Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 15. maija komisijas sēdē izskatīja likumprojektu “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” (Reģ.nr.899) (dok.nr.3112; nr.3112A) un pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Likumā lietoti šādi termini:

1) mēslošanas līdzeklis – viela vai vairāku vielu maisījums, kas uzlabo augu barošanās apstākļus, – minerālmēsli, tehniski apstrādāti vai neapstrādāti organiskie mēsli, organominerālie mēsli, kaļķošanas materiāli un ražošanas blakusprodukti, kas noderīgi kultūraugu mēslošanai vai augsnes auglības uzlabošanai;

2) mēslošanas līdzekļu aprite – mēslošanas līdzekļu ražošana, apstrāde, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana pārdošanai un tirdzniecība.

Šā likuma mērķis ir radīt tiesisko pamatu mēslošanas līdzekļu apritei, lai aizsargātu mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi nevēlamu mēslošanas līdzekļu lietošanas un nodrošinātu vienādus apstākļus un prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem.

(1) Šis likums nosaka ar mēslošanas līdzekļu apriti saistītās reģistrācijas, uzraudzības un kontroles prasības un mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas prasības un kārtību, kā arī minēto darbību veicēja pienākumus.

(2) Šis likums neattiecas:

1) uz notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē citi normatīvie akti;

2) uz tehniski neapstrādātiem kūtsmēsliem, citiem dabīgajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un kaļķošanas materiāliem;

3) uz eksportējamiem mēslošanas līdzekļiem un tranzītprodukciju.

(1) Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus izdod Ministru kabinets, nosakot:

1) mēslošanas līdzekļa identifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības;

2) mēslošanas līdzekļa reģistrācijas un sertifikācijas nosacījumus un kārtību;

3) mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikuma un sertifikāta paraugu;

4) pieļaujamās novirzes no mēslošanas līdzeklim noteiktajām identifikācijas prasībām;

5) katra nevēlamā piemaisījuma maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzeklī;

6) prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam;

7) kārtību, kādā saņemama to mēslošanas līdzekļu pārdošanas atļauja, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas pirmajā punktā noteiktajām identifikācijas prasībām.

(2) Valsts nodevas par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Mēslošanas līdzekļu kontroles metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

(1) Ražot, apstrādāt, iepakot un gatavot maisījumus pārdošanai, pārdot un ievest drīkst tikai Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā (turpmāk – Reģistrs) reģistrētos mēslošanas līdzekļus, kas atbilst mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumos noteiktajām prasībām (turpmāk – Noteikumi).

(2) Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs vai apstrādātājs apglabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ja šāds mēslošanas līdzeklis tiek ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa apglabāšanu saistītās izmaksas sedz darbību veicējs.

(3) Ja Reģistrā reģistrētais mēslošanas līdzeklis neatbilst Noteikumu prasībām, bet ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, atsevišķu šā mēslošanas līdzekļa partiju var pārdot pēc atļaujas saņemšanas Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajā Valsts augu aizsardzības dienestā, norādot etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentos novirzes no Noteikumu prasībām.

(4) Ja mēslošanas līdzeklis Noteikumos nav minēts, bet ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz vienreizēju atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai un pārdošanai uz laiku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, iepakotājs, maisījumu gatavotājs un ievedējs iesniedz:

1) pārdošanai ražotā, apstrādātā vai ievestā mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikumu Valsts augu aizsardzības dienestā;

2) katru gadu līdz 31.janvārim Valsts augu aizsardzības dienestā – ziņas par iepriekšējā gadā pārdošanai ražotajiem, apstrādātajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem, norādot mēslošanas līdzekļu veidu, nosaukumu un daudzumu.

(2) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, iepakotājs, maisījumu gatavotājs, ievedējs un pārdevējs pēc mēslošanas līdzekļa pircēja vai to personu pieprasījuma, kuras veic mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli, uzrāda mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību un sertifikātu.

Mēslošanas līdzekļa ražotājs, apstrādātājs vai ievedējs samaksā valsts budžetā valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(1) Mēslošanas līdzekļa ražotājs, apstrādātājs, maisījumu gatavotājs un ievedējs periodiski novērtē ražojamā, apstrādājamā vai ievedamā mēslošanas līdzekļa atbilstību (turpmāk – paškontrole) Noteikumu prasībām. Paškontroli veic ne retāk kā reizi gadā, noņemot kontrolparaugus un testējot mēslošanas līdzekļus saskaņā ar Noteikumu prasībām.

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un saglabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja darbību veicējs paškontrolē konstatē, ka mēslojuma kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, viņš nedēļas laikā par to rakstiski informē Valsts augu aizsardzības dienestu.

(1) Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības;

3) kārto Reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu pārdošanai saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti;

6) ne retāk kā reizi gadā noņem analīzēm vajadzīgajā daudzumā mēslošanas līdzekļu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus noņem saskaņā ar Noteikumu prasībām.

(2) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) kontrolēt sertifikāta, iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību Noteikumu prasībām mēslošanas līdzekļu ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas, fasēšanas un tirdzniecības vietās un transportlīdzekļos;

3) apturēt mēslošanas līdzekļa realizāciju līdz testēšanas laboratorijas atzinuma saņemšanai, ja sertifikāts un iepakojums, kā arī marķējumā, etiķetē vai pavaddokumentos sniegtā informācija neatbilst Noteikumu prasībām;

4) aizliegt mēslošanas līdzekļa pārdošanu vai cita veida izplatīšanu, ja saskaņā ar Noteikumu prasībām iegūtie kontrolparaugu testēšanas rezultāti liecina par mēslošanas līdzekļa neatbilstību;

5) noteikt termiņu, kādā darbību veicējs novērš atklātos pārkāpumus;

6) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus;

7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt tiesību aizsardzības iestādēs materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli Reģistrā iekļauj Noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj informāciju par valstī pārdošanai ražoto, apstrādāto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu, kas iesniegta šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana un atjaunošana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc darbību veicēja pieteikuma, ja viņš ir beidzis darbības ar mēslošanas līdzekļiem;

2) pēc Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma, ja ražotais, apstrādātais vai ievestais mēslošanas līdzeklis neatbilst Noteikumu prasībām;

3) ja nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Ja reģistrācijas apliecība anulēta, pēc tās anulēšanas cēloņu novēršanas persona var iesniegt jaunu pieteikumu mēslošanas līdzekļa reģistrācijai Reģistrā.

Valsts augu aizsardzības dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā pārdošanai ražoto, apstrādāto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējiem apjomiem atsevišķi pa to veidiem, kā arī valsts uzraudzības un kontroles rezultātus attiecībā uz šiem mēslošanas līdzekļiem.

Reģistra dati, kā arī mēslošanas līdzekļu uzraudzībā un kontrolē iegūtie dati un informācija par to ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba vai dienesta pienākumu veikšanai.

Valsts uzraudzības un kontroles izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(1) Mēslošanas līdzekļa atbilstību Noteikumu prasībām apliecina sertifikāts.

(2) Mēslošanas līdzekļa atbilstību novērtē Ministru kabineta pilnvarota kompetenta institūcija, kura atbilst LVS EN 45000 sērijas standartu prasībām un spēj novērtēt mēslošanas līdzekļus saskaņā ar Noteikumu prasībām. Pilnvarotās institūcijas kompetenci novērtē Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

(3) Lai garantētu mēslošanas līdzekļa atbilstību Noteikumu prasībām, izdotā sertifikāta derīguma laikā ne retāk kā reizi gadā veic mēslošanas līdzekļa atbilstības pārbaudi un izsniedz testēšanas pārskatu.

1. Likuma 5.pants stājas spēkā 2002.gada 1.aprīlī.

2. Līdz 2003.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka termiņu, kādā anulējama ar EC fertilizer marķējumu marķēto mēslošanas līdzekļu reģistrācija.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.