Likumprojekts

Likumprojekts

Ķemeru nacionālā parka likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Ķemeru nacionālais parks (turpmāk – nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.

2.pants

Nacionālā parka kopējā platība ir 38165 hektāri sauszemes un 1954 hektāri jūras akvatorijas, un tā robežas noteiktas saskaņā ar nacionālā parka shēmu (1.pielikums) un robežu aprakstu (2.pielikums).

3.pants

(1) Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības, meža apsaimniekošanas kārtību un aizliegtos un atļautos cirtes veidus nacionālā parka teritorijā nosaka tā individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī vispārīgie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(2) Nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

4.pants

Dabas rezervāta, dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonu zeme, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru normatīvajos aktos nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, piekrīt valstij. Šī zeme nav atsavināma un privatizējama un ir reģistrējama zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

II nodaļa. Funkcionālās zonas

5.pants

Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību, ainavu un sugu ģenētiskās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un teritorijas saimniecisko attīstību, nacionālā parka teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas (1. un 2.pielikums):

1) dabas rezervāta zona;

2) dabas lieguma zona;

3) ainavu aizsardzības zona;

4) neitrālā zona.

6.pants

(1) Dabas rezervāta zona izveidota, lai saglabātu cilvēku darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība, aizsargātas retas vai tipiskas ekosistēmas un kas ir būtiskas reto un caurceļojošo sugu ekoloģisko prasību nodrošināšanai.

(2) Dabas rezervāta zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

1) zinātnisko izpēti;

2) meža ugunsdrošības pasākumus;

3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta zonas aizsardzībai un saglabāšanai (saskaņā ar nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plānu);

4) dabas rezervāta zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem parka administrācijas noteiktajā kārtībā.

7.pants

(1) Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retu veidu biotopus, kā arī izstrādātos kūdras karjerus un minerālūdeņu veidošanās procesus.

(2) Dabas lieguma zonā ir aizliegta tāda saimnieciskā darbība, kas ir pretrunā ar ekosistēmu dabisko attīstību, izņemot nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānā noteiktos gadījumus.

8.pants

Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci un dzīvnieku pulcēšanās iespēju migrācijas periodos, nacionālā parka administrācija atbilstoši nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var noteikt sezonas liegumus.

9.pants

Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas lieguma zonām.

10.pants

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu kūrortu saimniecības attīstību, saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru un veicinātu nacionālā parka teritorijas ilgstošu attīstību.

III nodaļa. Nacionālā parka pārvalde

11.pants

Nacionālā parka pārvaldi īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde – Ķemeru nacionālā parka administrācija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

12.pants

Nacionālā parka administrāciju vada nacionālā parka direktors, kas vienlaikus ir galvenais vides valsts inspektors nacionālā parka teritorijā. Nacionālā parka direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

13.pants

Nacionālā parka administrācijas finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ieņēmumi no dabas resursu apsaimniekošanas.

14.pants

(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību nacionālā parka teritorijā, tiek izveidota nacionālā parka konsultatīvā padome.

(2) Nacionālā parka konsultatīvās padomes sastāvu un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālā parka konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ķemeru nacionālā parka likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprina Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.98 "Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikums";

2) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.102 "Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums".

 

2.pielikums

Ķemeru nacionālā parka likumam

Ķemeru nacionālā parka robežu apraksts

1. Ķemeru nacionālā parka ārējā robeža

No 1 līdz 2 – no Rīgas virsmežniecības Kāpu mežniecības 23.kvartāla ziemeļaustrumu stūra pa 23., 27., 32. un 34.kvartāla austrumu stigas rietumu malu dienvidu virzienā līdz Vecslocenes upei.

No 2 līdz 3 – pa Vecslocenes upes kreiso krastu dienvidaustrumu virzienā līdz dzelzceļa Rīga–Ventspils tiltam.

No 3 līdz 4 – šķērsojot pa tiltu Vecslocenes upi, pa dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu dienvidrietumu virzienā līdz 21.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

No 4 līdz 5 – no 21.kvartāla dienvidaustrumu stūra pa 21.kvartāla austrumu stigas iedomātu turpinājumu, šķērsojot dzelzceļu, tad pa meža ceļu dienvidu virzienā līdz šosejai Rīga–Ventspils.

No 5 līdz 6 – pa šosejas Rīga–Ventspils ziemeļu malu rietumu virzienā līdz ceļam uz bijušo Jūrmalas pilsētas atkritumu izgāztuvi (atkritumu deponēšanas vietu).

No 6 līdz 7 – šķērsojot šoseju Rīga–Ventspils, pa ceļu uz bijušo Jūrmalas pilsētas atkritumu deponēšanas vietu (izgāztuvi) Kašķu purvā dienvidu virzienā līdz Jūrmalas pilsētas robežai.

No 7 līdz 8 – pa Jūrmalas pilsētas robežu austrumu virzienā līdz Lielupes vidum.

No 8 līdz 9 – pa Lielupes vidu dienvidu virzienā līdz šosejas Rīga–Liepāja tiltam pāri Lielupei (Kalnciema tiltam).

No 9 līdz 10 – pa tilta ziemeļu malu pāri Lielupei dienvidrietumu virzienā, tad pa šosejas Rīga–Liepāja ziemeļu malu dienvidrietumu virzienā līdz Tukuma virsmežniecības Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 244.kvartāla dienvidu stūrim.

 

No 10 līdz 11 – no Tukuma virsmežniecības Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 244.kvartāla dienvidu stūra pa 244., 243., 242., 241.kvartāla, saimniecības "Tomiņi", 240., 239., 238., 237.kvartāla, saimniecību "Mednieki", "Smiļģi" un "Mazstraģi" meža dienvidu malu rietumu virzienā līdz saimniecības "Mazstraģi" meža dienvidrietumu malai.

No 11 līdz 12 – ziemeļu virzienā pa saimniecību "Mazstraģi" un "Čabas" meža rietumu robežu, pa 224.kvartāla un saimniecību "Ievalti", "Vizmas", "Ķunduri", "Mednieki" un "Mežsili" meža rietumu malu, tālāk pa 208., 200. un 198.kvartāla un saimniecību "Pēpuļi" un "Stalti" meža rietumu malu, tad pa 195.kvartāla, saimniecības "Vizmas" meža, 192.kvartāla, saimniecību "Jaunbēnūži" un "Bēnūži", 189.kvartāla, saimniecību "Kalnāji", "Jaunlāči" un "Veclāči" meža rietumu malu līdz saimniecības "Veclāči" meža ziemeļrietumu stūrim (krustojumam ar ceļu Kalnāji–Melnragi).

No 12 līdz 13 – no saimniecības "Veclāči" meža ziemeļrietumu stūra (krustojuma ar ceļu Kalnāji–Melnragi) pa ceļa austrumu un ziemeļu pusi ziemeļu un rietumu virzienā līdz ceļam Slampe–Smārde.

No 13 līdz 14 – pa ceļa Slampe–Smārde austrumu malu uz ziemeļiem līdz krustojumam ar šoseju Rīga–Ventspils.

No 14 līdz 15 – pa šosejas Rīga–Ventspils dienvidu malu uz austrumiem līdz Valguma mežniecības 216.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

No 15 līdz 16 – no Valguma mežniecības 216.kvartāla dienvidrietumu stūra pa 216.kvartāla, saimniecības "Mežķemeri" meža, saimniecības "Virsaiši" un 208., 200. un 193.kvartāla rietumu malu uz ziemeļiem, tad pāri dzelzceļa Rīga–Ventspils līnijai un pa dzelzceļa līnijas ziemeļu malu (194. un 185.kvartāla dienvidrietumu malu) uz ziemeļrietumiem, pa 185.kvartāla un saimniecības "Staltbrieži" ziemeļrietumu malu uz ziemeļaustrumiem, tālāk pa 185.kvartāla ziemeļaustrumu malu uz dienvidaustrumiem, tad pa saimniecības "Dārzkalni", 178. un 170.kvartāla, saimniecību "Eglāji", "Meždambji", "Guntiņas", 161. un 162.kvartāla un saimniecības "Duckopji" rietumu malu uz ziemeļiem, pa 135. un 134.kvartāla dienvidu malu uz rietumiem un 134.kvartāla rietumu malu uz ziemeļrietumiem, ziemeļiem līdz saskares vietai ar ceļu Jāņukrogs–Antiņciems.

No 16 līdz 17 – pa ceļa Jāņukrogs–Antiņciems rietumu malu dienvidrietumu virzienā līdz krustojumam ar ceļu Smārde–Tukums.

No 17 līdz 18 – pa ceļa Smārde–Tukums ziemeļu malu dienvidaustrumu virzienā līdz Skujupītei.

No 18 līdz 19 – šķērsojot ceļu Smārde–Tukums, pa Skujupītes austrumu malu dienvidu virzienā līdz dzelzceļam Rīga–Ventspils.

No 19 līdz 20 – pa dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu rietumu virzienā līdz 148.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

No 20 līdz 21 – pa 148.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā, tad pa 148. un 149.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā un pa 132.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā, pēc tam pa 111., 92. un 69.kvartāla rietumu malu ziemeļu virzienā līdz krustojumam ar ceļu uz Jaunslāviešu mājām.

No 21 līdz 22 – pa Jaunslāviešu ceļa austrumu malu uz ziemeļaustrumiem līdz krustojumam ar ceļu Slāvieši–Ezermaļi.

No 22 līdz 23 – pa ceļa Slāvieši–Ezermaļi dienvidu malu austrumu virzienā līdz valsts meža robežai 70.kvartāla ziemeļaustrumu stūrī.

No 23 līdz 24 – pa valsts meža robežu (Valguma mežniecības 70., 71., 72., 74. un 75.kvartāla ziemeļu robežu ziemeļaustrumu virzienā, pa 76.kvartāla ziemeļrietumu robežu un pa 66. un 59.kvartāla rietumu robežu ziemeļrietumu virzienā) līdz krustojumam ar ceļu Rotkaļi–šoseja Milzkalne–Apšuciems.

No 24 līdz 25 – pa ceļa Rotkaļi–šoseja Milzkalne–Apšuciems austrumu malu uz ziemeļiem līdz 32.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 25 līdz 26 – pa Valguma mežniecības 32.kvartāla un Engures (bijušās Valguma) mežniecības 33., 34. un 35.kvartāla ziemeļu stigu ziemeļaustrumu virzienā līdz krustojumam ar autoceļu Rīga–Kolka.

No 26 līdz 27 – pa autoceļa Rīga–Kolka dienvidrietumu malu dienvidaustrumu virzienā līdz valsts meža robežai 35.kvartāla austrumu stūrī.

No 27 līdz 28 – pa Engures (bijušās Valguma) mežniecības 35., 46., 54. un 62.kvartāla austrumu robežu dienvidu virzienā, tad pa Valguma mežniecības 80., 81. un 63.kvartāla ziemeļu robežu ziemeļaustrumu virzienā un pa 235. un 223.kvartāla rietumu robežu ziemeļrietumu virzienā līdz Engures (bijušās Valguma) mežniecības 55.kvartāla dienvidu stūrim.

No 28 līdz 29 – no 55.kvartāla dienvidu stūra pa 223.kvartāla ziemeļrietumu malu (Lapmežciema pagasta ziemeļrietumu robežu) ziemeļaustrumu virzienā līdz Rīgas jūras līča piekrastei.

No 29 līdz 30 – no 223.kvartāla stigas ziemeļu stūra pa iedomātu līniju uz ziemeļiem līdz 10 metru izobatai.

No 30 līdz 31 – pa 10 metru izobatu uz dienvidaustrumiem līdz vietai, ko veido 10 metru izobatas un Kāpu mežniecības 23.kvartāla stigas iedomāta turpinājuma krustpunkts.

No 31 līdz 1 – no 10 metru izobatas pa iedomātu līniju uz dienvidiem līdz Kāpu mežniecības 23.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim.

2. Dabas rezervāta zona

2.1. Krievu sala

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 256.kvartāla 15.nogabala dienvidaustrumu stūra pa 256.kvartāla 15. un 8.nogabala austrumu robežu, tad pa 255. un 253.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā līdz krustojumam ar Slocenes (Pulkaines) upi.

No 2 līdz 3 – austrumu virzienā pa Slocenes upes kreiso krastu līdz 250.kvartāla dienvidu stūrim, tad pa 250. un 242.kvartāla dienvidaustrumu robežu ziemeļaustrumu virzienā līdz 242.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – no 242.kvartāla dienvidaustrumu stūra dienvidaustrumu virzienā pa brīvā ūdens klāju līdz Krievu salas ziemeļaustrumu stūrim (Valguma mežniecības 257.kvartāla 7.nogabala ziemeļaustrumu stūrim).

No 4 līdz 1 – pa Krievu salas dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu malu līdz 256.kvartāla 15.nogabala dienvidaustrumu stūrim.

2.2. Lielais Ķemeru tīrelis

No 1 līdz 2 – no Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 172.kvartāla dienvidrietumu stūra pa 172., 153., 124. un 96.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā līdz 96.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 2 līdz 3 – pa Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 96.kvartāla un Klīves (bijušās Ķemeru) mežniecības 97.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā līdz 97.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – pa 97., 128., 140. un 159.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā līdz 159.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

No 4 līdz 5 – pa 159., 158., 157., 156. un 155.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā līdz 155.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

No 5 līdz 6 – pa Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 173.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā līdz šī kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

No 6 līdz 1 – pa 173. un 172.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā līdz 172.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

3. Dabas lieguma zona

3.1. Lielais Ķemeru tīrelis

No 1 līdz 2 – no saimniecības "Dunduri" (zemes kadastra Nr. 9048 003 0129) dienvidrietumu stūra pa saimniecību "Dunduri" un "Dakstiņi" (zemes kadastra Nr. 9048 003 0156 un Nr. 9048 003 0158) rietumu malu ziemeļu virzienā un pa saimniecības "Krones" dienvidu malu rietumu virzienā, tad pa saimniecības "Dakstiņi" (zemes kadastra Nr. 9048 003 0159) dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu robežu līdz Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 89.kvartāla dienvidrietumu stūrim, tālāk pa 89., 67. un 63.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā, pa 63.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā un pa 44. un 22.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā līdz 22.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 2 līdz 3 – pa 22., 23., 24., 25. un 26.kvartālu un pa saimniecību "Džuņdžas", "Rumpji" un "Upītes" mežu, tad pa 27., 28., 29., 30., 31. un 32.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā, pa 32.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā, pa 49., 50., 51. un 52.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā, pa 37.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā, pa Babītes (bijušās Ķemeru) mežniecības 38. un 39.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā līdz 39.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – dienvidaustrumu virzienā pa 39.kvartāla ziemeļaustrumu stigu un rietumu virzienā līdz elektrotrasei, tad pa elektrotrasi austrumu virzienā līdz autoceļam Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems, pāri autoceļam, pa autoceļa Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems austrumu pusi dienvidu virzienā līdz 253.kvartāla ziemeļrietumu stūrim, tad pa 253.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā, pa 253. un 254.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā, pa 254.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā līdz Klīves (bijušās Ķemeru) mežniecības 100.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim, tālāk pa 100., 104. un 111.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā, pa 111.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā, pa elektrotrasi Klīves (bijušās Ķemeru) mežniecības 130.kvartālā dienvidu, dienvidrietumu virzienā, pa 130.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā līdz stigas krustojumam ar autoceļu Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems, tad pa autoceļa Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems rietumu malu dienvidu virzienā līdz 162.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

No 4 līdz 1 – no 162.kvartāla dienvidaustrumu stūra rietumu virzienā pa 162.kvartāla dienvidu un 180.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā, tad pa 180., 179., 178., 177., 176., 175. un 174.kvartāla un saimniecības "Mazstraģi" dienvidu stigu rietumu virzienā, tālāk pa saimniecības "Mazstraģi" un 174.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā, pa 174., 175., 176, 177. un 178.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā, pa 160., 141., 129. un 98.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā, pa Tukuma (bijušās Ķemeru) mežniecības 72.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā, pa 71.kvartāla austrumu un dienvidu stigu rietumu virzienā, pa 95., 123., 152. un 171.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā un pa 171., 170., 169. un 168.kvartāla un saimniecību "Briģi", "Jaunbriģi", "Pārslas" un "Dunduri" dienvidu malu līdz saimniecības "Dunduri" dienvidrietumu stūrim.

3.2. Kalnciema dumbrājs

No 1 līdz 2 – no saimniecības (zemes kadastra Nr. 5431 001 0027) dienvidrietumu stūra ziemeļaustrumu virzienā pa ceļu Kalnciems–Jaunodiņi līdz ceļa krustojumam ar Klīves (bijušās Ķemeru) mežniecības 116.kvartāla ziemeļu stigu.

No 2 līdz 3 – gar valsts meža robežu pa 116.kvartāla ziemeļu robežu ziemeļaustrumu, dienvidaustrumu un ziemeļu virzienā, pa 117.kvartāla ziemeļu robežu ziemeļaustrumu virzienā, pa 110.kvartāla rietumu robežu, ziemeļu, rietumu, ziemeļu, ziemeļaustrumu, rietumu un ziemeļu virzienā, pa Babītes (bijušo Ķemeru) mežniecības 85.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā un rietumu stigu ziemeļu virzienā līdz 85.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 3 līdz 4 – austrumu virzienā pa 85. un 86.kvartāla ziemeļu robežu līdz 86.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim.

No 4 līdz 1 – gar valsts meža robežu pa 86., 87.kvartāla un Klīves (bijušās Ķemeru) mežniecības 110.kvartāla austrumu malu dienvidu virzienā, pa Odiņu dambi līdz Lielupes malai, pa Lielupes malu (pieņemot vidējo krasta līniju) dienvidrietumu virzienā līdz dolomīta šķembu iekraušanas piestātnes dambim, tad pa dambi rietumu virzienā un pa saimniecības (zemes kadastra Nr. 5431 001 0027) dienvidu robežu līdz tās dienvidrietumu stūrim.

 

3.3. Lustūžkalna liegums

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 111.kvartāla dienvidrietumu stūra ziemeļu virzienā pa 111.kvartāla rietumu stigu, tad pa 92.kvartāla dienvidu un rietumu stigu un rietumu un ziemeļu malu, tālāk pa saimniecības "Vēlziemeļi" dienvidrietumu un dienvidaustrumu robežu, pa 93.kvartāla ziemeļu stigu ziemeļaustrumu virzienā un pa 70.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā līdz 70.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 2 līdz 3 – no 70.kvartāla ziemeļrietumu stūra austrumu, dienvidaustrumu virzienā pa 70.kvartāla ziemeļu un ziemeļaustrumu malu, tad pa 71.kvartāla ziemeļrietumu un ziemeļu malu, pa 72.kvartāla ziemeļrietumu un ziemeļu malu, pa 74. un 75.kvartāla ziemeļu malu austrumu virzienā līdz 75.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – dienvidu virzienā pa 75. un 99.kvartāla austrumu stigu līdz tās krustojumam ar autoceļu Klapkalnciems–Tukums.

No 4 līdz 1 – dienvidrietumu virzienā pa autoceļa Klapkalnciems–Tukums ziemeļu malu līdz saimniecības "Ezermalas" (zemes kadastra Nr. 9082 006 0018) dienvidaustrumu stūrim, tālāk pa šīs saimniecības austrumu, ziemeļu un rietumu robežu, tad pa saimniecību "Saurupji" un "Rudumi" ziemeļu robežu, pa saimniecības "Mežrozes" (zemes kadastra Nr. 9082 006 0066) austrumu, ziemeļu un rietumu robežu, pa saimniecības "Plinkšas" (zemes kadastra Nr. 9082 006 0003) ziemeļu un rietumu robežu līdz krustojumam ar autoceļu Klapkalnciems–Tukums un pa šī autoceļa ziemeļu malu līdz saimniecības "Valgumi" (zemes kadastra Nr. 9082 005 0027) dienvidaustrumu stūrim, tālāk pa saimniecības "Valgumi" austrumu un rietumu robežu līdz elektropārvades līnijai pie ceļa Tukums–Klapkalnciems un pa elektrotrasi ziemeļrietumu un rietumu virzienā līdz Valguma mežniecības 111.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

3.4. Ķemeru liegums

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 197.kvartāla dienvidrietumu stūra uz ziemeļiem pa 197., 190., 182., 175. un 167.kvartāla rietumu stigu, tad pa 140.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā un rietumu stigu ziemeļu virzienā, tālāk pa 123., 122. un 121.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā līdz Skujupītei.

No 2 līdz 3 – pāri Skujupītei, pa Skujupītes kreiso (rietumu) krastu ziemeļu virzienā līdz 102.kvartāla dienvidrietumu stūrim (ietekai Slocenes (Pulkaines) upē), tad pa 102.kvartāla rietumu robežu ziemeļu virzienā līdz 102.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 3 līdz 4 – pa 102. un 103.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā, pa 87.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā un ziemeļu stigu austrumu virzienā, tad pa 80.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā līdz kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 4 līdz 5 – pa 80., 81. un 63.kvartāla ziemeļu malu austrumu virzienā, tad pa 235. un 223.kvartāla dienvidrietumu robežu ziemeļrietumu virzienā, tālāk pa 223.kvartāla ziemeļrietumu, dienvidrietumu un rietumu malu pāri autoceļam Rīga–Kolka līdz 223.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 5 līdz 6 – no 223.kvartāla ziemeļrietumu stūra pa Rīgas jūras līča krastu austrumu virzienā līdz 234.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim.

No 6 līdz 7 – pa valsts meža robežu (234.kvartāla austrumu robežu) un pa 234.kvartāla rietumu stigas iedomātu turpinājumu dienvidu virzienā līdz Kaņiera ezera apvedkanālam, tad pa Slocenes upes (Kaņiera ezera apvedkanāla) kreiso krastu austrumu, dienvidaustrumu virzienā, pa Kaņiera ezera krastu līdz Starpiņupei dienvidaustrumu virzienā, pa valsts meža robežu (158.kvartāla dienvidaustrumu malu) dienvidu virzienā, pa ceļu Lapmežciems–Antiņciems rietumu virzienā līdz pagriezienam uz Kaņiera ezera laivu bāzi, tad dienvidu, dienvidaustrumu virzienā pa Kaņiera–Dūņezera maģistrālo grāvi līdz Siliņupei, tālāk pa Siliņupes kreiso krastu austrumu virzienā, pāri Siliņupei dienvidu virzienā pa iedomātu Valguma mežniecības 280.kvartāla austrumu stigas turpinājumu līdz 280.kvartāla ziemeļaustrumu stūrim, pa 280.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā, pa 290.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā un tās iedomātu turpinājumu austrumu virzienā līdz Vecslocenes upei, tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni, kas savieno minēto punktu ar iedomātu punktu x 472220,00, y 6314383 uz ceļa Ķemeri–Jaunķemeri dienvidu malas (Kāpu mežniecības 29.kvartāla ziemeļrietumu stūrī).

No 7 līdz 8 – no Kāpu mežniecības 29.kvartāla ziemeļrietumu stūra pa 29.kvartāla rietumu malu dienvidu virzienā un dienvidu malu austrumu virzienā (Slokas ezera ziemeļu, ziemeļaustrumu krastu), pa 30.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā un austrumu stigu dienvidu virzienā, pa 34.kvartāla ziemeļu stigu austrumu virzienā un austrumu stigu dienvidu virzienā līdz Vecslocenes upei, tad pa Vecslocenes upes kreiso krastu dienvidu virzienā līdz upes satekai ar labās puses grāvi.

 

No 8 līdz 9 – pāri Vecslocenei dienvidrietumu virzienā, tad pa grāvja labo krastu dienvidrietumu, ziemeļrietumu, dienvidrietumu virzienā gar Kauguru dārziņu kooperatīva malu līdz ceļam Kauguri–Baltakmeņi, pa šī ceļa austrumu malu ziemeļu virzienā līdz krustojumam ar meža ceļu uz Aklo ezeru, tad pa meža ceļu dienvidrietumu virzienā līdz krustojumam ar Kāpu mežniecības 21.kvartāla austrumu stigu, tālāk pa stigu dienvidu virzienā līdz stigas krustojumam ar dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu.

No 9 līdz 10 – rietumu virzienā pa dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu līdz apdzīvotās vietas Kūdra (zemesgabala "Kūdra 0102") austrumu robežai (Kāpu mežniecības 21.kvartāla 45.nogabala rietumu stūrim), pa tās robežu ziemeļu, dienvidrietumu, dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā līdz dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malai, tad pa dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu rietumu virzienā līdz krustojumam ar Kāpu mežniecības 20.kvartāla ziemeļrietumu stigu.

No 10 līdz 11 – pa Kāpu mežniecības 20.kvartāla ziemeļrietumu stigu ziemeļaustrumu virzienā, pa 19. un 14.kvartāla rietumu stigu ziemeļrietumu virzienā, pa 14.kvartāla ziemeļu stigu ziemeļaustrumu virzienā, pa 15. un 10.kvartāla rietumu robežu ziemeļrietumu virzienā, pa 5.kvartāla dienvidu stigu dienvidrietumu virzienā un rietumu stigu ziemeļrietumu virzienā, tad pa 4.kvartāla ziemeļu stigu dienvidrietumu virzienā un 1.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā līdz Valguma mežniecības 293.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

No 11 līdz 1 – pa Valguma mežniecības 293., 298. un 297.kvartāla dienvidu robežu rietumu virzienā, pa 300. un 308.kvartāla austrumu stigu dienvidu virzienā, pa 308., 307. un 306.kvartāla dienvidu robežu rietumu virzienā, pa 306.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā un 304.kvartāla dienvidu stigu rietumu virzienā un rietumu stigu ziemeļu virzienā, tad pāri dzelzceļa Ķemeri–Ventspils līnijai ziemeļu virzienā, pa 207. un 206.kvartāla dienvidu malu ziemeļrietumu virzienā, pa 206.kvartāla rietumu stigu ziemeļu virzienā un pa 198. un 197.kvartāla dienvidu robežu rietumu virzienā līdz 197.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

4. Ainavu aizsardzības zona Ķemeru lieguma teritorijā

4.1. Antiņciems

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 276.kvartāla dienvidrietumu stūra dienvidrietumu virzienā pa 286.kvartāla ziemeļu stigu līdz stigas krustojumam ar 275.kvartāla austrumu stigu.

No 2 līdz 3 – pa 275.kvartāla austrumu stigu ziemeļrietumu virzienā līdz stigas krustojumam ar ceļu Antiņciems–Jāņukrogs.

No 3 līdz 4 – pa ceļu Jāņukrogs–Antiņciems austrumu virzienā, tad pa saimniecību "Pasiliņi", "Antiņi", "Vidnieki", "Tači" un "Zālīši" (kadastra Nr. 9066 005 0065) ziemeļu, ziemeļrietumu malu austrumu virzienā līdz saimniecības "Zālīši" (kadastra Nr. 9066 005 0065) 4.kupicai.

No 4 līdz 5 – austrumu virzienā, šķērsojot saimniecības "Zālīši" (kadastra Nr. 9066 005 0065) zemi un ceļu Antiņciems–Lapmežciems, tad pa saimniecības "Jaunsētas" ziemeļu malu līdz krustojumam ar Valguma mežniecības 276.kvartāla rietumu stigu.

No 5 līdz 1 – dienvidu virzienā pa 276.kvartāla rietumu stigu līdz 276.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

4.2. Čaukciems

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 129.kvartāla dienvidaustrumu stūra ziemeļu virzienā pa 129.kvartāla austrumu stigu, tad pa 110.kvartāla dienvidaustrumu malu ziemeļaustrumu virzienā līdz krustojumam ar Smārdes un Lapmežciema pagastu robežu.

No 2 līdz 3 – pa Smārdes un Lapmežciema pagastu robežu 200 metrus dienvidaustrumu virzienā, pa iedomātu taisni šķērsojot saimniecību "Lāči" un "Lieldumpji" zemi, dienvidaustrumu, austrumu virzienā līdz Ķemeru nacionālā parka 252.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

No 3 līdz 4 – no 252.kvartāla dienvidrietumu stūra pa 254.kvartāla rietumu malu dienvidrietumu un dienvidaustrumu virzienā, tad pa 256.kvartāla rietumu malu dienvidaustrumu un dienvidrietumu virzienā līdz krustojumam ar Lapmežciema un Smārdes pagastu robežu.

No 4 līdz 1 – pa 147.kvartāla ziemeļu malu rietumu virzienā līdz krustojumam ar ceļu Antiņciems–Jāņukrogs, tālāk pa šo ceļu līdz 129.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

5. Ainavu aizsardzības zona

Ķemeru nacionālā parka teritorija, kas nav ietverta šī robežu apraksta dabas rezervāta zonā, dabas lieguma zonā vai neitrālajā zonā, ietilpst ainavu aizsardzības zonā.

 

6. Neitrālā zona

6.1. Jaunķemeri, Bigauņciems, Lapmežciems un Ragaciems

No 1 līdz 2 – no Tukuma rajona un Jūrmalas pilsētas robežas pie Rīgas jūras līča krasta uz dienvidrietumiem pa Jūrmalas pilsētas robežu līdz autoceļam Rīga–Kolka, tad pa šī autoceļa ziemeļaustrumu malu gar apbūves Kolkas ielā 3 malu līdz Jaunķemeru ceļam.

No 2 līdz 3 – pa Jaunķemeru ceļu dienvidrietumu virzienā pāri autoceļam Rīga–Kolka un gar tā dienvidu malu dienvidaustrumu virzienā līdz zemesgabala Nr.13000252149 austrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – dienvidrietumu virzienā pa zemesgabalu Nr.13000252149 un Nr.13000252104 dienvidaustrumu robežu, tad rietumu un ziemeļrietumu virzienā pa zemesgabala Nr.13000252104 dienvidu robežu līdz ceļam uz Slokas ezeru, pāri šim ceļam, tad pa zemesgabala 270F austrumu robežu dienvidu virzienā, pa zemesgabalu 270F, 269F, 263F, 262F, 257F, 256F, 253F, 252F un 251F dienvidrietumu robežu ziemeļrietumu virzienā līdz ceļam Jaunķemeri– Ķemeri, pāri šim ceļam rietumu virzienā līdz zemesgabala 84F dienvidrietumu stūrim, tad pa zemesgabala 84F rietumu un ziemeļrietumu robežu ziemeļu virzienā līdz zemesgabala A46 dienvidrietumu stūrim, tālāk pa zemesgabala A46 dienvidrietumu robežu ziemeļrietumu virzienā, pa zemesgabalu A46, A47, A43 un A55 ziemeļrietumu robežu ziemeļaustrumu virzienā un pa zemesgabalu A40, A51, A50 un B53 ziemeļrietumu, ziemeļu robežu ziemeļaustrumu virzienā līdz Jūrmalas pilsētas robežai, tālāk pa Jūrmalas pilsētas robežu austrumu virzienā līdz autoceļam Rīga–Kolka.

No 4 līdz 5 – pa autoceļa Rīga–Kolka rietumu malu ziemeļrietumu virzienā līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0310 ziemeļrietumu stūrim.

No 5 līdz 6 – dienvidrietumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 9066 006 0310, Nr. 9066 006 0260, Nr. 9066 006 0202, Nr. 9066 006 0184, Nr. 9066 006 0305, Nr. 9066 006 0562 un Nr. 9066 006 0166 ziemeļrietumu robežu līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0166 dienvidrietumu stūrim.

No 6 līdz 7 – ziemeļrietumu virzienā pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0007 dienvidaustrumu stūrim, tad pa šī zemesgabala ziemeļaustrumu robežu ziemeļrietumu virzienā līdz robežas pagrieziena punktam uz ziemeļaustrumiem, tālāk pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0039 dienvidaustrumu stūrim, tad ziemeļrietumu virzienā pa zemesgabaliem Nr. 9066 006 0039, Nr. 9066 006 0014, Nr. 9066 006 0385, Nr. 9066 006 0386, Nr. 9066 006 0387, Nr. 9066 006 0388, Nr. 9066 006 0389 un iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0230 dienvidu stūrim.

No 7 līdz 8 – no zemesgabala Nr. 9066 006 0230 dienvidu stūra dienvidrietumu virzienā pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0031 austrumu punktam, tad pa šī zemesgabala dienvidaustrumu robežu līdz Vecslocenei, pāri Vecslocenei, tad pa zemesgabala Nr. 9066 006 0063 austrumu, dienvidaustrumu un dienvidrietumu robežu līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0333 dienvidaustrumu stūrim, tālāk dienvidrietumu virzienā pa zemesgabaliem Nr. 9066 006 0333, Nr. 9066 006 0313, Nr. 9066 006 0237, Nr. 9066 006 0254, Nr. 9066 006 0253 un Nr. 9066 006 0001 līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0001 dienvidrietumu stūrim.

No 8 līdz 9 – no zemesgabala Nr. 9066 006 0001 dienvidrietumu stūra ziemeļrietumu virzienā pa iedomātu taisni līdz vietai, kur zemesgabala Nr. 9066 006 0262 austrumu robežu šķērso ceļš, tad ziemeļu virzienā pa šī zemesgabala austrumu robežu, tālāk ziemeļrietumu virzienā pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0265 dienvidu stūrim, tad pa šī zemesgabala dienvidrietumu robežu līdz zemesgabala Nr. 9066 006 0272 rietumu stūrim.

No 9 līdz 10 – ziemeļaustrumu virzienā pa zemesgabala Nr. 9066 006 0272 ziemeļrietumu robežu un rietumu virzienā pa zemesgabala Nr. 066 006 0273 ziemeļu robežu, pāri Siliņupei ziemeļu virzienā līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0619 dienvidaustrumu stūrim, tad pa šī zemesgabala austrumu, ziemeļaustrumu robežu, pa zemesgabala Nr. 9066 004 0418 ziemeļaustrumu robežu un pa ziemeļu robežu dienvidrietumu un ziemeļrietumu virzienā, tad pa zemesgabala Nr. 9066 004 0488 ziemeļaustrumu robežu ziemeļrietumu virzienā un ziemeļrietumu robežu dienvidrietumu virzienā, tālāk pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0240, Nr. 9066 004 0411, Nr. 9066 004 0580 un Nr. 9066 004 0258 ziemeļaustrumu robežu ziemeļrietumu virzienā, pa zemesgabala Nr. 9066 004 0258 ziemeļrietumu robežu dienvidrietumu virzienā, pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0373, Nr. 9066 004 0551 un Nr. 9066 004 0697 ziemeļaustrumu robežu ziemeļrietumu virzienā, pa zemesgabala Nr. 9066 004 0647 ziemeļrietumu robežu ziemeļaustrumu virzienā līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0247 dienvidrietumu stūrim, tad pa zemesgabala Nr. 9066 004 0247 dienvidrietumu robežu ziemeļrietumu virzienā līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0247 rietumu stūrim.

No 10 līdz 11 – ziemeļaustrumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0247 un Nr. 9066 004 0609 ziemeļrietumu robežu līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0542 dienvidaustrumu stūrim, tad pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0544 austrumu stūrim.

 

No 11 līdz 12 – no zemesgabala Nr. 9066 004 0544 austrumu stūra ziemeļrietumu virzienā pāri ceļam Lapmežciems–Antiņciems līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0025 dienvidrietumu stūrim, pa šī zemesgabala rietumu robežu ziemeļu virzienā, tad ziemeļaustrumu virzienā pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0509 dienvidrietumu stūrim, pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0509 un Nr. 9066 004 0526 rietumu robežu, pa Starpiņupes kanāla austrumu krastu ziemeļu virzienā, pāri grāvim iepretī zemesgabala Nr. 9066 004 0526 dienvidu stūrim, pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0526 un Nr. 9066 004 0397 rietumu robežu, pāri Starpiņupei, ziemeļrietumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0018, Nr. 9066 004 0584, Nr. 9066 004 0445, Nr. 9066 004 0772, Nr. 9066 004 0467, Nr. 9066 004 0628, Nr. 9066 004 0629 un Nr. 9066 004 0731 dienvidrietumu robežu, tālāk pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 004 0780 dienvidaustrumu stūrim, pa zemesgabalu Nr. 9066 004 0632, Nr. 9066 004 0782, Nr. 9066 004 0775, Nr. 9066 004 0758, Nr. 9066 004 0626, Nr. 9066 004 0638, Nr. 9066 004 0639, Nr. 9066 004 0766, Nr. 9066 004 0783, Nr. 9066 004 0757, Nr. 9066 001 0372, Nr. 9066 001 0374, Nr. 9066 001 0385, Nr. 9066 001 0382, Nr. 9066 001 0326, Nr. 9066 001 0486 un Nr. 9066 001 0485 dienvidrietumu robežu, tad pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 001 0037 dienvidu stūrim, pa šī zemesgabala dienvidrietumu robežu, tālāk pa iedomātu taisni līdz zemesgabala Nr. 9066 001 0003 austrumu stūrim, pa šī zemesgabala ziemeļaustrumu robežu un pa zemesgabalu Nr. 9066 001 0279, Nr. 9066 001 0324, Nr. 9066 001 0265, Nr. 9066 001 0338, Nr. 9066 001 0266 un Nr. 9066 001 0558 ziemeļaustrumu robežu līdz zemesgabala Nr. 9066 001 0613 dienvidrietumu stūrim.

No 12 līdz 13 – pa zemesgabala Nr. 9066 001 0613 rietumu robežu ziemeļu virzienā un ziemeļrietumu robežu ziemeļaustrumu virzienā, tad pa zemesgabalu Nr. 9066 001 0150, Nr. 9066 001 0507, Nr. 9066 001 0502, Nr. 9066 001 0557, Nr. 9066 001 0267, Nr. 9066 001 0341 un Nr. 9066 001 0337 dienvidrietumu malu līdz zemesgabala Nr. 9066 001 0337 dienvidrietumu stūrim.

No 13 līdz 14 – ziemeļu virzienā pa zemesgabalu Nr. 9066 001 0337, Nr. 9066 001 0260, Nr. 9066 001 0182, Nr. 9066 001 0282, Nr. 9066 001 0281, Nr. 9066 001 0600, Nr. 9066 001 0114, Nr. 9066 001 0113 un Nr. 9066 001 0082 rietumu robežu līdz zemesgabala Nr. 9066 001 0082 ziemeļrietumu stūrim.

No 14 līdz 15 – ziemeļaustrumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 9066 001 0303, Nr. 9066 001 0142, Nr. 9066 001 0227, Nr. 9066 001 0335 ziemeļrietumu robežu un šīs robežas iedomātu turpinājumu līdz Rīgas jūras līča krastam.

No 15 līdz 1 – dienvidaustrumu virzienā pa Rīgas jūras līča piekrasti līdz Tukuma rajona un Jūrmalas pilsētas robežai.

6.2. Ķemeri

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 303.kvartāla dienvidaustrumu stūra (Tukuma rajona un Jūrmalas pilsētas robežas) pa Tukuma rajona robežu ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā līdz Ķemeru pilsētas Robežu ielas ziemeļu galam, tad pa Kāpu mežniecības 1.kvartāla dienvidrietumu malu ziemeļaustrumu virzienā līdz 4.kvartāla ziemeļrietumu stūrim.

No 2 līdz 3 – pa 4.kvartāla rietumu robežu līdz Miervalda Ķemera gatvei, pa Miervalda Ķemera gatvi austrumu un dienvidaustrumu virzienā līdz Tūristu ielai (līdz autoceļam Ķemeri–Jaunķemeri).

No 3 līdz 4 – pa Tūristu ielu līdz zemesgabala Tūristu ielā 3 dienvidrietumu stūrim, tad ziemeļaustrumu virzienā pa zemesgabalu Tūristu ielā 3, Tūristu ielā 5, Tūristu ielā 7, Tūristu ielā 9, Tūristu ielā 11, Tūristu ielā 13 un Tūristu ielā 15 ziemeļrietumu robežu, tālāk pa zemesgabala Tūristu ielā 15 ziemeļaustrumu robežu dienvidu virzienā līdz Tūristu ielai, austrumu virzienā pa Tūristu ielas ziemeļu pusi līdz ceļam, kurš savieno Tūristu ielu un "Meža mājas".

No 4 līdz 5 – dienvidu virzienā pāri Tūristu ielai līdz zemesgabala Nr.13000266103 ziemeļrietumu stūrim, pa šī zemesgabala ziemeļrietumu malu dienvidu, dienvidrietumu virzienā līdz zemesgabala Nr.13000265112 ziemeļaustrumu stūrim.

No 5 līdz 1 – pa zemesgabala Nr.13000265112 ziemeļaustrumu robežu ziemeļrietumu virzienā, pa ziemeļrietumu robežu dienvidrietumu virzienā, rietumu robežu dienvidu virzienā līdz Ķemeru stacijai, tad pa dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu līdz Tukuma rajona un Jūrmalas pilsētas robežai.

6.3. Kūdra

No 1 līdz 2 – no zemesgabala "Kūdra 0102" dienvidrietumu stūra pa šī zemesgabala rietumu robežu ziemeļu virzienā, ziemeļrietumu robežu ziemeļaustrumu virzienā un ziemeļaustrumu robežu dienvidaustrumu virzienā līdz dzelzceļam Rīga–Ventspils.

No 2 līdz 3 – pāri dzelzceļa līnijai dienvidrietumu virzienā līdz zemesgabala "Kūdra 0105" ziemeļaustrumu stūrim, pa šī zemesgabala austrumu robežu dienvidu virzienā, tad pāri autoceļam Rīga–Ventspils, pa zemesgabalu Nr. 8088 001 0021, Nr. 8088 001 00119 un Nr. 8088 001 0118 austrumu robežu dienvidu virzienā līdz zemesgabala Nr. 8088 001 0118 dienvidaustrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – pa zemesgabala Nr. 8088 001 0118 dienvidrietumu robežu ziemeļrietumu virzienā, tad pa zemesgabalu Nr. 8088 001 0119 un Nr. 8088 001 0021 rietumu robežu ziemeļu virzienā līdz autoceļam Rīga–Ventspils.

No 4 līdz 5 – pa autoceļa Rīga–Ventspils dienvidu malu rietumu virzienā līdz zemesgabala Nr. 8088 001 0089 ziemeļaustrumu stūrim, tad pa zemesgabalu Nr. 8088 001 0089, Nr. 8088 001 0001 un Nr. 8088 001 0022 dienvidaustrumu robežu dienvidrietumu virzienā līdz zemesgabala Nr. 8088 001 0022 dienvidu stūrim.

No 5 līdz 1 – pa zemesgabalu Nr. 8088 001 0022 un Nr. 8088 001 0016 rietumu robežu ziemeļu virzienā līdz autoceļam Rīga–Ventspils, pāri autoceļam ziemeļu virzienā, tad pa autoceļa ziemeļu malu līdz Babītes (bijušās Ķemeru) mežniecības 4.kvartāla dienvidaustrumu stūrim, pa šī kvartāla dienvidu, dienvidaustrumu, austrumu robežu līdz dzelzceļa Rīga–Ventspils dienvidu malai un pa dzelzceļu rietumu virzienā līdz sākumpunktam.

6.4. Pavasari

No 1 līdz 2 – no zemesgabala Nr. 8088 001 0093 ziemeļrietumu stūra austrumu virzienā pa Jūrmalas pilsētas un Salas pagasta robežu līdz Lielupes krastam (zemesgabala Nr. 8088 002 0045 ziemeļaustrumu stūrim).

No 2 līdz 3 – dienvidaustrumu virzienā pa Lielupes krastu līdz zemesgabala Nr. 8088 008 0082 dienvidaustrumu stūrim.

No 3 līdz 4 – pa zemesgabala Nr. 8088 008 0082 dienvidu robežu rietumu virzienā un rietumu robežu ziemeļu virzienā apmēram 140 metrus līdz grāvja galam, tad rietumu virzienā pa grāvja ziemeļu malu līdz zemesgabala Nr. 8088 008 0138 dienvidrietumu stūrim, pa šī zemesgabala dienvidu un dienvidrietumu malu līdz dienvidrietumu stūrim, šķērsojot grāvi un ceļa uzbērumu, tad rietumu virzienā pa iedomātu taisni (uz zemesgabala Nr. 8088 008 0060 rietumu stūri) apmēram 500 metrus un ziemeļrietumu virzienā pa iedomātu taisni apmēram 50 metrus līdz kolektorgrāvim, tad pa kolektorgrāvja rietumu malu ziemeļrietumu virzienā līdz ceļa uzbērumam iepretim Babītes (bijušās Ķemeru) mežniecības 81.kvartāla dienvidrietumu stūrim.

No 4 līdz 5 – pa uzbēruma austrumu malu ziemeļrietumu virzienā līdz vietai iepretī zemesgabala Nr. 8088 002 0007 austrumu stūrim, pāri ceļa uzbērumam, tad ziemeļrietumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 8088 002 0007 un Nr. 8088 002 0036 ziemeļaustrumu robežu, tālāk pa ceļu ziemeļrietumu virzienā, pa zemesgabala Nr. 8088 002 0011 ziemeļaustrumu robežu, pa zemesgabala Nr. 8088 002 0010 dienvidrietumu un rietumu robežu līdz zemesgabala Nr. 8088 002 0010 ziemeļrietumu stūrim.

No 5 līdz 1 – pa zemesgabalu Nr. 8088 002 0004, Nr. 8088 001 0002 un Nr. 8088 001 0075 ziemeļaustrumu robežu ziemeļrietumu un rietumu virzienā, pa zemesgabalu Nr. 8088 002 0032 un Nr. 8088 001 0093 dienvidu robežu un pa zemesgabala Nr. 8088 001 0093 rietumu robežu ziemeļu virzienā līdz Jūrmalas pilsētas robežai.

6.5. Plostmuiža

No 1 līdz 2 – no zemesgabala Nr. 5431 001 0025 dienvidrietumu stūra pie autoceļa Rīga–Liepāja ziemeļrietumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 5431 001 0025 un Nr. 5431 001 0029 dienvidrietumu un rietumu robežu, tad pa zemesgabala Nr. 5431 001 0029 ziemeļrietumu robežu ziemeļaustrumu virzienā līdz autoceļam Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems un pa autoceļa Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems rietumu malu līdz punktam iepretī zemesgabala Nr. 5431 001 0017 ziemeļrietumu stūrim.

No 2 līdz 3 – pāri autoceļam Rīgas–Ventspils šoseja–Kalnciems, tad ziemeļaustrumu virzienā pa zemesgabalu Nr. 5431 001 0017, Nr. 5431 001 0016 un Nr. 5431 001 0026 ziemeļrietumu robežu un pāri autoceļam uz dolomīta karjeru.

No 3 līdz 4 – dienvidaustrumu virzienā pa zemesgabala Nr. 5431 001 0227 rietumu, ziemeļaustrumu un austrumu robežu līdz Lielupei.

No 4 līdz 5 – dienvidu virzienā pa Lielupi līdz tiltam pāri Lielupei.

No 5 līdz 1 – dienvidrietumu virzienā pa autoceļu Rīga–Liepāja līdz zemesgabala Nr. 5431 001 0025 dienvidrietumu stūrim.

6.6. Kauguru mazdārziņi

No 1 līdz 2 – no Kāpu mežniecības 21.kvartāla dienvidaustrumu stūra ziemeļaustrumu virzienā pa meža ceļu Kauguru virzienā līdz tā krustojumam ar ceļu Baltakmeņi–Kauguri.

No 2 līdz 3 – dienvidaustrumu virzienā pa ceļu Baltakmeņi–Kauguri līdz mazdārziņu robežai, tad pa mazdārziņu ziemeļrietumu robežu ziemeļaustrumu virzienā, ziemeļaustrumu robežu dienvidaustrumu virzienā un šīs robežas iedomātu turpinājumu līdz dzelzceļam Rīga–Ventspils.

No 3 līdz 1 – dienvidrietumu virzienā pa dzelzceļa Rīga–Ventspils ziemeļu malu līdz Kāpu mežniecības 21.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

6.7. Smārdes Kūdra

No 1 līdz 2 – no Valguma mežniecības 178.kvartāla 6.nogabala ziemeļaustrumu stūra ziemeļu virzienā gar 178.kvartāla 4.nogabala austrumu robežu, tad pa 171.kvartāla 12. un 13.nogabala dienvidaustrumu robežu, pa 171.kvartāla 13.nogabala austrumu robežu ziemeļu virzienā līdz 172.kvartāla 10.nogabala dienvidrietumu stūrim.

No 2 līdz 3 – pa 172.kvartāla 10.nogabala dienvidu robežu austrumu virzienā līdz 14.nogabala ziemeļrietumu stūrim, tad dienvidu virzienā pa 172.kvartāla 14.nogabala un 179.kvartāla 2.nogabala rietumu robežu līdz 179.kvartāla 1.nogabala ziemeļaustrumu stūrim.

No 3 līdz 1 – ziemeļrietumu virzienā pa 179.kvartāla 1.nogabala un 178.kvartāla 7. un 6.nogabala ziemeļaustrumu robežu līdz 178.kvartāla 6.nogabala ziemeļaustrumu stūrim.

Piezīme.

Valsts meža kvartālu un nogabalu numerācija pēc 1989.gada (Valguma un Ķemeru mežniecībai) un 1985.gada (Kāpu mežniecībai) mežierīcības materiāliem.

Likumprojekta

“Ķemeru nacionālā parka likums”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Pašreizējais Ķemeru nacionālā parka likums un tā struktūra neatbilst jaunākajām likumdošanas izstrādes prasībām īpaši aizsargājamo dabas teritoriju jomā. Tas uzskatāms par pārāk detalizētu un ietver sevī daudzas normas, kas pēc savas būtības attiecināmas uz Ministru kabineta noteikumiem. Šāds detalizēts normatīvais regulējums likumā apgrūtina attiecīgo MK noteikumu izstrādi un ieviešanu praksē, jo vairākos jautājumos tos nepamatoti ierobežo.

Spēkā esošais Ķemeru nacionālā parka likums neatbilstoši regulē arī nacionālā parka funkcionālo zonējumu un tam atbilstošās robežas un platības. Jaunākajai likumdošanas praksei neatbilstošs ir arī nacionālā parka pārvaldes regulējums.

2. Tiesību akta projekta būtība

2. Jauns likums nepieciešams tāpēc, ka 1999. gada beigās un 2000. gada sākumā tika pieņemti Gaujas nacionālā parka likums un Slīteres nacionālā parka likums, kas uzskatāmi par kvalitatīvāk izstrādātiem un atbilstošākiem mūsdienu likumdošanas prasībām nekā līdzšinējais Ķemeru nacionālā parka likums. Tāpēc pēdējo nepieciešams pārstrādāt pēc pirmo divu parauga, neietverot detalizētas normas, kas attiecināmas uz Ministru kabineta noteikumiem, un tādējādi harmonizējot spēkā esošo likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un rekomendācijām, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumam.

Jaunais likums paredz precizēto Ķemeru nacionālā parka funkcionālo zonu, to robežu un platības regulējumu, kā arī sakārto nacionālā parka pārvaldi atbilstoši jaunākajai likumdošanas praksei.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

1. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

2. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

3. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

4. Likumprojekts veicinās Ķemeru nacionālā parka teritorijas dabas, kultūrvēsturisko un kūrortoloģisko vērtību saglabāšanu, minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzību, kā arī nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

1. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

2. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

3. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

4. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5. Tiesību akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus.

Likumprojekts paredz, ka ar tā stāšanos spēkā spēku zaudēs līdzšinējais 1997.gadā pieņemtais Ķemeru nacionālā parka likums.

Tāpat tas paredz, ka līdz 2002.gada 1.janvārim Ministru kabinetam nepieciešams apstiprināt Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas noteiks nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības, meža apsaimniekošanas kārtību un aizliegtos un atļautos cirtes veidus nacionālā parka teritorijā.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikums, kas detalizēti regulēs nacionālā parka pārvaldi un Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums, kas noteiks nacionālā parka konsultatīvās padomes sastāvu un darbības virzienus. Likumprojekts paredz arī, ka līdz minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās ir spēkā:

  1. Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.98 “Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikums”;
  2. Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.102 “Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums”.

Ministru kabineta noteikumi, kurus paredz apstiprināt jaunais likumprojekts tiks izstrādāti, par pamatu ņemot minētos pašreiz spēkā esošos noteikumus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

1. Likumprojekts kopumā atbilst Eiropas Padomes Direktīvai 92/43/EEC no 1992. gada 21. maija par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Council Directive 92/43/EC of 21 May 1992 on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

2. Likumprojekts atbilst konvencijai “Par bioloģisko daudzveidību” un Eiropas Padomes konvencijai “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu”

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

1. Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

2. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

1. Normatīvā akta izpildi ir paredzēts nodrošināt ar esošo Vides aizsardzības institūciju palīdzību, izmantojot jau esošo Ķemeru nacionālā parka administrācijas kapacitāti un ņemot vērā veicamās izmaiņas “Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikumā”.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

2. Indivīdam ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

 

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs V.Makarovs

 

R.Ratfelders

(7026460)