Likumprojekts

Likumprojekts

Mēslošanas līdzekļu aprites likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) mēslošanas līdzeklis – viela vai vairāku vielu maisījums, kas uzlabo augu barošanās apstākļus, – minerālmēsli, tehniski apstrādāti vai neapstrādāti organiskie mēsli, organominerālie mēsli, kaļķošanas materiāli un ražošanas blakusprodukti, kas noderīgi kultūraugu mēslošanai vai augsnes auglības uzlabošanai;

2) mēslošanas līdzekļu aprite – mēslošanas līdzekļu ražošana, apstrāde, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana pārdošanai un tirdzniecība.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir radīt tiesisko pamatu mēslošanas līdzekļu apritei, lai aizsargātu mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi nevēlamu mēslošanas līdzekļu lietošanas un nodrošinātu vienādus apstākļus un prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka ar mēslošanas līdzekļu apriti saistītās reģistrācijas, uzraudzības un kontroles prasības un mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas prasības un kārtību, kā arī minēto darbību veicēja pienākumus.

(2) Šis likums neattiecas:

1) uz notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē citi normatīvie akti;

2) uz tehniski neapstrādātiem kūtsmēsliem, citiem dabīgajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un kaļķošanas materiāliem;

3) uz eksportējamiem mēslošanas līdzekļiem un tranzītprodukciju.

 

4.pants. Valsts institūciju kompetence mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus izdod Ministru kabinets, nosakot:

1) mēslošanas līdzekļa identifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības;

2) mēslošanas līdzekļa reģistrācijas un sertifikācijas nosacījumus un kārtību;

3) mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikuma un sertifikāta paraugu;

4) pieļaujamās novirzes no mēslošanas līdzeklim noteiktajām identifikācijas prasībām;

5) katra nevēlamā piemaisījuma maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzeklī;

6) prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam;

7) kārtību, kādā saņemama to mēslošanas līdzekļu pārdošanas atļauja, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas pirmajā punktā noteiktajām identifikācijas prasībām.

(2) Valsts nodevas par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Mēslošanas līdzekļu kontroles metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

5.pants. Mēslošanas līdzekļu ražošana, apstrāde, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana un tirdzniecība

(1) Ražot, apstrādāt, iepakot un gatavot maisījumus pārdošanai, pārdot un ievest drīkst tikai Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā (turpmāk – Reģistrs) reģistrētos mēslošanas līdzekļus, kas atbilst mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumos noteiktajām prasībām (turpmāk – Noteikumi).

(2) Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs vai apstrādātājs apglabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ja šāds mēslošanas līdzeklis tiek ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa apglabāšanu saistītās izmaksas sedz darbību veicējs.

(3) Ja Reģistrā reģistrētais mēslošanas līdzeklis neatbilst Noteikumu prasībām, bet ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, atsevišķu šā mēslošanas līdzekļa partiju var pārdot pēc atļaujas saņemšanas Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajā Valsts augu aizsardzības dienestā, norādot etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentos novirzes no Noteikumu prasībām.

(4) Ja mēslošanas līdzeklis Noteikumos nav minēts, bet ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz vienreizēju atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai un pārdošanai uz laiku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Darbību veicēja pienākumi

6.pants. Darbību veicēja pienākumi

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, iepakotājs, maisījumu gatavotājs un ievedējs iesniedz:

1) pārdošanai ražotā, apstrādātā vai ievestā mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikumu Valsts augu aizsardzības dienestā;

2) katru gadu līdz 31.janvārim Valsts augu aizsardzības dienestā – ziņas par iepriekšējā gadā pārdošanai ražotajiem, apstrādātajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem, norādot mēslošanas līdzekļu veidu, nosaukumu un daudzumu.

(2) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, iepakotājs, maisījumu gatavotājs, ievedējs un pārdevējs pēc mēslošanas līdzekļa pircēja vai to personu pieprasījuma, kuras veic mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli, uzrāda mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību un sertifikātu.

7.pants. Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju

Mēslošanas līdzekļa ražotājs, apstrādātājs vai ievedējs samaksā valsts budžetā valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

8.pants. Paškontrole

(1) Mēslošanas līdzekļa ražotājs, apstrādātājs, maisījumu gatavotājs un ievedējs periodiski novērtē ražojamā, apstrādājamā vai ievedamā mēslošanas līdzekļa atbilstību (turpmāk – paškontrole) Noteikumu prasībām. Paškontroli veic ne retāk kā reizi gadā, noņemot kontrolparaugus un testējot mēslošanas līdzekļus saskaņā ar Noteikumu prasībām.

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un saglabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja darbību veicējs paškontrolē konstatē, ka mēslojuma kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, viņš nedēļas laikā par to rakstiski informē Valsts augu aizsardzības dienestu.

 

III nodaļa

Reģistrācija, uzraudzība un kontrole

9.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas un tiesības mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības;

3) kārto Reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu pārdošanai saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti;

6) ne retāk kā reizi gadā noņem analīzēm vajadzīgajā daudzumā mēslošanas līdzekļu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus noņem saskaņā ar Noteikumu prasībām.

(2) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) kontrolēt sertifikāta, iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību Noteikumu prasībām mēslošanas līdzekļu ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas, fasēšanas un tirdzniecības vietās un transportlīdzekļos;

3) apturēt mēslošanas līdzekļa realizāciju līdz testēšanas laboratorijas atzinuma saņemšanai, ja sertifikāts un iepakojums, kā arī marķējumā, etiķetē vai pavaddokumentos sniegtā informācija neatbilst Noteikumu prasībām;

4) aizliegt mēslošanas līdzekļa pārdošanu vai cita veida izplatīšanu, ja saskaņā ar Noteikumu prasībām iegūtie kontrolparaugu testēšanas rezultāti liecina par mēslošanas līdzekļa neatbilstību;

5) noteikt termiņu, kādā darbību veicējs novērš atklātos pārkāpumus;

6) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus;

7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt tiesību aizsardzības iestādēs materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

10.pants. Reģistrs un tajā iekļaujamā informācija

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli Reģistrā iekļauj Noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj informāciju par valstī pārdošanai ražoto, apstrādāto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu, kas iesniegta šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana un atjaunošana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc darbību veicēja pieteikuma, ja viņš ir beidzis darbības ar mēslošanas līdzekļiem;

2) pēc Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma, ja ražotais, apstrādātais vai ievestais mēslošanas līdzeklis neatbilst Noteikumu prasībām;

3) ja nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Ja reģistrācijas apliecība anulēta, pēc tās anulēšanas cēloņu novēršanas persona var iesniegt jaunu pieteikumu mēslošanas līdzekļa reģistrācijai Reģistrā.

12.pants. Reģistra informācijas nodošana atklātībai

Valsts augu aizsardzības dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā pārdošanai ražoto, apstrādāto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējiem apjomiem atsevišķi pa to veidiem, kā arī valsts uzraudzības un kontroles rezultātus attiecībā uz šiem mēslošanas līdzekļiem.

13.pants. Informācijas pieejamība

Reģistra dati, kā arī mēslošanas līdzekļu uzraudzībā un kontrolē iegūtie dati un informācija par to ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba vai dienesta pienākumu veikšanai.

14.pants. Valsts uzraudzības un kontroles izdevumu samaksa

Valsts uzraudzības un kontroles izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

15.pants. Mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšana

(1) Mēslošanas līdzekļa atbilstību Noteikumu prasībām apliecina sertifikāts.

(2) Mēslošanas līdzekļa atbilstību novērtē Ministru kabineta pilnvarota kompetenta institūcija, kura atbilst LVS EN 45000 sērijas standartu prasībām un spēj novērtēt mēslošanas līdzekļus saskaņā ar Noteikumu prasībām. Pilnvarotās institūcijas kompetenci novērtē Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

(3) Lai garantētu mēslošanas līdzekļa atbilstību Noteikumu prasībām, izdotā sertifikāta derīguma laikā ne retāk kā reizi gadā veic mēslošanas līdzekļa atbilstības pārbaudi un izsniedz testēšanas pārskatu.

Pārejas noteikumi

1. Likuma 5.pants stājas spēkā 2002.gada 1.aprīlī.

2. Līdz 2003.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka termiņu, kādā anulējama ar EC fertilizer marķējumu marķēto mēslošanas līdzekļu reģistrācija.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

LIKUMPROJEKTA

“MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU APRITES LIKUMS”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ikvienas valsts nacionālās interesēs ir līdzsvarot konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanu un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

Latvijā šobrīd praktiski nav likumdošanas aktu mēslošanas līdzekļu jomā.

Darbības ar minerālmēsliem kā ar ķīmisko vielu vai ķīmisku produktu zināmā mērā reglamentē Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums. Šis likums arī turpmāk būtu attiecināms uz avāriju riska samazināšanu darbībām ar minerālmēsliem, kuri satur bīstamas ķīmiskas vielas un ir sprādzienbīstami vai viegli uzliesmojoši (piemēram, amonija nitrāts). Tajā pašā laikā lielākā daļa minerālmēslu nav bīstama cilvēku, dzīvnieku veselībai un videi. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums nereglamentē darbības ar tādiem biotehnoloģiskajiem produktiem kā organiskie mēsli, filtrkaļķi, sapropelis u.c.

Pašlaik Latvijā nav valdības pilnvarotu institūciju, kas uzrauga darbības ar vietējiem un importētajiem mēslošanas līdzekļiem un kontrolē to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Nav arī normatīvo aktu, kas nosaka visu pārdošanā esošo mēslošanas līdzekļu uzraudzības un kontroles kārtību, to identifikācijas, atbilstības vērtēšanas kritērijus u.c.

Netiek garantēta toksisko savienojumu, piemēram, smago metālu, radioaktīvo vielu u.c. pieļaujamās robežkoncentrācijas ievērošana. Kontroles trūkums šajā jomā rada iespēju apšaubāmas kvalitātes, deklarētajām īpašībām neatbilstošu un pat videi nevēlamu mēslošanas līdzekļu iekļūšanai Latvijas tirgū.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likums nodrošina tiesisko pamatu darbībām ar visiem valstī izplatītajiem mēslošanas līdzekļu veidiem, un šīs darbības notiks valsts uzraudzībā un kontrolē.

Likums nosaka:

- valsts institūciju kompetenci mēslošanas līdzekļu aprites jomā;

- mēslošanas līdzekļu ražošanas, apstrādes, maisījumu gatavošanas, iepakošanas, ievešanas un tirdzniecības prasības;

- mēslošanas līdzekļu darbību veicēja pienākumus;

- mēslošanas līdzekļu reģistrācijas, uzraudzības un kontroles prasības;

- mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanas kārtību.

Mēslošanas līdzekļu aprites likuma darbība nodrošinās kvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi nekaitīgu mēslošanas līdzekļu izplatīšanu valstī. Bez tam Latvijai kā asociētajai ES loceklei ir svarīgi harmonizēt likumdošanu mēslošanas līdzekļu jomā. Likums dod deleģējumu ES direktīvās noteikto prasību ieviešanai nacionālajā likumdošanā. Likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošana kalpos patērētāju aizsardzībai un uzlabos to informētību par Latvijas tirgū piedāvāto mēslošanas līdzekļu kvalitāti.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Latvijas augšņu un klimatiskajos apstākļos ekonomiski izdevīgas, labas kvalitātes kultūraugu ražas ieguvi lielā mērā (30 - 40 %) nosaka mēslojums un periodiska augšņu kaļķošana.

Mēslošanas līdzekļos ir iespējama toksisku savienojumu klātbūtne. Visbiežāk sastopamie toksiskie savienojumi minerālmēslos ir smagie metāli, īpaši kadmijs fosfora minerālmēslos. Organiskajos mēslos, piemēram, putnu mēslos, var būt atrodama salmonella. Šādu veselībai kaitīgus savienojumus saturošu mēslošanas līdzekļu lietošana var nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi un samazināt produkcijas konkurētspēju. Tāpēc nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo toksisko savienojumu daudzumu mēslošanas līdzekļos un veikt tā kontroli. Eiropas Savienības direktīvas nosaka arī īpašas pārbaudes procedūras amonija nitrātam un citiem uz tā bāzes ražotajiem minerālmēsliem sakarā ar to ugunsdrošību un sprādzienbīstamību.

Kvalitatīvu mēslošanas līdzekļu lietošana paaugstinās augkopības produkcijas konkurētspēju un līdz ar to eksporta attīstību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiks sakārtota uzņēmējdarbības vide mēslošanas līdzekļu aprites jomā.

Uzņēmēji reģistrēs pārdošanas nolūkos ražotus vai ievestus mēslošanas līdzekļus, kuri atbilst identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumos noteiktajām prasībām (Noteikumi).

Ja mēslošanas līdzeklis neatbildis Noteikumu prasībām, bet ir nekaitīgi cilvēku, dzīvnieku veselībai un videi, uzņēmēji saņems atļauju tā pārdošanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu darbība nodrošinās cilvēku, dzīvnieku veselībai un videi nekaitīgu mēslošanas līdzekļu izplatīšanu valstī.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu

un pašvaldību budžetiem tūkst.Ls

Rādītāji

2002.gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

- valsts nodeva par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju;

- dabas resursu nodoklis;

Kopā:

 

10

 

45

55

 

2

 

45

47

 

2

 

45

47

 

2

 

45

47

 

2

 

45

47

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

- mēslošanas līdzekļu reģistra izveidošanai un uzturēšanai;

- valsts uzraudzības un kontroles realizēšanai;

- kontrolparaugu testēšanai (320 paraugi x 60 Ls/paraugs).

 

Kopā:

 

9,4

21,4

19,2

 

50

 

6,4

21,4

19,2

 

47

 

6,4

21,4

19,2

 

47

 

6,4

21,4

19,2

 

47

 

6,4

21,4

19,2

 

47

3. Finansiālā ietekme

Izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos ļaus veikt valsts uzraudzību un kontroli mēslošanas līdzekļu aprites jomā.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5.1. par dabas resursu nodokli:

5.1.1. vidēji 1997. - 1999.gadā visu veidu saimniecībās iestrādāti 32,6 tūkst. t minerālmēslu barības vielā. Diemžēl vēl turpinās tendence minerālmēslu iestrādes samazināšanai par 0,9 - 1,2 tūkst. t gadā;

5.1.2. dabas resursu nodoklis, kuru maksā mēslošanas līdzekļu pārdevējs Ls 0,6 par vienu minerālmēslu tonnu, ļauj ieņemt Ls 45 tūkst. gadā un sedz budžeta izdevumus (96 %), kas saistīti ar šo likumprojektu. Nodokļa apmēra aprēķins: 45 000 Ls: 32 600 t = 1,38 Ls barības vielā; tā kā 7 - 9 gadus vēl paredzams minerālmēslu iestrādes samazinājums, paredzamo nodokļa apmēru jāpalielina par 30 %, t.i., Ls 1,38 + Ls 0,41 = Ls 1,79; pārrēķinot minerālmēslus fiziskajā svarā, nodoklis sastāda Ls/t 0.6 (trešā daļa no Ls 1,79);

5.2. par valsts nodevu:

5.2.1. ES direktīvas 76/116/EEC 2.pants nosaka mēslošanas līdzekļu sadalījumu pa veidiem. Latvijā tiek pārdoti apmērām 80 veidi no tiem. Ap 40 mēslošanas līdzekļu veidu tiek realizēts lielās partijās (vairāk par 1 tūkst. t), ap 40 - mazās partijās (līdz 50t minerālmēsli un organominerālie);

5.2.2. likumprojektā paredzētas šādas valsts nodevas:

- 2002.gadam - 40 minerālmēslu veidi x 200 Ls = Ls 8 tūkst.; apmēram 40 mazo partiju minerālmēsli specifiskiem mērķiem x 50 Ls = Ls 2 tūkst., kopā Ls 10 tūkst.;

- 2003. - 2006. - 9 minerālmēslu veidi x 200 Ls = Ls 1,8 tūkst; apmēram 5 mazo partiju minerālmēsli specifiskiem mērķiem x 50 Ls = Ls 0,25 tūkst., kopā ap Ls 2 tūkst.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie

akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus

Nepieciešami:

- grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot 11.panta otro daļu (likumprojekts iesniegts Ministru kabinetā);

jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku-miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta

- grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” (likumprojekts izstrādāts);

- grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (iesniegti Ministru kabinetā);

Vajadzēs izstrādāt jaunus MK noteikumus:

“Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības

izstrādātajā likum- projektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” (izstrādāts pirmais variants). Noteikumi paredz mēslošanas līdzekļa identifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības, reģistrācijas nosacījumus un kārtību, pieļaujamās novirzes no deklarētajiem kvalitātes rādītājiem, nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas mēslošanas līdzeklī, prasības mēslošanas līdzekļu marķējumam, etiķetei un iepakojumam;

- “Valsts nodevas par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un to maksāšanas kārtība”. Mērķis - nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.

Likumprojekts paredz arī izstrādāt zemkopības ministra apstiprinātu metodiku mēslošanas līdzekļu kontrolei (izstrādāts pirmais variants).

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijas pozīcijas dokumenta sadaļā “Brīvā preču kustība” teikts, ka Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības mēslošanas līdzekļu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

2. Saistības pret citām starptautis-kajām organizācijām

Likumprojekts nav pretrunā ar pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām saistībām.

3.Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Padomes direktīvas:

- 76/116/EEC (OJ Nr.L 24/21, 30.01.1976.) “Par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu attiecībā uz minerālmēsliem”;

- 80/876/EEC (OJ Nr.L 250/7, 23.09.1980.) “Par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz vienkāršajiem amonija nitrāta minerālmēsliem ar augstu slāpekļa saturu”;

- 77/535/EEC (OJ Nr.L 213/1, 22.08.1977.) “Par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanu un analīzi”;

87/94/EEC (OJ Nr.L 38/1, 07.02.1987.) “Par
 

dalībvalstu likumu tuvināšanu saistībā ar vienkāršo amonija nitrāta minerālmēslu ar augstu slāpekļa saturu detonācijas raksturlielumu, robežu un detonētspējas kontroles kārtību”;
 

Papildinājumi un labojumi direktīvās:

- 79/138/EEC (OJ Nr L 39/3, 14.02.1979.)

- 87/566/EEC (OJ Nr L 342/32, 04.12.1987.)

- 88/183/EEC (OJ Nr.L 83/33, 29.03.1988.)

- 89/284/EEC (OJ Nr.L 111/34, 22.04.1989.)

- 89/519/EEC (OJ Nr.L 265/30, 12. 09. 1989.)

- 89/530/EEC (OJ Nr.L 281/116, 30.09.1989.)

- 93/1/EEC (OJ Nr.L 113/17, 07.05.1993.)

- 93/69/EEC (OJ Nr.L 185/30, 28.07.1993.)

- 95/8/EC (OJ Nr.L 86/41, 20.04.1995.)

- 96/28/EC (OJ Nr.L 140/30, 13. 06.1996.)

- 98/3/EC (OJ Nr.L 18/25, 23.01.1998.).

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

4.panta pirmās daļas 1., 4., 5., 6.punkts

76/116/EEC

3.pants;

80/876/EEC< /P>

3.pants

Atbilst

-

5.panta pirmā daļa, pārejas noteikums

76/116/EEC

7.pants;

80/876/EEC

4.pants

Atbilst

Latvijas pozī-cijas dokumentā paredzēts, ka līdz ar iestāša-nās brīdi ES mēslošanas lī-dzekļu reģistrācija ar marķē-jumu EC ferti-lizer tiks anulēta.

5.panta trešā daļa

76/116/EEC

1.pants

Atbilst

-

14.pants

76/116/EEC

8.pants;

80/876/EEC

6.pants;

77/535/EEC

1.pants;

87/94/EEC

1.pants

Atbilst

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Latvijas Zemnieku federācija,

Latvijas Agronomu biedrība,

Zinātniskās organizācijas, padomes (LLU, LV Agrārās ekonomikas institūts, VBZU “Skrīveru zinātnes centrs”, VBZU “Priekuļu SS”, BO VZU “Valsts Stendes SS”).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta.

Daļēji ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi likumprojekta grozījumiem.

3. Konsultācijas ar starptautis-kajiem konsultantiem

Eiropas Komisijas eksperts Entonijs Viljams (Anthony Williams) Phare projekta ietvaros piedalījies likumprojekta izstrādē

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Šā likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izpildes kontroli, uzraudzību un mēslošanas līdzekļu reģistrāciju nodrošinās Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likums aizsargā mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku, dzīvnieku veselībai un videi nevēlamu mēslošanas līdzekļu lietošanas.

Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, ievedējs vai tirgotājs var iesniegt sūdzības un apelācijas par mēslošanas līdzekļu novērtēšanā iesaistīto institūciju darbību likumos noteiktajā kārtībā.

 

Ministrs A.Slakteris

 

 

 

Smirnova

7027177