Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju “ attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (dok. nr. 3224)

nr.

Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts trešajam lasījumam

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17., 23. nr.; 2001, 3. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17., 23. nr.; 2001, 3. nr.) šādus grozījumus:

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

..................

9) neapdzīvojamā telpa - daudzdzīvokļu mājā esoša telpa vai telpu komplekss, kas kā neapdzīvojamā telpa ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus neapdzīvojamās telpas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis);

..........

14) viendzīvokļa māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas;

...........

20) privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā.

1. Izslēgt visā likumā vārdu “komunālie” (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 1. panta 9. punktu pēc vārdiem “daudzdzīvokļu mājā” ar vārdiem “vai tai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē”.

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto likumprojekta 1. pantu.

Izteikt 1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, vasarnīca vai cita ēka, kas paredzēta īslaicīgai vai ilglaicīgai dzīvošanai un kurā saskaņā ar inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis un citas telpas ( mākslinieka darbnīca, neapdzīvojama telpa, koplietošanas telpas) un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto likumprojekta 2. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Izteikt 1. panta 14. punktu šādā redakcijā:

“14) viendzīvokļa māja - dzīvojamā māja, vasarnīca vai cita ēka, kas paredzēta īslaicīgai vai ilglaicīgai dzīvošanai, un kurā saskaņā ar inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas;

Izteikt 1. panta 20. punktu šādā redakcijā:

“20)privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, dzīvojamo māju grupa, vasarnīca vai cita ēka, kas paredzēta īslaicīgai vai ilglaicīgai dzīvošanai, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt, skatīt

78. pantu

Neatbalstīt

Neatbalstīt

17.pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca

(1) Ikvienu iznomātu mākslinieka darbnīcu piedāvā privatizēt šīs darbnīcas nomniekam, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām.

(2) Mākslinieka darbnīcu tās nomnieks var privatizēt, ja:

1) viņš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta prasībām;

2) nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu;

3) attiecīgā mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu.

3. Papildināt 17. panta otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem “mākslinieka darbnīca” ar vārdiem un skaitļiem “pēc 1995. gada 25. jūlija”.

Neatbalstīt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu 17. pantā par otrās daļas papildināšanu.

Papildināt 17. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrās daļas 3. punkta noteikumi neattiecas uz tām mākslinieku darbnīcām, kuras izbūvētas

līdz 1995. gada 25. jūlijam.”

Izteikt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu 17. pantā šādā redakcijā:

“1. Papildināt 17. panta otrās daļas 3. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums neattiecas uz mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nomas līgums noslēgts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.”

Atbalstīt daļēji

skat. atbildīgās komisijas priekšlik.

Atbalstīt daļēji

precizētā redakcijā

Atbalstīt

1. Papildināt 17. panta otrās daļas 3. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums neattiecas uz mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nomas līgums noslēgts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.”

18.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa

(1) Ikvienu neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk - iznomātā neapdzīvojamā telpa), piedāvā privatizēt šīs telpas nomniekam.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomnieks var privatizēt iznomāto neapdzīvojamo telpu, ja:

1) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir spēkā līdz 2000.gada 1.novembrim likumā noteiktajā kārtībā noslēgts attiecīgās neapdzīvojamās telpas nomas līgums;

2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta neapdzīvojamās telpas nomas maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem;

3) pienācīgi izpildītas citas neapdzīvojamās telpas nomas līgumā paredzētās saistības;

4) nomaksāti nodokļi.

4. Izslēgt 18. panta otrās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus

“līdz 2000. gada 1. novembrim”.

2. Izslēgt 18. panta otrās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus

“līdz 2000. gada 1. novembrim”.

(3) Neapdzīvojamās telpas, kuras nomnieks atsakās privatizēt vai nav tiesīgs privatizēt vai par kuru lietošanu nav noslēgts nomas līgums, publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kam ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.

(4) Ja neviena persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt šā panta trešajā daļā minēto neapdzīvojamo telpu, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

10.

Izteikt 18. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Neapdzīvojamās telpas, kuras nomnieks atsakās privatizēt vai nav tiesīgs privatizēt vai par kuru lietošanu nav noslēgts nomas līgums, piedāvā privatizēt dzīvojamās mājas kopīpašniekiem atbilstoši Civillikuma 1037. pantam.

(4) Neapdzīvojamās telpas, kuras dzīvojamās mājas kopīpašnieki atsakās privatizēt, publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kam ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.”

Uzskatīt esošo 18. panta ceturto daļu par 18. panta piekto daļu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

21.pants. Secība, kādā tiek privatizēts neizīrēts dzīvoklis

(1)... (4)

(5) Atsevišķos gadījumos ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu neizīrētu dzīvokli vai viendzīvokļa māju var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.

5. Izteikt 21. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.”

3. Izteikt 21. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.”

29.pants. Piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemšanas privatizācijas komisija piedāvā pirkt privatizācijas objektu, nosūtot par to paziņojumu, šādām personām:

1) izīrētās dzīvojamās telpas vai viendzīvokļa mājas īrniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju (13.panta pirmā daļa, 14.panta otrā daļa, 19.panta pirmā daļa, 20.panta otrā daļa);

2) iznomātās mākslinieka darbnīcas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto darbnīcu (17.panta pirmā daļa, 23.pants);

3) iznomātās neapdzīvojamās telpas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto neapdzīvojamo telpu (18.panta pirmā daļa, 24.pants);

4) zemes īpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju (22.panta pirmā un ceturtā daļa);

5) viendzīvokļa mājas kopīpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt valstij vai pašvaldībai piederošo viendzīvokļa mājas kopīpašuma daļu.

11.

Papildināt 29. panta pirmo daļu ar jaunu 6. apakšpunktu:

“6) dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, piedāvājot viņiem privatizēt neapdzīvojamo telpu (18. panta trešā daļa).”.

Neatbalstīt

35.pants. Termiņš, kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā

izsolē

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 15.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 16.panta otrajā un ceturtajā daļā, 17.panta ceturtajā daļā, 18.panta trešajā daļā, 21.panta pirmajā daļā, 22.panta piektajā daļā 23. un 24.pantā minēto privatizācijas objektu novērtēšanas privatizācijas komisija publiski piedāvā tos privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums.

12.

Aizstāt 35. panta pirmajā daļā vārdus “18. panta trešajā daļā” ar vārdiem “18. panta ceturtajā daļā”.

Neatbalstīt

37.pants. Publiska piedāvājuma saturs

(1) Publiskā piedāvājumā privatizēt objektu jānorāda:

1) privatizācijas objekts, tā adrese, platība, gads, kad māja uzcelta;

2) tas, vai ir noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums;

3) tā zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā māja;

4) privatizācijas objekta sākotnējā cena;

5) termiņš, līdz kuram personai, kas vēlas privatizēt objektu atklātā izsolē, jāiesniedz privatizācijas pieteikums;

6) termiņš, līdz kuram zemes īpašniekam šā likuma 21. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā jāiesniedz privatizācijas pieteikums;

7) vieta, kur iesniedzams privatizācijas pieteikums un saņemama

informācija par privatizācijas objektu;

8) privatizācijas objekta izsoles vieta un laiks.

(2) Ja publiski piedāvā atklātā izsolē privatizēt šā likuma 15., 16.,17., 18., 21., 22., 23. vai 24. pantā minēto privatizācijas objektu, publiskā piedāvājumā norāda to personu loku, kurām ir tiesības pirkt attiecīgo objektu un kurām vispirms ir tiesības piedalīties izsolē.

(3) Šā likuma 21. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā publiskā piedāvājumā norādāms, ka privatizācijas pieteikumu var iesniegt, ja šā panta pirmās daļas 6. punktā minētajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks.

6. 37. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus “gads, kad māja uzcelta” un izslēgt pirmās daļas 2., 3. un 6. punktu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 15., 16.,17., 18., 21., 22., 23. vai 24. pantā minēto privatizācijas objektu izsoles noteikumos privatizācijas komisija norāda to personu loku, kurām ir tiesības pirkt attiecīgo objektu un kurām vispirms ir tiesības piedalīties izsolē.

(3) Šā likuma 21. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā publiskajā piedāvājumā norādāms zemes gabala īpašnieks un termiņš, līdz kuram šim zemes īpašniekam jāiesniedz privatizācijas pieteikums. Citas personas privatizācijas pieteikumu var ie sniegt, ja noteiktajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks.”

4. 37. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus “gads, kad māja uzcelta” un izslēgt pirmās daļas 2., 3. un 6. punktu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 15., 16.,17., 18., 21., 22., 23. vai 24. pantā minēto privatizācijas objektu izsoles noteikumos privatizācijas komisija norāda to personu loku, kurām ir tiesības pirkt attiecīgo objektu un kurām vispirms ir tiesības piedalīties izsolē.

(3) Šā likuma 21. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā publiskajā piedāvājumā norādāms zemes gabala īpašnieks un termiņš, līdz kuram šim zemes īpašniekam jāiesniedz privatizācijas pieteikums. Citas personas privatizācijas pieteikumu var iesniegt, ja noteiktajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks.”

41.pants. Pirkuma līguma slēgšana

(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu.

................

(4) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

7. 41. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Valsts zemes dienesta izziņu” ar tekstu šādā redakcijā:

“vienlaikus iesniedzot privatizācijas komisijai izziņu par mājas apsaimniekošanas izdevumu un pakalpojumu apmaksu vai arī izziņu par apsaimniekošanas izdevumu vai pakalpojumu apmaksas parādu, ja šāds parāds ir.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai pakalpojumu apmaksas parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.”

13.

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā 41. panta otrajā un ceturtajā daļā vārdu “pakalpojumu” ar vārdiem “komunālo pakalpojumu”.

Atbalstīt

5. 41. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Valsts zemes dienesta izziņu” ar tekstu šādā redakcijā:

“vienlaikus iesniedzot privatizācijas komisijai izziņu par mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksu vai arī izziņu par apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu apmaksas parādu, ja šāds parāds ir.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu apmaksas parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.”

44.pants. Nomnieka izdevumu atlīdzināšana

(1) Šā likuma 17. panta ceturtajā daļā, 18.panta trešajā un ceturtajā daļā, 23. un 24.pantā noteiktajā gadījumā izsolē privatizētā objekta ieguvējs atlīdzina līdzšinējam nomniekam ar objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistītos izdevumus saskaņā ar Civillikuma 866. - 868. panta noteikumiem.

14.

Aizstāt 44. panta pirmajā daļā vārdus “18. panta trešajā un ceturtajā daļā” ar vārdiem “18. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā”.

Neatbalstīt

67.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšana privatizācijas fondos

(1) ...(3)

(4) Visi līdzekļi, kas iegūti šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošajās mājās esošos neizīrētos dzīvokļus, ieskaitāmi Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ienākumos un izmantojami attiecīgās mājas īrnieku īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu segšanai, kā arī mājas remontam.

8. Aizstāt 67. panta ceturtajā daļā vārdus “ attiecīgās mājas īrnieku īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu segšanai, kā arī mājas remontam” ar vārdiem “dzīvojamo māju remontam”.

6. Aizstāt 67. panta ceturtajā daļā vārdus “ attiecīgās mājas īrnieku īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu segšanai, kā arī mājas remontam” ar vārdiem “dzīvojamo māju remontam”.

XV 1 NODAĻA

Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo:

1) dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli;

2) mākslinieku darbnīcu nomnieki, kuri ir mākslinieki atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta prasībām vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu;

3) neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" vai likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju".

9. 73.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “valsts vai pašvaldību” ar vārdiem “viendzīvokļa vai”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “attiecībā uz” ar vārdiem “valsts vai”.

7. 73.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “valsts vai pašvaldību” ar vārdiem “viendzīvokļa vai”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “attiecībā uz” ar vārdiem “valsts vai”.

73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

10. Papildināt 73.2 pantu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “viendzīvokļa vai” un pēc vārdiem “bet pašvaldības” - ar vārdiem “viendzīvokļa vai”.

8. Papildināt 73.2 pantu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “viendzīvokļa vai” un pēc vārdiem “bet pašvaldības” - ar vārdiem “viendzīvokļa vai”.

XVI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1)...(5)

(6) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietoti valsts uzņēmumi vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz neapdzīvojamām telpām, kuras atrodas pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā un kurās izvietotas valsts uzņēmējsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

11. 74. pantā:

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums attiecas arī uz šā likuma pārejas noteikumu 26. punktā minēto mājas daļu, kas netiek nodota privatizācijai.”;

15.

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu 74. panta sestajā daļā.

Atbalstīt

(7) Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas.

(8) Dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas ēkās, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja dzīvojamās telpas īres līgums (mākslinieka darbnīcas nomas līgums) noslēgts līdz 1995. gada 25. jūlijam un šajā datumā attiecīgajai ēkai bija dzīvojamās mājas statuss. Pārējos gadījumos neapdzīvojamās ēkās esošos dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas var privatizēt, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“Neapdzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi netiek privatizēti saskaņā ar šo likumu.”

Papildināt 74. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995. gada 25. jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.”

Atbalstīt

9. 74. pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“Nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi netiek privatizēti saskaņā ar šo likumu.”;

papildināt. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995. gada 25. jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.”

17.

Papildināt nobeiguma noteikumus ar 78. pantu šādā redakcijā:

“78. pants. Ar dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām funkcionāli nesaistīto neapdzīvojamo telpu privatizācija

Daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošu neapdzīvojamo telpu vai arī telpu kompleksu, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām, var privatizēt kā patstāvīgu privatizācijas objektu - neapdzīvojamo telpu kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, ievērojot šajā likumā noteikto neapdzīvojamo telpu privatizācijas kārtību.”

Atbalstīt

10. Papildināt nobeiguma noteikumus ar 78. pantu šādā redakcijā:

“78. pants. Ar dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām funkcionāli nesaistīto neapdzīvojamo telpu privatizācija

Daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošu neapdzīvojamo telpu vai arī telpu kompleksu, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām, var privatizēt kā patstāvīgu privatizācijas objektu - neapdzīvojamo telpu kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, ievērojot šajā likumā noteikto neapdzīvojamo telpu privatizācijas kārtību.”

Pārejas noteikumi

1. ... 2.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas, izņemot šā likuma 9. un 77.pantā paredzētos gadījumus.

12. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3. punktā vārdus “valsts un uzņēmējsabiedrību” ar vārdiem “valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību”;

11. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3. punktā vārdus “valsts un uzņēmējsabiedrību” ar vārdiem “valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību”;

18. No 1998.gada 1.jūlija rajonu pilsētu un Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju atalgojums tiek finansēts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Priekšlikumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju vai viņu vietnieku atalgojumu Ministru kabinetam iesniedz Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

izslēgt 18. punktu;

izslēgt 18. punktu;

20. 1)...3)

4) Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:

a) kopīpašniekiem - uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā latos,

b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas

pirmpirkuma tiesības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos;

izteikt 20. punkta 4. apakšpunkta “b” punktu šādā redakcijā:

“b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai kā 50 procenti no kopējās izīrētās platības šajā mājā. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai vai ir mazāka par šo platību, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, - veicot maksājumu pilnā apmērā latos.”

Izslēgt 20. punkta 4. apakšpunkta “b” punktā vārdus

“vai ir mazāka par šo platību”.

Atbalstīt

izteikt 20. punkta 4. apakšpunkta “b” punktu šādā redakcijā:

“b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, - veicot maksājumu pilnā apmērā latos.”

papildināt pārejas noteikumus ar 26. un 27. punktu šādā redakcijā:

“26. Ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt atjaunots dzīvojamās mājas statuss valstij piederošām ēkām, ja saskaņā ar inventarizācijas lietu 1995. gada 25. jūlijā attiecīgajai ēkai bija dzīvojamās mājas statuss. Šajās ēkās esošie dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodoti privatizācijai, ja attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums (mākslinieka darbnīcas nomas līgums) noslēgts līdz 1995. gada 25. jūlijam.

19.

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 26. punktu.

Atbalstīt,

skatīt

74. panta

(9) daļu

27. Pēc 2002. gada 1. janvāra pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu. Šajā likumā noteiktās pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas turpina veikt attiecīgā dome (padome) vai tās pilnvarota institūcija. Pilsētu domes un pagastu padomes informē Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu un institūciju, kura turpina veikt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas.”

papildināt pārejas noteikumus ar 26. punktu šādā redakcijā:

26. Pēc 2002. gada 1. janvāra pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu. Šajā likumā noteiktās pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas turpina veikt attiecīgā dome (padome) vai tās pilnvarota institūcija. Pilsētu domes un pagastu padomes informē Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu un institūciju, kura turpina veikt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas.”