Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”

 

Izdarīt likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.; 1995, 22.nr.; 1996, 16.nr.; 1997, 10.nr.; 1997, 13.nr.; 1999, 24.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 41.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" noteiktajā kārtībā tiek ieskaitīti speciālajā budžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle.

Speciālajā budžetā ieskaitītie ienākumi tiek sadalīti proporcionāli:

1) Latvijas Kultūrkapitāla fonda projektiem;

2) Latvijas Olimpiskās komitejas programmām.”

Likums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī

 

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””

anotācija

 

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ekonomisko un sociālo pārmaiņu laikā sportam ir būtiska loma sabiedrības saliedēšanā, veselības uzlabošanā un brīvā laika lietderīgākā izmantošanā. Tikai veseli indivīdi spēj nodrošināt augstāku labklājības līmeni sabiedrībā un valstī kopumā. Visas sabiedrības interesēs ir garantēt, lai ikvienam būtu iespēja nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm, un tā ir ne tikai indivīda, ģimenes, bet arī valsts atbildība kopumā.

Latvijā ir 13 nacionālās sporta bāzes, kuru uzturēšanas kopējās dotācijas nav mainījušās kopš 1994.gada, nepietiekams ir skolu sporta bāzu skaits, bet tieši tās ir pamats sporta attīstībai pašvaldības administratīvajā teritorijā un viens no pamatnosacījumiem iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai nodarboties ar sportu (2000.gadā no 1037 valsts vispārizglītojošām dienas skolām sporta zāles bija 434 jeb 42% skolā).

Lai nodrošinātu tikai sporta spēļu programmas mērķtiecīgu īstenošanu, saskaņā ar basketbola, volejbola, hokeja un futbola federāciju izstrādāto programmu, papildus ir nepieciešami vismaz 300 000 Ls gadā. Savukārt vieglatlētikai kā vienai no pamatsporta veidiem gadā ir nepieciešami vismaz 65 000 Ls, no kuriem valsts spēj piešķirt gadā 10 000 Ls. Līdzīga situācija ir arī daudziem citiem sporta veidiem.

IZM Sporta pārvalde 2001.gadā ir saņēmusi programmu pieteikumus valsts budžeta līdzekļu saņemšanai no 58 sporta organizācijām par kopējo summu 1 300 000 Ls, bet valsts budžeta ietvaros var piešķirt tikai 400 000 Ls. Šīs programmas paredz katrā sporta veidā īstenot nepieciešamo sistēmu meistarības pilnveidei, kā arī iespēju nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam nodarboties ar attiecīgo sporta veidu brīvajā laikā.

Nepietiekamo finansu resursu dēļ sporta veida federācijas nespēj nodrošināt optimālus apstākļus talantīgāko jauniešu un junioru vecuma sportistu tālākai izaugsmei, kas atbilstu Latvijas Olimpiskās vienības kritērijiem.

Ņemot vērā, ka Latvijas Olimpiskās vienības darbības mērķis ir vadīt un realizēt Latvijas labāko sportistu kvalitatīvu sagatavošanu un nodrošināt sekmīgus startus Olimpiskajās spēlēs, būtiski ir uzlabot metodisko un medicīnisko palīdzību, kā arī rast finansiālo atbalstu mācību un treniņu darbam, līdzekļus darba spēju atjaunojošiem pasākumiem.

2. Likuma projekta būtība

  • Likumprojekts paredz speciālā budžeta izveidošanu un tajā ieskaitīto ienākumu proporcionālu sadalīšanu Latvijas Kultūrkapitāla fonda projektiem un Latvijas Olimpiskās komitejas programmām, tādējādi palielinot līdzekļus sporta nozarei.
  • Piešķirot papildus finansu līdzekļus sporta nozarei, iespējams uzlabot sabiedrības veselību, ierobežot noziedzību, tādējādi samazināt izdevumus, kas nepieciešami veselības aprūpei un drošībai.
  • Latvijas Olimpiskās komitejas programmas paredz:

    • sporta bāzu saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanu
    • sportistu meistarības izaugsmes nepārtrauktības nodrošināšanu no skolas līdz Olimpiskajai vienībai,
    • Latvijas Olimpiskajai vienības zinātniski medicīniskā darba optimālu nodrošināšanu
    • Latvijas Olimpiskās vienības jaunatnes programmas īstenošanu Olimpiskās komandas rezervju gatavošanai

II. Kāda var būt likuma

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

  • Likumprojekta pieņemšana veicinās sporta nozares un brīvā laika industrijas paplašināšanu: pieaugs nepieciešamība uzlabot sporta pakalpojumu kvalitāti, ieviest mūsdienīgas tehnoloģijas un veicināt sporta preču ražošanu un apgrozījumu. Pieaugot cilvēku skaitam, kas tieši un netieši tiks nodarbināti sportā, sporta industrija dos ievērojamu daļu nacionālā kopprodukta.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

  • neietekmē

3. Sociālo seku izvērtējums

  • Sports nostiprina veselību, kas nodrošina cilvēka ilgāku spēju kvalitatīvi veikt savu darbu, veicina lietderīgu brīvā laika izmantošanu, tādēļ pieaug nodarbinātība un samazinās noziedzība, alkoholisms, narkomānija. Fiziski spēcīgi jaunieši spēj pildīt valsts iekšējai un ārējai drošībai nepieciešamos uzdevumus.

4. Ietekme uz vidi

  • Saistībā ar vides aizsardzības principiem un programmām tiks veidotas un uzturētas ekoloģiski tīras aktīvās atpūtas un sporta zonas.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

tūkst. Ls

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likums valsts budžeta ieņēmumus neietekmēs.

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likuma ieviešana paredzēta gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.

-

3. Finansiālā ietekme

Likuma ieviešanai nebūs nepieciešami izdevumi, kas saistīti ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksu.

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

neskar

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

   

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Likumprojekta darbības nodrošināšanai

  • jāveic izmaiņas likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;
  • jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka speciālā budžeta izveidošanu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

  • neietekmē

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

  • neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

  • Latvijas Olimpiskā komiteja
  • Latvijas Sporta federāciju padome, kura apvieno 67 nevalstiskās sporta organizācijas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Minētās nevalstiskās organizācijas ir šī likumprojekta sagatavošanas iniciatores un aktīvi piedalījušās likuma projekta izstrādes procesā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

  • nav notikušas

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  • Likums neparedz jaunu institūciju izveidošanu;

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

  • Likums indivīda tiesības neskar

 

 

 

 

Dz.Ābiķis

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs