Korupcijas novēršanas likuma attiecīgie panti vai to daļas

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (reģ. nr. 870, dok nr. 3917)

nr.

Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis un interešu konflikta situācija

(1) Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(2) Interešu konflikta situācija ir tāda situācija, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses.

1. Izslēgt 3. panta pirmajā daļā vārdu “šajā”.

1. Izslēgt 3. panta pirmajā daļā vārdu “šajā”.

5.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieks;

5) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

6) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis;

7)Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

8) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

9) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis;

10) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

11) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors;

12) civildienesta ierēdnis un civildienesta ierēdņa kandidāts;

13) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

14) pilsētas domes un pagasta padomes deputāts;

15) valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tādas uzņēmējsabiedrības vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus;

16) tiesnesis, prokurors un zvērināts notārs;

17) policijas darbinieks, robežsargs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks;

18) Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieks, instruktors un virsdienesta kareivis.

2. Izteikt 5. panta tekstu šādā

redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

11) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

12) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

13) pašvaldības domes (padomes) deputāts;

14) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

15) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

16) valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tādas uzņēmējsabiedrības vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus;

17) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

18) profesionālā dienesta karavīrs.

2.

Papildināt 5. panta pirmās daļas 7. punktu ar vārdiem “Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks”.

Aizstāt 5. panta pirmās daļas 11. punktā vārdu “regulatora” ar vārdiem “regulēšanas komisijas”.

Ministru kabinets (lik.reģ. nr.1175)

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 19. punktu šādā redakcijā:

“19) valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības padomes vai valdes loceklis.”

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 19. punktu šādā redakcijā:

“19) valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kā arī tādas uzņēmējsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

2. Izteikt 5. panta tekstu šādā

redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

11) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

12) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

13) pašvaldības domes (padomes) deputāts;

14) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

15) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

16) valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tādas uzņēmējsabiedrības vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus;

17) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

18) profesionālā dienesta karavīrs;

(2) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir arī citas personas, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos vai veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

(3) Rīcība ar mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē izpaužas tādējādi, ka pilnvarota valsts amatpersona pieņem lēmumu par mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par finansu līdzekļu izlietojumu, sadali un pārdali.

(4) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, apstiprina valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji. Šie saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi amatpersonu sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatā vai veic darbu valsts vai pašvaldības iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6. panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

(3) Valsts amatpersonām tiek pielīdzinātas arī personas, kas veic darbu ārpus valsts vai pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām), ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku ir deleģēta kāda no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

(4) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu izlietojumu, sadali un pārdali.

(5) To amatu sarakstu, uz kuriem attiecas šā panta otrās un trešās daļas noteikumi, apstiprina valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji. Šie saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi amatu sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.”

Aizstāt 5. panta trešajā daļā vārdus “ir deleģēta kāda” ar vārdiem “valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu”.

Atbalstīt

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatā vai veic darbu valsts vai pašvaldības iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6. panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

(3) Valsts amatpersonām tiek pielīdzinātas arī personas, kas veic darbu ārpus valsts vai pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām), ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

(4) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu izlietojumu, sadali un pārdali.

(5) To amatu sarakstu, uz kuriem attiecas šā panta otrās un trešās daļas noteikumi, apstiprina valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji. Šie saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi amatu sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.”

6.pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:

1) sevi un saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4)tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) ...(5)

(6) Šajā pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā.

3. 6. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “sagatavot” ar vārdiem “,uzdot sagatavot”;

papildināt sesto daļu ar šādu tekstu:

“, kā arī uz pašvaldību domju (padomju) deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā likumā “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 9. –11. punktā paredzētajos gadījumos.”

3. 6. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “sagatavot” ar vārdiem “,uzdot sagatavot”;

papildināt sesto daļu ar šādu tekstu:

“, kā arī uz pašvaldību domju (padomju) deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā likumā “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 9. –11. punktā paredzētajos gadījumos.”

9.pants. Aizliegums būt par pārstāvi

(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

3)attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, tiesneši, prokurori un zvērināti notāri, policijas darbinieki, robežsargi un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.

4. 9.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "prokurori" ar vārdiem

", zvērināti tiesu izpildītāji";

aizstāt otrajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji” ar vārdiem “profesionālā dienesta karavīri”.

Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdus “valsts ministri” ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri”

Izslēgt 9. panta otrajā daļā vārdus

“Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori”.

Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdus

“policijas darbinieki, robežsargi” ar vārdiem “specializētā valsts civildienesta ierēdņi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

4. 9.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “valsts ministri” ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori”;

papildināt otro daļu pēc vārda "prokurori" ar vārdiem ",zvērināti tiesu izpildītāji";

aizstāt otrajā daļā vārdus “policijas darbinieki, robežsargi” ar vārdiem “specializētā valsts civildienesta ierēdņi” un vārdus “Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji” - ar vārdiem “profesionālā dienesta karavīri”.

11.pants. Līgumu slēgšanas ierobežojumi

Valsts amatpersona nedrīkst sagatavot vai arī valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā slēgt līgumus, kuros šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti, izņemot gadījumus, kad līgums noslēgts publiskas izsoles vai konkursa rezultātā un šī amatpersona šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi par savu ieinteresētību.

5. Papildināt 11. pantu pēc vārda “sagatavot” ar vārdiem

“, uzdot sagatavot”.

5. Papildināt 11. pantu pēc vārda “sagatavot” ar vārdiem “, uzdot sagatavot”.

12.pants. Ierobežojums rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem

Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

6. Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

"Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā.”

6. Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

"Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā.”

13.pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas vai citus materiālus labumus, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras valsts amatpersonai pasniedz:

1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

3) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

4) citos likumos paredzētajos un Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(3) Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 12.punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets, dāvanas saņēmējs to var izpirkt. Dāvanu izpirkšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām šī valsts amatpersona viena gada laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā gadu pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.

7. Izteikt 13. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātās personas atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajai vai citai personai par labu, kā arī citas darbības, ar kurām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 15. punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(3) Valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras tai pasniedz:

1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3)kādas citas valsts amatpersona kā ārvalstīs esošas Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības amatpersonai;

4) darba vizīšu ietvaros Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

7) citos likumos paredzētajos gadījumos.

(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātās personas atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajai personai par labu, kā arī citas darbības, kas iespējamas tikai attiecībā uz konkrēto valsts amatpersonu kā fizisko personu.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs.

(6) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām un juridiskajām personām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts saņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.”

10.

Ministru kabinets (lik.reģ. nr.1175)

Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

“(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, kas jebkādā veidā ir saistītas ar tās darbību valsts amatpersonas amatā, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras tai pasniedz:

1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) citu valstu amatpersonas Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalsts valsts amatpersonām;

4) Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministram, īpašu uzdevumu ministram, valsts ministram - darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

7) citos likumos paredzētajos gadījumos.

(3) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir šā panta astotajā daļā minētie citāda veida labumi.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotais valsts protokols, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs.

(5) Kārtību, kādā izmantojamas un izpērkamas šā panta otrajā daļā minētās dāvanas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, ja attiecībā uz tām šī valsts amatpersona pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām un juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.

(7) Ja ir šaubas par dāvanas piedāvājuma vai dāvanas pieņemšanas atbilstību šim likumam, valsts amatpersona nekavējoties par to rakstveidā informē valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāju. Institūcijas vadītājs lemj par dāvanas pieņemšanu vai nepieņemšanu.

(8) Dāvanas šā likuma izpratnē ir jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātās personas atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajai vai citai personai par labu, kā arī citas darbības, ar kurām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 15. punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(9) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi valsts amatpersonas apbalvojumi un prēmijas, reprezentācijas nauda, ko valsts amatpersona saņem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, kā arī ziedi un suvenīri, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus.”

Izslēgt 13. panta trešās daļas 3. punktā vārdus “Ārlietu ministrijas”

Neatbalstīt

Atbalstīt

7. Izteikt 13. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātās personas atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajai vai citai personai par labu, kā arī citas darbības, ar kurām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 15. punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(3) Valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras tai pasniedz:

1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3)kādas citas valsts amatpersona kā ārvalstīs esošas Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības amatpersonai;

4) darba vizīšu ietvaros Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

7) citos likumos paredzētajos gadījumos.

(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātās personas atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajai vai citai personai par labu, kā arī citas darbības, kas iespējamas tikai attiecībā uz konkrēto valsts amatpersonu kā fizisko personu.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs.

(6) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām un juridiskajām personām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts saņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.”

8. Papildināt likumu ar 13. 1 pantu šādā redakcijā:

“13. 1 pants. Naudas līdzekļu un mantas vākšanas ierobežojumi

Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību jebkādā veidā piedalīties naudas līdzekļu vai mantas vākšanā, ja naudas līdzekļi vai manta tiek vākta:

1) attiecīgās valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, izņemot gadījumus, kad naudas līdzekļi nepieciešami smagas slimības ārstēšanai;

2) tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

3) to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vajadzībām, kuros attiecīgā valsts amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla,;

4) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību vajadzībām.”

8. Papildināt likumu ar 13. 1 pantu šādā redakcijā:

“13. 1 pants. Naudas līdzekļu un mantas vākšanas ierobežojumi

Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību jebkādā veidā piedalīties naudas līdzekļu vai mantas vākšanā, ja naudas līdzekļi vai manta tiek vākta:

1) attiecīgās valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, izņemot gadījumus, kad naudas līdzekļi nepieciešami smagas slimības ārstēšanai;

2) tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

3) to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vajadzībām, kuros attiecīgā valsts amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla;

4) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību vajadzībām.”

17.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumu ievērošanas kārtība

(1) Valsts amatpersonai, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no šā likuma 5.pantā minētajiem amatiem (darbiem) un vienlaikus ieņem kādu neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, ir pienākums triju darba dienu laikā pēc iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā (darbā) rakstveidā paziņot:

1) augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, ka tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu;

2) institūcijai, kurā tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata (darba).

9. Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdus “triju darba dienu laikā” ar vārdiem “piecu darba dienu laikā”.

9. Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdus “triju darba dienu laikā” ar vārdiem “piecu darba dienu laikā”.

19.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidentam ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kurus viņš ieņem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārvalžu direktoriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums.

(5) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem, kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta komandiera rakstveida atļauja.

(6) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem policijas darbiniekiem un robežsargiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā amatpersonu sarakstā. Pārējiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas amatpersonas rakstveida atļauja.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas valsts amatpersonas rakstveida atļauja.

(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko, literāro vai māksliniecisko darbību.

(9) Valsts amatpersonām, kurām pieder normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatiem sev piederošajā zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kuras ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes vai zvejniecības, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības un lauku tūrisma.

10. 19. pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to paredz Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam un viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un profesionālā dienesta karavīriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem un vispārējā valsts civildienesta ierēdņiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem” ar vārdiem “profesionālā dienesta karavīriem”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem” ar vārdiem “specializētā valsts civildienesta ierēdņiem”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem)” ar vārdiem “vispārējā valsts civildienesta ierēdņiem”;

papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Šā likuma 5. panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas drīkst savienot savu amatu ar citu amatu, bet tām ir pienākums ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc šo amatu savienošanas par to rakstveidā informēt augstāku amatpersonu vai institūciju.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto un devīto daļu attiecīgi par devīto un desmito daļu.

Papildināt 19. panta trešajā daļā doto amatpersonu uzskaitījumu ar “Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks”.

Aizstāt 19. panta trešajā daļā vārdu “regulatora” ar vārdiem “regulēšanas komisijas”.

Ministru kabinets (lik.reģ. nr.1175)

19. pantā:

papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts (pašvaldību) uzņēmējsabiedrību padomju un valžu locekļiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un darbu, ja tas nav pretrunā ar citiem likumiem vai uzņēmējsabiedrības statūtiem un ja ir saņemta tās institūcijas vadītāja rakstveida atļauja, kura pārvalda valsts vai pašvaldības kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībā.”

uzskatīt līdzšinējo astoto un devīto daļu attiecīgi par devīto un desmito daļu.

Izteikt 19. panta jauno astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Šā likuma 5. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, bet tām ir pienākums ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc amatu vai darbu savienošanas rakstveidā informēt par to augstāku valsts amatpersonu vai institūciju.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

skat. 19. panta devīto daļu

10. 19. pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to paredz Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam un viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem un Valsts kontroles kancelejas pārvaldniekam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un profesionālā dienesta karavīriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem un vispārējā valsts civildienesta ierēdņiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem” ar vārdiem “profesionālā dienesta karavīriem”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem” ar vārdiem “specializētā valsts civildienesta ierēdņiem”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem)” ar vārdiem “vispārējā valsts civildienesta ierēdņiem”;

papildināt pantu ar jaunu astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts (pašvaldību) uzņēmējsabiedrību padomju un valžu locekļiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja tas nav pretrunā ar citiem likumiem vai uzņēmējsabiedrības statūtiem un ja ir saņemta tās institūcijas vadītāja rakstveida atļauja, kura pārvalda valsts vai pašvaldības kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībā.

(9) Šā likuma 5. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, bet tām ir pienākums ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc amatu vai darbu savienošanas rakstveidā informēt par to augstāku valsts amatpersonu vai institūciju.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto un devīto daļu attiecīgi par desmito un vienpadsmito daļu.

19.1 pants. Atalgojuma saņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu pildīšanu un darbu veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu un citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāta amata pildīšana tiek savienota ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, atalgojumu ir atļauts saņemt tikai par vienu amatu.

15.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 19.1 panta otrajā daļā vārdus “valsts ministra” ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministra, valsts ministra”.

Atbalstīt

11. Aizstāt 19.1 panta otrajā daļā vārdus “valsts ministra” ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministra, valsts ministra”.

20.pants. Uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi

(1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem un šo valsts amatpersonu radiniekiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un šo valsts amatpersonu radinieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona un tās radinieki iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

16.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 20. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “valsts ministri” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

12. Aizstāt 20. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “valsts ministri” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri” (attiecīgā locījumā).

26.pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas

(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par 24 mēnešiem, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas. Deklarācija par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī, par otro gadu - ne vēlāk kā 27.mēnesī pēc amata pildīšanas izbeigšanas.

(2) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un šo pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par tiem 12 mēnešiem, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas. Deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pildīšanas izbeigšanas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas.

11. Izteikt 26. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes locekļi, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par 24 mēnešiem, kas seko pēc šā amata pildīšanas izbeigšanas.”

13. Izteikt 26. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes locekļi, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par 24 mēnešiem, kas seko pēc šā amata pildīšanas izbeigšanas.”

28.pants. Valsts amatpersonas deklarācija prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm

(1)Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām un to radiniekiem gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā prasītās ziņas, un tā iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam desmit dienu laikā no pieprasījuma dienas.

12. Izteikt 28. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonām, to radiniekiem un citām personām.”

17.

Izslēgt 28. panta pirmajā daļā vārdus

“un citām personām.”

Neatbalstīt

14. Izteikt 28. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonām, to radiniekiem un citām personām.”

31.pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi

(1) Valsts ieņēmumu dienestam, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi, ir tiesības izprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonu radiniekiem deklarācijas, kurās norādāmas šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas un kuras iesniedzamas 10 dienu laikā no pieprasījuma dienas.

(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādāmas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas iegūšanas avotiem.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto deklarāciju veidlapu paraugus apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt ienākumu avotu likumību, ja valsts amatpersona periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, ir ieguvusi īpašumā, arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu šā likuma 24.panta otrās daļas 3.punktā norādītos īpašumus, ja to cena pārsniedz ienākumus, ko attiecīgā valsts amatpersona ir guvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija.

13. Izteikt 31. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, paskaidrojumus un citu informāciju par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas, vērtspapīru, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumu gūšanas avotiem.”

Ministru kabinets (lik.reģ. nr.1175)

Izteikt 31. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādītas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas, vērtspapīru, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumu iegūšanas avotiem.”

Neatbalstīt

15. Izteikt 31. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, paskaidrojumus un citu informāciju par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas, vērtspapīru, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumu gūšanas avotiem.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem spēkā stāšanos un attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem – vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.”

Atbalstīt

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem spēkā stāšanos un attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem – vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.”