Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi

komisijas atzinums

Redakcija kādā likumprojektu trešajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

(1) Civillietas visās tiesās izskata atklāti.

(2) Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas dalībnieki vai liecinieki.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma civillietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, adopcijas, dienesta, profesionālos, ražošanas un komerciālos noslēpumus.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti un tulki.

(5) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmumus pasludina publiski. Lietās, kas ir izskatītas slēgtā sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu. Adopcijas lietās sprieduma rezolutīvo daļu publiski pasludina tikai ar adoptētāja piekrišanu.

1. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondeces noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.”

1. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondeces noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.”

(1) Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku, un nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas iztiesāšana nav pabeigta vai atlikta vai tiesvedība apturēta.

2. Izteikt 14.pantu nosaukumu un pantu šādā redakcijā:

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2) Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.”

2. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2) Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.”

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos, iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt.

(3) Tiesa, izspriežot lietu, var pamatoties tikai uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.”

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.”

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 18.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas iztiesāšanas gaitā, sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

“(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.”

“(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.”

(1) Lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāpieteic, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā.

5. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.”

5. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.”

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, to ar balsu vairākumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.

6. Izslēgt 21.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus “vai visam tiesas sastāvam”.

.”

6. Izslēgt 21.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus “vai visam tiesas sastāvam”.

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

(2) Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

“(1) Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.”

“(1) Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.”

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas.

(3) Rajona (pilsētas) tiesa nosūta lietu izskatīšanai apgabaltiesā, ja saskaņā ar šā likuma 25.pantu tā piekrīt apgabaltiesai.

(4) Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, - pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

“3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas, izņemot gadījumu, kad atbildētājs to ir slēpis.”

“3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas, izņemot gadījumu, kad atbildētājs to ir slēpis.”

(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 100 latiem - 5 lati,

b) no 101 lata līdz 1000 latiem - 10 procenti no prasības summas,

c) no 1001 lata līdz 5000 latiem - 100 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem - 200 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem - 440 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem - 1240 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,

g) vairāk par 500 000 latiem - 2440 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā - 20 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, - 5 lati;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās - 5 lati, bet par pieteikumu lietās par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju vai kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju - 100 latu;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, - 10 latu;

5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu neatkarīgi no tā, vai šis pieteikums iesniegts atsevišķi vai ietverts prasības pieteikumā, - 10 latu;

6) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms lietas ierosināšanas, - 10 latu;

7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā - 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem;

8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata - 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 50 latiem.

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības,

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 1 procents no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 3 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) ceturtās šķiras mantiniekiem - 10 procenti no mantojamās mantas vērtības;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra,

b) ceturtās šķiras mantiniekiem - 8 procenti no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem - 15 procenti no mantojamās mantas vērtības;

3) lietās par laulības šķiršanu - no 10 līdz 50 latiem.

(3) Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma spēkā stāšanos šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, saņemot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vai arī saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā. Laulības šķiršanas lietās šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, kad tiek izdarīta laulības šķiršanas atzīme pasē.

(4) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ir 50 procenti no likmes, kas jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos - no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai.

(5) Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

9. 34.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu “20 latu” ar skaitli un vārdu “ 50 latu”;

“7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā - 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem;”;

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

“9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu -50 procenti no likmes, kas būtu jāmaksā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā no dalāmās mantas vērtības.”;

izslēgt otrās daļas 3. punktu;

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei maksājama valsts nodeva - 1 lats.”

1.

Izslēgt 34.panta otrās daļas 1. un 2.punktu un trešās daļas pirmo teikumu.

Atbalstīt

9. 34.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu “20 latu” ar skaitli un vārdu “ 50 latu”;

“7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā - 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem;”;

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

“9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu - 50 procenti no likmes, kas būtu jāmaksā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā no dalāmās mantas vērtības.”;

izslēgt otrās daļas 1., 2. un 3. punktu;

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva - 1 lats.”

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

22.

33.

Papildināt 37.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "pieteikumu" ar vārdiem "vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.6 pantu".

Papildināt 37.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "pakļauta tiesai" ar vārdiem "vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.8 pantu."

Atbalstīt

Atbalstīt

10. 37.panta pirmajā daļā:

papildināt 2.punktu pēc vārda "pieteikumu" ar vārdiem "vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.6 pantu";

papildināt 3.punktu pēc vārdiem "pakļauta tiesai" ar vārdiem "vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.8 pantu".

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

5) ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;

7) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;

8) ar mantojuma apsardzību un inventāra saraksta sastādīšanu saistītie izdevumi.

(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar atbildētāja meklēšanu saistīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

10. Izslēgt 39.panta pirmās daļas 8.punktā vārdus “un inventāra saraksta sastādīšanu”.

44.

Izslēgt 39.panta pirmās daļas 8.punktu.

Atbalstīt

11. Izslēgt 39.panta pirmās daļas 8.punktu.

(1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta 2.punktā norādīto gadījumu.

11. Papildināt 41. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.”

12. Papildināt 41. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.”

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji - par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji - par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) pieteikuma iesniedzēji - laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki - mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

10) administratori — prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi atbrīvot to pilnīgi vai daļēji no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

12. 43.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "attiecībām" ar vārdiem "vai ir ar tām saistīti";

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

“11) piedzinēji izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos.”;

“(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.”

5

65.

Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) Valsts ieņēmumu dienests – pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.”

Atbalstīt

13. 43.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "attiecībām" ar vārdiem "vai ir ar tām saistīti";

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) Valsts ieņēmumu dienests – pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.”;

“(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.”

(1) Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

13. Papildināt 46.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Termiņu var noteikt, arī norādot notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.”

14. Papildināt 46.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Termiņu var noteikt, arī norādot notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.”

(1) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

14. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. Procesuālo termiņu skaitījuma sākums

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.”

15. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. Procesuālo termiņu skaitījuma sākums

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.”

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad tiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

15. 48.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “notek” ar vārdu “beidzas”;

izteikt ceturto daļu šadā redakcijā:

“(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.”

16. 48.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “notek” ar vārdu “beidzas”;

izteikt ceturto daļu šadā redakcijā:

“(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.”

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas, vai tiesneša noteiktā termiņa notecēšanu. Pēc procesuālā termiņa notecēšanas iesniegtās sūdzības un dokumentus neizskata.

“Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.”

“Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.”

Apturot tiesvedību lietā, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

17.Aizstāt 50.pantā vārdu “tecējums” ar vārdu “skaitījums”.

18.Aizstāt 50.pantā vārdu “tecējums” ar vārdu “skaitījums”.

(1) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atjaunot tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

18. Aizstāt 51.panta pirmajā daļā vārdus “var atjaunot” ar vārdu “atjauno”.

19. Aizstāt 51.panta pirmajā daļā vārdus “var atjaunot” ar vārdu “atjauno”.

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

19. 82.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību.”

20. 82.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību.”

Par pilnvarotiem pārstāvjiem civilprocesā var būt:

1) advokāti;

2) juridisko personu darbinieki vai īpašnieki - šo personu lietās;

3) to valsts vai pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses;

4) persona, kuru tiesa, kas izskata lietu, pielaidusi kā fiziskās personas pārstāvi;

5) viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā;

6) personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta citos likumos.

20. 83.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) juridisko personu amatpersonas vai darbinieki – šo personu lietās;”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) fizisko personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu;”.

21. 83.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) juridisko personu amatpersonas vai darbinieki – šo personu lietās;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) fizisko personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu;”.

Pierādījumi civillietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi un iebildumi, kā arī citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

21. Izteikt 92.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.”

22. Izteikt 92.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.”

(1) Katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja lietas dalībniekiem nav iespējams saņemt nepieciešamos pierādījumus, tiesa pēc viņu lūguma tos izprasa pati.

(3) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no pušu norādītajiem faktiem nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

22. Izteikt 93.pantu šādā redakcijā:

“(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums atteikt pierādījumu pieņemšanu nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.”

23. Izteikt 93.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums atteikt pierādījumu pieņemšanu nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.”

(1) Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru taisīts spriedums krimināllietā, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi un vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

23. Papildināt 96.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5) Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šā likuma noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.”

24. Papildināt 96.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5) Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.”

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un tas jāizpilda 15 dienu laikā.

24. Aizstāt 102.panta pirmajā daļā vārdu “tā” ar vārdiem “tiesa vai tiesnesis”.

25. Aizstāt 102.panta pirmajā daļā vārdu “tā” ar vārdiem “tiesa vai tiesnesis”.

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja puse atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

25. 112.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “Tiesa” ar vārdiem “vai tiesnesis”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “tiesas” ar vārdiem “vai tiesneša”.

26. 112.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “Tiesa” ar vārdiem “vai tiesnesis”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “tiesas” ar vārdiem “vai tiesneša”.

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

26. Izslēgt 114.pantā vārdus “pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī”.

27. Izslēgt 114.pantā vārdus “pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī”.

(1) Lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesai lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

27. 116.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “Tiesa” ar vārdiem “vai tiesnesis”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.”

28. 116.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “Tiesa” ar vārdiem “vai tiesnesis”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.”

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

28. Papildināt 117.pantu pēc vārda "vietā" ar vārdiem "vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam".

29. Papildināt 117.pantu pēc vārda "vietā" ar vārdiem "vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam".

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu, iespējamam prasītājam jāsniedz pierādījumi, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(4) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, uzdodot iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

29. Aizstāt 138. panta ceturtajā daļā vārdus “tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem “tiesu izpildītāja”.

30. Aizstāt 138. panta ceturtajā daļā vārdus “tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem “tiesu izpildītāja”.

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas, arī naudas līdzekļu apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) aizliegums citām personām nodot atbildētāja naudas līdzekļus vai citu mantu atbildētājam vai jebkurai citai personai (pie trešajām personām esošās atbildētāja kustamas mantas vai naudas apķīlāšana);

7) izpildu lietvedības vai mantas pārdošanas apturēšana.

(2) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai arī prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamu mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(3) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, šīs prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(5) Jūras prasības var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu, bet citu prasību nodrošinājums ar kuģi izdarāms, ierakstot kuģu reģistrā aizlieguma atzīmi.

(6) Nodrošinot naudas prasījumu ar citu kustamu mantu, tā apķīlājama.

(7) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet ne lielāku par prasības summu.

(8) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta septītās daļas noteikumus.

30. 139.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “vai citā publiskā reģistrā”;

izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) izpildu darbības atlikšana, tai skaitā aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšana.”

31. 139.panta pirmajā daļā:

papildināt 2.punktu ar vārdiem “vai citā publiskā reģistrā”;

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

“7) izpildu darbības atlikšana, tai skaitā aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšana.”

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem. Šo pieteikumu izskata, iepriekš paziņojot par to lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa vai tiesnesis var atļaut atbildētājam prasības nodrošinājuma līdzekļa vietā iemaksāt prasības summu tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

31. Aizstāt 141. panta otrajā daļā vārdus “tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem “tiesu izpildītāja”.

32. Aizstāt 141. panta otrajā daļā vārdus “tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem “tiesu izpildītāja”.

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai attiecīgās kustamas mantas reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā - kuģa aizturēšanai ostā.

(3) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie atbildētāja, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai trešajai personai tiesas lēmumu un aizliegumu nodot atbildētājam vai citai personai apķīlāto mantu vai naudu. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos pēc līguma, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

(5) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs, paziņojot tiesas lēmumu atbildētājam.

(6) Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

32. 142.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā - kuģa aizturēšanai ostā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu, kas atrodas pie trešajām personām, vai naudu, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Manta apķīlājama šā likuma 71. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāts noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu kredītiestādei. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja depozīta kontā.”

33. 142.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā - kuģa aizturēšanai ostā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu, kas atrodas pie trešajām personām, vai naudu, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Manta apķīlājama šā likuma 71. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāts noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu kredītiestādei. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja depozīta kontā.”

20.nodaļa
Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

33. Izteikt 20. nodaļu šādā redakcijā:

Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

34. Izteikt 20. nodaļu šādā redakcijā:

Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(1) Pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, paziņojot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda iebildumus pret prasību un pierādījumus, kas tos apstiprina.

(3) Paskaidrojums iesniedzams tiesai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir prasītāju un trešo personu.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis nolikt lietu izskatīšanai tiesas sēdē.

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

4) ekspertīzes noteikšanu lietā;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieprasīšanu.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj jautājumu par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, kā arī nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus un izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(3) Tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties puses, viņu pārstāvjus un citus lietas dalībniekus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret prasību, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, tiesības noslēgt izlīgumu, nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā vai izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā un nosaka rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam, rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam, un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis nekavējoties nosūta tā norakstu prasītājam un trešajai personai.

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas s ēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, ja nepieciešams nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un pret parakstu paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un pret parakstu paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojošiem iemesliem neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslus, tiesa, ja to lūdz prasītājs, var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.”

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa pēc prasītāja lūguma var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.”

(1) Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(3) Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesas sēdē pirmā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, kā arī iesniedz visus viņu rīcībā esošos pierādījumus vai norāda uz tiem, ja tos tūdaļ nav iespējams iesniegt.

34. Izteikt 165.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.”

35. Izteikt 165.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.”

35. Papildināt likumu ar 22.1 nodaļu šādā redakcijā:

“22.1 nodaļa

Aizmugurisks spriedums

36. Papildināt likumu ar 22.1 nodaļu šādā redakcijā:

“22.1 nodaļa

Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda nosaukumā.

(3) Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu.

(4) Aizmuguriskā sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisko spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda tā nosaukumā.

(3) Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu.

(4) Aizmuguriska sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Aizmuguriska sprieduma norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā.

Aizmuguriska sprieduma norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā.

(1) Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(1) Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

(4) Pieteikumam pievieno tā norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

(4) Pieteikumam pievieno tā norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 2085.panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 2085.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Ja nav konstatēts cits saņemšanas datums, uzskatāms, ka lēmuma norakstu atbildētājs saņēmis septītajā dienā no tā nosūtīšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 2085.panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 2085.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Ja nav konstatēts cits saņemšanas datums, uzskatāms, ka lēmuma norakstu atbildētājs saņēmis septītajā dienā no tā nosūtīšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 205.5 panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas, pieņemot vienu no šādiem lēmumiem:

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 205.5 panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas, pieņemot vienu no šādiem lēmumiem:

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmuguriskais spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna.”

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna.”

Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:

1) pēc prasītāja lūguma;

2) ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

“Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.”

“Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.”

37. Papildināt likumu ar 235.1 pantu šādā redakcijā:

“235.1 pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai attiecīgus prasījumus par minētajos jautājumos radušos strīdu izšķiršanu tiesā.”

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu un tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.”

6.

Izslēgt 235.1 panta trešo un ceturto daļu un ievietot tās 236. pantā kā trešo un ceturto daļu.

Atbalstīt

38. Papildināt likumu ar 235.1 pantu šādā redakcijā:

“235.1 pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai attiecīgus prasījumus par minētajos jautājumos radušos strīdu izšķiršanu tiesā.”

(1) Lietā par laulības neesamību vai šķiršanu puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai.

(2) Tiesa var atzīt par nepieciešamu laulāto personisku piedalīšanos lietas izskatīšanā.

38. Izteikt 236. pantu šādā redakcijā:

“236.pants. Pušu paskaidrojumu obligātums

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.”

39. Izteikt 236. pantu šādā redakcijā:

“236.pants. Pušu paskaidrojumu obligātums

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu un tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.”

Prasību par laulības neesamību vai prasību par laulības šķiršanu var apvienot tikai ar prasību par bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piedziņu bērna uzturam.

39. Izteikt 238.,239., 240. un 241. pantu šādā redakcijā:

“238. pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesību izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai ;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību, nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, - uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

40. Izteikt 238., 239., 240. un 241. pantu šādā redakcijā:

“238. pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību, nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, - uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

Prasītājam ir tiesības grozīt savas prasības pamatu, atsaucoties uz citiem iemesliem laulības neesamības atzīšanai vai šķiršanai, iekams tiesa nav pabeigusi lietas izskatīšanu pēc būtības.

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas (pagasttiesas) atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu kopijas (pilns dokumentu teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas (pagasttiesas) atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu kopijas (pilns dokumentu teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

Lai laulātos samierinātu, tiesa Civillikuma 78.pantā paredzētajos gadījumos atliek lietas izskatīšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā gadu un tam iebilst abas puses.

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā trīs gadus un pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses.

Lietās par laulības neesamību vai šķiršanu pušu izlīgums pieļaujams tikai daļā par prasījumiem attiecībā uz bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piedziņu bērna uzturam.

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.p. pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.”

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.panta pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.”

Taisot spriedumu par laulības šķiršanu, tiesa spriedumā norāda:

1) laulības šķiršanas pamatu atbilstoši Civillikuma 71. - 77.pantam;

2) vai laulības iziršanā vainojams viens laulātais vai abi laulātie;

3) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

4) pie kura no šķirtajiem laulātajiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds;

5) no kura laulātā un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds;

6) valsts nodevas apmēru, kas samaksājama vienam vai abiem laulātajiem, lai izdarītu laulības šķiršanas atzīmi pasē;

7) tiesāšanās izdevumu sadali.

40.Izslēgt 242. panta 6. punktu

7.

Izteikt 242. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa:

1) izspriež visus prasījumus, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības;

2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli.”

Atbalstīt

41.Izteikt 242. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa:

1) izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības;

2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli.”

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, sprieduma norakstu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, - attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

(2) Lietā, kurā atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību vai šķiršanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Izsniedzot sprieduma norakstu, ar kuru laulība atzīta par neesošu vai šķirta, tiesa bijušo laulāto pasēs izdara atzīmi par laulības neesamību vai šķiršanu.

41. 244. pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai šķiršanu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz tā sprieduma norakstu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.”

izslēgt trešo daļu.

8.

Izslēgt likmuprojekta 41.pantā vārdus “pirmajā un”.

Atbalstīt

42. 244. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai šķiršanu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz tā sprieduma norakstu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.”

izslēgt trešo daļu.

42. Papildināt likumu ar 30.1 un 30.2 nodaļu šādā redakcijā:

Lietas par mantojuma dalīšanu

43. Papildināt likumu ar 30.1 nodaļu šādā redakcijā:

Lietas par mantojuma dalīšanu

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā, iesniedzami vai nu tai tiesai, kuras izskatīšanai piekrīt mantojuma lieta (vai – pēc abpusējas vienošanās – tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

9.

Izteikt 250.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra iesniedzami tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustāmais īpašums – pēc tā atrašanās vietas.”

Atbalstīt

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, – pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

(1) Tiesnesis nosaka sgatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu.

(3) Tiesnesis var uzdot kādam no tiesas apgabalā praktizējošiem notāriem pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

10.

Izteikt 250.2 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību vai citam tiesas apgabalā praktizējošiem notāriem pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.”

Atbalstīt

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu.

(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību, vai citam tiesas apgabalā praktizējošam notāram pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

(1) Notāram, saņemot pārzināt uzdevumu mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu ir tiesības uzaicināt tiesu izpildītāju, lai tas palīdzētu sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu, bet pie novērtēšanas, ja nepieciešams, - pieaicināt lietpratējus.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā jāatzīmē zināmie parādi un saistības un ieraksti zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(4) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

11.

12.

Izteikt 250.3 panta pirmo daļu šādā redakcija:

“(1) Notārs, kuš saņemis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams,uzaicina tiesu izpildītāju lai tas sastādītu mantojamās mantas aprakstes aktu un veiktu novērtēšanu.”.

Ppaildināt 250.3 pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcija:

“(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.”;

uzskatīt līdzīsnējo trešo un ceturto par ceturto un piekto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Notārs, kurš saņēmis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams, uzaicina tiesu izpildītāju sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu un veikt mantas novērtēšanu.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā jānorāda arī zināmos parādus, saistības un ierakstus zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

(4) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(5) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un mantojuma dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

(1) Notāra iesniegtos dokumentu norakstus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildu rakstveida paskaidrojumiem, tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

(1) Notāra iesniegtos dokumentu norakstus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildus rakstveida paskaidrojumiem, tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgajos gadījumos arī bāriņtiesa (pagasttiesa) (Civillikuma 280.-283.p.) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738. panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (pagasttiesa) (Civillikuma 280.-283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738. panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

Šā nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgo mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.”

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.”

(1) Ja ieinteresētā persona apstrīd tiesā pēdējās gribas rīkojuma aktu, tiesa paziņo notāram, kas ved attiecīgo mantojuma lietu, par celto prasību un izprasa no notāra pēdējās gribas rīkojuma aktu.

(2) Ja prasības kārtībā pēdējās gribas rīkojuma akts tiek atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, tiesa pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sprieduma norakstu nosūta notāram.

(3) Ja prasības kārtībā pēdējās gribas rīkojuma akts tiek atzīts par spēkā neesošu kādā tā daļā, tiesa atzīst to par spēkā stājušos pārējā daļā un pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sprieduma norakstu nosūta notāram.”

13.

Izslēgt 30.2nodaļu.

Atbalstīt

Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

2) par personu atzīšanu par rīcībnespējīgām un aizgādnības nodibināšanu;

3) par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

4) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;

5) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām;

6) par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme;

7) par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā;

8) par tiesību atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem;

9) par mantojuma tiesībām;

10) par nekustamā īpašuma izpirkšanu;

11) par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;

12) par kredītiestāžu likvidāciju vai maksātnespēju;

13) par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

43. 251.pantā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) kas saistītas ar mantošanu;”

papildināt pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.”

114.

Izslēgt grozījumus 251.panta 9.punktā.

Atbalstīt

44. Papildināt 251.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14) par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.”

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu - tiesai, kura adopciju apstiprinājusi.

44. Izteikt 259.pantu šādā redakcijā:

“259.pants. Piekritība

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu – tiesai pēc viena pieteicēja dzīvesvietas.”

45. Izteikt 259.pantu šādā redakcijā:

“259.pants. Piekritība

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu – tiesai pēc viena pieteicēja dzīvesvietas.”

Pieteikumā norāda Civillikuma 162. - 174.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus, kā arī bāriņtiesas atzinumu.

45. Izteikt 260.pantu šādā redakcijā:

“260.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda Civillikuma 162.-169.pantā minētos apstākļus, pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus un bāriņtiesas lēmumu.”

46. Izteikt 260.pantu šādā redakcijā:

“260.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda Civillikuma 162.-169.pantā minētos apstākļus, pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus un bāriņtiesas lēmumu.”

(1) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 164. un 169.pantā norādītās personas.

(2) Lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram.

(3) Pēc pieteicēja vai adoptējamā bērna vecāku lūguma tiesa veic nepieciešamos pasākumus, lai pieteicējs un adoptējamā bērna vecāki lietas izskatīšanas procesā neuzzinātu viens otra identitāti.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav par šķērsli tās apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.

46. Izteikt 261.pantu šādā redakcijā:

“261.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lieta izskatāma piedaloties adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 169.pantā norādītās personas.

(3) Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav par šķērsli tās apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.”

47. Izteikt 261.pantu šādā redakcijā:

“261.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lieta izskatāma, piedaloties adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 169.pantā norādītās personas.

(3) Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adoptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.”

(1) Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.

(2) Tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu norāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā.

(3) Bērna bijušajiem vecākiem tiesa izsniedz izrakstu no sprieduma, kurā nav norādītas ziņas par adoptētāju.

(4) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

47. Izteikt 262.panta nosaukumu šādā redakcija:

“Tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu”.

48. Izteikt 262.panta nosaukumu šādā redakcija:

“Tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu”.

(1) Tiesa, kas adopciju apstiprinājusi, var to atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu dzimšanas apliecību.

48. Izteikt 263.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.”

49. Izteikt 263.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.”

40.nodaļa
Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšana un stāšanās
likumīgā spēkā

49. Izteikt 40.nodaļu šādā redakcijā:

“40.nodaļa. Ar mantošanu saistītās lietas”

15.

Izslēgt likumprojekta 49.pantu.

Atbalstīt

(1) Personai vai iestādei, pie kuras atrodas kāds pēdējās gribas rīkojuma akts (turpmāk - arī testaments), tas pēc testatora nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties iesniedzams tiesai pēc testatora pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Pēdējās gribas rīkojuma akta iesniedzējs norāda visus viņam zināmos mantiniekus un viņu dzīvesvietas.

(2) Savstarpējs testaments iesniedzams tiesai, tiklīdz nomirst kāds no testatoriem.

(1) Ja testators savu pēdējo gribu izteicis mutvārdos, tiesa pēc ieinteresēto personu pieteikuma var konstatēt un formulēt mutvārdos izteiktu testamentu. Šajā nolūkā tiesa aicina lieciniekus, kuri bija klāt, kad testators izteica savu gribu, un tiesas sēdē viņus nopratina par testatora vārdu, uzvārdu un vecumu, par mutvārdos izteiktā testamenta saturu, kā arī par tā sastādīšanas vietu, laiku un citiem apstākļiem, kuriem bijis sakars ar testamenta sastādīšanu un kuri var ietekmēt tā likumīgo spēku. Liecinieku liecības ierakstāmas tiesas sēdes protokolā, kas jānolasa un lieciniekiem jāparaksta.

(2) Pēc liecinieku liecībām tiesa rakstveida spriedumā formulē mutvārdos izteikta testamenta saturu. Spriedumu nolasa tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa, novērtējusi liecinieku liecības, atzīst, ka uz to pamata mutvārdos izteikta testamentu nevar formulēt, tā ar spriedumu noraida šā testamenta pasludināšanu.

(4) Ja tiesa noskaidro, ka ir rakstveidā izteikts pēdējās gribas rīkojuma akts, tā pieteikumu par mutvārdos izteikta testamenta konstatēšanu atstāj bez izskatīšanas.

Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts iesniegts, tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai, nenogaidot lūgumu par to, ar rakstveida lēmumu nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to izliek sludinājumu tiesas telpās visiem redzamā vietā un paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem.

Ja mantinieks nav iesniedzis notāram iesniegumu par mantojuma pieņemšanu Civillikuma 693.pantā noteiktajos termiņos, mantojuma pieņemšana konstatējama šā likuma 37.nodaļā paredzētajā kārtībā. Šai nolūkā pieteicējs var izmantot jebkurus pierādījumus”.

(1) Noteiktā dienā tiesa atklātā sēdē atver pēdējās gribas rīkojuma aktu un šā likuma 170.pantā noteiktajā kārtībā nopratina lieciniekus, kuri parakstījuši aktu, par viņu parakstu īstumu. Pēc tam tiek nolasīts viss pēdējās gribas rīkojuma akts.

(2) Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus.

(3) Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem. Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai kad nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tomēr jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.

(4) Par testamenta satura pierādījumu var uzskatīt tikai dokumentus vai testatora vēstuli, kurā testamenta noraksts minēts, vai arī to liecinieku liecības, kuri norakstā minēti kā testamenta liecinieki.

(5) Par visu pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanas un nolasīšanas gaitu sastādāms tiesas sēdes protokols, kurā ne vien pilnīgi ierakstāmi visi katrā testamentā ietvertie novēlējumi, bet arī ziņas par to:

1) vai zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots;

2) kuri no lieciniekiem piedalījušies tiesas sēdē un kādas liecības viņi devuši;

3) vai bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku;

4) vai aktā nav nekādu īpatnību - labojumu, dzēsumu, svītrojumu.

(1) Pēc mantinieka pieteikuma vai Civillikuma 659.pantā norādītajos gadījumos saņēmusi notāra vai citas ieinteresētās personas paziņojumu, lemj par aizgādības nodibināšanu mantojumam.

(2) Uz tiesas sēdi aicināms pieteicējs un citas ieinteresētās personas.

(3) Spriedumu par aizgādības nodibināšanu tiesas nosūta izpildīšanai bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc mantojuma atrašanās vietas.”

(1) Aizzīmogotā vai aprakstītā manta nododama glabāšanā aizgādnim, bet, ja tas nav iecelts, - citai personai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lietas, kuras atprasa trešās personas, tām var atdot pēc tiesneša lēmuma, ja lietu piederība šīm personām ir neapšaubāma un ja to atdošanu neapstrīd neviena ieinteresētā persona.

(3) Lietas, kas ātri bojājas, nekavējoties pārdodamas, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, bet par tām ieņemtā nauda pēc pārdošanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitāma tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

50. Aizstāt 322. panta trešajā daļā vārdus “tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem “tiesu izpildītāja”.

16.

Izslēgt likumprojekta 50.pantu.

Atbalstīt

44.nodaļa
Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma

51. Izslēgt 42., 43. un 44.nodaļu.

17.

Izteikt likumprojekta 51.pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 40., 41., 42., 43. un 44.nodaļu.”

Atbalstīt

(1) Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, - ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā parādnieka naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs parādnieka kontos, publiskā apgrozībā esošos vērtspapīrus un pamatlīdzekļus.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa apķīlā arī citu parādnieka mantu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa apķīlā īpašnieka mantu.

18.

Papildināt 345.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un pieteikuma atdošanu pieteikuma iesniedzējam var pārsūdzēt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 441.panta pirmās daļas 2.punkta pamata.”

Atbalstīt

50. Papildināt 345.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un pieteikuma atdošanu pieteikuma iesniedzējam var pārsūdzēt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 441.panta pirmās daļas 2.punktu.”

(1) Tūlīt pēc lietas ierosināšanas tiesas telpās redzamā vietā izliekams paziņojums par maksātnespējas lietas ierosināšanu, uzaicinot pieteikties personas, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas un vēlas uzņemties administratora pienākumus maksātnespējas procesā.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu ieceļ administratoru, ņemot vērā arī maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja un parādnieka viedokli, ja tāds ir izteikts. Administratoram izsniedz likumā paredzēto apliecību.

(3) Ja piecu dienu laikā par administratoru nav pieteicies neviens kandidāts, tiesnesis uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas Uzņēmumu reģistram, bet, ja maksātnespējas pieteikumu iesniegusi nodokļu administrācija, - attiecīgajai nodokļu administrācijai.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos par administratoru uzaicina Privatizācijas aģentūru, Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības pārstāvi.

(5) Par administratoru nevar iecelt personu, kuras iecelšanai ir likumā paredzētie šķēršļi.

(6) Ieceltais administrators:

1) nosaka personas, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji, un sastāda šo personu sarakstu;

2) sagatavo pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

3) apzina trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, un sastāda šīs mantas sarakstu;

4) sastāda nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

5) iesniedz 2.punktā minēto pārskatu un 1., 3. un 4.punktā minētos sarakstus tiesai līdz lietas izskatīšanai.

(7) (Izslēgta ar 20.06.2001. likumu).

(8) (Izslēgta ar 20.06.2001. likumu).

19.

20.

21.

21.a

22.

Izteikt 346.pantā pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesneša lēmuma noraksts par maksātnespējas lietas ierosināšanu nekavējoties nosūtāms valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – aģentūra), kura trīs dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža iesniedz tiesā priekšlikumu par administratora amata kandidātu.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu aģentūras ieteikto administratora kandidātu ieceļ par administratoru.”

Izslēgt 346.panta trešo un ceturto daļu;

Papildināt 346.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja likumā paredzētos gadījumos tiesnesis ar savu lēmumu neieceļ Aģentūras izvirzīto administratora amata kandidātu par administratoru, Aģentūra nekavējoties iesaka citu administratora kandidātu.”

Papildināt 346.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesnesis ar savu lēmumu neieceļ Aģentūras izvirzīto administratora amata kandidātu par administratoru, Aģentūra nekavējoties iesaka citu administratora kandidātu.”

Papildināt 346.panta sestās daļas 5.punktu aiz vārda “izskatīšanai” ar vārdiem “vai līdz tiesneša lēmumā noteiktam termiņam”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom. redakc.)

Atbalstīt

Atbalstīt

51. 346.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesneša lēmuma noraksts par maksātnespējas lietas ierosināšanu nekavējoties nosūtāms valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – aģentūra), kura triju dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža iesniedz tiesā priekšlikumu par administratora amata kandidātu.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu aģentūras ieteikto administratora kandidātu ieceļ par administratoru.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu;

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesnesis ar savu lēmumu neieceļ aģentūras izvirzīto administratora amata kandidātu par administratoru, aģentūra nekavējoties iesaka citu administratora kandidātu.”;

papildināt sestās daļas 5.punktu pēc vārda “izskatīšanai” ar vārdiem “vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam”.

(1) Ja tiesa konstatē kādu no uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmēm, tā ar savu spriedumu pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu. Par maksātnespējas iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas diena, ja tiesa nav konstatējusi agrāku faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu.

(2) Taisot spriedumu par parādnieka maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru.

(3) Uz administratora iesniegtā parādnieka pārstāvju saraksta pamata tiesa nosaka tos parādnieka pārstāvjus, kuriem obligāti jāpiedalās maksātnespējas procesā.

(4) Pēc administratora lūguma tiesa var noteikt saīsinātu termiņu kreditoru prasījumu pieteikšanai.

(5) Ja uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmes netiek konstatētas, tiesa pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

(6) Atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

(7) Tiesas spriedums maksātnespējas lietā ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

23.

Papildināt 348.panta ceturto daļu pēc vārdiem “pēc administratora” ar vārdu “motivēta”.

Atbalstīt

52. Papildināt 348.panta ceturto daļu pēc vārdiem “pēc administratora” ar vārdu “motivēta”.

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) izlīguma apstiprināšanu vai atcelšanu;

2) bankrota procedūras pabeigšanu;

3) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

4) administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību, kreditoru komitejas un kreditoru sapulces lēmumiem, kā arī izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvji un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

23.a

24.

25.

Papildināt 350.pantā pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana;”

Papildināt 350.pantā pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) maksātnespējas atzīmes zemesgrāmatā dzēšanu.”

Papildināt 350.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu maksātnespējas lietā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

53. 350.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

6) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;”;

uzskatīt līdzšinējo 5., 6. un 7. punktu attiecīgi par 7., 8. un 9.punktu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu maksātnespējas lietā.”

(1) Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

(2) Administratora pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apliecina naudas izmaksu kreditoriem, un attiecīgā kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

26.

27.

28.

Papildināt 357.pantā pirmo daļu aiz vārda “administratora” ar vārdu “motivēta”.

Izteikt 357.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratora pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojami šādi dokumenti:

1) administratora darbības pārskats;

2) attiecīgā kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga;

3) parādnieka likvidācijas bilance.”

Izslēgt 357.panta ceturto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

54. 357.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “administratora” ar vārdu “motivēta”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratora pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojami šādi dokumenti:

1) administratora darbības pārskats;

2) attiecīgā kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga;

3) parādnieka likvidācijas bilance.”;

izslēgt ceturto daļu.

(1) Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Tiesa izskata kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmumu par neuzticības izteikšanu administratoram un atceļ administratoru, ja konstatē, ka viņš:

1) nevar pildīt pienākumus likumā noteikto ierobežojumu dēļ;

2) nav kompetents;

3) ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(3) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja:

1) administrators nesasauc kreditoru sapulci, kuras darba kārtībā paredzēts jautājums par neuzticības izteikšanu viņam vai par kuras sasaukšanu ir lēmusi tiesa;

2) tiesas rīcībā ir pierādījumi, ka administrators, pildot savus pienākumus, pārkāpj likumu.

(4) Pieņemot administratora atkāpšanos vai viņu atceļot, tiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā uzaicina pieteikties administratora amata kandidātus, ja kreditoru sapulce nav ieteikusi savu administratora amata kandidātu.

29.

Izteikt 362.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Tiesa lemj par administratora atcelšanu, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu vai pēc aģentūras pieteikuma, ja:

1) administrators neatbilst likuma nosacījumiem vai uz to attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi;

2) administrators nav kompetents savu pienākumu veikšanā;

3) kreditoru sapulce ir izteikusi administratoram neuzticību;

4) administrators pārkāpj likumu;

5) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) ar Aģentūras lēmumu administratoram anulēts sertifikāts vai apturēta sertifikāta darbība;

(3) Tiesa lemj par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja:

1) administrators pārkāpj likumu;

2) administrators nepilda tiesas nolēmumus.”

Atbalstīt

55. Izteikt 362.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Tiesa lemj par administratora atcelšanu, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu vai pēc aģentūras pieteikuma, ja:

1) administrators neatbilst likuma nosacījumiem vai uz to attiecināmi likumā noteiktie ierobecojumi;

2) administrators nav kompetents savu pienākumu veikšanā;

3) kreditoru sapulce ir izteikusi administratoram neuzticību;

4) administrators pārkāpj likumu;

5) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) ar aģentūras lēmumu administratoram anulēts sertifikāts vai apturēta sertifikāta darbība.

(3) Tiesa lemj par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja administrators:

1) pārkāpj likumu;

2) nepilda tiesas nolēmumus.”

(1) Pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu var iesniegt administrators, bet šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos - arī parādnieks.

(2) Pieteikumam pievienojami pierādījumi par parādnieka maksātspējas atjaunošanos. Administratora pieteikumam pievienojams arī attiecīgā kreditoru sapulces lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja konstatē, ka:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

3) līdz izsludinātā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors.

(4) Izbeidzot maksātnespējas procesu, tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

-

30.

Izslēgt 363.panta ceturto daļu.

Atbalstīt

56. Izslēgt 363.panta ceturto daļu.

52. Papildināt likumu ar 48.1 nodaļu šādā redakcijā:

“48.1 nodaļa.

Lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

57. Papildināt likumu ar 48.1 nodaļu šādā redakcijā:

“48.1 nodaļa

Lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

(1) Pieteikumu par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Darba strīdu likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darbinieku pārstāvji.

(2) Pieteikums par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc lokauta norises vietas.

(1) Pieteikumu par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Darba strīdu likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darbinieku pārstāvji.

(2) Pieteikums par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc lokauta norises vietas.

Pieteikumā norāda lokauta pieteicēju un Darba strīdu likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

Pieteikumā norāda lokauta pieteicēju un Darba strīdu likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darbinieku pārstāvjiem, Valsts darba inspekcijai un lokauta pieteicējiem.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Ja pieteikuma iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, tiesai ir pamats lietu izbeigt.

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darbinieku pārstāvjiem, Valsts darba inspekcijai un lokauta pieteicējiem.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Ja pieteikuma iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, tiesai ir pamats lietu izbeigt.

Lietas sakarā ar pieteikumiem par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

Lietas sakarā ar pieteikumiem par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīst darbinieku pārstāvju pieteikumu par nepamatotu un noraida to;

2) atzīst darbinieku pārstāvju pieteikumu par pamatotu, bet lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav parsūdzams.”

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru darbinieku pārstāvju pieteikumu atzīst par:

1) par nepamatotu un noraida to;

2) par pamatotu, bet lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav parsūdzams.”

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināts noraksts no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts.

(3) Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus;

3) izsoles sākumcenu;

4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību;

5) tiesības nekustamajā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev;

6) citus pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

(4) Ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā, tad, nosakot pārdošanu izsolē tiesas ceļā pēc īpašnieka pieteikuma, ir vajadzīga visu līdzīpašnieku piekrišana.

31.

Izteikt 396.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.”

Atbalstīt

58. Izteikt 396.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.”

Tiesa pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājusies, ka:

1) nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu;

2) nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.

32.

Aizstāt 397.panta ar pirmajā daļā vārdus “tiesa” ar vārdiem “tiesnesis”un vārdu “ pārliecinājusies ar vārdu pārliecinājies”.

Atbalstīt

59. Aizstāt 397.panta ar pirmajā daļā vārdus “tiesa” ar vārdiem “tiesnesis”un vārdu “ pārliecinājusies ar vārdu pārliecinājies”.

Pārdošana izsolē notiek kārtībā, kāda šajā likumā noteikta tiesas spriedumu izpildei, ievērojot Civillikuma 2075., 2083., 2084., 2087., 2089. un 2090.panta noteikumus un šādus nosacījumus:

1) nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tajā gadījumā, ja to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana;

2) sludinājumā norādāmi pārdošanas nosacījumi, kā arī tas, ka pārdošana ir labprātīga;

3) izsoli uzsāk, nolasot pārdošanas nosacījumus;

4) pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs;

5) ja saskaņā ar pārdošanas nosacījumiem nosolītās augstākās cenas pieņemšana ir atkarīga no pārdevēja un ja viņš pārdošanas nosacījumos paredzētajā vai tiesas noteiktajā laikā par to nav izteicies, atzīstams, ka viņš klusējot piekritis nosolītajai augstākajai cenai.

53. Aizstāt 398.panta ievaddaļā vārdus “Pārdošana izsolē notiek” ar vārdiem “Pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs” un 5.apakšpunktā vārdus “pārdevēja” ar vārdiem “personas, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana,”.

60. Aizstāt 398.panta ievaddaļā vārdus “Pārdošana izsolē notiek” ar vārdiem “Pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs” un 5.apakšpunktā vārdus “pārdevēja” ar vārdiem “personas, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana”.

Iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var:

1) persona, uz kuras vārda akts (līgums, vekselis) izdots;

2) persona, kurai akts nodots ar uzrādījuma kārtībā apliecinātu uzrakstu, atsevišķu zemesgrāmatas aktu, uzrādījuma kārtībā apliecinātu aktu vai notariālu aktu;

3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants) vai atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants);

4) galvinieks, kurš samaksājis parādnieka vietā uz tiesas sprieduma pamata vai piespiedu izpildīšanas kārtībā, vai arī kura izdarītā samaksa ir apstiprināta ar uzrādījuma kārtībā apliecinātu kvīti vai uzrakstu uz akta;

5) pēc nekustamā īpašuma nomas vai īres līgumiem - šā īpašuma ieguvējs, ja ieguvēja tiesības apliecinātas ar zemesgrāmatas aktu vai ar šā panta 3.punktā norādītajiem dokumentiem par īpašuma pāreju mantošanas ceļā;

6) pēc protestētiem vekseļiem - vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī galvinieks, indosants (žirants) un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu.

54. Izteikt 401.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai ar mantojuma apliecību vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants)”.

33.

Izteikt 401.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu vai mantojuma apliecību par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai tiesas lēmumu vai notāra apliecinājumu, ar kuru atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants);

Atbalstīt

61. Izteikt 401.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu vai mantojuma apliecību par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās, vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai tiesas lēmumu vai notāra apliecinājumu, ar kuru atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants);”.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kas pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā.

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā.

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskai personai – tas nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums;

4) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

5) kreditora apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

6) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

7) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

(3) Pieteikumam pievienojami:

1) pieteikuma noraksts parādniekam;

2) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

3) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskai personai – tas nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums;

4) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

5) kreditora apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

6) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

7) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

(3) Pieteikumam pievienojami:

1) pieteikuma noraksts parādniekam;

2) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

3) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 4061., 4062., 4063.panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu, tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu kopā ar dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai vispārējā kārtībā.

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 4061., 4062. un 4063.panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu, tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu kopā ar dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai vispārējā kārtībā.

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, prasījuma būtība un summa;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5) priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6) tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis.

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, prasījuma būtība un summa;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5) priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6) tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis.

(1) Brīdinājumu kopā ar pieteikuma norakstu un atbildes veidlapu izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu kopā ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva ir ieskaitāma valsts budžetā.

34.

Izteikt 406.6 panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā :

"Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā."

Atbalstīt

(1) Brīdinājumu kopā ar pieteikuma norakstu un atbildes veidlapu izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu kopā ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā – tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši 4069.panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumus, kas ir iesniegti pēc noteiktā termiņa izbeigšanās, nepieņem un atdod parādniekam.

35.

Izteikt 406.7 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā.”(analoģija 296.p.).”

Atbalstīt

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kā tā daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā, – tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 4069.panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā.”

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva ir ieskaitāma valsts budžetā.

36.

Izteikt 406.8 panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā :

"Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā."

Atbalstīt

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

(1) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis 7 dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma noraksts 3 dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

(1) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš trīs mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2)Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.”

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.”

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no dienas, kad tiesa sastādījusi pilno spriedumu.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

56. Izteikt 415.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).”

63. Izteikt 415.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants)” .

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesai;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Apelācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pārstāvis, nepieņem un atdod iesniedzējam.

57. Izteikt 416.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, nepieņem un atdod iesniedzējam.”

64. Izteikt 416.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, nepieņem un atdod iesniedzējam.”

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā norādītie trūkumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

58. Aizstāt 425.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis” ar vārdiem “persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu.”

65. Aizstāt 425.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis” ar vārdiem “persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu.”

Apgabaltiesai, Tiesu palātai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

59. 448.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesai vai Tiesu palātai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna pirmās instances tiesā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

66. 448.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesai vai Tiesu palātai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna pirmās instances tiesā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus.

(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmums, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta 1. un 2.punktu, vai par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu, ir pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Tiesu palātas lēmums par blakus sūdzību par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(4) Pārsūdzot Senātā šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos lēmumus, iemaksājama drošības nauda četrdesmit latu apmērā.

60. Izteikt 449.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2. punktu.”

67. Izteikt 449.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2. punktu.”

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, kā izpaužas šis pārkāpums vai kādā veidā tiesa pārkāpusi savas kompetences ietvarus;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

61. 453.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) lietas dalībnieka – kasatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), advokātam - vārdu, uzvārdu un praktizēšanas vietas adresi;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kasācijas sūdzību paraksta advokāts. Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina advokāta pilnvarojumu.”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

68. 453.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) lietas dalībnieka – kasatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), advokātam - vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kasācijas sūdzību paraksta advokāts. Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina advokāta pilnvarojumu.”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no šīs dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

62. 454.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

69. 454.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “atmaksājot drošības naudu”.

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas uzstājas procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

63. Aizstāt 461.panta pirmajā daļā vārdu “uzstājas” ar vārdu “piedalās”.

70. Aizstāt 461.panta pirmajā daļā vārdu “uzstājas” ar vārdu “piedalās”.

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību un pārstāvju pilnvarojumu.

64. Izslēgt 466.panta otrajā daļā vārdus “viņu personību”.

71. Izslēgt 466.panta otrajā daļā vārdus “viņu personību”.

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja tas piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 19. - 21.pants.

65. Izslēgt 467.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.”

72. Izslēgt 467.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī citas procesuālās tiesības un pien ākumus”.

Lietas dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

66. Izteikt 469.pantu šādā redakcijā:

“469.pants. Pieteikuma izlemšana

Lietas dalībnieku pārstāvju pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.”

73. Izteikt 469.pantu šādā redakcijā:

“469.pants. Pieteikuma izlemšana

Lietas dalībnieku pārstāvju pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.”

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā lietas dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pušu paskaidrojumiem un replikām.

67. 471.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“471.pants. Pārstāvju paskaidrojumi un prokurora atzinums”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai to”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirmais runā kasatora pārstāvis vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītāja pārstāvis.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “pušu” ar vārdu “pārstāvju”.

74. 471.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“471.pants. Pārstāvju paskaidrojumi un prokurora atzinums”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai to”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirmais runā kasatora pārstāvis vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītāja pārstāvis.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “pušu” ar vārdu “pārstāvju”.

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 219. vai 223.panta noteikumus;

4) grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālotiesību normu.

68. Izteikt 474.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;”

75. Izteikt 474.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;”.

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

2) kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;

3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.

37.

Papildināt 487.panta 2.punktu pēc vārdiem “aizgādnībā esošu personu” ar vārdiem “vai par maksātnespējīgām atzītu personu”.

Atbalstīt

76. Papildināt 487.panta 2.punktu pēc vārdiem “aizgādnībā esošu personu” ar vārdiem “vai par maksātnespējīgām atzītu personu”.

Šķīrējtiesai saistošas ir tikai šā likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi.

38.

Izteikt 488.pantu šādā redakcijā:

“488.pants. Šķīrējtiesai saistošas tikai šā likuma D daļā noteiktās normas un šā likuma 214.un 216.pantā noteiktās procesuālās normas par tiesvedības apturēšanu civillietās, pamatojoties uz likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 50.panta otrajā daļā paredzēto speciālā likuma normu, kā arī citas procesuālās normas, ja to piemērošana noteikta šā likuma D daļā.”

Neatbalstīt

(1) Puse, kura lūdz izsniegt izpildu rakstu, paziņo par to šā likuma 519.pantā norādītajā kārtībā pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpilde, ne vēlāk kā:

1) trīs dienas pirms pieteikuma iesniegšanas tiesai, ja paziņojums tiek nodots personīgi vai izmantojot telekomunikācijas līdzekļus;

2) piecas dienas pirms pieteikuma iesniegšanas, ja paziņojums tiek sūtīts pa pastu.

(2) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:

1) šķīrējtiesas nolēmumu;

2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu;

3) pierādījumus, ka pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpilde, par to ir paziņots;

4) dokumentu par valsts nodevas samaksu.

(3) Visi dokumenti iesniedzami valsts valodā vai kopā ar notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(4) Šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu.

39.

Papildināt 534. panta otrās daļas 1. punktu ar vārdiem “bet ja lietu izskatījusi pastāvīgā šķīrējtiesa – tās apliecināts nolēmuma noraksts;”

Atbalstīt

77. Papildināt 534. panta otrās daļas 1. punktu ar vārdiem “bet, ja lietu izskatījusi pastāvīgā šķīrējtiesa, – tās apliecinātu nolēmuma norakstu;”

Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar tiesas nolēmumiem tie izpildāmi nekavējoties. Norādei, ka spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, jābūt pašā izpildu dokumentā.

69. Aizstāt 538. pantā vārdus “saskaņā ar tiesas nolēmumiem” ar vārdiem “saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu”.

78. Aizstāt 538. pantā vārdus “saskaņā ar tiesas nolēmumiem” ar vārdiem “saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu”.

(1) Saskaņā ar šo likumu izpildāmi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

8) īrestiesu lēmumi.

(2) Šajā likumā noteiktajā kārtībā izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kurām ar likumu piešķirtas tiesības izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā.

70. 539.pantā:

izteikt pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

“Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi vai tiesnešu lēmumi:”;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) darba strīdu komisiju lēmumi.”;

izteikt otrās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

“Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:”.

40.

Papildināt 539.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību sniegto juridisko palīdzību un ar tiem sasitītiem izdevumiem un valsts nodevu.”

Atbalstīt

79. 539.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi vai tiesnešu lēmumi:”;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) darba strīdu komisiju lēmumi.”;

izteikt otrās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

“Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:”;

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem un valsts nodevu.”

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, īrestiesu lēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā;

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu.

71. 540.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “īrestiesu lēmumiem” ar vārdiem “darba strīdu komisijas lēmumiem”;

papildināt 4. punktu ar vārdiem “vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju saistībā amata pienākumu pildīšanu izrakstītie rēķini.”

441.

Izslēgt 540.panta 6.punktā vārdus “saistībā amata pienākumu pildīšanu”.

Atbalstīt

80. 540.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “īrestiesu lēmumiem” ar vārdiem “darba strīdu komisijas lēmumiem”;

papildināt 4. punktu ar vārdiem “vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini.”

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma taisīšanas.

(2) Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(3) Šā likuma 205.pantā paredzētajos gadījumos pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz viņam izpildu rakstu tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas.

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka - fiziskās personas - dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

72. Izteikt 541. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.”;

81. Izteikt 541. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.”

(1) Par katru spriedumu izsniedz vienu izpildu rakstu.

(2) Ja sprieduma izpilde izdarāma dažādās vietās vai spriedums taisīts par labu vairākiem prasītājiem vai vērsts pret vairākiem atbildētājiem, pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz vairākus izpildu rakstus. Izsniedzot vairākus izpildu rakstus, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu vai to sprieduma daļu, kura pēc šā izpildu raksta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā - arī atbildētāju, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā izpildu raksta.

73. Papildināt 542. panta otro daļu pēc vārdiem “dažādās vietās” ar vārdiem “spriedums kādā tā daļā izpildāms nekavējoties”.

82. Papildināt 542. panta otro daļu pēc vārdiem “dažādās vietās” ar vārdiem “spriedums kādā tā daļā izpildāms nekavējoties”.

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka spriedums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām - nosaukumu, atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas numuru.

(2) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Citu izpildu dokumentu saturu nosaka attiecīgi likumi.

74. Aizstāt 543.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu "spriedums" ar vārdu "nolēmums".

83. Aizstāt 543.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu "spriedums" ar vārdu "nolēmums".

(1) Ja izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, tiesa, kas taisījusi spriedumu, pēc piedzinēja pieteikuma, bet, ja tas noticis sprieduma izpildes procesā, - pēc tiesu izpildītāja pieteikuma var izsniegt izpildu raksta dublikātu. Pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumu par dublikāta izsniegšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu.

(3) Pieņemot lēmumu par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu, tiesa vienlaikus pasludina nozaudēto, nozagto vai iznīcināto izpildu rakstu par spēku zaudējušu un atbrīvo piedzinēju no kancelejas nodevas samaksas, ja nav konstatēta viņa vaina izpildu raksta nozaudēšanā, iznīcināšanā vai nozagšanā.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Izpildu raksta dublikāts izsniedzams piedzinējam pēc lēmuma stāšanās spēkā un kancelejas nodevas samaksas, ja piedzinējs nav no tās atbrīvots.

75. Aizstāt 544. panta pirmajā daļā vārdus “taisījusi spriedumu” ar vārdiem “pieņēmusi nolēmumu”.

84. Aizstāt 544. panta pirmajā daļā vārdus “taisījusi spriedumu” ar vārdiem “pieņēmusi nolēmumu”.

76. Papildināt likumu ar 544.1 pantu šadā redakcijā:

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno darba strīdu komisijas lēmumu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā darba strīdu komisijas lēmuma pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā."

85. Papildināt likumu ar 544.1 pantu šadā redakcijā:

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno darba strīdu komisijas lēmumu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā darba strīdu komisijas lēmuma pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā."

(1) Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

(2) Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

(3) Termiņus, kādos citi šā kodeksa 539.pantā norādītie lēmumi iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgi likumi.

77. Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Termiņus, kādos citi šā likuma 540.pantā norādītie izpildu dokumenti iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgie likumi."

86. Izteikt 546.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Termiņus, kādos citi šā likuma 540.pantā norādītie izpildu dokumenti iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgie likumi."

(1) Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei. Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju labprātīgu sprieduma izpildi.

(2) Pēc pārtraukuma termiņa tecējums sākas no jauna, neieskaitot pirms tam notecējušo laiku. Ja pēc izpildu dokumenta nav izdarīta pilnīga piedziņa un tas izsniegts atpakaļ piedzinējam, jaunu termiņu dokumenta iesniegšanai skaita no dienas, kad tas izsniegts piedzinējam.

78. Aizstāt 547.panta pirmajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma".

87. Aizstāt 547.panta pirmajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma".

(1) Tiesas spriedumus un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Pareizu un savlaicīgu tiesas sprieduma izpildi kontrolē rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa noteikts tiesnesis.

79. Izteikt 548.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāja darbības uzraudzība notiek šajā likumā un Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā.”

88. Izteikt 548.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāja darbības uzraudzība notiek šajā likumā un Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā.”

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, spriedumus un citus nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs pēc šīs personas dzīvesvietas, tās mantas atrašanās vietas vai darbavietas, bet, ja parādnieks ir juridiskā persona, spriedumu izpilda pēc šīs personas atrašanās vietas (juridiskās adreses) vai tās mantas atrašanās vietas.

(3) Tiesu izpildītājs izpildi veic sava apkalpojamā rajona robežās. Tiesu izpildītājs var turpināt izpildu darbības ārpus apkalpojamā rajona robežām, ja šādu darbību veikšanai ir saņēmis Tieslietu ministrijas rakstveida atļauju.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos ar vecākā tiesu izpildītāja atļauju.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

80. 549. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “rakstveida pieteikuma” ar vārdiem “un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izpildu dokumentu piedzinējs var iesniegt jekuram tiesu izpildītājam apgabaltiesas darbības teritorijā pēc parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām – pēc to atrašanās vietas), mantas atrašanās vietas vai darba vietas.

(3) Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic savas amata vietas iecirkņa robežās, bet pēc piedzinēja lūguma - arī cita tiesu izpildītāja amata vietas iecirknī tās pašas apgabaltiesas darbības teritorijā. Ārpus sava iecirkņa robežām tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “ar vecākā tiesu izpildītāja piekrišanu”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta. ”

89. 549. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “rakstveida pieteikuma” ar vārdiem “un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izpildu dokumentu piedzinējs var iesniegt jekuram tiesu izpildītājam apgabaltiesas darbības teritorijā pēc parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām – pēc to atrašanās vietas), mantas atrašanās vietas vai darba vietas.

(3) Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic savas amata vietas iecirkņa robežās, bet pēc piedzinēja lūguma - arī cita tiesu izpildītāja amata vietas iecirknī tās pašas apgabaltiesas darbības teritorijā. Ārpus sava iecirkņa robežām tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “ar vecākā tiesu izpildītāja piekrišanu”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta. ”

(1) Tiesu izpildītājs nevar piedalīties sprieduma vai cita nolēmuma izpildē, ja viņš:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar piedzinēju vai parādnieku, vai viņu pārstāvjiem;

2) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā, vai tad, ja tiek konstatēti citi apstākļi, kas rada šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti.

(2) Tiesu izpildītājs paziņo par savu atstatīšanu vecākajam tiesu izpildītājam, kurš nodod izpildu dokumentu izpildīšanai citam tiesu izpildītājam, bet, ja attiecīgajā tiesu izpildītāju kantorī strādā tikai viens tiesu izpildītājs, - izpildu dokumentu nosūta izpildei citam tā paša tiesu apgabala tiesu izpildītāju kantorim.

(3) Noraidījumu tiesu izpildītājam var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot pieteikumu vecākajam tiesu izpildītājam. Vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

81.Izteikt 550.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās - līdz trešajai pakāpei, kā arī viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

(2) Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas ) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.”

342.

Papildināt 550. panta pirmo daļu pēc vārdiem “ viņa laulātais” ar vārdiem “arī bijušais laulātais”.

Atbalstīt

90. Izteikt 550.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās - līdz trešajai pakāpei, kā arī viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

(2) Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.”

(1) Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā.

(2) Ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(3) Personai (darba devējam), kurai pēc tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Tiesu izpildītāja un pieaicināto personu parakstīto aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.

82. 551. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “sprieduma vai tiesneša lēmuma” ar vārdiem “nolēmuma”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to pieaicināto personu klātbūtnē izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku.”

443.

Aizstāt 551.panta otrajā daļā vārdu “simt” ar vārdiem “fiziskai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz pieci simti latiem”

Atbalstīt

91. 551. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “simt” ar vārdiem “fiziskajaii personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “sprieduma vai tiesneša lēmuma” ar vārdiem “nolēmuma”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to pieaicināto personu klātbūtnē izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku.”

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu.

(2) Parādnieks, kuram jāmaksā uzturlīdzekļi vai citi periodiski maksājumi, paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu sprieduma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākuma avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs griežas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu.

83. Izteikt 552.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem."

92. Izteikt 552.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem."

84. Papildināt likuma 69. nodaļu ar 552.1 pantu šādā redakcijā:

“552.1 pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Tiesu izpildītājs katram saņemtajam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu.

(2) Ja izpildu dokuments nav noformēts likumā noteiktajā kārtībā, nav nomaksāta valsts nodeva vai iemaksāti izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi, tiesu izpildītājs trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, tiek ievesta izpildu lieta, un izpildu dokuments uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz tika iesniegts tiesu izpildītājam.

(4) Ja piedzinējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, izpildu dokumentu uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ piedzinējam.

(5) Izpildu dokumenta atdošana piedzinējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītājam, ievērojot likumā noteikto izpildu dokumentu iesniegšanas kārtību.”

444.

Papildināt 552.1 panta otrajā daļā pēc vārdiem “nodeva vai” ar vārdiem “iemaksāti tiesu izpildītāja amata atlīdzība”.

Atbalstīt

93. Papildināt likuma 69. nodaļu ar 552.1 pantu šādā redakcijā:

“552.1 pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Tiesu izpildītājs katram saņemtajam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu.

(2) Ja izpildu dokuments nav noformēts likumā noteiktajā kārtībā, nav nomaksāta valsts nodeva vai citi sprieduma izpildes izdevumi, tiesu izpildītājs trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, tiek ievesta izpildu lieta un izpildu dokuments uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz tika iesniegts tiesu izpildītājam.

(4) Ja piedzinējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, izpildu dokumentu uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ piedzinējam.

(5) Izpildu dokumenta atdošana piedzinējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītājam, ievērojot likumā noteikto izpildu dokumentu iesniegšanas kārtību.”

Ja izpildāmais spriedums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura taisījusi spriedumu, to izskaidrot. Sprieduma izskaidrošana notiek saskaņā ar šā likuma 202. vai 437.panta noteikumiem.

85.Izteikt 553.pantu šādā redakcijā:

Ja izpildāmais tiesas nolēmums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura pieņēmusi nolēmumu, to izskaidrot. Nolēmuma izskaidrošana notiek šā likuma 202. vai 437. pantā noteiktajā kārtībā.”

94.Izteikt 553.pantu šādā redakcijā:

Ja izpildāmais tiesas nolēmums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura pieņēmusi nolēmumu, to izskaidrot. Nolēmuma izskaidrošana notiek šā likuma 202. vai 437. pantā noteiktajā kārtībā.”

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu.

(2) Šādu tiesu izpildītāja pieteikumu izskata šā likuma 206. vai 438.pantā noteiktajā kārtībā.

86. Izteikt 554. pantu šādā redakcijā:

“554. pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(2) Tiesu izpildītāja pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu tiesa izskata šā likuma 206. vai 438. pantā noteiktajā kārtībā.”

95. Izteikt 554. pantu šādā redakcijā:

“554. pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(2) Tiesu izpildītāja pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu tiesa izskata šā likuma 206. vai 438. pantā noteiktajā kārtībā.”

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, nosūta parādniekam priekšlikumu izpildīt spriedumu labprātīgi 10 dienu laikā.

(2) Priekšlikumu nogādā un izsniedz parādniekam saskaņā ar šā likuma 6.nodaļas noteikumiem. Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā;

2) apķīlāt parādnieka mantu.

87. Izteikt 555.pantu šādā redakcijā:

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka – fiziskās personas – dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Līdz nolēmuma labprātīgas izpildes termiņam tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā;

2) apķīlāt parādnieka mantu;

3) paziņot par piedziņu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai citam publiskam reģistram atsavināšanas aizlieguma ierakstīšanai."

445.

446.

447.

Papildināt 555.panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne mazāks kā trīs dienas.”

Izteikt 555. panta septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(7) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:”

Papildināt 555.panta septītās daļas 1.punktu ar vārdiem “brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

96. Izteikt 555.pantu šādā redakcijā:

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka – fiziskās personas – dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu;

3) paziņot par piedziņu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai citam publiskam reģistram atsavināšanas aizlieguma ierakstīšanai."

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, to pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz parādnieka darba algu un citiem ienākuma veidiem;

3) piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, kas atrodas pie citām personām, kā arī naudu, kas pienākas no citām personām;

4) tiesas spriedumā norādīto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam;

5) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

88. Izteikt 557. pantu šādā redakcijā:
“557. pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.”

97. Izteikt 557. pantu šādā redakcijā:
“557. pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.”

(1) Tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Telpu un glabātavu apskate izdarāma liecinieku klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

89. Papildināt 558.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās."

98. Papildināt 558.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās."

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību var atlikt, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesneša lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu, apturēšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu.

(2) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.

90. Izteikt 559.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.”

99. Izteikt 559.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.”

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) ir tiesas lēmums par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības likvidāciju un tas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

91. 560. panta pirmajā daļā:

aizstāt 1. punktā vārdu “parādnieks” ar vārdiem “parādnieks vai piedzinējs”;

izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;”;

papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants).”.

100. 560. panta pirmajā daļā:

aizstāt 1. punktā vārdu “parādnieks” ar vārdiem “parādnieks vai piedzinējs”;

izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;”;

papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants).”.

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildu lietvedību, ja:

1) parādnieks atrodas ārstniecības iestādē un tas kavē izpildu darbību veikšanu;

2) iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību;

3) saskaņā ar šā likuma 569.pantu pieņemts lēmums par parādnieka meklēšanu;

4) parādnieks atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

92. Izslēgt 561.panta 3.punktu.

101. Izslēgt 561.panta 3.punktu.

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai;

5) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

6) šā likuma 561.panta 1. un 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

7) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

8) šā likuma 561.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka atrašanai.

(2) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

93.562. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdiem “parādnieka vai piedzinēja”;

aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdus “pirmās daļas 3. punktā” ar vārdiem “pirmās daļas 3. un 5. punktā”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

“5) šā likuma 560. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētajos gadījumos – līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 5., 6.,7. un 8.punktu attiecīgi par 6., 7., 8. un 9. punktu.

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

102. 562. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdiem “parādnieka vai piedzinēja”;

aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdus “pirmās daļas 3. punktā” ar vārdiem “pirmās daļas 3. un 5. punktā”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

“5) šā likuma 560. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētajos gadījumos – līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 5., 6.,7. un 8.punktu attiecīgi par 6., 7., 8. un 9. punktu;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts attiecīgās institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādnieks likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, visi tiesu izpildītāja pieņemtie izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

94. 563.pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā

“5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;”;

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments.”

48.

49

Papildināt 563.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tāda jau ir izsludināta vai ja manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un pārējo naudu nodod maksātnespējā uzņēmuma administratoram. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot mantu, kuras pārdošana nav uzsākta administratoram.”

Izteikt 563.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.”

Atbalstīt

Atbalstīt

103. 563.pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā

“5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;”;

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments.”;

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tāda jau ir izsludināta vai ja manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un pārējo naudu nodod maksātnespējīgā uzņēmuma administratoram. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta administratoram.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.”

(1) Par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītāja lēmumu triju dienu laikā nosūta piedzinējam un parādniekam.

(3) Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.

95. 564.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “triju dienu laikā” ar vārdu “paziņo”;

izslēgt trešo daļu.

104. 564.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “triju dienu laikā nosūta” ar vārdu “paziņo”;

izslēgt trešo daļu.

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta, izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu, kuru pārbauda un apstiprina tiesnesis ar lēmumu.

(3) Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajā gadījumā lēmumu par iesniegtā izpildu dokumenta nosūtīšanu iesniedzējam pieņem vecākais tiesu izpildītājs.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

96. 565. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un pēc uzaicinājuma viņš nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “kuru pārbauda un apstiprina tiesnesis ar lēmumu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.”

105. 565. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un pēc uzaicinājuma viņš nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “kuru pārbauda un apstiprina tiesnesis ar lēmumu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.”

(1) Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst atlīdzība tiesu izpildītājam, kā arī izdevumi, kas radušies, tiesu izpildītājam veicot tiesu nolēmumu un citu institūciju lēmumu izpildi. Tie ir:

1) ar pavēstes un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

2) izdevumi sakarā ar izpildu lietā nepieciešamās informācijas saņemšanu;

3) izdevumi sakarā ar bankas un citu iestāžu pakalpojumiem;

4) izdevumi sakarā ar parādnieka mantas glabāšanu, pārvadāšanu vai iznīcināšanu;

5) ceļa izdevumi nokļūšanai sprieduma izpildes vietā;

6) samaksa ekspertam;

7) samaksa par mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu;

8) citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Nosakot ar prasības nodrošināšanu, mantojuma apsardzību un inventāra saraksta sastādīšanu (39.p.) saistītos izdevumus, piemērojami noteikumi par sprieduma izpildes izdevumiem, ciktāl šīs darbības veicis tiesu izpildītājs.

97. Izteikt 566. pantā pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

“Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi (39.pants): tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tie ir:”

50.

Izslēgt 566.panta otro daļu.

Atbalstīt

106. 566.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi (39.pants): tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tie ir:”;

izslēgt otro daļu.

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu rakstu izpildei, norāda sprieduma piespiedu izpildes līdzekli (557.pants) un samaksā tiesu izpildītājam sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams sprieduma izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. No sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvotas personas, kas saskaņā ar šā likuma 43.panta noteikumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šajā gadījumā izdevumi sedzami no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

(2) Kārtību, kādā aprēķināmi tiesu izpildītāja ceļa izdevumi, ekspertam izmaksājamās summas un maksa par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Atlīdzība par sprieduma izpildi maksājama gadījumos, kad sprieduma izpilde saistīta ar parādnieka mantas aprakstīšanu un pārdošanu. Atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt piecus procentus no piedzenamās summas, bet, ja mantas pārdošanā saņemtā summa ir mazāka par piedzenamo summu, - no mantas pārdošanā saņemtās summas. Atlīdzības takses par sprieduma izpildi nosaka Ministru kabinets.

(4) Atlīdzību par sprieduma izpildi ieskaita Tieslietu ministrijas speciālā budžeta kontā, un tās izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

98. Izteikt 567. pantu šādā redakcijā:

“567. pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572. panta noteikumus, un samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

51.

52.

Papildināt 567. panta otrās daļas ievadteikumu pēc vārdiem “izpildes izdevumu samaksas” ar vārdiem “tiesu izpildītājam”.

Papildināt 567. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārdiem “tiesiskajām attiecībām” ar vārdiem “vai ir ar tām saistīti”.