Likumprojekts
Grozījumi Civilprocesa likumā
Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:
1. 214. pantā:
papildināt pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:
4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar prasītāja (pieteicēja) konstitucionālo sūdzību;;
uzskatīt līdzšinējo 4. punktu par 5. punktu.
2. Izteikt 216. panta 4. punktu šādā redakcijā:
4) šā likuma 214. panta 4. un 5. punktā paredzētajos gadījumos līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas nolēmums vai tiesas spriedums vai lēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;
3. Papildināt 479. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:
5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.
4. Papildināt 480. pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:
4) šā likuma 479. panta 5. punktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku neatbilstības dēļ augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likums nepieciešams, lai saskaņotu Civilprocesa likumu ar Satversmes tiesas likumu.
Likums Grozījumi Satversmes tiesas likumā, ko Saeima pieņēma 2000. gada 30. novembrī, paredz vispārējās jurisdikcijas tiesai tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā. Savukārt minētā likuma Pārejas noteikumi nosaka šo normu spēkā stāšanos vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem procesuālajās normās.
Analogus grozījumus Kriminālprocesa kodeksā Saeima ir pieņēmusi 2001. gada 15.februārī.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts tiešā veidā tautsaimniecību neskar.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?
Budžeta izdevumi netiks palielināti.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
Spēkā esošo tiesību normu sistēmu likumprojekts sakārto, saskaņojot Civilprocesa likumu ar Satversmes tiesas likumu. Jauni grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?
Likumprojekts nav pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un starptautiskajā praksē pieņemtajiem principiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kurās pastāv konstitucionālās tiesas kā atsevišķas tiesas, vispārējās jurisdikcijas tiesām ir tiesības vērsties konstitucionālajā tiesā, pie kam attiecīgā lieta vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek apturēta.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Koncepcija attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesībām vērsties Satversmes tiesā 2000. gada februārī apspriesta Satversmes tiesas un Eiropas Padomes komisijas Demokrātija caur tiesībām organizētā starptautiskā seminārā, kurā piedalījās gan ārvalstu eksperti, gan Latvijas institūciju Saeimas komisiju, Tieslietu ministrijas, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Cilvēktiesību biroja u.c. pārstāvji, gan Latvijas Universitātes un Latvijas Policijas akadēmijas mācībspēki.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpildi realizēs vispārējās jurisdikcijas tiesas.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš