Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”

Izdarīt likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” šādus grozījumus:

1. Izteikt 18.panta (11) daļu šādā redakcijā:

“Sertifikāti kā maksāšanas līdzekļi par privatizējamo valsts un pašvaldības dzīvokļu īpašumu un no valsts un pašvaldībām nopirkto zemi tiek dzēsti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šos sertifikātus dzēš institūcija, kas veic īpašuma privatizāciju un atsavināšanu”.

2.20.panta 4.daļas pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Centrālā zemes komisija šos pieprasījumus izskata, izvērtējot termiņa nokavējuma iemeslus un pieprasītāja atbilstību likumam, un pieņem attiecīgu lēmumu”.

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””

anotācija

  1. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar spēkā esošā likuma normām privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš beidzas 2001. gada 31. decembrī. Nav paspēts ieviest pasākumus privatizācijas procesa paātrināšanai, kuri nepieciešami dzīvokļu un zemes privatizācijas procesos. Šo iemeslu dēļ iedzīvotājiem nav radusies iespēja pilnībā izmantot iedzīvotāju īpašumā esošos dzīvokļu un zemes privatizācijai rezervētos sertifikātus.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

No likuma teksta tiek izsvītroti termiņa ierobežojumi sertifikātu pielietošanai zemes un dzīvokļu privatizācijā.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Ietekme būs labvēlīga īpašuma tiesību sakārtošanas jomā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Labvēlīga ietekme, veicinās īpašuma tiesību legalizāciju un radīs garantijas uzņēmējdarbības kreditēšanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Novērsīs sociālo spriedzi.

4. Ietekme uz vidi

Nekustamā īpašuma tiesību iegūšana radīs pamatnosacījumus vides sakārtošanai.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Izmaiņas valsts un pašvaldības budžetos nav gaidāmas, jo nodokļu maksātāki ir arī līdzšinējie nekustamā īpašuma lietotāji un valdītāji.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 

Jauni Ministru kabineta noteikumi nav nepieciešami.

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

.

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Tiesību akts šo jomu neskar.

Neskar

Atbilst

  
       

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

 

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

 

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu institūciju veidošana nav nepieciešama.

 

 

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo