Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

( reģ. nr. 905; dok. nr. 3136)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija.

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

1. 1.pantā:

1. 1.pantā:

2) blīvi apdzīvotas vietas - šā likuma izpratnē: pilsētas, izņemot to lauku teritoriju, ciemi un lauku apdzīvotās vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem;

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) paaugstināta riska objekts - objekts, ko raksturo paaugstināta

iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) risks - iespējamība, ka cilvēka darbība vai dabas procesi var izraisīt nevēlamu ietekmi uz vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu, kā arī šādas nevēlamas ietekmes seku iespējamība noteiktā laika posmā;

7) riska objekts (avots) - objekts, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

8) kūrorts - ar kūrortoloģiskiem resursiem, kūrorta iestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;

9) īpaši paredzētas un iekārtotas vietas - noteikta veida materiālu uzglabāšanai paredzētas vietas, kas ir šim nolūkam īpaši projektētas, un projekts saņēmis pozitīvu ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu.

izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;

izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;

papildināt pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"10) aizsprosts – hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstecē vai ūdenstilpē ar maksimālo līmeņu kritumu divi metri un vairāk;

Redakc. preciz.

“10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

11) applūdināmā zona – sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens caurplūdumam ūdenstecē vai ūdens pieplūdumam ūdenstilpē, uz neilgu laikposmu tiek appludināta."

Redakc. preciz.

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

2

Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu ar jaunu punktu, dodot termina “izobata” skaidrojumu.

atbildīgā komisija

papildināt pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“izobata - līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu.”

atbalstīt

atbalstīt

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

4

Ekonomikas ministrs

A. Kalvītis

Papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“sarkanā līnija - juridiski noteikta, esoša vai projektēta (detaļplānojumā jeb citā projektēšanas stadijā) lielceļa, maģistrāles, ielas piebrauktuves un/vai inženierkomunikāciju koridora robežlīnija, kas saistīta ar īpašuma tiesību aprobežojumu;”

Atbildīgā komisija

Papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas iezīmēta zemesgabala plānā, nostiprināta kā servitūts zemesgrāmatā un norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas iezīmēta zemesgabala plānā, nostiprināta kā servitūts zemesgrāmatā un norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

5

Ekonomikas ministrs

A. Kalvītis

Papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“kabeļu līnijas ass - nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šī kabeļa aizsargjoslas novietojumu.”

atbalstīt

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

7

Deputāte A. Seile

papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“purvi - meža un nemeža zemes uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nesasniedz vairāk par 7 metriem.”

Atbildīgā komisija

papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“15) purvi — meža un nemeža ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

15) purvi — meža un nemeža ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;

8

Deputāte A. Seile

papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“strauti - dabiskas neizžūstošas ūdensteces, kuru vidējais platums 50 metru posmā ir mazāks par 1 metru.”

atbalstīt

16) strauti — dabiskas neizžūstošas ūdensteces, kuru vidējais platums 50 metru posmā ir mazāks par vienu metru.

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas,

aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

2. Izslēgt 2.pantā vārdus "un aizsardzības zonas".

2. Izslēgt 2.pantā vārdus “un aizsardzības zonas”.

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

5) aizsargjoslas ap kūrortiem;

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki).

3. Izslēgt 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu.

11

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 3. pantu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

papildināt likumprojekta 3. pantu ar vārdiem:

”Izslēgt likuma 5. panta otrās daļas 6. punktā vārdus ”zaļās zonas meža parki””.

Deputāte A. Seile

papildināt 5. panta 2. daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) aizsargjoslas ap purviem.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

3. 5.pantā:

izslēgt otrās daļas 6.punktā vārdus “(zaļās zonas meža parki)”;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) aizsargjoslas ap purviem.”

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas

platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu, bet nav mazāka par 300 metriem jūras virzienā, skaitot no vietas, kur sākas vienlaidu dabiskā sauszemes veģetācija;

Izteikt 6. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;".

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;”.

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas

noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

5. 7.pantā:

5. 7.pantā:

(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai

samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem "novērstu erozijas procesu attīstību" ar vārdiem "ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās";

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “novērstu erozijas procesu attīstību” ar vārdiem “ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās”;

(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 - 100 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla

katrā krastā,

h) 10 - 25 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla

katrā krastā,

j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla;

n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni - ne mazāk kā visā

palienes platumā neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā joslas platuma;

izteikt otrās daļas 1.punkta "o" apakšpunktu šādā redakcijā:

"o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni – ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmeņiem ar applūšanas iespēju vismaz reizi simt gados neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;";

Redakc. preciz.

izteikt otrās daļas 1.punkta “o” apakšpunktu šādā redakcijā:

“o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni un applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;

12

Deputāte A. Seile

Papildināt 7. panta 2. daļas 1. punktu ar jauniem apakšpunktiem šādā redakcijā:

“ strautiem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;

10 kilometru un garākām lašveidīgo zivju ūdenstecēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā;

līdz 10 kilometru garām lašveidīgo zivju ūdenstecēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā;

10 hektāru lielām un lielākām lašveidīgo zivju ūdenstilpēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla.

līdz 10 hektāru lielām lašveidīgo zivju ūdenstilpēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla.”

neatbalstīt

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) blīvi apdzīvotās vietās - saskaņā ar teritoriālplānošanu

regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla katrā krastā.

"2) apdzīvotās vietās nosaka teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus platu joslu katrā krastā, izņemot gadījumus, ja tas nav iespējams esošās apbūves dēļ."

14

Juridiskais birojs

Redakcionāli saskaņot 7.panta otrās daļas 2.punktu ar ievadteikumu.

Atbildīgā komisija

Izteikt 7. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) apdzīvotās vietās — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”

atbalstīt

atbalstīt

“2) apdzīvotās vietās — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp

ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas

projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

15

Deputāte A. Seile

Papildināt likumprojektu pēc līdzšinējā 7. panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Aizsargājamas zonas gar purviem

(1) Aizsargājamās zonas gar purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargājamo zonu platumi gar purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 ha lielām platībām - vismaz 20 metru zona;

2) par 100 ha lielākām platībām - vismaz 50 m zona meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm, vismaz 100 m zona meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.”

atbalstīt precizētā redakcijā

6. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Aizsargjoslas gar purviem

(1) Aizsargjoslas gar purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.

(2) Minimālie aizsargjoslu platumi gar purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektāru lielām platībām — 20 metru zona;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru zona meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm, vismaz 100 metru zona meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.”

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības

zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību

regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:

1) lauku apvidos - 500 metru;

2) pilsētās - 100 metru.

6. Izslēgt 8.pantu.

16

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

atbalstīt

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

“9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu nenosaka atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem, ja ūdens patēriņš nepārsniedz 25 m3 diennaktī vai tiek izmantots tikai tehniskajām vajadzībām. Akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

Redakc. preciz.

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu nenosaka atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem, ja ūdens patēriņš nepārsniedz 25 kubikmetrus diennaktī vai ūdens tiek izmantots tikai tehniskajām vajadzībām. Akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aizsargjoslas aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

Redakc. preciz.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(1) Aizsargjoslas ap kūrortiem tiek noteiktas, lai samazinātu esošo vai

iespējamo negatīvo ietekmi uz kūrortiem un to resursiem, lai nodrošinātu kūrortu drošu un ilgstošu darbību, kā arī potenciāli izmantojamo resursu saglabāšanos.

(2) Ja aizsargjosla ap kūrortu nav noteikta īpaši, tās minimālais

platums ir viens kilometrs.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kūrortiem,

izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

8. Izslēgt 10.pantu.

8. Izslēgt 10.pantu.

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki)

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki) tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parkus) un tās iedala meža kategorijās, izstrādā Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

9. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parkus), izstrādā Zemkopības ministrija."

18

Juridiskais birojs

Apsvērt 11.panta otrajā daļā nepieciešamību papildināt ar vārdiem “pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju” (kā tas ir pašreizējā redakcijā).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

V. Makarovs

likumprojekta 9. pantu izteikt šādā redakcijā:

“Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām izstrādā Zemkopības ministrija.””

neatbalstīt

atbalstīt

9. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.”

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;

10. 12.pantā:

10. 12.pantā:

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;

"3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;";

“3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;”;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;";

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;”;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) tauvas josla.

izslēgt otrās daļas 11.punktu;

izslēgt otrās daļas 11.punktu;

papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

“12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm."

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.”

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

11. 13.pantā:

11. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem ir šāds minimālais platums:

"(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

“(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās aizsargjoslas gar

ielām un autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas

līdz apbūvei);

1) pilsētās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka teritoriju plānojumos kā attālumu no ielas vai autoceļa ass līdz būvlaidei;

Redakc. preciz.

1) pilsētās gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos kā attālumu no ielas vai autoceļa ass līdz būvlaidei;

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav,- no ceļa ass uz katru pusi:

2) lauku apdzīvotās vietās aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

Redakc. preciz.

2) apdzīvotās vietās lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) I tehniskās kategorijas ceļiem - 200 metru,

1. valsts galvenajiem autoceļiem – 100 metru,

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

b) II tehniskās kategorijas ceļiem - 100 metru,

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

c) III tehniskās kategorijas ceļiem - 60 metru,

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.”;

d) IV un V tehniskās kategorijas ceļiem - 30 metru.

(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās platumu

aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu "blīvi";

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu “blīvi”;

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem

un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu "teritoriālplānojumos" ar vārdiem "teritoriju plānojumos".

aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu “teritoriālplānojumos” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”.

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem, ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem

19

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta nosaukumā vārdus “pazemes ūdeņu valsts monitoringa”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

“15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu hidrometeoroloģisko un cita veida monitoringa novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

Redakc. preciz.

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas ne mazāk kā 200 metru rādiusā ap tiem.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

Redakc. preciz.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts

hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

1) ap meteoroloģisko novērojumu tīkla staciju un posteņu novērojumu laukumiem – 200 metru no novērojumu laukuma ārējās robežas;

Redakc. preciz.

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, tai skaitā ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, – 20 metru rādiusā no to centra;

Redakc. preciz.

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām – 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem – 5 metru attālumā no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē – 10 metru attālumā uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kura novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam, līdz īpašai zīmei vai ne tālāk par 50 metriem no krasta līnijas;

Redakc. preciz.

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem – 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metru attālumu no posteņa ārējās robežas.

Redakc. preciz.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metru attālumu no posteņa konstrukcijas ārējās malas."

Redakc. preciz.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.”

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem

tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko

tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru,

c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām blīvi apdzīvotās vietās -

zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu "blīvi".

13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu “blīvi”.

a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri,

c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem,

transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

14. 17.pantā:

14. 17.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

17.pants. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem

"17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas";

“17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas ”;

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem,

to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda "tuneļos" ar vārdiem "– zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī";

20

Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta otrās daļas 1. punktā vārdus “šīs iekārtas” ar vārdiem “pazemes iekārtas”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī”;

2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs

iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā

katrā pusē no apvalka ārmalas;

3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc vārda "punktiem" ar vārdiem "– zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī".

Redakc. preciz.

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc domuzīmes ar vārdiem “zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma

tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

18.pants. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai

nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas

būvēm un ierīcēm, izstrādā:

1) lauksaimniecībā izmantojamām zemēm - Zemkopības ministrija;

2) meža zemēm - Valsts meža dienests.

"(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija."

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm, izstrādā Zemkopības ministrija.”

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek

noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju

un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds

minimālais platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija.

16. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

16. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem

"20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

“20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ilgstošu

saglabāšanos un aizsardzību.

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(2) Aizsargjoslā ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas valsts ģeodēziskie atbalsta punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēziskajiem punktiem ir 1 metra platumā no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas."

21

Juridiskais birojs

Saglabāt kā 20.panta trešo daļu pašreizējās šā panta redakcijas otro daļu.

atbalstīt

(2) Aizsargjosla ap ģeodēziskajiem punktiem ir viena metra platumā no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts

ģeodēziskajiem atbalsta punktiem, izstrādā Valsts zemes dienests.

22

Atbildīgā komisija

Papildināt 20. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizsargjoslā ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.”

atbalstīt

(3) Aizsargjoslā ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.”

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to

iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums:

1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu:

a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri,

b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri,

c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri,

d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru,

e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri;

2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;

3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm -zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru,

c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru,

d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru,

e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru,

f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3megapaskāli - 4 metri,

g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6megapaskāli - 7 metri,

h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru,

i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru,

j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru,

k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru,

l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru,

m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru,

n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam -4 metri no zemējuma kontūra.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes

noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu" ar vārdiem "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu".

17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu”.

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

“23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

(1) Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto

darbību nodrošināšanai gar ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu, bet ne platāka par 40 metriem.

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (piemēram, gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti) tiek noteiktas, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

23

Juridiskais birojs

Izslēgt 23.panta pirmajā daļā vārdu “piemēram” un papildināt tekstu iekavās ar vārdiem “un tml.”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(2) Tauvas joslas noteikšanas metodikas projektu, ievērojot šā likuma 34.pantā noteiktās prasības, pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu izstrādā:

1) zvejas vajadzībām - Zemkopības ministrija;

2) kuģošanas vajadzībām - Satiksmes ministrija.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā 2 metru rādiusā ap tām.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir

noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir

sanitāro prasību nodrošināšana.

19. 24.pantā:

19. 24.pantā:

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām.

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām."

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.”

(1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku

kapsētām, izstrādā Valsts veterinārais departaments.

20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus "Valsts veterinārais departaments" ar vārdiem "Zemkopības ministrija".

20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts veterinārais departaments” ar vārdiem “Zemkopības ministrija”.

(1) Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu atbilstošus sanitāros apstākļus minētajos objektos un tiem piegulošajā teritorijā.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap veterinārās

uzraudzības objektiem, izstrādā Valsts veterinārais departaments.

21. Izslēgt 27.pantu.

21. Izslēgt 27.pantu.

22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap atkritumu

apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm – 100 metru.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) –, nepārsniedzot 50 metru;

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai –, nepārsniedzot 100 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem –, nepārsniedzot 300 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;

4) filtrācijas laukiem –, nepārsniedzot 50 metru.

4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas)."

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).”

23. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

23. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

"29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

“29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap paaugstināta riska

objektiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt

paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

24

Juridiskais birojs

Papildināt 29.pantu pēc vārdiem “naftas produktu” ar vārdiem “ķīmisko vielu un produktu”.

atbalstīt

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

(2) Ir šādas drošības aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ap karjeriem;

3) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem.

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem."

25

Juridiskais birojs

Aizstāt 29.panta 1.punktā vārdus “naftas un ķīmisko vielu” ar vārdiem “naftas produktu un ķīmisko vielu”.

atbalstīt

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.”

24. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

24. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

“30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas un naftas

produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem

saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo

nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

1) gar cauruļvadu trasēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai

avārijas gadījumā, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo

nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas un

naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas

ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

26

Juridiskais birojs

Aizstāt 30.panta trešajā daļā vārdus “naftas produktu vadiem” ar vārdiem “naftas produktu, ķīmisko vielu un produktu vadiem”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu, ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

(1) Aizsargjoslas ap karjeriem tiek noteiktas, lai nodrošinātu karjeru

ekspluatāciju un drošību.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap karjeriem,

izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

25. Izslēgt 31.pantu.

25. Izslēgt 31.pantu.

26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

“32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem tiek

noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprosta hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstecēs un ūdenstilpēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

Redakc. preciz.

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

Redakc. preciz.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(2) Metodiku, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem, noteic Ministru kabinets.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi.

27. 33.pantā:

27. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka

teritoriālplānojumos, ievērojot teritoriālplānošanas noteikumus un aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

"(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.";

“(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.”;

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta

zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriālplānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka pašvaldību teritoriālplānošanas dienesti, ievērojot šā likuma prasības.

(3) Attālumus starp ēkām un inženierbūvēm, kā arī to ierīkošanas un zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi.

izslēgt trešo daļu.

izslēgt trešo daļu.

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts

aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai un remontam nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.

28. Aizstāt 35.panta otrajā un astotajā daļā vārdus "zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, – zemes lietotājs" ar vārdiem "zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs" (attiecīgā locījumā).

29

Juridiskais birojs

Izslēgt grozījumu 35.panta otrajā daļā.

Ekonomikas ministrs

A. Kalvītis

Izteikt 35. panta 2. daļu šādā redakcijā :

“(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai zemes lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā, iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai arī bez brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 35. panta 2. daļu šādā redakcijā :

“(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

atbalstīt

daļēji atbalstīt

atbalstīt

28. Izteikt 35.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie

ekspluatācijas un remonta darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā gadalaikā, pirms tam rakstveidā vai mutvārdos informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju.

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu

ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

31

Ekonomikas ministrs

A. Kalvītis

Izteikt 35. panta 3. daļu šādā redakcijā :

“(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta un rekonstrukcijas darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā, iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai arī bez brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 35. panta 3. daļu šādā redakcijā :

“(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

daļēji

atbalstīt

atbalstīt

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.”

(6) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāsamaksā par šiem darbiem.

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda

attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku

dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.

28. Aizstāt 35.panta otrajā un astotajā daļā vārdus "zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, – zemes lietotājs" ar vārdiem "zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs" (attiecīgā locījumā).

32

Juridiskais birojs

Izslēgt grozījumu 35.panta astotajā daļā.

atbalstīt

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā

29. 36.pantā:

29. 36.pantā:

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā tiek noteikti šādi

aprobežojumi:

1) zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos dabā visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, k ā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās cilvēku pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanos var ierobežot likumos noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "cilvēku" ar vārdu "kājāmgājēju";

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “cilvēku” ar vārdu “kājāmgājēju”;

2) valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi drīkst pārdot tikai ar

ikreizēju Ministru kabineta lēmumu, bet valsts īpašumā esošus vai valstij

piekrītošus aizsargājamos mežus - saskaņā ar likuma "Par valsts meža

izmantošanu" 7.panta noteikumiem, izņemot ostu zemi, kuras pārdošanu regulē "Likums par ostām";

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

3) ja, iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta

teritoriālplānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu "teritoriālplānojumā" ar vārdiem "teritoriju plānojumos";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “teritoriālplānojumā” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”;

4) blīvi apdzīvotās vietās minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība tiek noteikta apbūves noteikumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ne mazāka par 0,12 hektāru lielu vienlaidu platību, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus;

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdu "blīvi";

33

Juridiskais birojs

Aizstāt 36.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “blīvi apdzīvotās vietās” ar vārdiem “pilsētās un ciemos”.

atbalstīt

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus “blīvi apdzīvotās vietās” ar vārdiem “pilsētās un ciemos”;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

5) aizliegts veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības

institūcijām.

"5) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.";

“5) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

"(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

“(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī pārbūvēt esošās šāda tipa ēkas un būves, ja pēc pārbūves palielinās slodze uz vidi;

35

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

“Izteikt 36.panta otrās daļas 1.punktu izteikt šādā redakcijā:

"1) celt ēkas un būves, tai skaitā pagaidu ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī pārbūvēt esošās ēkas un būves, ja pēc pārbūves palielinās slodze uz vidi;"

Atbildīgā komisija

Izslēgt 36. panta otrās daļas 1. punkta 1. lasījuma redakciju.

neatbalstīt

atbalstīt

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;

2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus),

minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu,

kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

3) veikt kailcirtes;

4) veikt meža zemju transformēšanu, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

5) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus.

2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un servitūta ceļiem, pārvietoties pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu;

6) rīkot brīvdabas masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar attiecīgo īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, – ar reģionālo vides pārvaldi.

37

Juridiskais birojs

Izslēgt 36.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas”.

Juridiskais birojs

Izteikt 36.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, - ar šīs teritorijas administrāciju.”

atbalstīt

atbalstīt

2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas;

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un servitūta ceļiem, pārvietoties pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu;

6) rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar reģionālo vides aizsardzības institūciju, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

38

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

Papildināt 36. panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētām vietām.”

atbalstīt

7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām.

(3) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju

attīstības ģenerālplānos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo

zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, ja to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem;

4) ar velosipēdiem un zirgiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un servitūta ceļiem.";

41

Deputāte A. Seile

Izteikt 36. panta 3. daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“4) veikt meža zemju transformēšanu, izņemot gadījumus, kuru pieprasīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi;”

Atbildīgā komisija

Izteikt 36. panta 3. daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums, kura pieņemšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;”

Juridiskais birojs

Aizstāt 36.panta trešās daļas 4.punktā vārdus “servitūta ceļiem” ar vārdiem “uzņēmumu un māju ceļiem”.

daļēji atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums, kura pieņemšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem;

4) ar velosipēdiem un zirgiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un uzņēmumu un māju ceļiem.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām, ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums, tāpēc ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, – ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju;

4) attiecīgās darbības saistītas ar piesārņoto vietu izpēti un sanāciju."

42

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

Izteikt 36. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1.un 2.punktā minētos darbus var realizēt, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām , ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju."”

atbalstīt

Redakc. preciz.

(4) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1.un 2.punktā minētos darbus var realizēt, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, — ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju.”

37.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās

30. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

30. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

"Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam ir šādi aprobežojumi:

“Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam ir šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

1) aizliegts izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

1) aizliegts izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes;

3) aizliegts veikt 50 metru platā joslā kailcirtes, izņemot palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai nepieciešamās;

43

Deputāte A. Seile

Izteikt 37. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“aizliegts veikt galveno cirti mežaudzēs ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās:

gar strautiem - ne mazāk kā 10 m platā joslā katrā krastā;

līdz 10 km garām upēm - ne mazāk kā 25 m platā joslā katrā krasta zonā;

līdz 10 ha lieliem ezeriem - ne mazāk kā 25 m platā joslā krasta zonā;

gar ūdenstecēm, kuru platums pārsniedz 10 km - ne mazāk kā 50 m platā joslā;

gar ūdenstilpēm, kuru platība pārsniedz 10 ha - ne mazāk kā 50 m platā joslā.

Pārējās mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās kokus cērt pakāpeniski, pastāvīgi saglabājot pieaugušo koku īpatsvaru vismaz 15 procenti no krājas un audzes biezību, kas pārsniedz 0,5.

Galvenā cirte aizliegta krastu un senkrastu nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 25 grādus.

Koku un krūmu ciršana palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

neatbalstīt

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai nepieciešamās;

44

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

likumprojekta 30. pantā:

“Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

“3) aizliegts veikt 50 metru platā joslā kailcirtes, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai nepieciešamās;”

neatbalstīt

4) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2. un 3.punktā minētajam

aizliegts:

4) aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū, teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

45

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

Izteikt 37. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz vienu reizi simts gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;”

atbalstīt

Redakc. preciz

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

5) 10 metru platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu

atjaunošanu), ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai,

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

d) veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības

institūcijām.

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti un meža zemju transformāciju, izņemot meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā panta "b" apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

46

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

Izteikt 37. panta 5. punkta e apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) veikt galveno cirti un meža zemju transformāciju, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā panta b apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,””

neatbalstīt

e) veikt galveno cirti un meža zemju transformāciju, izņemot meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā panta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām, aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku."

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.”

48

Deputāte A. Seile

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aprobežojumi aizsargjoslās gar purviem

Aizsargjoslās gar purviem papildus šā likuma 35. pantā minētajam ir šādi aprobežojumi:

1) aizliegta galvenā cirte,

2) aizliegtas darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt purva hidroloģisko režīmu.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

“37.1 Aprobežojums aizsargjoslās gar purviem

Aizsargjoslās gar purviem papildus šā likuma 35. pantā minētajam ir aizliegta galvenā cirte.”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

31. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

“37.1 pants. Aprobežojums aizsargjoslās gar purviem

Aizsargjoslās gar purviem papildus šā likuma 35.pantā minētajam ir aizliegta galvenā cirte.”

Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;

2) pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas

materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;

6) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

31. Izslēgt 38.pantu.

49

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 31.pantu.

atbalstīt

32. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

32. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

“39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā

minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus;

7) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

8) aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

9) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot objektus un veikt darbības, kas var radīt bakterioloģisku vai ķīmisku piesārņojumu. Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts, jāievēro šā likuma 39.panta pirmajā daļā minētie aprobežojumi;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot objektus un veikt darbības, kas var radīt pazemes ūdeņu piesārņojumu ar toksiskajām vielām. Jaunu piesārņojošu objektu izvietošanai un būvniecībai jāveic paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums. Šāds izvērtējums nepieciešams, izsniedzot zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci)."

50

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

“Izteikt 39. panta 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētajai darbībai jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas,eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

b) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

c) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

d) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm;

e) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

f) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus;

g) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

h) aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētajai darbībai jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums.””

atbalstīt

Redakc. preciz

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.”

Aizsargjoslās ap kūrortiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas darbus, izņemot ārstniecisko dūņu, sēravotu un minerālavotu ūdens iegūšanu kūrortu vajadzībām;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

33. Izslēgt 40.pantu.

33. Izslēgt 40.pantu.

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām (zaļās zonas meža parkos) papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

34. 41.pantā:

51

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

papildināt likumprojekta 34. pantu ar vārdiem:

“Izslēgt likuma 41. pantā vārdus “zaļās zonas meža parki””

atbalstīt

34. 41.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus “(zaļās zonas meža parkos)”;

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas

materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

papildināt 1.punktu pēc vārdiem "ķīmisko vielu" ar vārdiem "ķīmisko produktu";

aizstāt 1.punktā vārdus "īpaši paredzētas un iekārtotas vietas" ar vārdiem "teritoriju plānojumos paredzētās vietas";

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

aizstāt 1.punktā vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

papildināt 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

35. 42.pantā:

35. 42.pantā:

1) aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ceļa pārredzamība vai

palielinās aizputināmība,

aizstāt 1.punkta "a" apakšpunktā vārdu "ceļa" ar vārdu "autoceļa";

aizstāt 1.punkta “a” apakšpunktā vārdu “ceļa” ar vārdu “autoceļa”;

izteikt 1.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

b) veikt kailcirtes gar I - III tehniskās kategorijas ceļiem 50 metrus platā joslā,

"b) stādīt kokus, krūmus un cirst kokus bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas,";

53

Juridiskais birojs

Nepieciešams 42.panta pirmajā daļā noteikt kritērijus, kas dod pamatu valsts ceļu dienestam, autoceļu īpašniekam vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam atteikt zemes īpašniekam veikt “b”, “d” un “f” punktos paredzētās darbības.

Atbildīgā komisija

Neveikt grozījumus likuma 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā (1. lasījuma redakcija)

un izslēgt likuma 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

neatbalstīt

atbalstīt

izslēgt 1.punkta “b” apakšpunktu;

c) veikt kailcirtes gar IV tehniskās kategorijas ceļiem 30 metrus platā

joslā,

izslēgt 1.punkta "c" apakšpunktu;

izslēgt 1.punkta “c” apakšpunktu;

izteikt 1.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

d) veikt jebkurus celtniecības, montāžas un kalnrūpniecības darbus bez saskaņošanas ar Valsts ceļu dienestu;

"d) veikt jebkurus būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas,";

izteikt 1.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) veikt jebkurus būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) bez Valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas,”.

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ūdens caurteces ierīču

ūdens caurlaides spēja,

c) veikt zemes rakšanas darbus bez saskaņošanas ar komunikāciju

īpašniekiem,

d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu,

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

papildināt 2.punktu ar "f" apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) stādīt kokus un krūmus un cirst kokus bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļaujas."

54

Atbildīgā komisija

Izslēgt grozījumus likuma 42. panta 2. punkta f) apakšpunktā (1. lasījuma redakcija).

atbalstīt

36. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

36. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem.

55

Juridiskais birojs

Aizstāt 44.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “monitoringa punktiem” ar vārdiem “monitoringa punktiem un posteņiem”.

atbalstīt

Redakc. preciz

“44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem

Aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem papildus

šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

2) aizliegts stirpot sienu un salmus;

3) aizliegts turēt lopus;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts kurt uguni.

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets. Meža monitoringa parauglaukumos fiziskajām un juridiskajām personām aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu."

Redakc. preciz

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets. Meža monitoringa parauglaukumos fiziskajām un juridiskajām personām aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.”

(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

37. 45.pantā:

37. 45.pantā:

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas

materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas,

spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot

dzirdinātavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar

lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku.

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "ķīmisko vielu" ar vārdiem "ķīmisko produktu";

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

56

Ekonomikas ministrs

A. Kalvītis

papildināt 45. panta pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā :

“12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kuri tiek veikti šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī

ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

(3) Koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu trasēs pieļaujama ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstveida atļauju.

(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto

nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" ar vārdiem "Enerģētikas likumu".

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

38. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

38. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas

vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu

un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu

aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un

ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

39. Papildināt 47.panta 1.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

39. Papildināt 47.panta 1.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

40. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

40. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

punktiem

"49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

“49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas valsts ģeodēzisko atbalsta

punktu objektiem;

4) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, kā arī nomest smagumus.

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo valsts zemes dienesta nodaļu.

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

(2) Aizsargjoslās nekustamā īpašuma īpašniekam vai lietotājam jānodrošina brīva piekļūšana ģeodēziskajiem punktiem ģeodēzisko darbu veikšanai.

57

Juridiskais birojs

Izslēgt 49.panta otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju.

atbalstīt

(3) Aizsargjosla jāuztur tā, lai atkarībā no punkta nozīmes var nodrošināt:

58

Juridiskais birojs

Izteikt 49.panta trešās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas , lai nodrošinātu:”.

atbalstīt

(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem – redzamību uz blakus punktiem;

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem – ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem – iespēju novietot vertikāli vismaz 3 metrus garu nivelēšanas latiņu."

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.”

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

41. 50.pantā:

41. 50.pantā:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas

vietas;

aizstāt 1.punktā vārdu "pesticīdu" ar vārdiem "augu aizsardzības līdzekļu" un vārdus "īpaši paredzētas un iekārtotas vietas" ar vārdiem "teritoriju plānojumos paredzētās vietas";

papildināt 1.punktu pēc vārdiem "ķīmisko vielu" ar vārdiem "ķīmisko produktu";

aizstāt 1.punktā vārdu “pesticīdu” ar vārdiem “augu aizsardzības līdzekļu” un vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” — ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē

navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

papildināt 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves".

papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

42. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

42. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

"51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

“51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Tauvas joslā papildus šā likuma 35.pantā minētajiem probežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem tiešā kontrolmērietaises tuvumā;

59

Ekonomikas ministrs

A. Kalvītis

izslēgt 51. panta 1. punktā vārdus “tiešā kontrolmērietaises tuvumā;”.

atbalstīt

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos tauvas joslā.

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas."

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”

Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem

aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

43. 52.pantā:

43. 52.pantā:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas;";

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas;”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

papildināt 2.punktu ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamās";

papildināt 2.punktu ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

60

Atbildīgā komisija

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

atbalstīt

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"4) papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ."

61

“(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.”

“(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.”

Aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

4) aizliegts izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

44. Izslēgt 54.pantu.

44. Izslēgt 54.pantu.

45. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

45. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

"55.pants.Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas

poligonu, atkritumu uzglabāšanas vietu un ūdens attīrīšanas iekārtu

objektiem;

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai

gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, ja ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

Redakc. preciz

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas."

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.”

un krātuvēm

46. 56.pantā:

46. 56.pantā:

Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "pesticīdu" ar vārdiem "augu aizsardzības līdzekļu" un vārdus "īpaši paredzētas un iekārtotas vietas" ar vārdiem "teritoriju plānojumos paredzētās vietas";

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pesticīdu” ar vārdiem “augu aizsardzības līdzekļu” un vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” — ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem "ķīmisko vielu" ar vārdiem "ķīmisko produktu";

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “un ķīmisko produktu”;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

papildin āt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "poligonus" ar vārdiem "un atkritumu izgāztuves";

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

7) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzes vadu pārejām;

8) mehāniskajiem transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt uz autoceļiem aizsargjoslās ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem;

9) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

10) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzes vadiem iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

11) aizliegts bez komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas uninženierbūves;

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus;

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus);

d) veikt citus darbus, kas traucē gāzes vadu un uz tiem uzstādīto armatūru apkalpošanu vai bojā tās.

(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par

uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

47. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

47. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

62

Juridiskais birojs

Aizstāt 57.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “ķīmisko produktu” ar vārdiem “ķīmisko vielu un produktu”.

atbalstīt

“57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

Aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un

krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Redakc. preciz

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas,

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas vadu, naftas un

naftas produktu noliktavu un krātuvju objektiem;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu vadu, naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

Redakc. preciz

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un

izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un

meliorācijas darbus.

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus."

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.”

48. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

48. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

“58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

Aizsargjoslās ap karjeriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt karjeru applūdināšanu un

gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus."

2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas un būvniecības darbus.”

(1) Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā jāietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānisms;

4) informācija par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar

attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtība, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

49. Papildināt 59.panta otrās daļas 5.punktu ar vārdiem "kā arī lietojamo zīmju paraugus".

63

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

Izslēgt likumprojekta 49. pantu.

atbalstīt

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

50. 61.pantā:

49. 61.pantā:

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

aizstāt pirmajā daļā vārdus "zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, – zemes lietotājs" ar vārdiem "zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs";

aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot

aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda "valsts" ar vārdiem "un pašvaldību" un pēc vārda "autoceļiem" ar vārdiem "un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras";

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību” un pēc vārda “autoceļiem” — ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru”;

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

izslēgt ceturtajā daļā vārdu "blīvi";

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “blīvi”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Ciršanu veic par objekta īpašnieka līdzekļiem, savstarpēji

vienojoties ar zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai

personai, - ar zemes lietotāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms ciršanas biļetes vai apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju. Šādos gadījumos objekta īpašnieks ciršanas biļeti vai apliecinājumu izņem 10 dienu laikā pēc ciršanas.

"(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai to seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju."

Redakc. preciz

“(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzes vadiem, gāzes

noliktavām un krātuvēm, ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā ar īpašām zīmēm.

Kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī

lietojamo zīmju paraugus nosaka Ministru kabinets.

51. Izslēgt 63.panta otro teikumu.

64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

izteikt likumprojekta 51. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt likuma 63.pantu šādā redakcijā:

“Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.””

atbalstīt

Redakc. preciz

50. Izteikt 63.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.”

(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās

institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

52. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu "blīvi".

51. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu “blīvi”.

Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos aizsargjoslām ir noteiktas citādas prasības nekā Latvijas Republikas likumos, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

53. Izslēgt 66.pantu.

52. Izslēgt 66.pantu.