Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Likumprojekts otrajam lasījumam
Grozījums Profesionālās izglītības likumā
( reģ. nr. 909, dok. nr. 3160 )
|
Spēkā esošā redakcija |
Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija |
Pr.nr. |
Iesniegtie priekšlikumi |
Komisijas atzinums |
Atbildīgās komisijas sagatavotā likumprojekta redakcija |
|
Profesionālās izglītības likums |
Grozījums Profesionālās izglītības likumā |
redakcionāls labojums |
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā |
||
|
Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.) šādu grozījumu: |
redakcionāls labojums |
Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.) šādus grozījumus: |
|||
|
1.pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) arodizglītība - daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 2) centralizēts eksāmens - pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens, lai novērtētu izglītojamo mācību sasniegumus profesionālās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei; 3) praktikants - izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē iestādē, uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai organizācijā; 4) profesija - fiziskās personas nodarbošanās veids preču ražošanas, sadales vai pakalpojumu sfērā, arī izglītībā, kultūrā un mākslā, kam nepieciešama noteikta sagatavotība (izglītība); |
|
|
|||
|
5) profesionālā augstākā izglītība - augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā vai piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; |
|
||||
|
6) profesionālā pamatizglītība - pamata pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 7) profesionālā pieredze - iepriekšēja darbošanās attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī ārvalstī; 8) profesionālā vidējā izglītība - vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 9) profesionālās kvalifikācijas līmenis - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu. |
|||||
|
1. |
Deputāts J.Gaigals Papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: koledžas izglītība - pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; |
Atbalstīt |
1. Papildināt 1.panta otro daļu ar 10., 11., 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā: 10) koledžas izglītība pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; |
||
|
2. |
Deputāts J.Gaigals Papildināt 1. panta otro daļu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība - augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; |
Atbalstīt |
|||
|
|
3. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 1. panta otro daļu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito punktu šādā redakcijā: 10) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 11) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 12) profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību un profesionālo pieredzi dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju; 13) profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējas izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes.
|
Atbalstīt |
11) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 12) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 13) profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību un profesionālo pieredzi dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju; 14) profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējas izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. |
|
|
7.pants. Ministru kabineta kompetence Ministru kabinets: |
|||||
|
1) nosaka valsts politikas un stratēģijas virzienus profesionālajā izglītībā; |
4. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Izslēgt 7. panta pirmo punktu. |
Atbalstīt |
2. 7.pantā: izslēgt 1.punktu; |
|
|
2) nosaka profesiju standartus; |
5. |
Deputāts J.Gaigals Izteikt 7.panta 2.punktu šādā redakcijā: nosaka profesiju standartu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; |
Neatbalstīt |
||
|
3) apstiprina koledžu nolikumus; |
6.
7. |
Deputāts J.Gaigals Izslēgt 7. panta trešo punktu. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Izslēgt 7. panta trešo punktu. |
Atbalstīt
Atbalstīt |
izslēgt 3.punktu; |
|
|
4) nosaka mācību prakses organizācijas kārtību; 5) nosaka valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas dokumentu formu, izsniegšanas kritērijus un kārtību; |
|||||
|
6) nosaka ārvalstīs izsniegto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību; |
8. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Izslēgt 7. panta sesto punktu. |
Atbalstīt |
izslēgt 6.punktu. |
|
|
7) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas. |
|
||||
|
8.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā profesionālās izglītības iestāžu paraugnolikumus; 2) izveido un aktualizē profesiju standartu reģistru; 3) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes un profesionālās izglītības atbalsta iestādes no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem; 4) izstrādā mācību prakses organizācijas noteikumu un citu normatīvo aktu projektus profesionālajā izglītībā; 5) organizē profesionālo orientāciju un darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti; 6) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas. |
9.
|
Deputāts J.Gaigals Papildināt 8.pantu ar septīto punktu šādā redakcijā: 7) apstiprina koledžu nolikumus.
|
Neatbalstīt
|
|
|
|
9.pants. Citu ministriju kompetence Citas ministrijas: 1) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes un profesionālās izglītības atbalsta iestādes no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem; 2) sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju profesiju standartu izstrādes un aktualizācijas, profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas un citos ar profesionālo izglītību saistītos jautājumos; 3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām valsts institūcijām un pašvaldībām organizē savā pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītību; 4) piedalās valsts, pašvaldību, arodbiedrību, darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju un sadarbību veicinošo institūciju darbā; 5) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas. |
10. |
Deputāts J.Gaigals Papildināt 9.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: nodrošina pieaugušo tālākizglītību un pārkvalifikāciju; |
Neatbalstīt |
||
|
15.pants. Profesionālās izglītības iestādes statuss un tās darbība (1) Profesionālās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums. Profesionālās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs. Koledžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets. |
11.
|
Atbildīgā komisija Izslēgt 15.panta pirmās daļas pēdējo teikumu. |
Atbalstīt
|
3. 15.pantā: izslēgt pirmās daļas pēdējo teikumu; |
|
|
(2) Profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana. (3) Profesionālās izglītības iestāde atbilstoši Izglītības likumam un citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem ir tiesīga patstāvīgi veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu un ir paredzēts izglītības iestādes nolikumā. |
|||||
|
12. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē profesionālās izglītības iestādes nolikuma vai tās darbības neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, viņ var apturēt nolikuma darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīanai vai nepilnību novēranai viņa norādītajā termiņā. |
Atbalstīt |
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē profesionālās izglītības iestādes nolikuma vai tās darbības neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, viņ var apturēt nolikuma darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīanai vai nepilnību novēranai viņa norādītajā termiņā. |
||
|
16.pants. Profesionālās izglītības iestādes nosaukums (1) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes iekļaujams viens no šādiem vārdiem: 1) skola; 2) vidusskola; 3) koledža. (2) Papildus īstenojamās izglītības pakāpei profesionālās izglītības iestādes nosaukumā var ietvert izglītības programmas raksturojumu. |
13. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 16.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: (3) Profesionālās izglītības iestāde ir tiesīga īstenot dažādu izglītības pakāpju profesionālās izglītības programmas. Izglītības iestādes nosaukumu nosaka atbilstoši augstākajai attiecīgajā izglītības iestādē īstenojamai izglītības pakāpei. (4) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā drīkst lietot vārdu koledža tikai tad, ja ne mazāk kā 50 procenti no izglītības iestādē īstenojamo profesionālās izglītības programmu kopskaita ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. |
Atbalstīt |
4. Papildināt 16.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: (3) Profesionālās izglītības iestāde ir tiesīga īstenot dažādu izglītības pakāpju profesionālās izglītības programmas. Izglītības iestādes nosaukumu nosaka atbilstoši augstākajai attiecīgajā izglītības iestādē īstenojamai izglītības pakāpei. (4) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā drīkst lietot vārdu koledža tikai tad, ja ne mazāk kā 50 procenti no izglītības iestādē īstenojamo profesionālās izglītības programmu kopskaita ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. |
|
|
20.pants. Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksa (1) Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši profesionālajai pieredzei, viņa profesionālajai kvalifikācijai un darba slodzei. |
|||||
|
(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. |
14. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Izslēgt 20.panta otro daļu. |
Atbalstīt
|
5. Izslēgt 20.panta otro daļu. |
|
|
24.pants. Profesijas standarts (1) Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā. |
|||||
|
(2) Profesiju standartus nosaka speciālie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Profesiju standartus var noteikt arī likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotas institūcijas. |
15. |
Deputāts J.Gaigals Izslēgt 24. panta otro daļu. |
Neatbalstīt |
||
|
26.pants. Profesionālās izglītības programmu veidi Profesionālās izglītības programmas atkarībā no iegūstamās izglītības iedalāmas šādi: 1) profesionālās pamatizglītības programmas; 2) arodizglītības programmas; 3) profesionālās vidējās izglītības programmas; 4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas; 5) profesionālās tālākizglītības programmas. |
16. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 26.pantu ar sesto un septīto punktu šādā redakcijā: 6) profesionālās pilnveides izglītības programmas; 7) profesionālās ievirzes izglītības programmas. |
Atbalstīt |
6. Papildināt 26.pantu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā: 6) profesionālās pilnveides izglītības programmas; 7) profesionālās ievirzes izglītības programmas. |
|
|
27.pants. Izglītojamo uzņemšana profesionālās izglītības programmās (1) Profesionālās pamatizglītības un arodizglītības programmās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tai aprit 15 gadi. (2) Profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves. (3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības ieguves. |
|||||
|
(4) Uzņemšana profesionālās tālākizglītības programmās netiek reglamentēta. |
17. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Aizstāt 27.panta ceturtajā daļā vārdu tālākizglītības ar vārdiem pilnveides izglītības; |
Atbalstīt |
7. 27.pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdu tālākizglītības ar vārdiem pilnveides izglītības; |
|
|
(5) Kārtību, kādā darbinieki (praktikanti) apgūst profesionālās izglītības programmas, nosaka šis likums, likums "Par amatniecību" un citi normatīvie akti. |
|||||
|
18. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 27.pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: (6) Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, persona tiek uzņemta bez iepriekējās izglītības ierobežojuma. (7) Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, persona tiek uzņemta pēc arodizglītības vai vidējās izglītības ieguves. (8) Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un kuras tiek īstenotas koledžā vai augstskolā, var uzņemt personu ar augstāko izglītību. (9) Profesionālās ievirzes izglītības programmas uzsākanas nosacījumus nosaka konkrētā izglītības programma. |
Atbalstīt |
papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: (6) Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, persona tiek uzņemta bez iepriekējās izglītības ierobežojuma. (7) Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, persona tiek uzņemta pēc arodizglītības vai vidējās izglītības ieguves. (8) Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un kuras tiek īstenotas koledžā v ai augstskolā, var uzņemt personu ar augstāko izglītību. (9) Profesionālās ievirzes izglītības programmas uzsākanas nosacījumus nosaka konkrētā izglītības programma. |
||
|
28.pants. Profesionālās izglītības programmu īstenošana (1) Profesionālās izglītības ieguves formas ir šādas: 1) klātiene; 2) neklātiene; 3) pašizglītība. (2) Profesionālās izglītības programmas īstenošanas ilgums klātienē profesionālās izglītības iestādēs ir šāds: |
|||||
|
1) profesionālās pamatizglītības ieguves ilgums - ne vairāk kā divi gadi; |
19. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 28.panta otrās daļas pirmo punktu pēc vārdiem divi gadi ar vārdiem (ar pedagoģisko korekciju ne vairāk kā trīs gadi); |
Atbalstīt |
8. 28.pantā: papildināt otrās daļas 1. punktu pēc vārdiem divi gadi ar vārdiem (ar pedagoģisko korekciju ne vairāk kā trīs gadi); |
|
|
2) arodizglītības ieguves ilgums - divi līdz trīs gadi; |
20. |
Atbildīgā komisija Izteikt 28.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) arodizglītības ieguves ilgums - ne vairāk kā trīs gadi; |
Atbalstīt |
izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) arodizglītības ieguves ilgums ne vairāk kā trīs gadi;; |
|
|
3) profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums pēc pamatizglītības ieguves - trīs līdz četri gadi, pēc arodizglītības ieguves - viens līdz divi gadi; 4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves ilgums - divi līdz trīs gadi. (3) Mācību slodze nedēļā vienā profesionālās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt: 1) izglītojamajiem līdz 18 gadu vecumam - 36 mācību stundas; 2) izglītojamajiem, sākot ar 18 gadu vecumu, - 40 mācību stundas. (4) Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs. |
|||||
|
(5) Profesionālās tālākizglītības programmas apguves ilgums netiek reglamentēts. |
21. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Izteikt 28.panta piekto daļu šādā redakcijā: (5) Profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts arodizglītības vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā obligātā profesionālā satura apjoma vai ne mazāk kā 30 procentus no valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartā noteiktā obligātā satura.; |
Atbalstīt |
izteikt piekto daļu šādā redakcijā: (5) Profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts arodizglītības vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā obligātā profesionālā satura apjoma vai ne mazāk kā 30 procentus no valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartā noteiktā obligātā satura.; |
|
|
|
22. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 28.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: (6) Profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības ilgumu un saturu nosaka konkrētā izglītības programma. |
Atbalstīt |
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: (6) Profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības ilgumu un saturu nosaka konkrētā izglītības programma. |
|
|
29.pants. Profesionālās izglītības programmas apguves noslēguma pārbaudījumi (1) Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmeni un citi valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka valsts noslēguma pārbaudījumu norises kārtību. |
|||||
|
(2) Izglītojamajam, kurš bez pamatizglītības ir uzsācis arodizglītības programmas apguvi, jānodrošina arī pedagoģiskā korekcija un pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas papildus jāizsniedz izglītības dokuments par vispārējās pamatizglītības ieguvi. |
23. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt 29.panta otro daļu pēc vārda uzsācis ar vārdiem profesionālās pamatizglītības vai; |
Atbalstīt |
9. 29.pantā: papildināt otro daļu pēc vārda uzsācis ar vārdiem profesionālās pamatizglītības vai;
|
|
|
(3) Ministru kabinets apstiprina profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. |
|||||
|
(4) Akreditētās profesionālās izglītības iestādes, kurās kārtojami centralizētie kvalifikācijas eksāmeni, nosaka izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar dibinātāju un Sadarbības padomi. Šajās izglītības iestādēs tiek izveidotas struktūrvienības - mācību un eksaminācijas centri, kuri sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām un profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm, atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām, organizē centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi. |
24.
25.
26. |
Deputāts J.Gaigals Izteikt 29.panta ceturto daļu šādā redakcijā: Centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām tiek kārtoti, kā arī speciālistu sertifikācija tiek veikta akreditētos neatkarīgos eksaminācijas centros. Eksaminācijas centri kvalifikācijas eksāmenu norisi organizē sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām un profesionālajām organizācijām. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Aizstāt 29.panta ceturtajā daļā vārdus tiek izveidotas ar vārdiem var tikt izveidotas. Atbildīgā komisija Izteikt 29.panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Akreditētās profesionālās izglītības iestādes, kurās kārtojami centralizētie profesionālie kvalifikācijas eksāmeni, nosaka izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar dibinātāju un Sadarbības padomi. Izglītības iestādēs var izveidot struktūrvienības mācību un eksaminācijas centrus, kuri sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām, profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm atbilstoi profesionālās izglītības standarta prasībām organizē centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi. Ārpus izglītības iestādēm izveidotie eksaminācijas centri, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru un Sadarbības padomi, var organizēt centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi.
|
Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā
Atbalstīt
Atbalstīt |
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Akreditētās profesionālās izglītības iestādes, kurās kārtojami centralizētie profesionālie kvalifikācijas eksāmeni, nosaka izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar dibinātāju un Sadarbības padomi. Izglītības iestādēs var izveidot struktūrvienības mācību un eksaminācijas centrus, kuri sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām, profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm atbilstoi profesionālās izglītības standarta prasībām organizē centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi. Ārpus izglītības iestādēm izveidotie eksaminācijas centri, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru un Sadarbības padomi, var organizēt centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi.
|
|
|
30.pants. Profesionālās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija (1) Profesionālās izglītības programmas licencējamas, profesionālās izglītības iestādes un izglītības programmas akreditējamas un reģistrējamas izglītības programmu un profesionālās izglītības iestāžu reģistros Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. (2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas. (3) Profesionālās izglītības programmas akreditācijā vērtē profesionālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Izglītības iestādei, kura īsteno akreditētu profesionālās izglītības programmu, ir tiesības izsniegt valsts atzītu profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. (4) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas īsteno daļu no otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām, akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. (5) Profesionālās tālākizglītības programmas, kuru apguves rezultātā tiek iegūta profesionālā kvalifikācija, akreditējamas likumā noteiktajā kārtībā. (6) Tikai akreditētas profesionālās tālākizglītības programmas ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz valsts finansējumu. |
27.
28. |
Deputāts J.Gaigals Izslēgt 30.panta ceturto daļu. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta 30.pantā: izteikt pirmo daļu ādā redakcijā: (1) Profesionālās izglītības programmas licencējamas un profesionālās izglītības iestādes reģistrējamas un akreditējamas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.; izteikt piekto un sesto daļu ādā redakcijā: (5) Profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, akreditējamas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. (6) Tikai akreditētas profesionālās izglītības iestādes ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz valsts finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai. |
Neatbalstīt
Atbalstīt
|
10. 30.pantā: izteikt pirmo daļu ādā redakcijā: (1) Profesionālās izglītības programmas licencējamas un profesionālās izglītības iestādes reģistrējamas un akreditējamas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.; izteikt piekto un sesto daļu ādā redakcijā: (5) Profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, akreditējamas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. (6) Tikai akreditētas profesionālās izglītības iestādes ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz valsts finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai.
|
|
|
32.pants. Profesionālās izglītības ieguves kreditēšana Akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei izglītojamais var saņemt valsts kredītu. Saņemtā kredīta dzēšanas vai atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
Izteikt 32.panta tekstu šādā redakcijā: Akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei izglītojamajiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu un studējošo kredītu Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. |
29.
|
Deputāts J.Gaigals Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: Akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei izglītojamais var saņemt studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Kredīta piešķiršanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
Neatbalstīt |
11. Izteikt 32.panta tekstu šādā redakcijā: Akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei izglītojamajiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu un studējošo kredītu Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. |
|
Pārejas noteikumi 1. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. 2. Izglītojamajiem, kas uzsākuši arodizglītības vai vidējās speciālās izglītības programmu apguvi pirms šā likuma spēkā stāšanās, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas izsniedz kārtībā, kāda bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. |
|||||
|
30. |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta Papildināt pārejas noteikumus ar trešo punktu šādā redakcijā: 3. Valsts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēm līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2003.gada 1.septembrim ir tiesības izsniegt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus atbilstoši šā likuma 6.panta nosacījumiem un noteiktā kārtībā organizēt centralizētos kvalifikācijas eksāmenus. |
Atbalstīt |
12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā: 3. Valsts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēm līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2003.gada 1.septembrim ir tiesības izsniegt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoos dokumentus atbilstoši šā likuma 6.panta nosacījumiem un noteiktā kārtībā organizēt centralizētos kvalifikācijas eksāmenus. |