Teksts LP0925

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Sporta likums

(reģ.nr.925;)

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija

Sporta likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sports – visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes veselības, garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sacensībās;

2) sportists – jebkura sportā iesaistīta fiziskā persona, kura ir reģistrēta kādā sporta sabiedriskajā organizācijā vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienībā vai piedalās sporta federācijas organizētās sacensībās;

3) sporta darbinieks – fiziskā persona (sporta organizācijas vadītājs, treneris, pedagogs), kura veic izglītojošo vai organizatorisko darbu sporta jomā;

4) sporta federācija – sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kura vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī;

5) sporta izglītības iestāde – valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem;

6) sporta izglītības programma – interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

7) sacensības – pasākums panākumu gūšanai sportā;

8) sporta bāze – speciāla sportam būvēta

vai piemērota būve vai tās daļa, vai vide.

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sacensībās;”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 1. panta 2. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Sportists var būt arī persona, kas nav apvienota sporta sabiedriskajā organizācijā vai sporta apvienībā.”

Atbildīgā komisija

Izslēgt 1.panta 2. punktā vārdus “federācijas organizētās”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 1. pantu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) profesionāls sportists ir sportists, kam sports ir pamatnodarbošanās un kurš par gatavošanos un piedalīšanos sacensībās saņem atalgojumu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas veic izglītojošo vai organizatorisko darbu sporta jomā;”

Atbildīgā komisija

papildināt 1. panta 6. punktu pirms vārda “interešu” ar vārdiem “profesionālās ievirzes sporta izglītības programma un “

Atbildīgā komisija

papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“9) sporta speciālists – persona, kas ieguvusi diplomu sporta izglītībā vai attiecīgu sertifikātu;”

Atbildīgā komisija

papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“10) sporta treniņš (nodarbība) — pedagoģisks process, lai palīdzētu iegūt, saglabāt un pilnveidot prasmes, iemaņas un spējas sportā.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

redakcionāli

labojumi

Neatbalstīt

Atbalstīt

redakcionāli

labojumi

Atbalstīt

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sacensībās;

2) sportists — jebkura sportā iesaistīta fiziskā persona, kas ir reģistrēta kādā sporta sabiedriskajā organizācijā vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienībā vai piedalās sacensībās;

3) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas veic izglītojošo vai organizatorisko darbu sporta jomā;

4) sporta federācija — sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī;

5) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem;

6) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma un interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

7) sacensības — pasākums panākumu gūšanai sportā;

8) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa vai vide;

9) sporta speciālists — persona, kas ieguvusi diplomu sporta izglītībā vai attiecīgu sertifikātu;

10) sporta treniņš (nodarbība) — pedagoģisks process, lai palīdzētu iegūt, saglabāt un pilnveidot prasmes, iemaņas un spējas sportā.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un veicināšanas vispārīgos organizatoriskos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī dalības principus starptautiskajā sporta kustībā.

redakcionāli

labojumi

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un veicināšanas vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Sporta jomā ievērojamie principi

Sporta jomā ievērojami šādi principi:

1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, spējām vai sociālā stāvokļa ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) partnerības princips, kas nodrošina sadarbību starp valsti, pašvaldību, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem un starptautiskajām institūcijām;

3) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta pedagoģiskajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā ievērojami olimpiskie ideāli un profesionālās ētikas normas.”

Atbalstīt

3.pants. Sporta jomā ievērojamie principi

Sporta jomā ievērojami šādi principi:

1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, spējām vai sociālā stāvokļa ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) partnerības princips, kas nodrošina sadarbību starp valsti, pašvaldību, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem un starptautiskajām institūcijām;

3) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta pedagoģiskajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā ievērojami olimpiskie ideāli un profesionālās ētikas normas.

10.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Sports izglītības iestādēs

(1) Sports izglītības iestādēs nodrošina ar kustībām saistītu tādu iemaņu, prasmju un zināšanu apguvi, kas izmantojamas visa mūža garumā.

(2) Pamata un vidējās izglītības iestādēs jāparedz ne mazāk par trim sporta stundām nedēļā, kā arī eksāmenu un ieskaišu sistēma pamata un vidējās izglītības abiturientiem.

(3) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

(4) Sporta nodarbības tiek nodrošinātas pirmsskolas izglītības iestādēs.

(5) Augstskolās sporta nodarbības pilna laika studējošajiem nodrošināmas ne mazāk kā četrus semestrus.

(6) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta bāzes un aprīkojuma pieejamību sporta izglītības apguvei.

(7) Izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas skolas audzēkņu ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu organizāciju rīkotās sporta nodarbības.

(8) Ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu var apstiprināt vispārējo izglītības iestāžu specializāciju vienā vai vairākos sporta veidos.”

Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

4.pants. Sports izglītības iestādēs

(1) Sports izglītības iestādēs nodrošina ar kustībām saistītu tādu iemaņu, prasmju un zināšanu apguvi, kas izmantojamas visa mūža garumā.

(2) Pamata un vidējās izglītības iestādēs jāparedz ne mazāk par trim sporta stundām nedēļā, kā arī eksāmenu un ieskaišu sistēma pamata un vidējās izglītības abiturientiem.

(3) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

(4) Sporta nodarbības tiek nodrošinātas pirmsskolas izglītības iestādēs.

(5) Augstskolās sporta nodarbības pilna laika studējošajiem nodrošināmas ne mazāk kā četrus semestrus.

(6) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta bāzes un aprīkojuma pieejamību sporta izglītības apguvei.

(8) Ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu var apstiprināt vispārējo izglītības iestāžu specializāciju vienā vai vairākos sporta veidos.

3.pants. Ministriju kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju sportā;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sportā;

3) nodrošina sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) nosaka minimālo sporta stundu skaitu izglītības iestādēs;

5) popularizē izglītības iestādēs sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

6) koordinē sporta izglītības iestāžu darbību;

7) finansē sporta izglītības programmu īstenošanu valsts sporta izglītības iestādēs;

8) nodrošina sporta izglītības programmu finansēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) nodrošina organizatoriskās sistēmas izveidi darbam ar talantīgajiem jaunajiem sportistiem;

10) koordinē sporta darbinieku tālākizglītības programmas un metodisko materiālu sagatavošanu;

11) koordinē un veicina zinātnes pētījumus un pasākumus pret dopinga

lietošanu sportā;

12) apkopo un analizē sporta statistiku, informāciju par sportu un sporta vēsturi;

13) nodrošina valsts pārstāvniecību

starptautiskajās sporta organizācijās.

(2) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par iedzīvotāju, īpaši bērnu un pusaudžu, fizisko attīstību un fizisko sagatavotību;

2) koordinē sportistu, bērnu ar paaugstinātām fiziskām slodzēm un invalīdu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;

3) izstrādā programmas pret dopinga lietošanu sportā;

4) koordinē sporta medicīniskos jautājumus izglītības iestādēs;

5) izstrādā programmas par sportu invalīdiem;

6) izstrādā programmas sporta medicīnā.

(3) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina iekšlietu sistēmas

darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu - Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu darbinieku - treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(4) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina militārpersonu vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu - militārpersonu - treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(5) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā programmas, lai nodrošinātu iespējas nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

Atbildīgā komisija

papildināt 3. pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visas ministrijas atbalsta sporta attīstību to pārziņā esošajās iestādēs.”

Attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 3. panta 1. daļas 5. punktā vārdus “izglītības iestādēs”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 3. panta 1. daļas 9. punktā vārdus “jaunajiem”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 3. panta 1. daļu ar jaunu 14. punktu šādā redakcijā:

“14)koordinē un nodrošina sporta sacensību organizēšanu”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 3. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“14) apstiprina tās pārraudzībā esošās Sporta pārvaldes nolikumu.”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 3. panta 2. daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) koordinē sporta medicīniskos jautājumus valstī;.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 3. panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“7) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un nodrošina sportistu invalīdu medicīnisko aprūpi.”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 3. panta 3. daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) Atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 3. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.”

Atbalstīt

redakcionāli

labojumi

Atbalstīt

Neatbalstīt

redakcionāli

labojumi

Neatbalstīt

Atbalstīt

redakcionāli labojumi

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

5.pants. Ministriju kompetence sporta jomā

(1) Visas ministrijas atbalsta sporta attīstību to pārziņā esošajās iestādēs.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku sporta jomā un sporta attīstības

stratēģiju;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sporta jomā;

3) nodrošina sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) nosaka minimālo sporta stundu skaitu izglītības iestādēs;

5) popularizē sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

6) koordinē sporta izglītības iestāžu darbību;

7) finansē sporta izglītības programmu īstenošanu valsts sporta izglītības iestādēs;

8) nodrošina sporta izglītības programmu finansēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) nodrošina organizatoriskās sistēmas izveidi darbam ar talantīgiem jaunajiem sportistiem;

10) koordinē sporta speciālistu un sporta darbinieku tālākizglītības programmas un metodisko materiālu sagatavošanu;

11) koordinē un veicina zinātnes pētījumus un pasākumus pret dopinga lietošanu sportā;

12) apkopo un analizē sporta statistiku, informāciju par sportu un sporta vēsturi;

13) nodrošina valsts pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās.

14) apstiprina tās pārraudzībā esošās Sporta pārvaldes nolikumu.

(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par iedzīvotāju, īpaši bērnu un pusaudžu, fizisko attīstību un fizisko sagatavotību;

2) koordinē sportistu, bērnu ar

paaugstinātām fiziskām slodzēm un invalīdu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;

3) izstrādā programmas pret dopinga lietošanu sportā;

4) koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī;

5) izstrādā invalīdu sporta programmas;

6) izstrādā sporta medicīnas programmas;

7) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un nodrošina sportistu invalīdu medicīnisko aprūpi.

(4) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina iekšlietu sistēmas darbinieku vispārējo un speciālo profesi onālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(5) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina militārpersonu vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu — militārpersonu — treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(6) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.

4.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Katra pašvaldība, veicinot veselīgu dzīvesveidu savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīga:

1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju pašvaldībā;

2) būvēt un uzturēt sporta bāzes;

3) sekmēt sporta sabiedrisko organizāciju darbību.

(2) Pašvaldība finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs.

20.

21.

22.

23.

24.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 4. panta 1. daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Katrai pašvaldībai, veicinot veselīgu dzīvesveidu savā administratīvajā teritorijā, ir pienākums.”

Atbildīgā komisija

papildināt 4. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem “sporta bāzes” ar vārdiem “kā arī veidot veselības takas, celiņus un laukumus dažādām sporta nodarbībām;”

Atbildīgā komisija

Izteikt 4. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) sekmēt sporta sabiedrisko organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 4. panta 1. daļu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atbalstīt tautas sporta attīstību”

Atbildīgā komisija

papildināt 4. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“4) atbalstīt sporta speciālistu un sporta darbinieku tālākizglītību;”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

6.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā

(1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas:

1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju pašvaldībā;

2) būvēt un uzturēt sporta bāzes, kā arī veidot veselības takas, celiņus un laukumus dažādām sporta nodarbībām;

3) sekmēt sporta sabiedrisko organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;

4) atbalstīt sporta speciālistu un sporta darbinieku tālākizglītību.

(2) Pašvaldības finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs.

5.pants. Darba devēju kompetence

(1) Darba devējs atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.

(2) Darba devējs ir tiesīgs organizēt darbiniekiem sacensības un dalību sporta federāciju un citu fizisku un juridisko personu rīkotajās sacensībās.

redakcionāli labojumi

7.pants. Darba devēju kompetence

(1) Darba devēji atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.

(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sacensības un dalību sporta federāciju un citu juridisko un fizisko personu rīkotajās sacensībās.

6.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir koordinējoša valsts institūcija, kas pārrauga valsts sporta politikas īstenošanu, koordinē starpministriju sadarbību sporta jomā un veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi izveido un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome atbilstoši tās apstiprinātajiem kritērijiem:

1) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei;

2) noteiktā kārtībā sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā;

3) saskaņo starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā.

25.

26.

Atbildīgā komisija

Izteikt 6. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:”

un papildināt daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam valsts sporta politikas programmu un plānu; “

Attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 6. panta 3. daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) saskaņo starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā sadarbībā ar vietējo pašvaldību un ar attiecīgo sporta federāciju (organizāciju).”

redakcionāls labojums

Atbalstīt

Neatbalstīt

8.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir koordinējoša valsts institūcija, kas pārrauga valsts sporta politikas īstenošanu, koordinē starpministriju sadarbību sporta jomā un pilda citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi izveido un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:

1) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam valsts sporta politikas programmu un plānu;

2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei;

3) noteiktā kārtībā sniedz Ministru

kabinetam priekšlikumus naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā;

4) saskaņo starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā.

7.pants. Sporta sabiedriskās organizācijas

(1) Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas atzītas sporta federācijas ir tiesīgas saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.

27.

Atbildīgā komisija

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Sporta sabiedriskās organizācijas un to apvienības

(1) Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

(2) Sporta federācijas atbild par darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī.

(3) Izglītības un zinātnes ministrijā atzītās sporta federācijas ir tiesīgas savā nosaukumā lietot vārdu “Latvija”.

(4) Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrētās sporta federācijas ir tiesīgas saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.

(5) Izglītības un zinātnes ministrijā atzīto un reģistrēto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta sabiedrisko organizāciju apvienība — Latvijas Sporta federāciju padome.

(6) Sporta klubs ir sporta sistēmas pamatvienība, kurā var brīvi apvienoties iedzīvotāji vai iedzīvotāju grupas.”

Atbalstīt

9.pants. Sporta sabiedriskās organizācijas un to apvienības

(1) Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

(2) Sporta federācijas atbild par darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī.

(3) Izglītības un zinātnes ministrijā atzītās sporta federācijas ir tiesīgas savā nosaukumā lietot vārdu “Latvija”.

(4) Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrētās sporta federācijas ir tiesīgas saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.

(6) Sporta klubs ir sporta sistēmas pamatvienība, kurā var brīvi apvienoties iedzīvotāji vai iedzīvotāju grupas.

brīvi apvienoties iedzīvotāji vai iedzīvotāju grupas.

8.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja

(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta sabiedriskā organizācija "Latvijas Olimpiskā komiteja", kas darbojas saskaņā ar statūtiem un Olimpisko hartu.

(2) Latvijas Olimpiskā komiteja piedalās valsts labāko sportistu sagatavošanā un nodrošina viņu līdzdalību olimpiskajās spēlēs.

28.

Atbildīgā komisija

Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā

(2) Latvijas Olimpiskā komiteja, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finansu līdzekļus, īsteno šādas programmas:

1) olimpiskās izglītības programmu;

2) jaunatnes sporta attīstības programmu;

3) olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;

4) sporta veidu attīstības programmu;

5) sporta bāzu celtniecības un uzturēšanas programmu;

6) programmu valsts labāko sportistu sagatavošanai un dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.”

redakcionāli labojumi

Atbalstīt

10.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja

(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta sabiedriskā organizācija — Latvijas Olimpiskā komiteja, kas darbojas saskaņā ar saviem statūtiem un Olimpisko hartu.

(2) Latvijas Olimpiskā komiteja, kooperējot valsts, pašvaldību un savus finansu līdzekļus, īsteno šādas programmas:

1) olimpiskās izglītības programmu;

2) jaunatnes sporta attīstības programmu;

3) olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;

4) sporta veidu attīstības programmu;

5) sporta bāzu celtniecības un uzturēšanas programmu;

6) programmu valsts labāko sportistu sagatavošanai un dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.

9.pants. Sporta bāzes

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, iedzīvotāju tiesību nodrošināšanai un tiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka atsevišķs likums.

redakcionāls

labojums

11.pants. Sporta bāzes

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, iedzīvotāju tiesību nodrošināšanai un viņiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

10.pants. Finansu līdzekļi sportam

(1) Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka sporta finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījumu.

(2) Finansu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, fizisko un juridisko personu līdzekļi un sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību līdzekļi.

29.

Atbildīgā komisija

Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Sporta sistēmas finansēšanas avoti ir šādi:

1) valsts budžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu atskaitījumi;

2) sporta apvienību un organizāciju pašu iegūtie līdzekļi;

3) pašvaldību budžeta līdzekļu atskaitījumi;

4) juridisko un fizisko personu ziedojumi;

5) starptautisko sporta federāciju (apvienību) atskaitījumi;

6) investīcijas.

(2) No valsts budžeta un valsts speciālā budžeta prioritāri finansējams jaunatnes sports.

(3) Sporta organizācijas, kas saskaņā ar likumu īsteno valsts sporta politiku, var saņemt finansējumu no valsts un pašvaldībām.”

Atbalstīt

12.pants. Finansu līdzekļi sportam

(1) Sporta sistēmas finansēšanas avoti ir šādi:

1) valsts budžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu atskaitījumi;

2) sporta apvienību un organizāciju pašu iegūtie līdzekļi;

3) pašvaldību budžeta līdzekļu atskaitījumi;

4) juridisko un fizisko personu ziedojumi;

5) starptautisko sporta federāciju (apvienību) atskaitījumi;

6) investīcijas.

(2) No valsts budžeta un valsts speciālā budžeta prioritāri finansējams jaunatnes sports.

(3) Sporta organizācijas, kas saskaņā ar likumu īsteno valsts sporta politiku, var saņemt finansējumu no valsts un pašvaldībām.

11.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā

(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērus nosaka Ministru kabinets.

redakcionāls

labojums

13.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā

(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Sacensību organizēšana

(1) Sacensību organizators var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un nav atzīta par rīcības nespējīgu, likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.

(2) Sacensību organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu un par kārtības uzturēšanu sacensību laikā.

(3) Par sacensību rīkošanu sacensību organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.

(4) Sacensību organizators sacensību norises vietā nodrošina medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu ievērošanu.

(5) Sportista, skatītāja un citas sacensību norisē iesaistītās personas pienākums ir ievērot sacensību organizatora norādījumus un vispārīgās sabiedriskās kārtības un drošības normas.

30.

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 12. panta otro daļu uzskatīt kā trešo daļu un trešo daļu kā otro.

redakcionāli

labojumi

Atbalstīt

redakcionāli

labojumi

14.pants. Sacensību organizēšana

(1) Sacensību organizators var būt fiziskā persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un nav atzīta par rīcībnespējīgu, likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.

(2) Par sacensību rīkošanu sacensību organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.

(3) Sacensību organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu un par kārtības uzturēšanu sacensību laikā.

(5) Sportistu, skatītāju un citu sacensību norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sacensību organizatora norādījumus un vispārīgās sabiedriskās kārtības un drošības normas.

13.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sacensībās

Sportisti un komandas starptautiskajās sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalības organizēšanas tiesības starptautiskās sacensībās ir attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā esošajai sporta federācijai.

redakcionāli labojumi

15.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sacensībās

Sportisti un komandas starptautiskajās sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Tiesības organizēt nacionālās izlases komandas dalību starptautiskajās sacensībās ir attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā ietilpstošajai nacionālajai sporta federācijai.

14.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana

Latvijas Olimpiskā komiteja organizē olimpiskās spēles, sporta federācijas organizē pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensības, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizētāja pienākums ir pildīt starptautiskās sporta federācijas noteiktās prasības.

31.

Atbildīgā komisija

Papildināt 14. panta otro teikumu pēc vārda “pildīt” ar vārdiem “Starptautiskās olimpiskās komitejas un”

Atbalstīt

redakcionāli labojumi

16.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana

Latvijas Olimpiskā komiteja organizē olimpiskās spēles, sporta federācijas — pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensības, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizētāja pienākums ir pildīt Starptautiskās

olimpiskās komitejas un starptautiskās sporta federācijas prasības.

15.pants. Sportista tiesības un pienākumi

(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sacensībās.

(2) Sportista pienākums, piedaloties sacensībās, ir ievērot starptautisko un nacionālo sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Starptautiskās Olimpiskās komitejas noteikumus antidopinga jomā, kā arī normatīvos aktus.

(3) Sportists ir atbildīgs par savas veselības stāvokli, regulāru medicīnisku pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.

(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru medicīnisku pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (vai personas, kas realizē vecāku varu).

32.

33.

Atbildīgā komisija

Papildināt 15. panta pirmo daļu pēc vārda “piedalīties” ar vārdiem “sporta treniņos un”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Aizstāt 15. panta 2. daļā vārdus “normatīvos aktus” ar vārdiem “sacensību noteikumus”

Atbalstīt

Neatbalstīt

redakcionāli labojumi

17.pants. Sportista tiesības un pienākumi

(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās.

(2) Sportista pienākums, piedaloties sacensībās, ir ievērot starptautisko un nacionālo sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Starptautiskās olimpiskās komitejas noteikumus antidopinga jomā, kā arī normatīvos aktus.

(3) Sportists ir atbildīgs par savas veselības stāvokli, regulāru medicīnisko pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.

(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru medicīnisko pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (vai personas, kas realizē vecāku varu).

16.pants. Profesionāls sportists

Profesionāls sportists ir sportists, kam sports ir pamatnodarbošanās un kurš par gatavošanos un piedalīšanos sacensībās

saņem atalgojumu.

34.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 16. pantu.

Neatbalstīt

redakcionāli labojumi

< /P>
18.pants. Profesionāls sportists

Profesionāls sportists ir tāds sportists, kuram sports ir pamatnodarbošanās un kurš par gatavošanos sacensībām un piedalīšanos tajās saņem atalgojumu.

17.pants. Sporta darbinieka pienākumi

(1) Sporta darbinieks nodrošina, lai būtu

pieejama informācija par sporta ētikas jautājumiem, godīgas spēles principiem, kā arī par aizliegto medikamentu kaitīgo iedarbību uz veselību.

(2) Sporta darbinieks piemēro cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmanto sportu cilvēku veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, augstas meistarības sasniegšanā, kā arī paaugstina savu kvalifikāciju.

35.

Atbildīgā komisija

Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Sporta darbinieka un sporta speciālista pienākumi

(1) Sporta darbinieks veic izglītojošo vai organizatorisko darbu sporta jomā, ievērojot starptautisko un nacionālo sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Starptautiskās olimpiskās komitejas noteikumus antidopinga jomā, kā arī normatīvos aktus.

(2) Sporta speciālists vada sporta treniņus (nodarbības) un organizētas sporta aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, augstas meistarības sasniegšanā.

(3) Sporta speciālista tiesības apliecina attiecīgs sertifikāts. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

19.pants. Sporta darbinieka un sporta speciālista pienākumi

(3) Sporta speciālista tiesības apliecina attiecīgs sertifikāts. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi Nr.169 "Latvijas Nacionālās

sporta padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86., 228./229./230.nr.; 2000, 11./12.nr.).

2. Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.62 "Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 55./57.nr.).

redakcionāli labojumi

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi nr.169 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86., 228./229./230.nr.; 2000, 11./12.nr.).

2. Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 55./57.nr.).