Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums Likumā par ostām

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2001, 56.nr.) grozījumu un izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) No ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu, loču maksu un sanitāro maksu, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi."

 

 

Likumprojekta

“Grozījums “Likumā par ostām””

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 20.aprīlī stāsies spēkā likums “Grozījumi “Likumā par ostām”, kas paredz iekasēt no ārvalstu karakuģiem sanitāro maksu, ledus maksu un loču maksu, ja tiek izmantoti loču pakalpojumi. Šī likuma norma neatbilst starptautisko tiesību normām, kā arī ierobežo Latvijas Republikas sekmīgu virzību uz NATO.

Pamatdokuments, kas nosaka ārvalstu militārā kontingenta (arī karakuģu) neaplikšanu ar nodokļiem un nodevām, ir 1951.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA). Latvija piemēro minētā līguma noteikumus ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības – mieram”, līguma par to bruņoto spēku statusu (PfP SOFA) starpniecību. PfP SOFA ir ratificēts Latvijā 1996.gadā. NATO SOFA XI.panta otrās daļas (a) punkts nosaka, ka “spēku dienesta transporta līdzekļu ievešana, tiem pārvietojoties ar savu jaudu, ir ļauta atbrīvojot no nodevas”.

Aizsardzības ministrija vēlētos pievērst Jūsu uzmanību tam faktam, ka konsultāciju laikā NATO speciālisti informēja, ka kategoriski nepiekrīt, ja NATO kontingentam būs automātiski jāmaksā par pakalpojumiem, ko tas faktiski nesaņem. NATO uzskata, ka šādi maksājumi faktiski kvalificējami kā nodeva un uz NATO nav attiecināmi.

Saskaņā ar ANO 1958.gada Konvenciju “Par atklāto jūru”, karakuģis bauda imunitāti no jebkuras valsts Karakuģis uzskatāms par valsts institūcijas sastāvdaļu, kas darbojas valdības vārdā. Uz abpusības principa, kas izriet no starptautiskajām paražu tiesībām, karakuģim tiek piešķirtas privilēģijas un imunitāte, tajā skaitā arī atbrīvošana no visu veida nodokļiem un nodevām.

2.Tiesību akta projekta būtība

Izstrādātais projekts nosaka ārvalstu karakuģu atbrīvošanu no visām ostas maksām, izņemot loču maksu, sanitāro maksu un ledus maksu, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme attiecībā uz

makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3.sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4.Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un

Pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Kārtējais

gads

Trīs nākamie gadi

*)

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akts šo jomu neskar.

         

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

         

3.Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

         

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi

papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

         

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

         

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti-

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Jāsagatavo grozījums Ministru kabineta 2001.gada 16.janvāra noteikumu Nr.21 “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, un izbrauc no tiem” 23.punktā. Minētais grozījums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā š.g. maijā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

 

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti ( piem., Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml., numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

 

 

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst / neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

  1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts ir izstrādāts pēc NATO speciālistu ieteikuma

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Satiksmes ministrija kontrolēs šī likuma izpildi savas kompetences ietvaros

 

 

 

 

2.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Araslanova 7335133

A:/ostas(an).doc