32.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus: “Pieprasījums pārskaitīt pensiju kontā atjaunojams reizi 12 mēnešos.”.	Neatbalstīt.	15. 32.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts pensijas izmaksājamas katru mēnesi. Valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, izmaksājama pakalpojuma sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā. Pieprasījums pārskaitīt pensiju kontā atjaunojams reizi 12 mēnešos.”;         izslēgt ceturto daļu.
33.pants. Avansi Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz pensiju, bet ir paredzams, ka tās apmēra noteikšanai būs nepieciešams ilgs laiks (arhīva izziņu saņemšanai par apdrošināšanas stāžu), pensijas pieprasītājam var piešķirt un izmaksāt pensiju avansa veidā, nepārsniedzot paredzamās pensijas mēneša apmēru. Avansu izmaksā, ja apdrošinātā persona, kurai ir tiesības uz pensiju, to pieprasa. Avansa izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc pensijas pieprasījuma saņemšanas dienas un turpina izmaksāt ne ilgāk par sešiem mēnešiem.			111.         112.	Deputāte A.Barča Aizstāt 33.pantā vārdus “paredzamās pensijas mēneša apmēru” ar vārdiem “sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.”     Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 33.pantā vārdus “paredzamās pensijas” ar vārdiem “minimālās vecuma pensijas”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt komisijas priekšlikumā (12 )   Atbalstīt. Mainīt pantu numerāciju.	16. Aizstāt 33.pantā vārdus “paredzamās pensijas” ar vārdiem “minimālās vecuma pensijas.”
		16. Papildināt 36.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā: “Ieturējumus no invaliditātes pensijas izdara no summas, kura pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.”				17. Papildināt 36.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā: “Ieturējumus no invaliditātes pensijas izdara no summas, kura pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.”

38.pants. Pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, valsts pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz ārvalstīm, izmaksā sešus mēnešus uz priekšu, skaitot ar nākamo mēnesi pēc izrakstīšanās, bet turpmāk pensijas izmaksu pārtrauc, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.		113.	Savienības “Latvijas ceļš” frakcijas vārda: deputāts R.Ražuks Frakcijas TB/LNNK vārdā: deputāte A.Seile Jaunās Kristīgās partijas deputātu grupas vārdā: deputāte J.Stalidzāne Tautas partijas frakcijas vārdā: deputāts M.Vītols Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izteikt 38.pantu šādā redakcijā: “Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirtās valsts pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.“	Atbalstīt, iestrādāt komisijas priekšlikumā (16)	18. Izteikt 38.panta tekstu šādā redakcijā: “Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirtās valsts pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.“
		114.               115.             116.	Deputāti J.Vidiņš , P.Tabūns, R.Jurdžs, J.Gailis, J.Leja, V.Paegle Izteikt likuma 38.pantu šādā redakcijā: “Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, valsts pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz ārvalstīm, turpina izmaksāt pilnā apjomā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.“ Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Izslēgt 38.pantā tekstu aiz vārdiem “pēc izrakstīšanās”.       Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 38.panta tekstu šādā redakcijā: “Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirtās valsts pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.“	Atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā ( 16 )           Neatbalstīt.           Atbalstīt. Mainīt pantu numerāciju.
1. Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem (….) līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991.gada 1.janvārī bija Latvija, apdrošināšanas stāžu veido Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī ārpus Latvijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kuri minēti šā punkta 4., 5. un 10. apakšpunktā. Līdz 1991.gada 1.janvārim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā - līdz 1996.gada 1.janvārim apdrošināšanas stāžu veido šādi darbam pielīdzinātie periodi:		117.                         118.	Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs, I.Solovjovs, J.Sokolovskis, B.Rastopirkins, M.Bekasovs, J.Pliners, A.Klementjevs, O.Deņisovs, P.Maksimovs, O.Tolmačovs Papildināt likuma pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļu pēc vārdiem “Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem” ar vārdiem “kā arī Latvijas nepilsoņiem” un tālāk pēc teksta.     Deputāts A.Klementjevs Izteikt likuma pārejas noteikumu 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:”Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem, Latvijas Republikas nepilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru dzīvesvieta 1991.gada 1.janvārī bija Latvija, līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai),	Neatbalstīt.                             Neatbalstīt.
1) obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;	17. Pārejas noteikumos: 1.punktā: izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā: “1) obligātais aktīvais militārais dienests;”;				19. Pārejas noteikumos: 1.punktā: izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā: “1) obligātais aktīvais militārais dienests;”;
2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;		119.           220.	Deputāts J.Dobelis Papildināt pārejas noteikumu 1. punkta 2. apakšpunktu aiz vārdiem “atņemta dienesta pakāpe” ar vārdiem “vai ja viņi pēc civilās augstskolas beigšanas iesaukti obligātajā karadienestā.” Sociālo un darba lietu komisija Papildināt pārejas noteikumu 1. punkta 2.apakšpunktu pēc vārdiem “atņemta dienesta pakāpe” ar vārdiem “vai viņi iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods;”;	Atbalstīt komisijas priekšlikumā ( 20 )       Atbalstīt.	papildināt 2.apakšpunktu pēc vārdiem “atņemta dienesta pakāpe” ar vārdiem “vai viņi iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods;”;

10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts;	papildināt 10.apakšpunktu pēc vārdiem “ieslodzījuma vietās, nometinājumā” ar vārdiem “tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu būves pārvaldes celtniecības nr.907 pārzinātajos darbos”;	221.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktu pēc vārdiem “politiski represēto ieslodzījumu vietās, nometinājumā un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām,” ar šādu tekstu: “un nacionālās pretošanās kustībā”.	Neatbalstīt. Precizēt 10.apakšpunkta redakciju.	papildināt 10.apakšpunktu pēc vārdiem “ieslodzījuma vietās, nometinājumā” ar vārdiem “ tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos,”;
		222.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktu ar tekstu šādā redakcijā: “Laika periods, ko nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pavadījuši nacionālā pretošanās kustībā, tiek noteikts ar Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinumu vai tiesas spriedumu.”	Neatbalstīt.
2. No 1991.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), veido darbs vai tam pielīdzinātie nodarbinātības periodi, kuru laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:		223.	Deputāts A.Klementjevs Izteikt likuma pārejas noteikumu 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā: “2.No 1991.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), veido Latvijas teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.”	Neatbalstīt.
1) obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;	izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā: “1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;”;				izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā: “1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;”;
	papildināt pārejas noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā: “2.1 Šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto periodu aprēķināšanas, pierādīšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.”;				papildināt pārejas noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā: “2.1 Šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto periodu aprēķināšanas, pierādīšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.”;
3. Aprēķinot valsts pensijas, izdevumi, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no valsts pensiju speciālā budžeta.	izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3. Izdevumi, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no valsts pensiju speciālā budžeta, izņemot izdevumus, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā noteiktajiem atvieglojumiem. Izdevumi, kas saistīti ar pensijas apmēra palielināšanu, piemērojot šo pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā, kā arī 10.punkta 3.un 4.apakšpunktā noteiktos atvieglojumus, ar 2003.gada 1.janvāri sedzami no valsts pamatbudžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”; aizstāt 8.punkta pirmajā teikumā vārdus “ar katru nākamo gadu” ar vārdiem “ar katra nākamā gada 1.jūliju”;				izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3. Izdevumi, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minēto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no valsts pensiju speciālā budžeta, izņemot izdevumus, kas saistīti ar šo pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā noteiktajiem atvieglojumiem. Izdevumi, kas saistīti ar pensijas apmēra palielināšanu, piemērojot šo pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā, kā arī 10.punkta 3.un 4.apakšpunktā noteiktos atvieglojumus, ar 2003.gada 1.janvāri sedzami no valsts pamatbudžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;
8. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma "Par valsts pensijām" 8.panta otrajā punktā un 9. - 12.pantā, 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu, un ar katru nākamo gadu tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 62 gadu vecums. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums vīriešiem - no 60 līdz 62 gadiem - ar 2000.gada 1.janvāri pieaug pakāpeniski - ar katra gada 1.janvāri par sešiem mēnešiem.	aizstāt 8.punkta pirmajā teikumā vārdus “ar katru nākamo gadu” ar vārdiem “ar katra nākamā gada 1.jūliju”;				aizstāt 8.punkta pirmajā teikumā vārdus “ar katru nākamo gadu” ar vārdiem “ar katra nākamā gada 1.jūliju”;
10. Desmit gadus piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā, tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:	10.punktā: izteikt ievaddaļu šādā redakcijā: “Piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā (ievērojot nosacījumus, kādi norādīti šā punkta 1.apakšpunktā), tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls līdz 2006.gadam indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:”;				10.punktā: izteikt ievaddaļu šādā redakcijā: “Piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā (ievērojot nosacījumus, kādi norādīti šā punkta 1.apakšpunktā), tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls līdz 2006.gadam indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šādos gadījumos:”;
	papildināt punktu ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā: “4) sakarā ar politiski represētās personas statusa iegūšanu piešķirtā valsts pensija pārrēķināma, ņemot vērā papildus pierādīto apdrošināšanas stāžu un ievērojot šā punkta 3.apakšpunktā vai 16.punkta 7.apakšpunktā noteikto. Pensija pārrēķināma šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos.”;				papildināt punktu ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā: “4) sakarā ar politiski represētās personas statusa iegūšanu piešķirtā valsts pensija pārrēķināma, ņemot vērā papildus pierādīto apdrošināšanas stāžu un ievērojot šā punkta 3.apakšpunktā vai 16.punkta 7.apakšpunktā noteikto. Pensija pārrēķināma šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos.”;
13. Pārejas periodā, kad valsts pensija tiek aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas noteikumiem, ņemami vērā šādi noteikumi: ………………… 2000.gadā un turpmākajos gados - Vi ir apdrošinātās personas 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996.gada līdz 2000.gadam. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 48 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu ar 48. Ja apdrošinātā persona pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanai nav strādājusi vai strādāt sākusi pēc 2000.gada, kā arī gadījumā, ja šīs personas attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, - Vi no 1997.gada ir valstī noteiktā minimālā darba alga. Attiecībā uz invalīdiem piemērojama šo pārejas noteikumu 18.punktā noteiktā kārtība.	13.punkta daļā “2000.gadā un turpmākajos gados”: aizstāt pirmajā rindkopā vārdus “pensijas pieprasītājs ir nostrādājis” ar vārdiem “apdrošināšanas iemaksas ir veiktas”; izteikt otro rindkopu šādā redakcijā: “Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanai apdrošināšanas iemaksas nav veiktas vai veiktas pēc 2000.gada, kā arī tad, ja pensijas pieprasītāja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga attiecīgajā periodā ir mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), — Vi no 2001.gada 1.jūlija ir 40 procenti no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).”;			Precizēt 13.punkta redakciju.	13.punktā: aizstāt vārdus: “pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 48 mēnešiem” ar vārdiem “apdrošināšanas iemaksas ir veiktas mazāk par 48 mēnešiem”; aizstāt vārdus: “Ja apdrošinātā persona pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanai nav strādājusi vai strādāt sākusi pēc 2000.gada, kā arī gadījumā, ja šīs personas attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, - Vi no 1997.gada ir valstī noteiktā minimālā darba alga.” ar vārdiem: “Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanai apdrošināšanas iemaksas nav veiktas vai veiktas pēc 2000.gada, kā arī tad, ja pensijas pieprasītāja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga attiecīgajā periodā ir mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija), — Vi no 2002.gada 1.janvāra ir 40 procenti no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija).”.
15. Līdz 2002.gadam valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas, pārskatāmas reizi gadā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.	izteikt 15.punktu šādā redakcijā: “15.Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, 2001.gada 1. oktobrī pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. No 2002.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.janvārim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, nosakot piemērojamo patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu.”	224.	Deputāti J.Lagzdiņš, M.Vītols, V.Ģīlis, A.Rugāte, Ž.Vasaraudze Izteikt likuma pārejas noteikumu 15.punktu šādā redakcijā: “15.Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līdz 2006.gada 31.decembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek pārskatītas reizi gadā, bet, ja inflācija pārsniedz 5 procentus gadā, — ik pēc pusgada. Pārskatot valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ņem vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Pārskatot valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ņemams vērā tikai faktiskais patēriņa cenu indekss.”;	Atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (29)
		225.	Labklājības ministrs A.Požarnovs Izteikt likumprojekta 17.pantā pārejas noteikumu 15.punktu šādā redakcijā: “15. Līdz 2010.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma .”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (29)
		226.	Deputāts A.Klementjevs Izteikt likuma pārejas noteikumu 15.punktu šādā redakcijā: “Līdz 2005.gadam valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ik pēc pusgada tiek palielinātas atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām un apdrošināšanas iemaksu algas reālajam pieaugumam.”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (29)
		227.	Deputāte A.Barča Papildināt likuma pārejas noteikumu 15.punktu pēc vārdiem “pārskatāmas ik gadu” ar vārdiem “bet ja inflācija valstī pārsniedz 5 procentus gadā, - ik pēc pusgada.”	Atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (29)
		228.	Deputāti J.Lagzdiņš, M.Vītols, V.Ģīlis, A.Rugāte, Ž.Vasaraudze Papildināt pārejas noteikumu 15.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Pārskatot valsts pensijas, kuras pārrēķinātas laikposmā no 1997.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 1.decembrim, tiek pārskatīts izmaksājamais pensijas apmērs.”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (29)
		229.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt pārejas noteikumu 15.punktu šādā redakcijā: “izteikt 15.punktu šādā redakcijā: “15. Līdz 2005.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, bet, ja inflācija pārsniedz 5 procentus gadā, — ik pēc pusgada, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu šādā kārtībā: valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma; valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. No 2006.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatītas piešķirtās pensijas apmērs.”	Atbalstīt.	izteikt 15.punktu šādā redakcijā: “15. Līdz 2005.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, bet, ja inflācija pārsniedz 5 procentus gadā, — ik pēc pusgada, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu šādā kārtībā: valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma; valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. No 2006.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatītas piešķirtās pensijas apmērs.”

16. Pensijas, kas piešķirtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju - pirms 1997.gada 1.janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot šādus gadījumus, kad tas tiek veikts šādā kārtībā: 1) ja papildināts no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa, vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija pārrēķināma pēc formulas: P = 0.3 x VA + 0.004 x VA x AS x ĢL P - pensija, VA - iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; ja šī alga ir mazāka par to, no kuras pensija aprēķināta iepriekš, saglabājama iepriekšējā alga,	16.punktā: aizstāt 1.apakšpunktā vārdus “VA — iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; ja šī alga ir mazāka par to, no kuras pensija aprēķināta iepriekš, saglabājama iepriekšējā alga” ar vārdiem “VA — pēdējā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas”;				16.punktā: aizstāt 1.apakšpunktā vārdus “VA — iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; ja šī alga ir mazāka par to, no kuras pensija aprēķināta iepriekš, saglabājama iepriekšējā alga” ar vārdiem “VA — pēdējā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas”;
2) nosakot pensiju bērniem, kas zaudējuši abus vecākus, ņemams vērā abu vecāku kopējais apdrošināšanas stāžs;	izslēgt 2.apakšpunktu;				izslēgt 2.apakšpunktu;
3) pārrēķinot invaliditātes pensiju, pārrēķināma arī piemaksa pie tās, kas nosakāma pie I grupas invaliditātes pensijas 12 procentu apmērā un pie II grupas invaliditātes pensijas - sešu procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;	aizstāt 3.apakšpunktā vārdus “iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas” ar vārdiem “pēdējās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas”;				aizstāt 3.apakšpunktā vārdus “iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas” ar vārdiem “pēdējās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas;”;
5) pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šā likuma 25.pantā noteiktie pensijas pārrēķināšanas termiņi;	izteikt 5. apakšpunktu šādā redakcijā: “5) pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šā likuma 25.panta otrās daļas 1. un 2.punktā un trešajā daļā noteiktie termiņi. Ja invaliditātes pensijas saņēmējam mainījusies invaliditātes grupa, tad invaliditātes pensija pārrēķināma no dienas, kad mainīta invaliditātes grupa;”;				izteikt 5.apakšpunktu šādā redakcijā: “5) pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šā likuma 25.panta otrās daļas 1. un 2.punktā un trešajā daļā noteiktie termiņi. Ja invaliditātes pensijas saņēmējam mainījusies invaliditātes grupa, tad invaliditātes pensija pārrēķināma no dienas, kad mainīta invaliditātes grupa;”;

8) pārejot no viena pensijas veida uz citu, personām, kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pensija netiek piešķirta no jauna; šajā gadījumā ievērojami šā likuma 25.panta noteikumi un šā punkta 1.apakšpunktā noteiktā pensijas aprēķināšanas kārtība;	izteikt 8.apakšpunkta daļu pēc vārdiem “piešķirta no jauna” šādā redakcijā: “šajā gadījumā ņemams vērā šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais termiņš un piemērojama šā punkta 1.apakšpunktā noteiktā pensijas aprēķināšanas kārtība;”;			Precizēt 8.apakšpunkta redakciju.	papildināt 8.apakšpunktu pēc vārdiem “piešķirta no jauna” ar vārdiem: “šajā gadījumā ņemams vērā šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais termiņš un piemērojama šā punkta 1.apakšpunktā noteiktā pensijas aprēķināšanas kārtība;”;
12) apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim un kurai, pēc 1996.gada 1.janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, līdz 1999.gada 1.septembrim no jauna piešķirta pensija, kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, turpina atmaksāt vecuma vai izdienas pensiju valsts pensiju speciālajā budžetā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna saņemto vecuma vai izdienas pensiju. Atmaksājamās summas ikmēneša ieturēšanu neizdara laikposmā, kurā ir pārtraukta pensijas izmaksa;	aizstāt 12.apakšpunktā vārdus “kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas” ar vārdiem “kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus”.				aizstāt 12.apakšpunktā vārdus “kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas” ar vārdiem “kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus,”;

		30.	Deputāts A.Klementjevs Papildināt pārejas noteikumu 16.punktu ar 13.apakšpunktu šādā redakcijā: “personām, kuras sasniegušas 80 gadu vecumu, pensija palielināma par 10 procentiem no pensijas apmēra.”	Neatbalstīt.
18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā aprēķināma vecuma pensija šādā kārtībā: 1) ja invalīds strādājis pēc šā likuma spēkā stāšanās, - saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem, piemērojot šo pārejas noteikumu 13.punktu. Ja apdrošinātās personas attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, ar 1997.gadu pensijas sākuma kapitāla noteikšanai ir ņemama vērā valstī noteiktā minimālā darba alga;	18.punktā: izteikt ievaddaļu un 1.apakšpunktu šādā redakcijā: “18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija, kas aprēķināma saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ievērojot šo pārejas noteikumu 13.punkta nosacījumus: 1) ja invalīds periodā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.janvārim nav bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, Vi ir 1996.gadam valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;”; izslēgt 2.apakšpunktu;				18.punktā: izteikt ievaddaļu un 1.apakšpunktu šādā redakcijā: “18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet kuras šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija, kas aprēķināma saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ievērojot šo pārejas noteikumu 13.punkta nosacījumus: ja invalīds periodā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.janvārim nav bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, Vi ir 1996.gadam valstī noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;”; izslēgt 2.apakšpunktu;
25. Sievietēm, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi.	izslēgt 25.punktu;				izslēgt 25.punktu;
26. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs kļuvis par obligāti sociāli apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Pensijas izmaksa atjaunojama ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā zaudēts obligāti sociāli apdrošināmās personas statuss.	izteikt 26.punktu šādā redakcijā: “26. Obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs (…) kļuvis par obligāti sociāli apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz: no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim — trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim — četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim — pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pensijas izmaksa (…) atjaunojama ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā zaudēts obligāti sociāli apdrošināmās personas statuss. No 2002.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuri pakļauti obligātajai sociālajai apdrošināšanai, atjaunojama piešķirtās pensijas izmaksa (…).”;	31.                                                 32.	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumu 26.punktu aiz vārdiem “pensijas saņēmējs” ar vārdiem “izņemot invaliditātes pensijas saņēmējs”;                                         Deputāte A.Barča Papildināt pārejas noteikumu 26.punktu pēc vārda “izmaksa” ar vārdiem “pilnā apjomā”.	Atbalstīt.                                                 Atbalstīt.	izteikt 26.punktu šādā redakcijā: izteikt 26.punktu šādā redakcijā: “26. Obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs, izņemot invaliditātes pensijas saņēm ējs, kļuvis par obligāti sociāli apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz: no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim — trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim — četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim — pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pensijas izmaksa pilnā apjomā atjaunojama ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā zaudēts obligāti sociāli apdrošināmās personas statuss. No 2002.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuri pakļauti obligātajai sociālajai apdrošināšanai, atjaunojama piešķirtās pensijas izmaksa pilnā apjomā.”;
		33.             34.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt likuma pārejas noteikumu 26.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “No 2002.gada 1.janvāra politiski represētām personām atjaunojama valsts pensijas izmaksa pilnā apjomā.” Deputāts H.Čibulis Papildināt likuma pārejas noteikumu 26.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “Politiski represētām personām ar darba stāžu ne mazāku par 40 gadiem ir izvēles tiesības kļūt par darba ņēmēju vai no šī statusa atteikties.”	Neatbalstīt.               Neatbalstīt.
28. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri līdz 1999.gada 1.septembrim izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, turpina saņemt Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju.	papildināt 28.punktu ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.	35.	Deputāti J.Vidiņš , P.Tabūns, R.Jurdžs, J.Gailis, J.Leja, V.Paegle Papildināt pārejas noteikumu 28.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Pēc 2002.gada 1.februāra uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukusi persona turpina saņemt Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju.”	Neatbalstīt.	papildināt 28.punktu ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.
	papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā: “29. Līdz 2005.gada 1.jūlijam personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet vīriešiem — ne agrāk kā no 60 gadu vecuma.				papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā: “29. Līdz 2005.gada 1.jūlijam personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet vīriešiem — ne agrāk kā no 60 gadu vecuma.
	30. Sievietēm un vīriešiem, kuriem vecuma pensija piešķirta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29.punktu, līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) pensijas izmaksas apmērs ir 80 procenti no piešķirtās vecuma pensijas, taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Minētais nosacījums attiecas arī uz personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija tika izmaksāta 80 procentu apmērā.	36.	Sociālo un darba lietu komisija Aizstāt 30.punktā vārdus “līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai” ar skaitļiem un vārdiem “līdz 2002.gada 1.janvārim”.	Atbalstīt.	30. Sievietēm un vīriešiem, kuriem vecuma pensija piešķirta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29.punktu, līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) pensijas izmaksas apmērs ir 80 procenti no piešķirtās vecuma pensijas, taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Minētais nosacījums attiecas arī uz personām, kurām līdz 2002.gada 1.janvārim priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija tika izmaksāta 80 procentu apmērā.
	31. Personām, kuras izmantojušas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, laikā, kad tās kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), vecuma pensija nav izmaksājama līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu).				31. Personām, kuras izmantojušas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, laikā, kad tās kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), vecuma pensija nav izmaksājama līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu).
	32. Kamēr sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus un valsts pamatbudžeta aizdevuma summa nav pilnībā atmaksāta, šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt lielāka par 250 latiem, šā likuma 23.panta trešajā daļā un šo pārejas noteikumu 13.punkta daļas “2000.gadā un turpmākajos gados” otrajā rindkopā noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt lielāka par 50 latiem. Par to, ka valsts pamatbudžeta aizdevuma summa pilnībā atmaksāta, finansu ministrs paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc šā paziņojuma ar nākamā gada 1.janvāri šajā punktā paredzēto ierobežojumu piemērošana tiek pārtraukta.	37.	Deputāte A.Barča Savienības “Latvijas ceļš” frakcijas vārda: deputāts R.Ražuks Frakcijas TB/LNNK vārdā: deputāte A.Seile Jaunās Kristīgās partijas deputātu grupas vārdā: deputāte J.Stalidzāne Tautas partijas frakcijas vārdā: deputāts M.Vītols Izslēgt likuma pārejas noteikumu 32.punktu.	Atbalstīt. Mainīt punktu numerāciju.	Izslēgts.
	33. No personas, kuras pensija laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim pārsniedz divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu — un no 2002.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim šo pārejas noteikumu 26.punktā norādīto apmēru un kura laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim, būdama obligāti sociāli apdrošināmā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), par to pretēji šā likuma 34.pantā noteiktajam nebija ziņojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei, ir tiesības ieturēt ne vairāk kā 30 procentus no izmaksājamās pensijas, līdz tiek dzēsta pensijas pārmaksa.				32. No personas, kuras pensija laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim pārsniedz divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu — un no 2002.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim šo pārejas noteikumu 26.punktā norādīto apmēru un kura laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim, būdama obligāti sociāli apdrošināmā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), par to pretēji šā likuma 34.pantā noteiktajam nebija ziņojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei, ir tiesības ieturēt ne vairāk kā 30 procentus no izmaksājamās pensijas, līdz tiek dzēsta pensijas pārmaksa.

	34. Līdz 2010.gada 1.janvārim vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai apdrošinātajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 13.punktu, ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim, ir ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī iepriekš nostrādātajā periodā. Valsts pensijas, kas no 2000.gada 1.janvāra līdz šā punkta spēkā stāšanās dienai piešķirtas apdrošinātajām personām, uz kurām attiecināmi iepriekš minētie nosacījumi, pamatojoties uz viņu pieprasījumu, pārrēķināmas no šā punkta spēkā stāšanās dienas.	38.	Juridiskais birojs Aizstāt pārejas noteikumu 34. punktā vārdus “šā punkta spēkā stāšanās dienai”(attiecīgā locījumā) ar skaitļiem un vārdiem “2001.gada 31.decembrim” (attiecīgā locījumā”).	Atbalstīt.	33. Līdz 2010.gada 1.janvārim vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai apdrošinātajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 13.punktu, ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim, ir ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī iepriekš norādītajā periodā. Valsts pensijas, kas no 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim piešķirtas apdrošinātajām personām, uz kurām attiecināmi iepriekš minētie nosacījumi, pamatojoties uz viņu pieprasījumu, pārrēķināmas no 2001.gada 31.decembra.
		39.	Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Līdz 2006.gada 31.decembrim minimālā valsts vecuma pensija ir 1,3 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, bet personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, valsts pensija ir ne mazāka par 1,5 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (43)
		40.	Deputāte A.Barča Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Līdz 2006.gada 31.decembrim personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, minimālā vecuma pensija ir 1,1 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet mazāks par 30 gadiem minimālā vecuma pensija ir 1,3 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, bet personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, minimālā vecuma pensija ir 1,5 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.”	Atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā (43)
		41.	Deputāti J.Lagzdiņš, M.Vītols, V.Ģīlis, A.Rugāte, Ž.Vasaraudze Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Līdz 2006.gada 31.decembrim minimālā vecuma pensija ir 1,1 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, bet personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, minimālā vecuma pensija ir 1,5 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā ( 43 )

		42.	Frakcija “Latvijas ceļš” Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Līdz 2006.gada 31.decembrim minimālā vecuma pensija ir 1,2 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, bet personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, minimālā vecuma pensija ir 1,5 sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.”	Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā ( 43 )
		43.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “34. Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,3; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, — 1,5.”	Atbalstīt.	34. Līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,3; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, — 1,5.”
		44.	Deputāts L.Bojārs Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Līdz 2006.gada 31.decembrim minimālā vecuma pensija ir 45 lati”	Neatbalstīt.
		45.	Labklājības ministrs A.Požarnovs Papildināt likumprojekta 17.pantu ar jaunu pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinets līdz 2002.gada 30.jūnijam izstrādā noteikumus par valsts pensiju apmēra pārskatīšanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi nr.99 “Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu .”	Atbalstīt.	35. Ministru kabinets līdz 2002.gada 30.jūnijam izstrādā noteikumus par valsts pensiju apmēra pārskatīšanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi nr.99 “Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
	Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.				Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.