Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Zvejniecības likums

Grozījumi Zvejniecības likumā

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.) šādus grozījumus:

1.

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “amatierzveja – makšķerēšana” ar vārdu “makšķerēšana”

Neatbalstīt

3. pants. Īpašuma tiesības uz zivju resursiem

1. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Zivju resursu pārvalde

Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.”

Redakcionāli precizēts

1. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Zivju resursu pārvaldīšana

Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.”

(1) Zivju resursi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.

(2) Zivis, kas izaudzētas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, ja to pavairošanai un audzēšanai nav izlietoti valsts budžeta līdzekļi, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.

Zivju resursu izmantošana Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, - arī saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

2.

Uzskatīt līdzšinējo 4. panta tekstu par pirmo daļu.

Atbalstīt

2. 4. pantā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;

2. Papildināt 4. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu. Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”

3.

Papildināt 4. panta otro daļu pēc vārda “saimniecībās” ar vārdiem “un uzņēmējsabiedrībās”

Atbalstīt

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu. Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās un uzņēmējsabiedrībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”

II nodaļa. Zivju resursu un zvejas pārzināšana

3 Izteikt. II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa. Zivju resursu un zvejas pārvaldīšana”.

3 Izteikt. II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa. Zivju resursu un zvejas pārvaldīšana”.

5. pants. Zivju resursu pārzināšanas principi

4. 5. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5. pants. Zivju resursu pārvaldīšanas principi”;

4. 5. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5. pants. Zivju resursu pārvaldīšanas principi”;

(1) Zivju resursu pārzināšanas principi ietver zivju resursu pārzināšanu un izmantošanu, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pārzināšana” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pārvaldīšana” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pārzināšana” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pārvaldīšana” (attiecīgā locījumā);

(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zinātnisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.

(3) Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts pārzina Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursus.

aizstāt trešajā daļā vārdu “pārzina” ar vārdu “pārvalda”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk – Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts” ar vārdiem “ievieš zivsaimniecības nozares politiku, piedalās nozares tiesību aktu izstrādē un”.

aizstāt trešajā daļā vārdu “pārzina” ar vārdu “pārvalda”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk – Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts” ar vārdiem “ievieš zivsaimniecības nozares politiku, piedalās nozares tiesību aktu izstrādē un”.

(4) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībām zivju resursu pārzināšanu ūdeņos, kuri atrodas šo pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai.

(5) Zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos, ja attiecīgo ūdeņu resursu pārzināšana ir nodota pašvaldībām.

7. pants. Zvejas tiesību nodošana

(1) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībai valstij piederošās zvejas tiesības ūdeņos, kur zivju resursus pārzina attiecīgā pašvaldība.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) citām juridiskajām un fiziskajām personām.

5. 7. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “un fiziskajām personām” ar vārdiem “personām, kuras saņēmušas uzņēmējdarbības licenci zvejai attiecīgajos ūdeņos, un fiziskajām personām”;

5. 7. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “un fiziskajām personām” ar vārdiem “personām, kuras saņēmušas uzņēmējdarbības licenci zvejai attiecīgajos ūdeņos, un fiziskajām personām”;

(3) Privāto ūdeņu īpašnieks savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, pamatojoties uz attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu.

(4) Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomā, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta zveja. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, tiek atspoguļoti visi ar zveju un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītie jautājumi.

papildināt ceturto daļu ar 3. teikumu šādā redakcijā:

“Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas – makšķerēšanas iespējas.”

precizēts

papildināt ceturto daļu ar 3. teikumu šādā redakcijā:

“Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas – makšķerēšanas iespēja.”;

(5) Ūdenstilpju nomas un zvejas tiesību nomas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka dodama attiecīgās pašvaldības zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir saistīta ar zveju un zivju apstrādi, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālo darbu), ir pildījuši iepriekš noslēgtā līguma noteikumus un ievērojuši zvejas regulēšanas pasākumus.

Izslēgt 7. panta sestajā daļā vārdus “un zivju apstrādi”.

Atbalstīt

izslēgt sestajā daļā vārdus “un zivju apstrādi”.

(7) Iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde.

9. pants. Tauvas josla

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta:

1) kājāmgājējiem;

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai;

3) robežapsardzībai;

4) vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.

5.

Izteikt 9. panta sestās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai”.

Atbalstīt

6. Izteikt 9. panta sestās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.”

10. pants. Amatierzveja - makšķerēšana

(1) Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības nodarboties ar amatierzveju - makšķerēšanu - visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos amatierzveja - makšķerēšana - nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgām norādēm.

(2) Ja amatierzvejā - makšķerēšanā - konkrētos ūdeņos vai to daļā īpaši vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits, zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm) vai iegūt izsoles kārtībā, ievērojot konkrētās ūdenstilpes licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumus, kuri izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par vispārējo kārtību, kāda piemērojama licencētai amatierzvejai - makšķerēšanai - Latvijas Republikas ūdeņos.

6.

Izslēgt 10.panta otrajā daļā pēc vārdiem “vai to daļā” vārdu “īpaši”;

mainīt pēc vārdiem “amatierzvejas – makšķerēšanas” vārdu “noteikumus” ar vārdu “nolikumus”.

precizēts

7. 10.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdu “īpaši”;

aizstāt vārdus “amatierzvejas – makšķerēšanas noteikumus” ar vārdiem “amatierzvejas – makšķerēšanas nolikumus”.

(3) Amatierzveja - makšķerēšana - veicama saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju - makšķerēšanu - regulējošām normām.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

(5) Ārvalstu fiziskās personas var makšķerēt Latvijas Republikas ūdeņos saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem un citām amatierzveju - makšķerēšanu - regulējošām normām.

11. pants. Rūpnieciskā zveja

(1) Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir attiecīgās pašvaldības zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar zveju un zivju apstrādi, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālo darbu) un iepriekšējā laikposmā nav izdarījuši zveju regulējošo normu pārkāpumus.

7.

Izslēgt 11. panta otrajā daļā vārdus “un zivju apstrādi”.

Atbalstīt

8. 11. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “un zivju apstrādi”;

(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem limitiem, norādot zvejas rīku skaitu un to veidu vai nozvejas apjomu.

(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.

(5) Kopējais pieļaujamais zvejas rīku skaits un to veidi tiek noteikti, ņemot vērā noteikto nozvejas apjomu.

6. Izteikt 11. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.”

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.”

(6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.

(7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.

(9) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas aizliegumu uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju resursu atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.

8.

Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

“16. pants. Zvejas ierobežojumi

(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju resursu atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās”.

Atbalstīt

9. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

“16. pants. Zvejas ierobežojumi

(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju resursu atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās.”

7. Papildināt 16. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Rūpnieciskās zvejas papildu aizliegumus sestdienās, svētdienās un svētku dienās nosaka publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai - makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja – makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai – makšķerēšanai.”

10.

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sestdienās, svētdienās un svētku dienās publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros rūpnieciskā zveja ir aizliegta.”

Papildināt 16. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās.”

(iestrādāts Atb. kom. prlik. nr.8)

(iestrādāts Atbild. kom. priekšlik nr.8 )

17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi

(1) Zvejā aizliegts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti vai ir aizliegti attiecīgajos zvejas noteikumos.

(2) Zivju resursu pārzinātājs atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir tiesīgs atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, bet tiem ir jābūt konkrēti norādītiem zvejas atļaujā (licencē).

8. Papildināt 17. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai – makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja – makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai – makšķerēšanai, rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos.

(4) Rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās upēs un kanālos, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, kā arī zveju atsevišķos upju posmos, kuros zveju var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos un paredzētos zvejas ierobežojumus zivju migrācijas un nārsta periodā.”

11.

Izteikt 17.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Visās upēs un publiskajos ezeros rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos.

(4) Rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās upēs un kanālos, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, kā arī atsevišķos upju posmos, kuros zveju var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, neaizšķērsojot vairāk par pusi no brīvās ūdens platības starp jebkuriem sauszemes punktiem neskaitot ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem blīvi aizaugušās ūdens platības.”

precizēts

10. Papildināt 17. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai – makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja – makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai – makšķerēšanai, rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos.

(4) Rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās upēs un kanālos, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, kā arī zveju atsevišķos upju posmos, kuros to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos un paredzētos zvejas ierobežojumus zivju migrācijas un nārsta periodā.”

18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūcijas

Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes.

9. Papildināt 18. pantu pēc vārdiem “reģionālās vides pārvaldes” ar vārdiem “un pašvaldības pilnvarota persona tās administratīvajā teritorijā”.

12.

Izslēgt likumprojekta 9. pantu.

precizēts

11. Papildināt 18. pantu pēc vārdiem “reģionālās vides pārvaldes” ar vārdiem “kā arī pašvaldības pilnvarota persona tās administratīvajā teritorijā”.

19. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūciju tiesības

(1) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), veikt zivju izkraušanas kontroli, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis.

(2) Vides valsts inspekcija , Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

10. Papildināt 19. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zveja tiek veikta starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde tās konstatētu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, par kuriem ir saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti, var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības.”

precizēts

12. Papildināt 19. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zveja tiek veikta starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde gadījumos, kad tās konstatējušas šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti, var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības.”

22. pants. Zivju sugu pārvietošana un jaunu sugu ieviešana

(1) Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Valsts veterināro departamentu.

13.

Aizstāt 22. panta pirmajā daļā vārdus “Valsts veterināro departamentu” ar vārdiem “Pārtikas un veterināro dienestu”.

Atbalstīt

13. Aizstāt 22. panta pirmajā daļā vārdus “Valsts veterināro departamentu” ar vārdiem “Pārtikas un veterināro dienestu”.

(2) Informācija par dažādu zivju sugu pārvietošanu, jaunu sugu ieviešanu vai pavairošanu jāiesniedz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam.

(3) Zemkopības ministrs izdod instrukciju par zivju resursu pavairošanai nepieciešamo dokumentāciju (zivju resursu atražošanas pasākumu pamatojums, zivju mazuļu uzskaites un ielaišanas aktu noformēšana).

26. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzību, uzraudzību un izmantošanu regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju - makšķerēšanu - un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos un ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņotos zivju resursu atražošanas pasākumus.

(3) Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu.

"(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē hidroelektrostaciju īpašnieki un citu saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem.

(5) Noteikumus par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanu un kompensācijas kārtību izdod Ministru kabinets.

15.

Papildināt 26. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par upju un to posmu sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.”

Papildināt 26. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.”

14. Papildināt 26. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.).

16.

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. 16. panta otrā daļa un 17. panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.”

Atbalstīt

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3. 16. panta otrā daļa un 17. panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

17.

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets izdod 26. panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.”

Atbalstīt

4. Ministru kabinets izdod 26. panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās”.