Teksts LP0905

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi Aizsargjoslu likumā” trešajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija ( reģ. nr. 905)	Nr. p.k	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija.
1	2	3	4	5	6
	Grozījumi Aizsargjoslu likumā				Grozījumi Aizsargjoslu likumā
	Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;
	1. 1.pantā:				1. 1.pantā:
2) blīvi apdzīvotas vietas - šā likuma izpratnē: pilsētas, izņemot to lauku teritoriju, ciemi un lauku apdzīvotās vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem; 3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā; 4) paaugstināta riska objekts - objekts, ko raksturo paaugstināta iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam; 5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija; 6) risks - iespējamība, ka cilvēka darbība vai dabas procesi var izraisīt nevēlamu ietekmi uz vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu, kā arī šādas nevēlamas ietekmes seku iespējamība noteiktā laika posmā; 7) riska objekts (avots) - objekts, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam; 8) kūrorts - ar kūrortoloģiskiem resursiem, kūrorta iestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija; 9) īpaši paredzētas un iekārtotas vietas - noteikta veida materiālu uzglabāšanai paredzētas vietas, kas ir šim nolūkam īpaši projektētas, un projekts saņēmis pozitīvu ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu.	izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;				izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;
	papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:
	“10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;				“10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;
	11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;				11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;
	12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;				12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;
	13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas iezīmēta zemesgabala plānā, nostiprināta kā servitūts zemesgrāmatā un norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;	1 2	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis likumprojekta 1.pantā: izteikt 1. panta 13. punktu ādā redakcijā: “13) sarkanā līnija — pavaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepiecieamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;” Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Izslēgt no termina “sarkanā līnija” definīcijas vārdus “nostiprināta kā servitūts zemesgrāmatā” un vārdus “, ielas vai piebrauktuves”.	atbalstīt daļēji atbalstīt	13) sarkanā līnija — pavaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepiecieamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;
	14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;				14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;
	15) purvi — meža un nemeža ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;	3 4	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks Izslēgt 1.panta 15.punktu – termina “purvi” skaidrojumu; Atbildīgā komisija Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: “15) purvi —ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;”	neatbalstīt atbalstīt	15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.”
	16) strauti — dabiskas neizžūstošas ūdensteces, kuru vidējais platums 50 metru posmā ir mazāks par vienu metru.	5 6 7	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks Lūdzam vērst uzmanību uz 1.panta 16.punkta termina “strauti” lietderīgumu, jo turpmāk tekstā nav atrunāta attiecīgas aizsargjoslas izdalīšana. Juridiskais birojs Izslēgt 1. panta 16. punktu vai papildināt 7. panta otrās daļas 1. punktu ar jaunu “p” apakšpunktu, nosakot aizsargjoslas strautiem. VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis izslēgt 1.panta 16.punktu.	atbalstīt atbalstīt atbalstīt
		8	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Papildināt likuma 1. pantu ar definīciju: “Dzelzceļa pārbrauktuves redzamības trīsstūris - aizsargjoslas daļa, kas nodrošina sliežu ceļu redzamību 500 m abos virzienos, automobīlim atrodoties 50 m attālumā no malējās sliedes.”	neatbalstīt
2.pants. Likuma objekts Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.	2. Izslēgt 2.pantā vārdus “un aizsardzības zonas”.				2. Izslēgt 2.pantā vārdus “un aizsardzības zonas”.
5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.
(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi: 1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla; 2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas; 3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem; 4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām; 5) aizsargjoslas ap kūrortiem; 6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki).	3. 5.pantā: izslēgt otrās daļas 6.punktā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”; papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) aizsargjoslas ap purviem.”	9 10	Deputāte A. Seile VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis Juridiskais birojs likumprojekta 3.pantā: izslēgt likuma 5.panta otrās daļas 5. punktu. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks Izslēgt 5.panta 2.daļas 7.punktu.	atbalstīt neatbalstīt	3. 5.pantā: izslēgt otrās daļas 5.punktu; izslēgt otrās daļas 6.punktā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”; papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) aizsargjoslas ap purviem.”
6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla (1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. (2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās: 1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;
2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu, bet nav mazāka par 300 metriem jūras virzienā, skaitot no vietas, kur sākas vienlaidu dabiskā sauszemes veģetācija;	4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;”.				4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;”.
3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus. (3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants. (4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.
7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas	5. 7.pantā:				5. 7.pantā:
(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.	papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “novērstu erozijas procesu attīstību” ar vārdiem “ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās”;				papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “novērstu erozijas procesu attīstību” ar vārdiem “ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās”;
(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti: 1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma): a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, g) 25 - 100 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā, h) 10 - 25 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā, i) līdz 10 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla, k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla, l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla, m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla; n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,		11	Deputāte A. Seile, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks 7.panta 2.daļas 1.punkta i) apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “i)līdz 10 km garā upēm – ne mazāk kā 25 metrus plata josla katrā krastā”;	neatbalstīt
o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni - ne mazāk kā visā palienes platumā neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā joslas platuma;	izteikt otrās daļas 1.punkta “o” apakšpunktu šādā redakcijā: “o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni un applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;	12 13 14	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks 7.panta 2.daļas 1.punkta o) apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “o) ūdenstilpnei un ūdenstecei ar izteiktu palieni, kas periodiski applūst, un tajā ir palienei raksturīga veģetācija – ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma”; Deputāte A. Seile Izslēgt 7. panta otrās daļas pirmā punkta o) apakšpunktā vārdus “un appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados”. Atbildīgā komisija izteikt 7.panta 2.daļas 1.punkta o) apakšpunktu šādā redakcijā: “o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;	daļēji atbalstīt atbalstīt atbalstīt	izteikt otrās daļas 1.punkta “o” apakšpunktu šādā redakcijā: “o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;
	izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:				izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
2) blīvi apdzīvotās vietās - saskaņā ar teritoriālplānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla katrā krastā.	“2) apdzīvotās vietās — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”	15	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis likumprojekta 5 pantā: aizstāt likuma 7.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “apdzīvotās vietās” ar vārdiem “pilsētās un ciemos”.	atbalstīt	“2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”
(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants. (4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu. (6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
	6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā: “7.1 pants. Aizsargjoslas gar purviem (1) Aizsargjoslas gar purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā. (2) Minimālie aizsargjoslu platumi gar purviem tiek noteikti: 1) 10 līdz 100 hektāru lielām platībām — 20 metru zona; 2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru zona meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm, vismaz 100 metru zona meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.”	16	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks izslēgt 71. pantu,	neatbalstīt Redakc. preciz. 2. lasījuma redakcija	6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā: “7.1 pants. Aizsargjoslas ap purviem (1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā. (2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti: 1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla; 2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm, vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.”
	7. Izteikt 9.pantu ādā redakcijā:				7. Izteikt 9.pantu ādā redakcijā:
	“9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām				“9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām
9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.	(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).				(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).
	(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu nenosaka atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem, ja ūdens patēriņš nepārsniedz 25 kubikmetrus diennaktī vai ūdens tiek izmantots tikai tehniskajām vajadzībām. Akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.	17 18	Deputāte A. Seile Izslēgt 9. panta otrajā daļā otro teikumu. Atbildīgā komisija Izteikt 9. panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.	atbalstīt atbalstīt	(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.
	(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.	19	LSDSP frakcija Papildināt 9. panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgās papildināšanas metode, stingra režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu iegūstamā ūdens kvalitātes aizsardzību no piesārņošanas visā ūdensgūtnes izmantošanas laikā.”	daļēji atbalstīt	(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.
		20	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Z. Mauliņš Papildināt 9. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāk kā gadu.”	atbalstīt Redakc. preciz.	(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāk kā gadu.
	(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”	21	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Z. Mauliņš Izteikt līdzšinējo 9. panta ceturto daļu kā piekto daļu.	atbalstīt	(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem (1) Aizsargjoslas ap kūrortiem tiek noteiktas, lai samazinātu esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz kūrortiem un to resursiem, lai nodrošinātu kūrortu drošu un ilgstošu darbību, kā arī potenciāli izmantojamo resursu saglabāšanos. (2) Ja aizsargjosla ap kūrortu nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir viens kilometrs. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kūrortiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.	8. Izslēgt 10.pantu.				8. Izslēgt 10.pantu.
11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki) (1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki) tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.		22	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks Juridiskais birojs likumprojekta 9.pantā: izslēgt likuma 11.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”.	atbalstīt	9. 11.pantā: izslēgt nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”;
(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parkus) un tās iedala meža kategorijās, izstrādā Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.	9. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.”				izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.”
12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. (2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem; 2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;
	10. 12.pantā:				10. 12.pantā:
	izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:				izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;	“3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;”;				“3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;”;
4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem; 5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem; 6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm; 7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;
8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem;	izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā: “8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;”;				izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā: “8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;”;
9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem; 10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;
11) tauvas josla.	izslēgt otrās daļas 11.punktu;				izslēgt otrās daļas 11.punktu;
	papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:				papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:
	“12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;				“12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;
	13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;				13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;
	14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.”				14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.”
13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem (1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.
	11. 13.pantā:				11. 13.pantā:
	izteikt otro daļu šādā redakcijā:				izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem ir šāds minimālais platums:	“(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:				“(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:
1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);	1) pilsētās gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos kā attālumu no ielas vai autoceļa ass līdz būvlaidei;	23	Atbildīgā komisija Izteikt 13. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: “1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);”	atbalstīt	1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);
2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav,- no ceļa ass uz katru pusi:	2) apdzīvotās vietās lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:	24	Atbildīgā komisija Izteikt 13. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā: “2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:”	atbalstīt	2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:
a) I tehniskās kategorijas ceļiem - 200 metru,	a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,				a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,
b) II tehniskās kategorijas ceļiem - 100 metru,	b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,				b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,
c) III tehniskās kategorijas ceļiem - 60 metru,	c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.”;				c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.”;
d) IV un V tehniskās kategorijas ceļiem - 30 metru.
(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums: 1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā;	izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu “blīvi”;				izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu “blīvi”;
2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē. (4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.	aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu “teritoriālplānojumos” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”.				aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu “teritoriālplānojumos” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”.
	12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:				12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:
15.pants. Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem	“15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem				“15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem
(1) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu hidrometeoroloģisko un cita veida monitoringa novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.	(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.			Redakc. preciz.	(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.
(2) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas ne mazāk kā 200 metru rādiusā ap tiem.	(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:			Redakc. preciz.	(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.	1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;				1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;
	2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem — 20 metru rādiusā no to centra;			Redakc. preciz.	2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;
	3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;			3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;
	4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;				4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;
	5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.				5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.
	(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.				(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.
	(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.”				(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.”
16.pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. (2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums: 1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu: a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru, b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru, c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;
2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām blīvi apdzīvotās vietās - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:	13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu "blīvi".				13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu “blīvi”.
a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri, b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri, c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri; 3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass; 4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass; 5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.
	14. 17.pantā:				14. 17.pantā:
	izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:				izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
17.pants. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem	“17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas ”;				“17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas ”;
(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums: 1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;	papildināt otrās daļas 1.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī”;				papildināt otrās daļas 1.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī”;
2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas;
3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.	papildināt otrās daļas 3.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”.				papildināt otrās daļas 3.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.
18.pants. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm (1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.
	15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:				15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, izstrādā: 1) lauksaimniecībā izmantojamām zemēm - Zemkopības ministrija; 2) meža zemēm - Valsts meža dienests.	“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm, izstrādā Zemkopības ministrija.”				“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm, izstrādā Zemkopības ministrija.”
	16. Izteikt 20.pantu ādā redakcijā:				16. Izteikt 20.pantu ādā redakcijā:
20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem	“20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem				“20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem
(1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ilgstošu saglabāšanos un aizsardzību.	(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.				(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.
(2) Aizsargjoslā ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas valsts ģeodēziskie atbalsta punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.	(2) Aizsargjosla ap ģeodēziskajiem punktiem ir viena metra platumā no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.				(2) Aizsargjosla ap ģeodēziskajiem punktiem ir viena metra platumā no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem, izstrādā Valsts zemes dienests.	(3) Aizsargjoslā ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.”				(3) Aizsargjoslā ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.”
22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm (1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību. (2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums: 1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu: a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri, b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri, c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri, d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru, e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri; 2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;
3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm -zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām: a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri, b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru, c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru, d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru, e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru, f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3megapaskāli - 4 metri, g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6megapaskāli - 7 metri, h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru, i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru, j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru, k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru, l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru, m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru, n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam -4 metri no zemējuma kontūra.
(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.	17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu”.				17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu”.
	18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:				18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:
	“23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm				“23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm
23.pants. Tauvas josla (1) Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto darbību nodrošināšanai gar ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu, bet ne platāka par 40 metriem.	(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.				(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drouma noteikanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.
(2) Tauvas joslas noteikšanas metodikas projektu, ievērojot šā likuma 34.pantā noteiktās prasības, pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu izstrādā: 1) zvejas vajadzībām - Zemkopības ministrija; 2) kuģošanas vajadzībām - Satiksmes ministrija.	(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.				(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.
	(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”				(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”
24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.	19. 24.pantā:				19. 24.pantā:
(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas ap kapsētām; 2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām; 3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem;	izslēgt otrās daļas 3.punktu;				izslēgt otrās daļas 3.punktu;
4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām.	izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.”				izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.”
26.pants. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām (1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.
(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, izstrādā Valsts veterinārais departaments.	20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts veterinārais departaments” ar vārdiem “Zemkopības ministrija”.				20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts veterinārais departaments” ar vārdiem “Zemkopības ministrija”.
27.pants. Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem (1) Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu atbilstošus sanitāros apstākļus minētajos objektos un tiem piegulošajā teritorijā. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem, izstrādā Valsts veterinārais departaments.	21. Izslēgt 27.pantu.				21. Izslēgt 27.pantu.
	22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:				22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:
28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām	“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām				“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām
(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.	(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.				(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.
(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.	(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.				(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.
	(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:				(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:
	1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;				1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;
	2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;				2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;
	3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;				3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;
	4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.				4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.
	(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).”				(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).”
	23. Izteikt 29.pantu ādā redakcijā:				23. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:
29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi	“29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi				“29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi
(1) Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.	Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:				Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:
(2) Ir šādas drošības aizsargjoslas: 1) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm; 2) aizsargjoslas ap karjeriem; 3) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem.	1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm 2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.”			Redakc. preciz.	1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm; 2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.”
	24. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:				24. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:
30.pants. Aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm	“30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem				“30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem
(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.	(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.				(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.
(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:	(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:				(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:
1) gar cauruļvadu trasēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;	1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;				1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;
2) ap tilpnēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.	2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;				2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;
3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.	3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.				3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.	(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu, ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”				(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu, ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”
31.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem (1) Aizsargjoslas ap karjeriem tiek noteiktas, lai nodrošinātu karjeru ekspluatāciju un drošību. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap karjeriem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.	25. Izslēgt 31.pantu.				25. Izslēgt 31.pantu.
	26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:				26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:
32.pants. Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem	“32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem				“32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem
(1) Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.	(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.				(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.
	(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esoās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.				(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esoās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.
(2) Metodiku, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem, noteic Ministru kabinets.	(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”				(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”
33.pants. Aizsargjoslu izveidošana	27. 33.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:			Redakc. preciz.	27. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:
(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriālplānojumos, ievērojot teritoriālplānošanas noteikumus un aizsargjoslu noteikšanas metodiku.	“(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.”;				“(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriālplānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka pašvaldību teritoriālplānošanas dienesti, ievērojot šā likuma prasības. (3) Attālumus starp ēkām un inženierbūvēm, kā arī to ierīkošanas un zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi.	izslēgt trešo daļu.	25 26	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis izteikt likuma 33. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Vietējās pašvaldības ir atbildīgas par aizsargjoslu noteikšanu un iezīmēšanu zemes gabalu plānos atbilstoši šī likuma prasībām arī teritorijās, kurām nav izstrādāti teritoriju plānojumi.” Atbildīgā komisija izteikt 33. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.”	daļēji atbalstīt atbalstīt	(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.”
35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās (1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.
(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai un remontam nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.	28. Izteikt 35.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.				28. Izteikt 35.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.
(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas un remonta darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā gadalaikā, pirms tam rakstveidā vai mutvārdos informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju. (4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās. (5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.	(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.”				(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.”
(6) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāsamaksā par šiem darbiem. (7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības. (8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.
36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā	29. 36.pantā:	27	Juridiskais birojs Aizstāt 36. panta nosaukumā vārdus “jūras līča aizsargjoslā” ar vārdiem “jūras līča piekrastes aizsargjoslā”.	atbalstīt	29. 36.pantā: aizstāt panta nosaukumā vārdus “jūras līča aizsargjoslā” ar vārdiem “jūras līča piekrastes aizsargjoslā”;
(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos dabā visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās cilvēku pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanos var ierobežot likumos noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;	aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “cilvēku” ar vārdu “kājāmgājēju”;	28 29	Dep. L. Muciņš Izslēgt likuma 36. panta pirmās daļas pirmo punktu. Dep. L. Muciņš Izteikt likuma 36. panta pirmās daļas pirmo punktu kā 36. panta otrās daļas astoto punktu.	daļēji atbalstīt atbalstīt
2) valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi drīkst pārdot tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu, bet valsts īpašumā esošus vai valstij piekrītošus aizsargājamos mežus - saskaņā ar likuma "Par valsts meža izmantošanu" 7.panta noteikumiem, izņemot ostu zemi, kuras pārdošanu regulē "Likums par ostām"; 3) ja, iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritoriālplānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums; 4) blīvi apdzīvotās vietās minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība tiek noteikta apbūves noteikumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ne mazāka par 0,12 hektāru lielu vienlaidu platību, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus; 5) aizliegts veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.	izslēgt pirmās daļas 2.punktu; aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “teritoriālplānojumā” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”; aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus “blīvi apdzīvotās vietās” ar vārdiem “pilsētās un ciemos”; izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.”;	30	Atbildīgā komisija Izteikt 36. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošos apbūves noteikumos. 2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums; 3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.”	atbalstīt	izteikt panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos apbūv es noteikumos; 2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums; 3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.
	izteikt otro un treo daļu šādā redakcijā:
(2) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:	“(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:				(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:
1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;	1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;				1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;
2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas; 3) veikt kailcirtes; 4) veikt meža zemju transformēšanu, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta lēmums; 5) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus.	2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas; 3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai; 4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;	31 32	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis izslēgt 36.panta otrās daļas 2.punktā vārdu: “esošos ”. Atbildīgā komisija izteikt 36.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas;”	atbalstīt atbalstīt	2) izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas; 3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai; 4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
	5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un servitūta ceļiem, pārvietoties pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu; 6) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju, bet, ja aizsargjosla atrodas īpai aizsargājamā dabas teritorijā, — ar īs teritorijas administrāciju;	33 34	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis izteikt 36.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;” Juridiskais birojs Aizstāt 36.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un servitūta ceļiem” ar vārdiem “uzņēmumu un māju ceļiem”.	atbalstīt atbalstīt	5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību; 6) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju, bet, ja aizsargjosla atrodas īpai aizsargājamā dabas teritorijā, — ar īs teritorijas administrāciju;
	7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām.				7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām.
		35	Juridiskais birojs Papildināt 36. panta otro daļu ar jaunu 8. punktu šādā redakcijā (pārvietots 36. panta pirmās daļas 1. punkts): “8) zemes īpašniekam vai lietotājam aizliegts traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un uzturēšanos aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.”	atbalstīt Redakc. preciz.	8) zemes īpašniekam vai lietotājam traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un uzturēšanos aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;
(3) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja: 1) attiecīgās darbības paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos; 2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi; 3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju	(3) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts: 1) veikt galveno cirti; 2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums; 3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem; 4) ar velosipēdiem un zirgiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un uzņēmumu un māju ceļiem.”;	36 37	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis izteikt 36.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) jāt ar zirgiem vai nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.” Atbildīgā komisija Izslēgt no 2. lasījuma redakcijas 36. panta trešās daļas 4. punktu.	neatbalstīt atbalstīt	(3) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts: 1) veikt galveno cirti; 2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums; 3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.”
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
	(4) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1.un 2.punktā minētos darbus var realizēt, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un ja: 1) attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos; 2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, — ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi; 3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju.”	38 39 40 41	Deputāte A. Seile Izslēgt 36. panta ceturto daļu. Dep. L. Muciņš Izslēgt likuma 36. panta ceturtās daļas tekstā vārdus “izņēmuma gadījumā.” VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis izslēgt 36.panta ceturtās daļas ievada daļā vārdu un skaitli “un 2.”. Dep. L. Muciņš Papildināt 36. panta ceturto daļu pēc vārdiem “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām” ar vārdiem : “un ēku un būvju projekti atbilst attiecīgās apdzīvotās vietas (pilsētas vai ciemu) vai teritorijā izmantojamajai tradicionālajai ēku un būvju arhitektūrai un ainavai.”	atbalstīt neatbalstīt neatbalstīt neatbalstīt
37.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās	30. Izteikt 37.panta tekstu ādā redakcijā:				30. Izteikt 37.panta tekstu ādā redakcijā:
Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:	“Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam ir šādi aprobežojumi:			Redakc. preciz.	“Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	1) aizliegts izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;	42 43	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis likumprojekta 30. pantā: izslēgt 37.panta 1.punktā vārdu: “esošos”. Atbildīgā komisija izteikt 37.panta 1.punktu šādā redakcijā: “1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”	atbalstīt atbalstīt	1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;	2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;				2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes;	3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai nepieciešamās;	44 45 46	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks 37. panta 3. punktu izteikt ādā redakcijā :”aizliegts veikt 50 metru platā joslā kailcirtes, izņemot baltalkšņu audzēs, koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai un palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla mazāka par 50 metriem, tad kailcirte aizliegta aizsargjoslas platumā.” Deputāts K. Leiškalns Izteikt 37. panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā galveno cirti,” Atbildīgā komisija 37. panta 3. punktu izteikt šādā redakcijā : ” 3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir aurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;.”	daļēji atbalstīt neatbalstīt atbalstīt	3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir aurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;
4) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2. un 3.punktā minētajam aizliegts:	4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;				4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;
a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,	5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:				5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:
b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu), ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai,	a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,				a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,
c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,	b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),				b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),
d) veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.	c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,				c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,
	d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,				d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,
	e) veikt galveno cirti un meža zemju transformāciju, izņemot meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā panta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,	47 48	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks 37. panta 5. punkta e apakpunktu izteikt sekojoa redakcijā: “e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā panta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem”. Juridiskais birojs .Aizstāt 37.panta “e” punktā vārdus “šā panta” ar vārdiem “šā punkta”.	atbalstīt atbalstīt	e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem”.
	f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,				f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,
	g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.”				g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.”
	31. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā: “37.1 pants. Aprobežojums aizsargjoslās gar purviem Aizsargjoslās gar purviem papildus šā likuma 35.pantā minētajam ir aizliegta galvenā cirte.”	49	Atbildīgā komisija Izteikt 37.1 pantu šādā redakcijā: “37.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.”	atbalstīt	31. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā: “37.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.”
	32. Izteikt 39.pantu ādā redakcijā:				32. Izteikt 39.pantu ādā redakcijā:
39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām	“39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām				“39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām
Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:	Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:				Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas; 4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm; 5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus; 6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus; 7) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas; 8) aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 9) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.	1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai; 2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts: a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas, b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, c) izvietot degvielas uzpildes stacijas, d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm, e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus, g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas, h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.”	50 51	VARAM parlamentārais sekretārs J. Gailis likumprojekta 32. pantā: izteikt 39.panta 2. punkta ievada daļu šādā redakcijā: “2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, jāievēro šā panta 1. punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:” Atbildīgā komisija izteikt 39.panta 2. punkta ievada daļu šādā redakcijā: “2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1. punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:”	daļēji atbalstīt atbalstīt	1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai; 2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts: a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas, b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,
					d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm, e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus, g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas, h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.”
		52	Dep. O. Tolmačovs, M. Lujāns papildināt 39. pantu ar jaunu 3. daļu šādā redakcijā: “3) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts, tad bakterioloģiskajā aizsargjoslā jāievēro šā likuma pirmajā daļā minētie aprobežojumi.”	daļēji atbalstīt
40.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kūrortiem Aizsargjoslās ap kūrortiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 3) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas darbus, izņemot ārstniecisko dūņu, sēravotu un minerālavotu ūdens iegūšanu kūrortu vajadzībām; 4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas; 5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.	33. Izslēgt 40.pantu.				33. Izslēgt 40.pantu.
41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām (zaļās zonas meža parkos) Mežu aizsargjoslās ap pilsētām (zaļās zonas meža parkos) papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:	34. 41.pantā: izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “(zaļās zonas meža parkos)”;				34. 41.pantā: izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “(zaļās zonas meža parkos)”;
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”; aizstāt 1.punktā vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;				papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”; aizstāt 1.punktā vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.	papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.				papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.
42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:	35. 42.pantā:				35. 42.pantā:
1) aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts: a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,	aizstāt 1.punkta “a” apakšpunktā vārdu “ceļa” ar vārdu “autoceļa”;	53	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Izteikt 42. panta 1. punktu šādā redakcijā: “1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts: a) cirst kokus, nokraut un izvest kokmateriālus, stādīt kokus, krūmus un ieaudzēt mežu valsts autoceļu aizsargjoslās bez valsts ceļu dienesta atļaujas un pārējo autoceļu aizsargjoslās bez autoceļa īpašnieka atļaujas; b) veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus (izņemot lauksaimnieciska rakstura) valsts autoceļu aizsargjoslās bez valsts ceļu dienesta atļaujas un pārējo autoceļu aizsargjoslās bez autoceļu īpašnieka atļaujas.”	daļēji atbalstīt
b) veikt kailcirtes gar I - III tehniskās kategorijas ceļiem 50 metrus platā joslā, c) veikt kailcirtes gar IV tehniskās kategorijas ceļiem 30 metrus platā joslā, d) veikt jebkurus celtniecības, montāžas un kalnrūpniecības darbus bez saskaņošanas ar Valsts ceļu dienestu;	izslēgt 1.punkta “b” apakšpunktu; izslēgt 1.punkta “c” apakšpunktu; izteikt 1.punkta “d” apakpunktu ādā redakcijā: “d) veikt jebkurus būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) bez Valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas,”.	54	Atbildīgā komisija Izteikt 42. panta 1. punktu šādā redakcijā: “1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts: a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku, b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;”;	atbalstīt	izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts: a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku, b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepiecieamos darbus;”;
2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts: a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība, b) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ūdens caurteces ierīču ūdens caurlaides spēja, c) veikt zemes rakšanas darbus bez saskaņošanas ar komunikāciju īpašniekiem, d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu, e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.		55 56	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Izteikt 42. panta 2. punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā: “b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,” Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Izteikt 42. panta 2. punkta c) apakšpunktu šādā redakcijā: “c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,”	atbalstīt atbalstīt	izteikt 2.punkta “b” un “c” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana, c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,”.
		57	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Papildināt 42. panta 2. punktu ar f) apakšpunktu šādā redakcijā: “f) stādīt kokus, krūmus un cirst kokus dzelzceļa pārbrauktuvju redzamības trīsstūros bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”	neatbalstīt
		58	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Papildināt 42. panta 2. punktu ar g) apakšpunktu šādā redakcijā: “g) veikt kailcirtes gar visu kategoriju sliežu ceļiem bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, gadījumos, kad ir paaugstinātas grunts izskalošanas vai noslīdējuma, kā arī sliežu ceļu aizputināšanas iespējas.”	neatbalstīt
	36. Izteikt 44.pantu ādā redakcijā:				36. Izteikt 44.pantu ādā redakcijā:
44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem	“44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem			Redakc. preciz.	“44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem
Aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas; 2) aizliegts stirpot sienu un salmus; 3) aizliegts turēt lopus; 4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 5) aizliegts kurt uguni.	(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi. (2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets. Meža monitoringa parauglaukumos fiziskajām un juridiskajām personām aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.”	59	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Sprindžuks izslēgt 44.panta 2.daļas otro teikumu “Meža monitoringa parauglaukumos fiziskajām un juridiskajām personām aizliegta jebkāda darbība bez saskaņoanas ar Valsts meža dienestu.”	atbalstīt	(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi. (2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.”
45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;	37. 45.pantā:				37. 45.pantā:
2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas; 3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos; 4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus; 5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas; 6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras; 7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas; 8) aizliegts skaldīt ledu; 9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras aug stums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus; 10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku; 11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku.	papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;				papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;
	papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā: “12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;				papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā: “12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;
(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm. (3) Koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu trasēs pieļaujama ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstveida atļauju.
(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.	aizstāt ceturtajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.				aizstāt ceturtajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem (1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;	38. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.				38. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.
3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem; 4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu; 5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos; 6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts: a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas, b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku, c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt. (2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.
47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus; 3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.	39. Papildināt 47.panta 1.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.				39. Papildināt 47.panta 1.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.
	40. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:				40. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:
49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem	“49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem				“49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem
Aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas; 3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas valsts ģeodēzisko atbalsta punktu objektiem; 4) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, kā arī nomest smagumus.	(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:			Redakc. preciz.	(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
	1) aizliegts novietot priekmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;				1) aizliegts novietot priekmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;
	2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.				2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.
	(2) Zemes īpanieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepiecieamas, lai nodroinātu:				(2) Zemes īpanieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:
	1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;				1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;
	2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);				2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);
	3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.”				3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.”
50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	41. 50.pantā:				41. 50.pantā:
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	aizstāt 1.punktā vārdu “pesticīdu” ar vārdiem “augu aizsardzības līdzekļu” un vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” — ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”; papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;	60	Juridiskais birojs Izteikt 50. panta 1. punktu šādā redakcijā (apvienoti visi aizstājumi un papildinājumi): “1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un cita veida materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”	atbalstīt	izteikt 1.punktu ādā redakcijā: “1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.	papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.				papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.
	42. Izteikt 51.pantu ādā redakcijā:				42. Izteikt 51.pantu ādā redakcijā:
	“51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikanas kontrolmērietaisēm				“51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikanas kontrolmērietaisēm
51.pants. Aprobežojumi tauvas joslā Tauvas joslā papildus šā likuma 35.pantā minētajiem probežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:			Redakc. preciz.	Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;				1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;	2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;				2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;	3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;				3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;
4) aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos tauvas joslā.	4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”				4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”
52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	43. 52.pantā:				43. 52.pantā:
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	izteikt 1.punktu ādā redakcijā: “1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas;”;	61	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Z. Mauliņš Izteikt 52. panta 1. punktu šādā redakcijā: “1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, ja ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku.”	atbalstīt Redakc. preciz.	izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;”;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;	papildināt 2.punktu ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”;				papildināt 2.punktu ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”;
3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.
	papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
	“(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.”				“(2) Papildus ajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.”
54.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem Aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas; 2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas; 4) aizliegts izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.	44. Izslēgt 54.pantu.				44. Izslēgt 54.pantu.
	45. Izteikt 55.pantu ādā redakcijā:				45. Izteikt 55.pantu ādā redakcijā:
55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām	“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām				“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām
Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:			Redakc. preciz.	Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu uzglabāšanas vietu un ūdens attīrīšanas iekārtu objektiem;	1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;				1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;
2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.	2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;				2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;
	3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;				3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;
	4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.”				4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.”
56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm	46. 56.pantā:				46. 56.pantā:
Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pesticīdu” ar vārdiem “augu aizsardzības līdzekļu” un vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” — ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”; papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;	62	Juridiskais birojs Izteikt 56. panta 1.punktu šādā redakcijā (apvienoti visi aizstājumi un papildinājumi): “1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un cita veida materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”.	atbalstīt	izteikt pirmās daļas 1.punktu ādā redakcijā: “1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;”;
2) aizliegts ier īkot atkritumu apglabāšanas poligonus;	papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”;				papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”;
3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas; 4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem; 5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus; 6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus; 7) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzes vadu pārejām; 8) mehāniskajiem transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt uz autoceļiem aizsargjoslās ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem; 9) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku; 10) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzes vadiem iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
11) aizliegts bez komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas: a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas uninženierbūves; b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus; c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus); d) veikt citus darbus, kas traucē gāzes vadu un uz tiem uzstādīto armatūru apkalpošanu vai bojā tās.
(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.	aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.				aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.
	47. Izteikt 57.pantu ādā redakcijā:				47. Izteikt 57.pantu ādā redakcijā:
57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm	“57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem				“57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem
Aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:			Redakc. preciz.	Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;	1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;				1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;
2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas;	2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;				2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;
3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;	3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;				3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas vadu, naftas un naftas produktu noliktavu un krātuvju objektiem;	4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;				4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;
5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;	5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;				5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;
6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.	6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.”				6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.”
	48. Izteikt 58.pantu ādā redakcijā:				48. Izteikt 58.pantu ādā redakcijā:
58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap karjeriem	"58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem				“58.pants.Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem
Aizsargjoslās ap karjeriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:	Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:			Redakc. preciz.	Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;	1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;				1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;
2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus; 3) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt karjeru applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.	2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus."				2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.”
61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana	49. 61.pantā:				49. 61.pantā:
(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.	aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;				aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;
(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.	papildināt otro un trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību” un pēc vārda “autoceļiem” — ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru”;	63	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Papildināt 61. panta 2. un trešajā daļā tekstu pēc vārdiem “autoceļiem” ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu”.	atbalstīt	papildināt otro un trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību” un pēc vārda “autoceļiem” ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu”;
(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.	izslēgt ceturtajā daļā vārdu “blīvi”;				izslēgt ceturtajā daļā vārdu “blīvi”;
	izteikt piekto daļu šādā redakcijā:				izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Ciršanu veic par objekta īpašnieka līdzekļiem, savstarpēji vienojoties ar zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - ar zemes lietotāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms ciršanas biļetes vai apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju. Šādos gadījumos objekta īpašnieks ciršanas biļeti vai apliecinājumu izņem 10 dienu laikā pēc ciršanas.	“(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”				“(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”;
(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno. (7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.		64	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis Papildināt 61. panta sestajā daļā tekstu aiz vārda “dzelzceļu” ar vārdu “zemes”.	atbalstīt	papildināt sesto daļu pēc vārda “dzelzceļu” ar vārdu “zemes”;
		65	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis papildināt 61. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(8) Dzelzceļa aizsargjoslā zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kuru meži robežojas ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslu, pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pieprasījuma, par saviem līdzekļiem jāveic sanitārās cirtes, novācot vecos un bīstamos vai slimos kokus, kuri apdraud vilcienu kustības drošību vai gaisa sakaru un elektropārvades līnijas.”	neatbalstīt
		66	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis papildināt 61. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(9) Dzelzeļa aizsargjoslas zemes īpašnieks vai lietotājs nedrīkst liegt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izcirst kokus pārbrauktuvju redzamības trīsstūros.”	neatbalstīt
		67 68	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M. Pūķis papildināt 61. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(10) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Teritoriju starp dzelzceļa zemes nodalījuma joslu un aizsargjoslu robežām ugunsdrošā stāvoklī uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.” Atbildīgā komisija papildināt 61. pantu ar 8. daļu šādā redakcijā: “(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.	daļēji atbalstīt atbalstīt	papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.”
63.pants. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā ar īpašām zīmēm. Kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī lietojamo zīmju paraugus nosaka Ministru kabinets.	50. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā: “Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.”				50. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā: “Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.”
64.pants. Aizsargjoslu stāvokļa kontrole (1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic: 1) pašvaldības; 2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas; 3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs. (2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.	51. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu “blīvi”.				51. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu “blīvi”.
66.pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās par aizsargjoslām Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos aizsargjoslām ir noteiktas citādas prasības nekā Latvijas Republikas likumos, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.	52. Izslēgt 66.pantu.				52. Izslēgt 66.pantu.