Spēkā esošā redakcija

2002.g. 17.01. pieņemtā likuma redakcija

( reģ. nr. 905)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijasslēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumu otrreizējā caurlūkošanā

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

1. 1.pantā:

1. 1.pantā:

2) blīvi apdzīvotas vietas - šā likuma izpratnē: pilsētas, izņemot to lauku teritoriju, ciemi un lauku apdzīvotās vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem;

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) paaugstināta riska objekts - objekts, ko raksturo paaugstināta iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) risks - iespējamība, ka cilvēka darbība vai dabas procesi var izraisīt nevēlamu ietekmi uz vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu, kā arī šādas nevēlamas ietekmes seku iespējamība noteiktā laika posmā;

7) riska objekts (avots) - objekts, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

8) kūrorts - ar kūrortoloģiskiem resursiem, kūrorta iestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;

9) īpaši paredzētas un iekārtotas vietas - noteikta veida materiālu uzglabāšanai paredzētas vietas, kas ir šim nolūkam īpaši projektētas, un projekts saņēmis pozitīvu ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu.

izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;

izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;

papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

“10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.”

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.”

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

2. Izslēgt 2.pantā vārdus “un aizsardzības zonas”.

2. Izslēgt 2.pantā vārdus “un aizsardzības zonas”.

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

5) aizsargjoslas ap kūrortiem;

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki).

3. 5.pantā:

izslēgt otrās daļas 5.punktu;

izslēgt otrās daļas 6.punktā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) aizsargjoslas ap purviem.”

3. 5.pantā:

izslēgt otrās daļas 5.punktu;

izslēgt otrās daļas 6.punktā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) aizsargjoslas ap purviem.”

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu, bet nav mazāka par 300 metriem jūras virzienā, skaitot no vietas, kur sākas vienlaidu dabiskā sauszemes veģetācija;

“2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;”.

“2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;”.

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

5. 7.pantā:

5. 7.pantā:

(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai

samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “novērstu erozijas procesu attīstību” ar vārdiem “ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “novērstu erozijas procesu attīstību” ar vārdiem “ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās”;

(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 - 100 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 - 25 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla;

n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni - ne mazāk kā visā palienes platumā neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā joslas platuma;

izteikt otrās daļas 1.punkta “o” apakšpunktu šādā redakcijā:

“o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;

izteikt otrās daļas 1.punkta “o” apakšpunktu šādā redakcijā:

“o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;

2) blīvi apdzīvotās vietās - saskaņā ar teritoriālplānošanu

regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla katrā krastā.

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Aizsargjoslas ap purviem

(1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.”

6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Aizsargjoslas ap purviem

(1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.”

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

“9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

“9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti.

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(1) Aizsargjoslas ap kūrortiem tiek noteiktas, lai samazinātu esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz kūrortiem un to resursiem, lai nodrošinātu kūrortu drošu un ilgstošu darbību, kā arī potenciāli izmantojamo resursu saglabāšanos.

(2) Ja aizsargjosla ap kūrortu nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir viens kilometrs.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kūrortiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

8. Izslēgt 10.pantu.

8. Izslēgt 10.pantu.

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki)

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki) tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

9. 11.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”;

9. 11.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”;

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parkus) un tās iedala meža kategorijās, izstrādā Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.”

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.”

(1) Ekspluatā cijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;

10. 12.pantā:

10. 12.pantā:

3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3)aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;”;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;”;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;”;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) tauvas josla.

izslēgt otrās daļas 11.punktu;

izslēgt otrās daļas 11.punktu;

papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.”

papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.”

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

11. 13.pantā:

11. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem ir šāds minimālais platums:

“(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

“(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav,- no ceļa ass uz katru pusi:

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) I tehniskās kategorijas ceļiem - 200 metru,

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

b) II tehniskās kategorijas ceļiem - 100 metru,

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

c) III tehniskās kategorijas ceļiem - 60 metru,

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.”;

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.”;

d) IV un V tehniskās kategorijas ceļiem - 30 metru.

(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu “blīvi”;

aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu “teritoriālplānojumos” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”.

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu “blīvi”;

aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu “teritoriālplānojumos” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”.

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

“15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu hidrometeoroloģisko un cita veida monitoringa novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas ne mazāk kā 200 metru rādiusā ap tiem.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.”

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.”

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru,

c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām blīvi apdzīvotās vietās -

zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu “blīvi”.

13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu “blīvi”.

a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri,

c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

14. 17.pantā:

14. 17.pantā:

17.pants. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas ”;

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas ”;

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī”;

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī”;

2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā

katrā pusē no apvalka ārmalas;

3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”.

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, izstrādā:

1) lauksaimniecībā izmantojamām zemēm - Zemkopības ministrija;

2) meža zemēm - Valsts meža dienests.

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija.”

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija.”

16. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

16. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem

“20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

“20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ilgstošu

saglabāšanos un aizsardzību.

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(2) Aizsargjoslā ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas valsts ģeodēziskie atbalsta punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir viena metra plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir viena metra plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem, izstrādā Valsts zemes dienests.

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.”

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.”

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to

iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums:

1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu:

a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri,

b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri,

c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri,

d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru,

e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri;

2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;

3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm -zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru,

c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru,

d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru,

e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru,

f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3megapaskāli - 4 metri,

g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6megapaskāli - 7 metri,

h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru,

i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru,

j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru,

k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru,

l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru,

m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru,

n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam -4 metri no zemējuma kontūra.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu”.

17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu”.

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

“23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

(1) Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto darbību nodrošināšanai gar ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu, bet ne platāka par 40 metriem.

(2) Tauvas joslas noteikšanas metodikas projektu, ievērojot šā likuma 34.pantā noteiktās prasības, pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu izstrādā:

1) zvejas vajadzībām - Zemkopības ministrija;

2) kuģošanas vajadzībām - Satiksmes ministrija.

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem;

19. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

19. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām.

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.”

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.”

(1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, izstrādā Valsts veterinārais departaments.

20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts veterinārais departaments” ar vārdiem “Zemkopības ministrija”.

20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts veterinārais departaments” ar vārdiem “Zemkopības ministrija”.

(1) Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu atbilstošus sanitāros apstākļus minētajos objektos un tiem piegulošajā teritorijā.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem, izstrādā Valsts veterinārais departaments.

21. Izslēgt 27.pantu.

21. Izslēgt 27.pantu.

22. Izteikt 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

22. Izteikt 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap atkritumu

apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;

4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.

4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap paaugstināta riska

objektiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt

paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

(2) Ir šādas drošības aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ap karjeriem;

3) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem.

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas un naftas

produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

(1) Aizsargjoslas ap karjeriem tiek noteiktas, lai nodrošinātu karjeru ekspluatāciju un drošību.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap karjeriem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

23. Izslēgt 31.pantu.

23. Izslēgt 31.pantu.

24. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

24. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

32.pants. Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem

“32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

“32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(2) Metodiku, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem, noteic Ministru kabinets.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

25. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

25. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka

teritoriālplānojumos, ievērojot teritoriālplānošanas noteikumus un aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

“(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasī bas.

“(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriālplānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka pašvaldību teritoriālplānošanas dienesti, ievērojot šā likuma prasības.

(3) Attālumus starp ēkām un inženierbūvēm, kā arī to ierīkošanas un zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.”

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.”

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

26. Izteikt 35.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

26. Izteikt 35.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai un remontam nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.

“(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

“(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas un remonta darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā gadalaikā, pirms tam rakstveidā vai mutvārdos informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju.

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu

ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.”

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.”

(6) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāsamaksā par šiem darbiem.

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda

attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā

27. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos apbūves noteikumos;

2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

1

Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:
“(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājēju pieejas iespējas pludmalei;

2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.”

atbalstīt, 1. daļu

Redakc. preciz.

27.Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei;

2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kurās nav bijis iepriekšējas apbūves;

2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas;

3) izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidus pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumam - ostas teritorijā;

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzamām vietām;

daļēji atbalstīt 2. daļu, iestrādāts7. priekšlikumā

(3) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei, paredzot iezīmētus gājēju celiņus ne tālāk kā 1 km attālumā vienu no otra, bet blīvi apdzīvotās vietās - ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas.

atbalstīt, 3. daļu

(Skat.42. lpp.)

Redakc. preciz.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

daļēji atbalstīt 4. daļu, iestrādāts7. priekšlikumā

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

daļēji atbalstīt 5. daļu, iestrādāts7. priekšlikumā

(6) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

6. daļu, iestrādāts7. priekšlikumā

(7) Šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētos darbus var veikt, ja ir saņemts ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un, ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos.

daļēji atbalstīt 7. daļu, iekļauts

10. priekšlikumā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos dabā visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās cilvēku pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanos var ierobežot likumos noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;

2) valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi drīkst pārdot tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu, bet valsts īpašumā esošus vai valstij piekrītošus aizsargājamos mežus - saskaņā ar likuma "Par valsts meža izmantošanu" 7.panta noteikumiem, izņemot ostu zemi, kuras pārdošanu regulē "Likums par ostām";

3) ja, iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta

teritoriālplānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

4) blīvi apdzīvotās vietās minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība tiek noteikta apbūves noteikumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ne mazāka par 0,12 hektāru lielu vienlaidu platību, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus;

5) aizliegts veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;

2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu,

kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

3) veikt kailcirtes;

4) veikt meža zemju transformēšanu, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

5) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;

2) izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas;

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

6) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

8) zemes īpašniekam vai lietotājam traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un uzturēšanos aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

5

Izslēgt 36. panta 2. daļas 6. punktu.

Likuma 36. panta otrās daļas 6.punktā vārdus “nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju” aizstāt ar vārdiem “nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību”;

Likuma 36. panta otrās daļas 8.punktā svītrot vārdus “un uzturēšanos”;

Izslēgt 36. panta otrās daļas 8. punktā aiz vārda “pārvietošanos” vārdus “un uzturēšanos”.

iestrādāts7. priekšlikumā

iestrādāts7. priekšlikumā

iestrādāts7. priekšlikumā

6

Izteikt 36. panta 2. daļu šādā redakcijā:

“(2)Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) ierīkot degvielas uzpildes stacijas;

2) izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas;

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

daļēji atbalstīt, iestrādāts 7. priekšlik.

6) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

7) zemes īpašniekam vai lietotājam traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un uzturēšanos aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

8) veikt galveno cirti;

9) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

10) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.”

7

izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas ražošanas ēkas un būves, ierīkot degvielas uzpildes stacijas un paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves, kā arī izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidus pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šā panta piektās daļas 2. punktā minētos gadījumus;

2) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņus ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

3) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

5) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus bez saskaņošanas ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā,- arī ar šīs teritorijas administrāciju;

atbalstīt

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas ražošanas ēkas un būves, ierīkot degvielas uzpildes stacijas un paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves, izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidus pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šā panta piektās daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņus ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

3) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

5) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus bez saskaņošanas ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — arī ar šīs teritorijas administrāciju;

6) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

7) zemes īpašniekam vai lietotājam traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos aizsargjoslā (izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas), kā arī traucēt personu pārvietošanos un uzturēšanos pludmalē. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;

8) veikt galveno cirti;

9) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

10) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

6) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

7) zemes īpašniekam vai lietotājam traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos aizsargjoslā (izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus un ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas), kā arī traucēt personu pārvietošanos un uzturēšanos pludmalē. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;

8) veikt galveno cirti;

9) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

10) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

(3) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei, paredzot iezīmētus gājēju celiņus ne tālāk kā viena kilometra attālumā citu no cita, bet blīvi apdzīvotās vietās — ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas.

(3) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības s aistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.”

9

Saglabāt likuma spēkā esošās redakcijas 3. daļu, izslēdzot no tās 2.. punktu šādā redakcijā:

“ Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos;

2) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju”

Izteikt 36. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauts veikt apbūvi vai rekonstrukciju, ja to paredz apdzīvoto vietu vai teritoriju plānojumi.”

neatbalstīt

atbalstīt, izteikt kā 36. panta 4. daļu

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauts veikt apbūvi vai rekonstrukciju, ja to paredz apdzīvoto vietu vai teritoriju plānojumi.

10

izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, tikai gadījumos, ja ir veikts plānotās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām ir atļauts:

1)celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas, vai veikt to rekonstrukciju, vietās, kurās bijusi šāda apbūve;

2) veikt darbības, ja tās saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju;

3) veikt būvniecību, ja tā atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, detālajam plānojumam un nav pretrunā ar nacionālo plānojumu.

neatbalstīt

11

Izteikt 36. panta 4. daļu šādā redakcijā:

“(4) Gadījumā, ja apdzīvotajai vietai vai teritorijai nav izstrādāts teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslās apbūve vai rekonstrukcija pieļaujama, saņemot darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un saņemot ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu vai izdodot tehniskos noteikumus saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, un līdz nacionālā plānojuma izstrādei veicot saskaņojumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, sekojošos gadījumos:

1) ja no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir saņemts motivēts pieprasījums būvēt dzīvojamās vai saimniecības ēkas, ja tās nav iespējams būvēt citā vietā, un ja ir atjaunotas prasītāja īpašuma tiesības uz zemi;

2) ja attiecīgās darbības saistītas ar tūrisma objektu, ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību vai rekonstrukciju.”

atbalstīt,izteikt kā 36. panta 5. daļu

Redakc. preciz.

(5) Ja apdzīvotajai vietai vai teritorijai nav izstrādāts teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslās apbūve vai rekonstrukcija pieļaujama, saņemot darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un saņemot ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu vai izdodot tehniskos noteikumus saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, un līdz nacionālā plānojuma izstrādei veicot saskaņojumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šādos gadījumos:

1) kad no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums atļaut dzīvojamo vai saimniecības ēku būvniecību, ja tās nav iespējams būvēt citā vietā un ja ir atjaunotas prasītāja īpašuma tiesības uz zemi;

2) kad attiecīgās darbības saistītas ar tūrisma objektu, ostu un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību vai rekonstrukciju.”

Papildināt 36. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja ir izvērtēta plānotās darbības ietekme uz vidi un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” , no šā panta 1., 2.un 3. daļā noteiktajiem ierobežojumiem pieļaujami šādi izņēmumi:

1) atļaujama dzīvojamo vai saimniecības ēku celtniecība vai rekonstrukcija, ja no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kam atjaunotas īpašumtiesības uz zemi, saņemts motivēts pieprasījums un paredzētās ēkas nav iespējams būvēt uz pieprasītāja zemes citā vietā, kas neietilpst kāpu aizsargjoslā;

2) ja celtniecības vai rekonstrukcijas darbi saistīti ar ostu attīstību vai pastāvošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību;

3) iepriekšējos divos apakšpunktos minētās darbības atļaujamas, ja tās tiks veiktas apdzīvotā vietā atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un apdzīvotās vietas detālā plānojuma prasībām.”

13

Papildināt likuma 36. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus var realizēt, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju”.

daļēji atbalstīt

14

papildināt 36. pantu ar 4. daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus var realizēt, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un ja:

1) attiecīgā darbība tiks veikta apdzīvotā vietā un atbilst vietējās pašvaldības plānojuma un apdzīvotās vietas detālā plānojuma prasībām;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums būvēt dzīvojamās vai saimniecības ēkas, ja tās nav iespējams būvēt citā vietā un ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju.”

daļēji atbalstīt

Papildināt likuma 36. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Likuma pirmās daļas 1. punktā zemes īpašuma platības dalot nedrīkst būt mazākas kā:

1) pilsētās (izņemot Liepāju, Ventspils, Jūrmalu un Rīgu) – 2400m2;

2) ciemu un citu apdzīvotu vietu teritorijā – 5000m2;

3) pārējās vietās – 50 000m2.”

neatbalstīt

15A

Papildināt likuma 36. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ēku un būvju projektiem jāatbilst attiecīgās apdzīvotās vietas (pilsētu vai ciemu) vai teritorijā izmantojamai tradicionālajai ēku un būvju arhitektūrai un ainavai.”

neatbalstīt

37.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās

28. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

28. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

“Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

“Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;

4) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2. un 3.punktā minētajam aizliegts:

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu), ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai,

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

d) veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.”

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.”

29. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

“37.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem

Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.”

29. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

“37.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem

Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.”

30. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

30. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

“39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

“39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā

minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus;

7) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

8) aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

9) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.”

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.”

Aizsargjoslās ap kūrortiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas darbus, izņemot ārstniecisko dūņu, sēravotu un minerālavotu ūdens iegūšanu kūrortu vajadzībām;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

31. Izslēgt 40.pantu.

31. Izslēgt 40.pantu.

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām (zaļās zonas meža parkos) papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

32. 41.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “(zaļās zonas meža parkos)”;

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

32. 41.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “(zaļās zonas meža parkos)”;

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

aizstāt 1.punktā vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

aizstāt 1.punktā vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

33. 42.pantā:

33. 42.pantā:

1) aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

b) veikt kailcirtes gar I - III tehniskās kategorijas ceļiem 50 metrus platā joslā,

c) veikt kailcirtes gar IV tehniskās kategorijas ceļiem 30 metrus platā joslā,

d) veikt jebkurus celtniecības, montāžas un kalnrūpniecības darbus bez saskaņošanas ar Valsts ceļu dienestu;

a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ūdens caurteces ierīču ūdens caurlaides spēja,

c) veikt zemes rakšanas darbus bez saskaņošanas ar komunikāciju īpašniekiem,

d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu,

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;”;

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;”;

izteikt 2.punkta “b” un “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

izteikt 2.punkta “b” un “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

“b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,”.

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,”.

34. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

34. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

“44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

Aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

2) aizliegts stirpot sienu un salmus;

3) aizliegts turēt lopus;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts kurt uguni.

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.”

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.”

(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas

materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

35. 45.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

35. 45.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar

lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku.

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

(3) Koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu trasēs pieļaujama ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstveida atļauju.

(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto

nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

36. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu un 47.panta 1.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

36. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu un 47.panta 1.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un

ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

37. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

37. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

punktiem

“49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

“49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas valsts ģeodēzisko atbalsta punktu objektiem;

4) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, kā arī nomest smagumus.

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:

(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.”

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.”

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

38. 50.pantā:

38. 50.pantā:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

39. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

39. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

Tauvas joslā papildus šā likuma 35.pantā minētajiem probežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

“51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

“51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecie nmehānismiem;

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos tauvas joslā.

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”

Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

40. 52.pantā:

40. 52.pantā:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;”;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

papildināt 2.punktu ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”;

papildināt 2.punktu ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus

Aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

4) aizliegts izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

41. Izslēgt 54.pantu.

41. Izslēgt 54.pantu.

42. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

42. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu uzglabāšanas vietu un ūdens attīrīšanas iekārtu objektiem;

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai

gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.”

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.”

un krātuvēm

43. 56.pantā:

43. 56.pantā:

Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

7) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzes vadu pārejām;

8) mehāniskajiem transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt uz autoceļiem aizsargjoslās ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem;

9) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

10) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzes vadiem iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

11) aizliegts bez komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas uninženierbūves;

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus;

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus);

d) veikt citus darbus, kas traucē gāzes vadu un uz tiem uzstādīto armatūru apkalpošanu vai bojā tās.

(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

44. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

44. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

“57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

Aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas vadu, naftas un

naftas produktu noliktavu un krātuvju objektiem;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un

meliorācijas darbus.

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.”

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.”

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap karjeriem

45. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

45. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

Aizsargjoslās ap karjeriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

“58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

“58.pants.Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt karjeru applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

1)  aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

1)  aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2)  aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.”

2)  aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.”

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

46. 61.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;

46. 61.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot

aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību” un pēc vārda “autoceļiem” — ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “blīvi”;

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību” un pēc vārda “autoceļiem” — ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “blīvi”;

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(5) Ciršanu veic par objekta īpašnieka līdzekļiem, savstarpēji vienojoties ar zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - ar zemes lietotāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms ciršanas biļetes vai apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju. Šādos gadījumos objekta īpašnieks ciršanas biļeti vai apliecinājumu izņem 10 dienu laikā pēc ciršanas.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kokus cērt par objekta īpaš nieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”;

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzes vadiem, gāzes

noliktavām un krātuvēm, ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

papildināt sesto daļu pēc vārda “dzelzceļu” ar vārdu “zemes”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “dzelzceļu” ar vārdu “zemes”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.”

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.”

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā ar īpašām zīmēm.

Kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī lietojamo zīmju paraugus nosaka Ministru kabinets.

47. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.”

47. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.”

(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

48. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu “blīvi”.

48. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu “blīvi”.

Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos aizsargjoslām ir noteiktas citādas prasības nekā Latvijas Republikas likumos, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

49. Izslēgt 66.pantu.

49. Izslēgt 66.pantu.

18

Deputāte A. Seile

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā:

1) Grozījums likuma 36. panta trešajā daļā par būvniecības atbilstību nacionālajam plānojumam nav piemērojams gadījumos, kad attiecīgā būvatļauja likumā noteiktajā kārtībā izsniegta līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

2) Līdz nacionālā plānojuma apstiprināšanai šā likuma 36.panta 3.daļas 3.apakšpunktā minētais pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums krasta kāpu aizsargjoslā saskaņojams ar Finansu ministrijas pakļautībā esošu reģionālās politikas un plānošanas institūciju .

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Līdz nacionālā plānojuma izstrādei krasta kāpu aizsargjoslā nav pieļaujama jaunu ēku un būvju celtniecība, izņemot esošo dzīvojamo vai saimniecības ēku rekonstrukciju tikai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem piederošajās zemēs.”

neatbalstīt

19

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Grozījumi likuma 36.panta piektajā daļā nav piemērojami gadījumos, kad attiecīgā būvatļauja likumā noteiktajā kārtībā izsniegta līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai.”

atbalstīt

50. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Grozījumi likuma 36.panta piektajā daļā nav piemērojami gadījumos, kad attiecīgā būvatļauja likumā noteiktajā kārtībā izsniegta līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai.”