Likumprojekts
Grozījums likumā Par izlozēm un azartspēlēm
Izdarīt likumā Par izlozēm un azartspēlēm (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.; 1995, 22.nr.; 1996, 16.nr.; 1997, 10.nr.; 1997, 13.nr.; 1999, 24.nr.) šādu grozījumu:
Izteikt 41.panta tekstu šādā redakcijā:
Ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" noteiktajā kārtībā tiek ieskaitīti speciālajā budžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle.
Speciālajā budžetā ieskaitītie ienākumi tiek sadalīti proporcionāli:
1) Latvijas Kultūrkapitāla fonda projektiem;
2) Latvijas Olimpiskās komitejas programmām.
Likums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī
Likumprojekta Grozījums likumā Par izlozēm un azartspēlēm
anotācija
|
I. Kādēļ likums ir vajadzīgs |
||||||
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Ekonomisko un sociālo pārmaiņu laikā sportam ir būtiska loma sabiedrības saliedēšanā, veselības uzlabošanā un brīvā laika lietderīgākā izmantošanā. Tikai veseli indivīdi spēj nodrošināt augstāku labklājības līmeni sabiedrībā un valstī kopumā. Visas sabiedrības interesēs ir garantēt, lai ikvienam būtu iespēja nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm, un tā ir ne tikai indivīda, ģimenes, bet arī valsts atbildība kopumā. Latvijā ir 13 nacionālās sporta bāzes, kuru uzturēšanas kopējās dotācijas nav mainījušās kopš 1994.gada, nepietiekams ir skolu sporta bāzu skaits, bet tieši tās ir pamats sporta attīstībai pašvaldības administratīvajā teritorijā un viens no pamatnosacījumiem iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai nodarboties ar sportu (2000.gadā no 1037 valsts vispārizglītojošām dienas skolām sporta zāles bija 434 jeb 42% skolā). Lai nodrošinātu tikai sporta spēļu programmas mērķtiecīgu īstenošanu, saskaņā ar basketbola, volejbola, hokeja un futbola federāciju izstrādāto programmu, papildus ir nepieciešami vismaz 300 000 Ls gadā. Savukārt vieglatlētikai kā vienai no pamatsporta veidiem gadā ir nepieciešami vismaz 65 000 Ls, no kuriem valsts spēj piešķirt gadā 10 000 Ls. Līdzīga situācija ir arī daudziem citiem sporta veidiem. IZM Sporta pārvalde 2001.gadā ir saņēmusi programmu pieteikumus valsts budžeta līdzekļu saņemšanai no 58 sporta organizācijām par kopējo summu 1 300 000 Ls, bet valsts budžeta ietvaros var piešķirt tikai 400 000 Ls. Šīs programmas paredz katrā sporta veidā īstenot nepieciešamo sistēmu meistarības pilnveidei, kā arī iespēju nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam nodarboties ar attiecīgo sporta veidu brīvajā laikā. Nepietiekamo finansu resursu dēļ sporta veida federācijas nespēj nodrošināt optimālus apstākļus talantīgāko jauniešu un junioru vecuma sportistu tālākai izaugsmei, kas atbilstu Latvijas Olimpiskās vienības kritērijiem. Ņemot vērā, ka Latvijas Olimpiskās vienības darbības mērķis ir vadīt un realizēt Latvijas labāko sportistu kvalitatīvu sagatavošanu un nodrošināt sekmīgus startus Olimpiskajās spēlēs, būtiski ir uzlabot metodisko un medicīnisko palīdzību, kā arī rast finansiālo atbalstu mācību un treniņu darbam, līdzekļus darba spēju atjaunojošiem pasākumiem. |
|||||
|
2. Likuma projekta būtība |
|
|||||
|
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
||||||
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
|
|||||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
|
|||||
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
|
|||||
|
4. Ietekme uz vidi |
|
|||||
|
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Trīs nākamie gadi |
tūkst. Ls |
|||
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likums valsts budžeta ieņēmumus neietekmēs. |
- |
||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likuma ieviešana paredzēta gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros. |
- |
||||
|
3. Finansiālā ietekme |
Likuma ieviešanai nebūs nepieciešami izdevumi, kas saistīti ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksu. |
- |
||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
neskar |
- |
||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
||||||
|
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||||||
|
Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. |
Likumprojekta darbības nodrošināšanai
|
|||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts |
||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
|
|||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
|
|||||
|
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
||||||
|
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
||||||
|
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
||||||
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
|
|||||
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Minētās nevalstiskās organizācijas ir šī likumprojekta sagatavošanas iniciatores un aktīvi piedalījušās likuma projekta izstrādes procesā. |
|||||
|
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
|
|||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde |
||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
|
|||||
|
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo. |
|
|||||
Dz.Ābiķis
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs