Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Tiesu izpildītāju likums

(reģ.nr.865)

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.

nr.

Priek?likumi

Juridiskās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai trešajā lasījumā

I sadaļa

Vispārīgie noteikumi

     

I sadaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.       1.pants. ?is likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.
2. pants. Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.       2. pants. Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.
3.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.       3.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
4.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.       4.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.
5.pants. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.       5.pants. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

 

6. pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo terminu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.       6. pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo termiņu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.
7. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs.       7. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs.
8. pants. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 1. /Juridiskā komisija/

Izteikt 8. panta tekstu kā 9. pantu un 9. panta tekstu kā 8. pantu.

Atbalstīt.

skat. 3. las. sagatavoto 9. pantu.

8. pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.
9. pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.     skat. 1. priek?lik. un 3. las. sagatavoto 8. pantu. 9. pants. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

      10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

 

11.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

      11.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.
12.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegu?as divdesmit piecu gadu vecumu;

4) ieguvušas augstāko profesionālo juridisko izglītību;

5) darbojušās vismaz divus gadus par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai

vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus pildot varējušas iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas;

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

2.

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

4.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 12. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko juridisko izglītību vai akadēmisko izglītību tieslietu zinātnēs;”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 12. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

b) maģistra grādu tiesību zinātnē;”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 12.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs”.

Atbalstīt daļēji.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

12.pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegu?as divdesmit piecu gadu vecumu;

4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

b) maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) darbojušās vismaz divus gadus par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai

vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus pildot varējušas iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas;

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs.

 

13. pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir atļauts apvienot amatu ar citiem amatiem, ja tas noteikts likumā.

5. /Juridiskais birojs/

Izslēgt 13. panta otro daļu.

Atbalstīt. 13. pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu.

 

14.pants. Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecināmi likumos noteiktie valsts amatpersonas ienākumu gūšanas un darbu pildīšanas ierobežojumi un pienākumi. 6. /Juridiskais birojs/

Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

“Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi.”

Atbalstīt. 14.pants. Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi.
15. pants. Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir materiāli, disciplināri un krimināli atbildīgi. 7. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 15. pantā vārdus “materiāli, disciplināri un krimināli atbildīgi” ar vārdiem “disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi”

Atbalstīt. 15. pants. Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

II sadaļa

Eksaminācija

     

II sadaļa

Eksaminācija

16.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.       16.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1.- 4.punktam un ir samaksājušas eksāmena maksu.

8. /Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 17.panta otro daļu ar vārdiem: „Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.”

Atbalstīt. 17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1.- 4.punkta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju eksaminācijas nolikumu, kurā noteikta eksāmena kārtība un eksāmena maksas apmērs, ievērojot eksāmena rīkošanas izmaksas.

(2) Par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

„Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena kārtību, eksaminācijas komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 18. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Eksāmenu komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma veic arī zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudi (62.p.).”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par otro daļu)

18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena kārtību, eksaminācijas komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.

(2) Eksāmenācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma veic arī zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudi (62.pants).

19.pants. (1) Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

      19.pants. (1) Eksāmenācijas komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

 

20.pants. (1) Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms tā.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms tā.

      20.pants. (1) Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas zināšanām, vecumu, izglītību un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.       21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.
22.pants. Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.       22.pants. Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.
23.pants . (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.

(2) Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi.

11. /Juridiskā komisija/

Papildināt 23. panta otro daļu ar šādu teikumu: “Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatu.”

Atbalstīt. 23.pants . (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāja eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatu.

 

III sadaļa

Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos tiesu izpildītājos

     

III sadaļa

Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos tiesu izpildītājos

Pirmā nodaļa

Pretendentu pieteikšanās un pretendentu izvērtēšana

     

Pirmā nodaļa

Pretendentu pieteikšanās un pretendentu izvērtēšana

24. pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Ja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā nav iesniegusi priekšlikumu par kāda tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu pēc viņa lūguma, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

12. /Juridiskais birojs/

Izteikt 24. panta otro daļu šādā redakcijā:
”(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz ?o amata vietu.”.

Atbalstīt. 24. pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

 

25.pants. (1) Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no 13.panta 2.- 7. punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Iesniedzējs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja iesniegumu par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

13. /Juridiskais birojs/

Aizstāt 25. panta trešajā daļā vārdus “iesniegumu par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā iesniegusi” ar vārdiem “uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteikusies”.

Atbalstīt. 25.pants. (1) Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no 13.panta 2.- 7. punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Iesniedzējs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteikusies persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

26.pants. To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.     redakcionāli precizēts. 26.pants. To personu sarakstu, kuras iesniegušas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nepieciešamos dokumentus, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.
27.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par ieteikumu viņa uzņemšanai zvērināta tiesu izpildītāja skaitā. 14. /Juridiskais birojs/

Aizstāt 27. pantā vārdus “lēmumu par ieteikumu viņa uzņemšanai” ar vārdiem “atzinumu par viņa uzņemšanu”.

Atbalstīt. 27.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu par viņa uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā.

Otrā nodaļa

Iecelšana, pārcelšana un aizvietošana

     

Otrā nodaļa

Iecelšana, pārcelšana un aizvietošana

28.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu amatā vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi. 15. /Juridiskais birojs/

Izslēgt 28. pantā vārdu “ amatā”.

Atbalstīt. 28.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi.

 

29.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (33. un 35.pants) un devis Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu likumiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmi. To veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

16.

 

 

17.

 

 

 

18.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 29.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikas”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus “likumiskās intereses” ar vārdiem “tiesiskās intereses”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 29. pantu pēc vārda “risku” ar vārdiem “(civiltiesiskās atbildības apdrošināšana)”.

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

29.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmi. To veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

 

 

30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu prakses vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta. 19.

 

 

20.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 30. pantā vārdus “prakses vietu” ar vārdiem “amata vietu” .

/Juridiskais birojs/

Papildināt 30. pantu pēc vārdiem “pēc viņa lūguma” ar vārdiem “vai piemērojot disciplinārsodu”

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma vai piemērojot disciplinārsodu, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.
31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi, izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta. 21. /Juridiskais birojs/

Aizstāt 31. pantā vārdu “praksi” ar vārdiem “praksi (profesionālo darbību)”.

Atbalstīt. 31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta.
32.pants. Zvērinātā tiesu izpildītāja prombūtnes laikā, ja viņu nevar aizvietot zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, vai tad, kad zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā.       32.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prombūtnes laikā, ja viņu nevar aizvietot zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, vai tad, kad zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā.

IV sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšana

     

IV sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšana

 

33.pants. (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, slēdzot individuālo apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, slēdzot apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

22.

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, slēdzot individuālo zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšanas līgumu.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 33. panta otrajā daļā vārdus “individuālo apdrošināšanas līgumu” ar vārdiem “individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu”.

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

33.pants. (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību. 24. /Juridiskā komisija/

Papildināt 34. pantu pēc vārdiem “viņa profesionālo darbību” ar vārdiem “un viņa palīga, arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta darbību, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju.”

Atbalstīt. 34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta darbību, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju.
35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis savu pienākumu pildīšanu.

(2) Apdro?ināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku.

      35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.

(2) Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku.

 

36. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.       36. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
37. pants. (1) Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.

(2) Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

(3) Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam nosaka tieslietu ministrs un finansu ministrs.

25. /Juridiskā komisija/

Izteikt 37. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.”

Atbalstīt.

37. pants. (1) Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.

(2) Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

(3) Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

38. pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti.

(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms no amata.

62.

 

 

 

27.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 38. panta pirmo daļu ar vārdiem “kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarī?anu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 38. panta otrajā daļā vārdu “atstādināms” ar vārdiem “atstādināms vai atceļams”.

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

38. pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms vai atceļams no amata.

 

39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību, iesniedzamas tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) Apdrošināšanas iestādei pret vainīgajām personām ir regresa tiesības apdrošināšanas summas apmērā, ja zaudējumi radušies, zvērinātam tiesu izpildītājam tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

28.

 

 

 

 

29.

 

 

 

30.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 39. panta pirmajā daļā vārdus “atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā” ar vārdiem “disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 39. panta otrajā daļā vārdus “rajona (pilsētas) tiesai” ar vārdu “apgabaltiesai”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 39. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības riska līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības.”

Uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības riska līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības.

(4) Apdrošināšanas iestādei pret vainīgajām personām ir regresa tiesības apdrošināšanas atlīdzības apmērā, ja zaudējumi radušies, zvērinātam tiesu izpildītājam tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

V sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi, tiesības un atbildība

     

V sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi, tiesības un atbildība

Pirmā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības

     

Pirmā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības

 

40. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, ko viņš izvirza un dod, pildot amata pienākumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.       40. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, ko viņš izvirza un dod, pildot amata pienākumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.
41.pants. Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju, pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.       41.pants. Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.
42.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.       42.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.
43. pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.       43. pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.
44. pants. Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.       44. pants. Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi

     

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi

45.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas (ex officio) veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesu un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

      45.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas (ex officio) veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

46.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.       46.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.
47.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74. pants).       47.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74. pants).
48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus un atbilstoši savai kompetencei palīdz pusēm aizstāvēt to tiesības un tiesiskās intereses.       48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus un atbilstoši savai kompetencei palīdz pusēm aizstāvēt to tiesības un tiesiskās intereses.

 

49.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie. 31. /Juridiskā komisija/

Papildināt 49. pantu pēc vārda “laulātais” ar vārdiem “bijušais laulātais”.

Atbalstīt. 49.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.
50.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

      50.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

51.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.       51.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.

 

52. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuratūrai un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām vai privātpersonām – ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izsniegt ārpus prakses telpām pat uz tiesu vai citu iestāžu pieprasījuma.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus dublikātus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

32.

 

 

 

33.

 

 

 

34.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdu “izsniegt” ar vārdu “izdot” un vārdu “dublikātus” ar vārdu “kopijas”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 52. panta ceturto daļu pēc vārda “grāmatas” ar vārdiem “izpildu lietas”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdu “dublikātus” ar vārdu “norakstus”.

Atbalstīt daļēji.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

52. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuratūrai un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām vai privātpersonām – ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu vai citu iestāžu pieprasījuma.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

Trešā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

     

Trešā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

53.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem;

2) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

3) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

4) darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem;

5) zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpumiem.

      53.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem;

2) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

3) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

4) darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem;

5) zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpumiem.

 

54.pants. Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc paša iniciatīvas par:

1) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja darbībā pieļauto nolaidību vai pienākumu nepildīšanu;

4) to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savā amata darbībā vai ārpus dienesta atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā.

      54.pants. Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par:

1) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja darbībā pieļauto nolaidību vai pienākumu nepildīšanu;

4) to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savā amata darbībā vai ārpus tās atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā.

55.pants. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto nolēmumu norakstus.       55.pants. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto nolēmumu norakstus.

 

56.pants. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.       56.pants. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.
57.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par šā likuma 53.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

      57.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par šā likuma 53.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

58.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam nosūta tieslietu ministram.       58.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam nosūta tieslietu ministram.
59.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus attiecīgos disciplinārlietas materiālus.       59.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus attiecīgās disciplinārlietas materiālus.

 

60.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo, ka:

1) pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātajā disciplinārlietā pieņemtais lēmums tiks pārskatīts;

2) pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

    redakcionāli precizēts. 60.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo, ka pret zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) ierosinātajā disciplinārlietā pieņemtais lēmums tiks pārskatīts;

2) ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

61.pants. Ja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot lietu par zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu, secina, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāuzliek bargāks disciplinārsods, nekā to paredz šā likuma 57.pants, tā lietu kopā ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.       61.pants. Ja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot lietu par zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu, secina, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāuzliek bargāks disciplinārsods, nekā to paredz šā likuma 57.pants, tā lietu kopā ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

 

62.pants. Tieslietu ministram ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) pārcelt citā amata vietā uz laiku līdz gadam;

4) atcelt no amata.

35. /Juridiskā komisija/

Papildināt 62. pantu ar otro daļu šādā redakcijā

”(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, kas saistīta ar viņa amata darbību, tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.”

Atbalstīt. 62.pants. Tieslietu ministram ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) pārcelt citā amata vietā uz laiku līdz gadam;

4) atcelt no amata.

(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, kas saistīta ar viņa amata darbību, tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

63.pants. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

 

      63.pants. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.
64. pants. Tieslietu ministrs pirms disciplinārlietas izlemšanas iesniedz šo lietu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta tiesu izpildītāja turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu prakses vietu. 36. /Juridiskais birojs/

Aizstāt 64. pantā vārdus “prakses vietu” ar vārdiem “amata vietu”.

Atbalstīt. 64. pants. Tieslietu ministrs pirms disciplinārlietas izlemšanas iesniedz šo lietu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta tiesu izpildītāja turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu amata vietu.

 

65.pants. Disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti tiesu izpildītāji disciplināri nav sodāmi, ja pagājis gads pēc pārkāpuma izdarīšanas.       65.pants. Disciplinārlieta nav ierosināma un zvērināts tiesu izpildītājs disciplināri nav sodāms, ja pagājis gads pēc pārkāpuma izdarīšanas.
66.pants. Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no šā zvērināta tiesu izpildītāja.       66.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no šā zvērināta tiesu izpildītāja.
67. pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos uzlikt viņam ar šā likuma 57.pantā paredzētos disciplinārsodus.       67. pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos uzlikt viņam šā likuma 57.pantā paredzētos disciplinārsodus.
68.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nesniegt paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra rīcībā esošajām ziņām.       68.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nesniedz paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra rīcībā esošajām ziņām.

 

69.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām institūcijām un to amatpersonām.       69.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām institūcijām un to amatpersonām.
70.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt apgabaltiesā trīsdesmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.       70.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt apgabaltiesā trīsdesmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

VI sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības

     

VI sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

     

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

71. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(2) Personai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem piekrīt viņa iecirknim.

      71. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(2) Personai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem piekrīt viņa iecirknim.

 

72. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par ārpus sava iecirkņa veiktajām izpildu darbībām, paziņo tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura iecirknī atrodas parādnieka dzīvesvieta vai juridiskā adrese.

(2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus.

(3) Tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas cita zvērināta tiesu izpildītāja iecirknī.

37.

 

 

 

 

 

 

 

 

38.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 72. panta pirmo daļu šādā redakcijā

“(1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai tā atrašanās vietas (juridiskās adreses).”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 72. panta trešajā daļā vārdus “cita zvērināta tiesu izpildītāja iecirknī” ar vārdiem “amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīves vietu vai tā atrašanās vietu (juridisko adresi)”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

72. pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai tā atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus.

(3) Tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīves vietu vai tā atrašanās vietu (juridisko adresi).

 

73. pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesu un citu institūciju nolēmumus:

1) par piedziņu;

2) par prasības nodrošinājumu;

3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);

4) par ievešanu valdījumā;

5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentu noteiktu darbību veikšanu;

6) par saistību piespiedu izpildi;

7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;

8) par mantas konfiskāciju, kā arī veikt citus tiesas uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi un arī citas likumos noteiktās darbības.

39.

 

 

 

40.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 73. panta pirmo daļu pēc vārda “institūciju” ar vārdiem “vai amatpersonu”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 73. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) par mantas konfiskāciju;

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt arī citus tiesas uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi, un arī citas likumos noteiktās darbības.”

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

73. pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:

1) par piedziņu;

2) par prasības nodrošinājumu;

3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);

4) par ieve?anu valdījumā;

5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;

6) par saistību piespiedu izpildi;

7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;

8) par mantas konfiskāciju.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt arī citus tiesas dotus uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi, un arī citas likumos noteiktās darbības.

74.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:

1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksē faktu;

3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā;

4) rīko publiskās izsoles.

41.

 

 

 

 

/Juridiskais birojs/

Papildināt 74. panta 3. punktu ar vārdiem “vai mantojuma lietā”.

Atbalstīt. 74.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:

1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksē faktus;

3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīko publiskās izsoles.

 

75. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam atļauts:

1) sagādāt no valsts, pašvaldības vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi amata darbību veikšanai;

2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā, kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus;

3) sniegt citu juridisko palīdzību.

42. /Juridiskā komisija/

Papildināt 75. pantu pēc vārda “izpildītājam” ar vārdiem “pēc vienošanās ar ieinteresēto personu”.

Atbalstīt. 75. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:

1) sagādāt no valsts, pašvaldības vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;

2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā, kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus;

3) sniegt citu juridisko palīdzību.

77.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina darba atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē darba atlīdzību.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs dod norēķinu par naudas summām, kas izlietotas ar amata darbībām saistītiem izdevumiem.

43.

 

 

/Juridiskais birojs/

Izteikt 77. pantu kā 76. pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

 

Atbalstīt. 76.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina darba atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē darba atlīdzību.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs dod norēķinu par naudas summām, kas izlietotas ar amata darbībām saistītiem izdevumiem.

78.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.       77.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.

Otrā nodaļa

Valsts nodeva un zvērinātu tiesu izpildītāju darba atlīdzība

44. /Juridiskā komisija/

Izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva, zvērinātu tiesu izpildītāju darba atlīdzība un ar amata darbību saistītie izdevumi”.

Atbalstīt.

Otrā nodaļa

Valsts nodeva, zvērinātu tiesu izpildītāju darba atlīdzība un ar amata darbību saistītie izdevumi

79. pants. Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs maksā valsts nodevu. 45. /Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 79.pantu ar vārdiem „valsts pamatbudžetā.”

Atbalstīt. 78. pants. Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs maksā valsts nodevu valsts pamatbudžetā.
80. pants. Par katru amata darbību (73. un 74. pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75. pants), viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā vienojas ar ieinteresēto personu par atlīdzības apmēru, bet, ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka atbilstoši taksei (81. pants). 46. /Juridiskā komisija/

Izteikt 80. panta otro teikumu kā otro un trešo teikumu šādi: “Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegts.

Atbalstīt. 79. pants. Par katru amata darbību (73. un 74. pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75. pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta.
81. pants. Tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju takses, kas izsludināmas vispārējai zināšanai. 47. /Juridiskā komisija/

Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. pants. Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru, apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību takses, kas izsludināmas vispārējai zināšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Atbalstīt. 80. pants. Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs, saskaņojot ar finanšu ministru, apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību takses, kas izsludināmas vispārējai zināšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
82. pants. Valsts nodevu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību samaksā, tiesas izdevumus un ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību saistītos izdevumus sedz izpildu dokumenta iesniedzējs vai cita ieinteresētā persona. 48.

 

 

49.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 82. pantā vārdus “samaksā, tiesas izdevumus”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 83. pantā vārdu “sedz” ar vārdu “iemaksā”.

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

81. pants. Valsts nodevu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību saistītos izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs vai cita ieinteresētā persona.
83. pants. Sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto norēķinu par amata atlīdzību un ar amata darbību saistītajiem izdevumiem izskata rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā. 50. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 83. pantā vārdu “norēķinu” ar vārdu “aprēķinu”.

Atbalstīt. 82. pants. Sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par amata atlīdzību un ar amata darbību saistītajiem izdevumiem izskata rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā.

VII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzība

     

VII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzība

84.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta.

(2) Uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.

      83.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta.

(2) Uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.

85. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas vismaz reizi gadā pārbauda apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis. 51. /Juridiskā komisija/

Papildināt 85. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var aicināt pārbaudē piedalīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkotus zvērinātu tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus.”

Atbalstīt. 84. pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas vismaz reizi gadā pārbauda apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var aicināt pārbaudē piedalīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkotus zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus.

86.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā apgabaltiesas priekšsēdētājs, kas dod zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus un, ja nepieciešams, ierosina saukt viņu pie likumā noteiktās atbildības.       85.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā apgabaltiesas priekšsēdētājs, kas dod zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus un, ja nepieciešams, ierosina saukt viņu pie likumā noteiktās atbildības.

VIII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumi

     

VIII sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumi

87.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu atvaļinājumu kalendāra gada laikā.

(2) Darbnespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai – līdz 18 mēnešiem.

52. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 87. pantā vārdus “atvaļinājumu kalendāra gada laikā” ar vārdiem “ikgadējo atvaļinājumu”.

Atbalstīt. 86.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Darbnespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai – līdz 18 mēnešiem.

88.pants. (1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir tieslietu ministrs.

(2) Piešķirot zvērinātam tiesu izpildītājam atvaļinājumu, jānodrošina viņa aizvietošana.

      87.pants. (1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir tieslietu ministrs.

(2) Piešķirot zvērinātam tiesu izpildītājam atvaļinājumu, jānodrošina viņa aizvietošana.

89.pants. (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus pilda zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

      88.pants. (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus pilda zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

90.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība par amata pienākumu pildīšanu, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par palīga darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 102.pantu.       89.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība par amata pienākumu pildīšanu, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par palīga darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 101.pantu.

IX sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana

     

IX sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana

91.pants. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo 12 mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darbnespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.       90.pants. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo 12 mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darbnespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.
92.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.       91.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.
93.pants. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis atkārtotu apdrošināšanas līgumu vai nav izdarījis kārtējo apdrošināšanas maksājumu (35.pants);

2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kuram radušies šā likuma 13.pantā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;

4) piemērojot atcelšanu kā disciplinārsodu.

53.

 

 

 

 

54.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 93. panta 1. punktā vārdus “kurš notei ktā laikā” ar vārdiem “kurš Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktā termiņā”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 93. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā

“5) kurš nav izturējis zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

92.pants. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā termiņā nav noslēdzis atkārtotu apdrošināšanas līgumu vai nav izdarījis kārtējo apdrošināšanas maksājumu (35.pants);

2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas uz citu amata vietu nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kuram radušies šā likuma 13.pantā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;

4) kuram atcelšana piemērota kā disciplinārsods;

5) kurš nav izturējis zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

 

94.pants. Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un par to pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums;

2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinājis disciplinārlietu;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.

      93.pants. Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un par to pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums;

2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinājis disciplinārlietu;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.

95. pants. Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis, norādot datumu. 55.

 

 

56.

 

 

 

57.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 95. panta pēdējā teikumā vārdus “norādot datumu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 95. pantā vārdus “atlikumā esošajām izpildu lietām” ar vārdiem “lietvedībā esošajām lietām un grāmatām”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 95. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, minētās lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajām personām.”

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

94. pants. (1) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis.

(2) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, minētās lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajām personām.

X nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

     

X nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

Pirmā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

     

Pirmā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

96.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam var būt viens palīgs.       95.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam var būt viens palīgs.
97.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var būt persona, kas:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 12.panta 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem.

      96.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var būt persona, kas:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 12.panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām.

98. pants. Par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem nevar būt šā likuma 13.panta 2.- 8.punktā minētās personas. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atstādināmi no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 56.panta noteikumiem.       97. pants. Par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem nevar būt šā likuma 13.panta 2.- 8.punktā minētās personas. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atstādināmi no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 56.panta noteikumiem.
99.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.       98.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.
100.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.       99.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.
101.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā.       100.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā.
102.pants. Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērināta tiesu izpildītāja palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un materiālā atbildība, kāda paredzēta zvērinātam tiesu izpildītājam. Par sava palīga amata darbību solidāri civiltiesiski atbildīgs ir arī zvērināts tiesu izpildītājs. 58. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 102. pantā vārdus “disciplinārā, kriminālā un materiālā atbildība” ar vārdiem “disciplinārā, civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība”.

Atbalstīt. 101.pants. Aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērināta tiesu izpildītāja palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība, kāda paredzēta zvērinātam tiesu izpildītājam. Par sava palīga amata darbību solidāri civiltiesiski atbildīgs ir arī zvērināts tiesu izpildītājs.

 

103.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāizpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.       102.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāizpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.
104.pants. Tieslietu ministrs var atņemt zvērinātam tiesu izpildītāja palīgam tiesības uz laiku līdz vienam gadam aizvietot tiesu izpildītāju, ja palīgs savā amata darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus amata pienākumus.       103.pants. Tieslietu ministrs var atņemt zvērinātam tiesu izpildītāja palīgam tiesības uz laiku līdz vienam gadam aizvietot tiesu izpildītāju, ja palīgs savā amata darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus amata pienākumus.

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

     

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

105. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti ir personas, kas gatavojas pildīt zvērināta tiesu izpildītāja amatu.       104. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti ir personas, kas gatavojas pildīt zvērināta tiesu izpildītāja amatu.
106. pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu var būt persona, kas atbilst šā likuma 12. panta 1., 2.,3., 4. un 6. punkta prasībām. 59. /Juridiskā komisija/

Papildināt 106. pantu ar vārdiem “un ne mazāk kā divus gadus strādājusi par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu”.

Atbalstīt. 105. pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu var būt persona, kas atbilst šā likuma 12. panta 1. - 4. un 6. punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus strādājusi par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu.
107. pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu nevar būt šā likuma 13. panta 2.-8. punktā minētās personas.       106. pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu nevar būt šā likuma 13. panta 2.-8. punktā minētās personas.

 

108. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu skaitam jābūt tādam, lai tas atbilstu nepieciešamībai nākotnē nodrošināt pietiekamu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu. 60. /Juridiskais birojs/

Izteikt 108. pantu šādā redakcijā:

“108. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzņem zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos. Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu skaita.”

Atbalstīt. 107. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzņem zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos. Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu skaita.
109. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu pieņemšanas termiņu nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, saskaņojot to ar tieslietu ministru. 61. /Juridiskais birojs/

Izteikt 109. pantu šādā redakcijā:

“109. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta tiesu izpildītāja amatā.”

Atbalstīt. 108. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta tiesu izpildītāja amatā.
110. pants. Pretendentus uz zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu vietu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pieteikties uzaicina, publicējot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms to pieņemšanas darbā. 62. /Juridiskā komisija/

Izteikt 110. pantu šādā redakcijā:

“110. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu ved Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.”

Atbalstīt. 109. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu ved Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

 

111. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu pieņem darbā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta pienākumus un viņa atalgojumu no saviem līdzekļiem. 63.

 

 

 

 

64.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 111. pantu šādā redakcijā:

“111. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātam ir visas zvērināta tiesu izpildītāju palīga tiesības un pienākumi.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 111.pantā vārdu „saviem” ar vārdu „kolēģijas”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

Neatbalstīt.

110. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātam ir visas zvērināta tiesu izpildītāju palīga tiesības un pienākumi.
112. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam pēc diviem gadiem ir priekšrocības tikt apstiprinātam zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā. 65. /Juridiskā komisija/

Izteikt 112. pantu šādā redakcijā:

“112. pants. Zvērināts tiesu izpildītāja kandidāts, veicot zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, savam uzvārdam pievieno nosaukumu “zvērināts tiesu izpildītāja kandidāts”.

Atbalstīt. 111. pants. Zvērināts tiesu izpildītāja kandidāts, veicot zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, savam uzvārdam pievieno nosaukumu “zvērināts tiesu izpildītāja kandidāts”.

XI sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju korporatīvā darbība

     

XI sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju korporatīvā darbība

Pirmā nodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija

     

Pirmā nodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija

113.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.       112.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
114.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija gādā par savas profesijas prestižu, veicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes gūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.       113.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija gādā par savas profesijas prestižu, veicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes gūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

 

115.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir personu apvienība, kura darbojas uz savu statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.       114.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir personu apvienība, kura darbojas uz savu statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.
116.pants. Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju, tāpat kā citas tieslietu iestādes uzklausīt jautājumos par likumdošanas aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli. 66. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 116. pantā vārdus “likumdošanas aktu” ar vārdiem “normatīvo aktu”.

Atbalstīt. 115.pants. Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju, tāpat kā citas tieslietu iestādes, uzklausīt jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.
117.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.       116.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.
118.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām un sniegto juridisko palīdzību. 67. /Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 118.pantu šādā redakcijā:

„Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido maksājumi, ko izdara zvērināti tiesu izpildītāji Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktā kārtībā un apmērā.”

Neatbalstīt. 117.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām un sniegto juridisko palīdzību.

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce

     

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce

 

119.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(2) Ir gadskārtējās zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

      118.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(2) Ir gadskārtējās zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

120.pants. Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kārtējā budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, revīzijas komisijas nolikumu, ētikas kodeksu, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus;

6) apspriež zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumus;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas n oteikumus.

68.

 

 

 

 

 

69.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 120.panta 5. punktā vārdus “kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 120. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nosaka kārtību un apmēru, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

119.pants. Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kārtējā budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, revīzijas komisijas nolikumu, ētikas kodeksu;

6) nosaka kārtību un apmēru, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

121.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies vismaz puse no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.       120.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies vismaz puse no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
122.pants. (1) Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padome ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, kura ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies ne mazāk kā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(2) Ja uz atkārtoto kopsapulci ierodas mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

70. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 122. panta otrajā daļā vārdu “gada” ar vārdu “gadskārtējai”.

Atbalstīt. 121.pants. (1) Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padome ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, kura ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies ne mazāk kā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

(2) Ja uz atkārtoto kopsapulci ierodas mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gadskārtējai kopsapulcei.

123.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci vada personas, kuras šim nolūkam no sava vidus ievēlē sanākušie zvērināti tiesu izpildītāji.       122.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci vada personas, kuras šim nolūkam no sava vidus ievēlē sanākušie zvērināti tiesu izpildītāji.
124.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu.       123.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu.

 

125.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju kopsapulce ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

71. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 125. pantā vārdus “vienkāršu balsu vairākumu” ar vārdiem “vienkāršu klātesošo balsu vairākumu”.

Atbalstīt. 124.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju kopsapulce ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

126.pants. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas. 72. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 126. pantā vārdus “pēc divām nedēļām” ar vārdiem “ ne vēlāk kā pēc divām nedēļām”.

Atbalstīt. 125.pants. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt ne vēlāk kā pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Trešā nodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija

     

Trešā nodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija

127.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.       126.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.
128.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un iesniegumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

6) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

7) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

8) ieceļ zvērinātus tiesu izpildītājus, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus un apgabaltiesas darbiniekus pārbaudes veikšanai;

9) nosaka zvērinātiem tiesu izpildītājiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmēru;

10) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību.

73.

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

76.

 

77.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 128. pantu ar jaunu 5. punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“5) lemj par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos, kā arī kārto zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu;”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 128.pantu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

„5) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;”

punktu numerāciju mainīt uz leju.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 128. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērinātu tiesu izpildītāja prakses pārbaudei;”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 128. panta 9. punktu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 128.panta 10. punktu ar vārdiem “kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

Atbalstīt.

128.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) lemj par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos, kā arī kārto zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu;

6) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;

7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

8) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

9) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērinātu tiesu izpildītāja prakses pārbaudei;

11) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus.

129.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.       128.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
130.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa amata. 78. /Juridiskā komisija/

Uzskatīt 130. panta tekstu par panta otro daļu un papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.p.).”

Atbalstīt. 129.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.pants).

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa amata.

131.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.       130.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.
132.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju Padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt komandējuma naudu un atlīdzību par citiem izdevumiem, kas radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.       131.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt komandējuma naudu un atlīdzību par citiem izdevumiem, kas radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.
133.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

(2) Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

      132.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

(2) Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

XII nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju finansiālā darbība

     

XII nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju finansiālā darbība

134.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju.       133.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju.
135. pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tā mērķis nav peļņas gūšana.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

      134. pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tā mērķis nav peļņas gūšana.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

136. pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.

(2) Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

(3) Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērināts tiesu izpildītājs ziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

      135. pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.

(2) Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

(3) Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērināts tiesu izpildītājs ziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

137. pants. Latvijas teritorijā piedāvāt veikt tiesu izpildītāja amata darbības un tās reklamēt ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.       136. pants. Latvijas teritorijā piedāvāt veikt tiesu izpildītāja amata darbības un tās reklamēt ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.

 

138.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tikai individuāli.

(2) Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

(3) Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

      137.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tikai individuāli.

(2) Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

(3) Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

139.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski.       138.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski.
140.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko un konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi ir atbildīgi un kuram ir aizliegts veikt tiesu izpildītāja amata darbības un sniegt juridisko palīdzību (73. - 75. pants).       139.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko un konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi ir atbildīgi un kuram ir aizliegts veikt tiesu izpildītāja amata darbības un sniegt juridisko palīdzību (73. - 75. pants).

 

141.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. 79. /Juridiskais birojs/

Papildināt 141. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(2) Ieņēmumus no zvērināta tiesu izpildītāja prakses veido:

1) maksājumi par amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu (atlīdzība);

2) maksājumi ar tiesas un citu institūciju nolēmu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistītie izdevumu segšanai.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja izdevumus veido:

1) izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību;

2) izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, darba atlīdzību, komandējuma izdevumi un citi tamlīdzīgi izdevumi;

3) citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

Atbalstīt. 140.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

(2) Ieņēmumus no zvērināta tiesu izpildītāja prakses veido:

1) maksājumi par amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu (atlīdzība);

2) maksājumi ar tiesas un citu institūciju nolēmu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību saistītie izdevumu segšanai.

(3) Zvērināta tiesu izpildītāja izdevumus veido:

1) izdevumi, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmu izpildi un citu zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību;

2) izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, darba atlīdzību, komandējuma izdevumi un citi tamlīdzīgi izdevumi;

3) citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

142.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji likumā noteiktajā kārtībā izdara valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. 80. /Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 142.pantu ar vārdiem „ kā arī maksā citus nodokļus.” .

Atbalstīt. 141.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji likumā noteiktajā kārtībā izdara valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī maksā citus nodokļus.

 

      iestrādāts otrajā las. pieņemtais 152. pants

(skat.82.a priek?likumu)

mainīt turpmāko pantu numerāciju.

142.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir stingrās uzskaites kvīšu grāmatiņa naudas iemaksu pieņemšanai.
      iestrādāts otrajā las. pieņemtais 153. pants

(skat.84.a priek?likumu)

mainīt turpmāko pantu numerāciju.

143.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu, izsniedz kvīti.

(2) Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, bet otrais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.

(3) Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1) izpildu lietas numurs un parādnieks vai norāde uz citu profesionālo darbību (74. un 75.p.);

2) kvīts izsniegšanas datums;

3) saņemtā summa, izteikta ar cipariem un vārdiem;

4) maksātājs (vārds, uzvārds);

5)Maksātāja paraksts

6) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;

7) zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra.

 

XIII nodaļa

Depozītu summu uzskaites un izmaksas kārtība

     

XIII nodaļa

Depozītu summu uzskaites un izmaksas kārtība

143. pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir atsevišķs depozīta konts kredītiestādē, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kuras pienākas trešajām personām (depozītu summas).

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs kontu kredītiestādē atver uz sava vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu.

     

144. pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir atsevišķs depozīta konts kredītiestādē, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozīta summas).

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs kontu kredītiestādē atver uz sava vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu.

144. pants. (1) Naudas līdzekļi, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kredītiestādē, un citas depozītu summas neietilpst mantojuma masā.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atstādināts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā depozīta konts kredītiestādē un citas depozīta summas saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu pāriet rīkojumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

81. /Juridiskā komisija/

Papildināt 144. panta pirmo daļu pēc vārda “summas” ar vārdiem “zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā”.

Atbalstīt. 145. pants. (1) Naudas līdzekļi, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā kredītiestādē, un citas depozītu summas zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā neietilpst mantojuma masā.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atstādināts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā depozīta konts kredītiestādē un citas depozīta summas saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu pāriet rīkojumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

145.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu.

(2) Depozītu summu uzskaites grāmata ir ar sanumurētām lapām, caurauklota un caurauklojuma vietā nostiprināta ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, to paraksta apgabaltiesas priekšsēdētāja noteikts tiesnesis, un viņa sekretārs izdara atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

(3) Ieraksti depozīta summu uzskaites grāmatā tiek dalīti mēnešos. Katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas depozīta konta izrakstu salīdzinātai atlikuma summai uz mēneša sākumu un mēneša beigām zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Atsevišķi jānorāda kopējā summa, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumi par kredītiestādes pakalpojumiem.

(4) Summas, kas uz nākamā gada 1. janvāri paliek atlikumā depozīta kontā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozīta summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi - tāpat kā iepriekšējā gada depozīta summu uzskaites grāmatā.

      146.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu.

(2) Depozītu summu uzskaites grāmata ir ar sanumurētām lapām, caurauklota un caurauklojuma vietā nostiprināta ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, to paraksta apgabaltiesas priekšsēdētāja noteikts tiesnesis, un viņa sekretārs izdara atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

(3) Ieraksti depozītu summu uzskaites grāmatā tiek dalīti mēnešos. Katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas depozīta konta izrakstu salīdzinātai atlikuma summai mēneša sākuma un mēneša beigās zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Atsevišķi jānorāda kopējā summa, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumi par kredītiestādes pakalpojumiem.

(4) Summas, kas nākamā gada 1. janvārī paliek atlikumā depozītu kontā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozītu summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi - tāpat kā iepriekšējā gada depozīta summu uzskaites grāmatā.

146.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1) katru ierakstu numurē pēc kārtas;

2) norāda datumu, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu izpildītāja kontā;

3) norāda izpildu lietas numuru. Ja vienlaikus ir iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus;

4) norāda iemaksas dokumenta nosaukumu un numuru;

5) norāda parādnieku (vārdu, uzvārdu - fiziskajai personai, nosaukumu - juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāju, ja tas nav parādnieks, kā arī izdara atzīmi, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;

6) norāda piedzinēju (vārdu, uzvārdu - fiziskajai personai, nosaukumu - juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, ja tas nav piedzinējs, un ziņas par pilnvarojumu;

7) norāda iemaksāto naudas summu;

8) norāda izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;

9) norāda izmaksājamo summu (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus citu zem cita atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

10) gada beigās norāda atlikumu.

      147.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1) katru ierakstu numurē pēc kārtas;

2) norāda datumu, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu izpildītāja kontā;

3) norāda izpildu lietas numuru. Ja vienlaikus ir iemaksāta summa par vairākām izpildu lietām, norāda visu izpildu lietu numurus;

4) norāda iemaksas dokumenta nosaukumu un numuru;

5) norāda parādnieku (vārdu, uzvārdu - fiziskajai personai, nosaukumu - juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāju, ja tas nav parādnieks, kā arī izdara atzīmi, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;

6) norāda piedzinēju (vārdu, uzvārdu - fiziskajai personai, nosaukumu - juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, ja tas nav piedzinējs, un ziņas par pilnvarojumu;

7) norāda iemaksāto naudas summu;

8) norāda izmaksas dokumenta nosaukumu, numuru un izmaksas datumu;

9) norāda izmaksājamo summu (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus citu zem cita atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

10) gada beigās norāda atlikumu.

147.pants. Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā izdara zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja darbinieks.       148.pants. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā izdara zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja darbinieks.
148.pants. Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no konta ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.       149.pants. Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no konta ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.

 

149.pants. Depozīta summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus.       150.pants. Depozītu summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus.
150.pants. Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, un tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes depozīta konta izrakstam dokumentam par iemaksu kontā vai izmaksu no tā).       151.pants. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, un tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes depozīta konta izrakstam par iemaksu kontā vai izmaksu no tā).
151.pants. (1) Nauda piedzinējam tiek izmaksāta no konta šādā kārtībā:

1) fiziskajai personai izraksta čeku vai pārskaita naudu uz tās norādīto kontu kredītiestādē;

2) fiziskās personas pilnvarotajam pārstāvim, kurš iesniedz notariāli apliecinātu pilnvaru, izrakstīta čeku vai pārskaita naudu uz tās norādīto kontu kredītiestādē;

3) juridiskajām personām naudu pārskaita uz attiecīgo kontu kredītiestādē;

4) juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem, kuri iesniedz pilnvaru, izraksta čeku.

(2) Visu naudas dokumentu kopijām ir jābūt izpildu lietā.

82. /Juridiskā komisija/

Aizstāt 151. panta 2. punktā vārdu “notariāli” ar vārdu “publiski”.

Atbalstīt.

redakcionāli precizēts.

152.pants. (1) Nauda piedzinējam tiek izmaksāta no konta šādā kārtībā:

1) fiziskajai personai izraksta čeku vai pārskaita naudu uz tās norādīto kontu kredītiestādē;

2) fiziskās personas pilnvarotajam pārstāvim, kurš iesniedz publiski apliecinātu pilnvaru, izraksta čeku vai pārskaita naudu uz norādīto kontu kredītiestādē;

3) juridiskajām personām naudu pārskaita uz attiecīgo kontu kredītiestādē;

4) juridisko personu pārstāvjiem, kuri iesniedz dokumentu, kas apliecina viņu pilnvarojumu, izraksta čeku.

(2) Visu naudas dokumentu kopijām ir jābūt izpildu lietā.

152.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir stingrās uzskaites kvīšu grāmatiņa naudas iemaksu pieņem?anai. 82.a /Juridiskā komisija/

Izteikt 152. pantu kā 142. pantu XII nodaļā.

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatvoto 142. pantu)

 

 

153.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu no parādnieka, izsniedz kvīti.

(2) Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda trijos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, otro eksemplāru ievieto izpildu lietā, bet trešais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.

(3) Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1) izpildu lietas numurs;

2) kvīts izsniegšanas datums;

3) saņemtā summa, izteikta ar cipariem un vārdiem;

4) norāde uz izpildu dokumentu, uz kuru pamatojoties nauda iekasēta;

5) piedzinējs (vārds, uzvārds vai nosaukums), parādnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums);

6) maksātājs (vārds, uzvārds), ja tas nav parādnieks;

7) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;

8) zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra.

83.

 

 

84.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

84.a

 

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 153. pantā vārdus “no parādnieka”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 153. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

‘’ (2) Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, bet otrais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.

(3) Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1) izpildu lietas numurs un parādnieks vai norāde uz citu profesionālo darbību (74. un 75.p.);

2) kvīts izsniegšanas datums;

3) saņemtā summa, izteikta ar cipariem un vārdiem;

4) maksātājs (vārds, uzvārds);

5)Maksātāja paraksts

6) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;

7) zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra.’’

/Juridiskā komisija/

Izteikt 153. pantu kā 143. pantu XII nodaļā.

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatvoto 143. pantu)

 

 

XIV sadaļa

Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

     

XIV sadaļa

Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

154.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, publisko reģistru vadītājiem, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.       153.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, publisko reģistru vadītājiem, apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.
155.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par konkrētu tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā sava apkalpojamā iecirkņa robežās.

(3) Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

      154.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu jautājumos par konkrētu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšanu vismaz astoņas stundas nedēļā sava apkalpojamā iecirkņa robežās.

(3) Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

156.pants. (1) Akti un dokumenti sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas latos, bet mēri un svari – atbilstoši metriskajai sistēmai.

(2) Visos aktos jābūt šādiem rekvizītiem:

1) akta sastādīšanas datums, mēnesis un gads, bet, ja nepieciešams, - arī sīkāks laika apzīmējums;

2) zvērināta tiesu izpildītāja amata nosaukums, amata vieta, vārds un uzvārds;

3) akta taisīšanas vietas adrese;

4) akta reģistra numurs;

5) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts.

(3) Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež ģerboņzīmogu.

(4) Uz vairākām lapām rakstīto aktu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu. Ja akta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta aktu.

(5) Apzīmējot aktos fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet, ja nepieciešams, arī personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

(6) Sastādot aktus attiecībā uz juridiskajām personām, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvja pilnvarojumu.

(7) Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

      155.pants. (1) Akti un dokumenti sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas latos, bet mēri un svari – atbilstoši metriskajai sistēmai.

(2) Visos aktos jābūt šādiem rekvizītiem:

1) akta sastādīšanas datums, mēnesis un gads, bet, ja nepieciešams, - arī sīkāks laika apzīmējums;

2) zvērināta tiesu izpildītāja amata nosaukums, amata un prakses vieta, vārds un uzvārds;

3) akta taisīšanas vietas adrese;

4) akta reģistra numurs;

5) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts.

(3) Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež ģerboņzīmogu.

(4) Uz vairākām lapām rakstīto aktu lappuses numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu. Ja akta sastādīšanā piedalās puses, liecinieki vai amatpersonas, arī tās paraksta aktu.

(5) Ja aktos tiek minētas fiziskās personas, norāda to vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet, ja nepieciešams, arī personas kodu. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda aktā.

(6) Sastādot aktus attiecībā uz juridiskajām personām, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda to tiesībspēju, rīcībspēju un pārstāvja pilnvarojumu.

(7) Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

 

157. pants. Lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus nosaka, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistikas uzskaites noteikumus pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.       156. pants. Lietu nomenklatūru un to glabāšanas termiņus nosaka, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites noteikumus pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.
158.pants. Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildei tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.       157.pants. Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildei tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.
159.pants. (1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā gada laikā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.

(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

      158.pants. (1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā gada laikā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.

(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

 

160.pants. Kļūdaini piesūtītus izpildu dokumentus atļauts pārsūtīt vai nosūtīt citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1) lietās, kurās piedzinējs ir valsts;

2) krimināllietās par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām;

3) lietās par to ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kuri atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

      159.pants. Kļūdaini piesūtītus izpildu dokumentus atļauts pārsūtīt vai nosūtīt citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1) lietās, kurās piedzinējs ir valsts;

2) krimināllietās par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām;

3) lietās par to ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kuri atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

161. pants. Izpildu lietā jābūt izpildu dokumentiem, kā arī izpildītiem visiem dokumentiem par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām. 85.

 

 

 

 

86.

/Juridiskais birojs/

Papildināt panta tekstu ar vārdiem:

‘’tajā skaitā kvīšu norakstiem par skaidrā naudā saņemtajiem maksājumiem.’’

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 161.pantu šādā redakcijā:

“(1) Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām.

(2) Izpildītu izpildu dokumentu atstāj izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.”

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt

160. pants. (1) Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām, tajā skaitā kvīšu norakstiem par skaidrā naudā saņemtajiem maksājumiem.

(2) Izpildītu izpildu dokumentu atstāj izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.

162. pants. Izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.       161. pants. Izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.

 

163.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības dokumentu sarakstu un to glabāšanas termiņus, kā arī dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju. 87. /Juridiskais birojs/

Izslēgt 163. pantā vārdus “lietvedības dokumentu sarakstu un to glabāšanas termiņus, kā arī”.

Atbalstīt. 162.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.
164. pants. Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu “Par arhīviem”, lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.       163. pants. Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu “Par arhīviem”, lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.

Pārejas noteikumi

1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2002. gada 1. decembrim, bet likumā noteiktajos gadījumos – līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata un tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

 

 

 

2. Uzdot tieslietu ministram:

1) ar 2002. gada 1. novembri pārtraukt tiesu izpildītāju pieņemšanu darbā;

2) līdz 2002. gada 1. novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, izsludinot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

3) līdz 2002. gada 1. decembrim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

4) līdz 2003. gada 1. februārim sasaukt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku atestāciju veic tieslietu ministra izveidota komisija, nosakot, ka atestācija ietver pārbaudi attiecībā uz pretendentu atbilstību šā likuma 12. un 13. panta noteikumiem, ka minētajiem darbiniekiem ir tiesības ieņemt zvērinātu tiesu izpildītāju amatu, ja viņiem ir augstākā juridiskā izglītība vai arī viņi mācās tieslietu zinātņu profesionālajā programmā akreditētā augstskolā, saņēmuši pozitīvu atsauksmi par savu profesionālo darbību, kā arī noklausījušies Tieslietu ministrijas organizēto mācību kursu un nokārtoju?i ieskaites šā likuma, civilprocesa un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī biroja darba organizācijā.

4. Līdz Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

 

 

 

 

5. Valsts budžetā katru gadu nodrošināms zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības finansējums atbilstoši tam finansējumam, kāds Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam tika piešķirts 2002. gadā.

 

 

6. No valsts budžeta Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam paredzētā finansējuma tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek piešķirts papildu finansējums prakses vietas uzturēšanai atbilsto?i zvērinātu tiesu izpildītāju slodzi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Līdz 2003. gada 1. aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka privatizācijas kārtību un privatizē visu to valsts kustamo mantu, kas nodota Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā, zvērinātam tiesu izpildītājam personiskā īpašumā, paredzot naudas līdzekļu un nepieciešamās mantas atstāšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vajadzībām Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas īpašumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Zvērinātam tiesu izpildītājam līdz 2004. gada 31. decembrim ir tiesības izmantot Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju esošo kantoru telpas, sakaru līdzekļus, kā arī līdz privatizācijai – kantoru inventāru, lai nodrošinātu nepārtrauktu tiesu izpildītāju darbu un iedzīvotāju apkalpošanu.

88.

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

91.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

92.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

93.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

95.

 

 

 

 

 

96.

 

 

 

97.

 

 

 

 

 

 

 

 

98.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

101.

 

 

 

 

 

 

 

 

102.

 

 

 

 

 

 

 

 

103.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

104.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105.

 

 

 

 

 

106.

 

 

 

 

 

107.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

108.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt pārejas noteikumu 1. punktā vārdus “2002.gada 1.decembrim” ar vārdiem “2003.gada 1.janvārim” un vārdus “bet likumā noteiktajos gadījumos” ar vārdiem “ bet ar tieslietu ministra rīkojumu ieceltie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Uzdot Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā un arhīvā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam.”

/Juridiskais birojs/

Papildināt 2. pārejas noteikumu ar jaunu 3. apakšpunktu, mainot turpmāko numerāciju, šādā redakcijā:

“3) 2002. gada novembrī un decembrī Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā;”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam;

3) 2002. gada novembrī un decembrī Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Uzdot tieslietu ministram:

1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.”

Mainīt turpmāko punktu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13. panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācību rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja šī persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt pārejas noteikumu 3. punktu pēc vārdiem “vai arī viņi mācās tieslietu zinātņu profesionālajā programmā akreditētā augstskolā” ar vārdiem ”kaut arī viņi vēl nav sasnieguši divdesmit piecu gadu vecumu”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt pārejas noteikumu 5. punktu izteikt šādā redakcijā:

„5. valsts budžetā katru gadu nodrošināt finansējumu zvērinātu tiesu izpildītāju darbību apmaksai atbilstoši finansējumam, kāds tiesu izpildītājiem tika piešķirts 2002.gadā.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdus „Tiesu izpildītāju departamentam” ar vārdiem „tiesu izpildītājiem”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt pārejas noteikumu 6. punktā vārdu „papildu”.

 

 

 

 

 

 

 

/Juridiskais birojs/

Izteikt 7.pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“7. Līdz 2003. gada 1. aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem par atlikušo bilances vērtību nododama īpašumā valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir tiesu izpildītāju kantoru lietošanā, paredzot naudas līdzekļu un nepieciešamās mantas atstāšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vajadzībām Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas īpašumā.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt pārejas noteikumu 7. punktu šādā redakcijā:

„Līdz 2003.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija bez atlīdzības nodod Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei tiesu izpildītāju kantoru uzskaitē esošo kustamo mantu.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 7.pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“7. Līdz 2003. gada 1. aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt pārejas noteikumu 8. punktu šādā redakcijā:

„8. Lai nodrošinātu nepārtrauktu tiesu izpildītāju darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātam tiesu izpildītājam līdz 2003.gada 1.jūlijam ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas uz līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumā skaitļus un vārdus “2003.gada 1.jūlijam” ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 31. decembrim”.

 

 

 

 

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja iecirkni, iegūst visas tiesības un pienākumus, kas radušies vai nākotnē radīsies saistībā ar pārņemto uzsākto izpildu lietvedību, nenesot atbildību par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nenes atbildību par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 33. panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams no 2004. gada 1. janvāra.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 12. panta 4. punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012. gada 1. janvāra.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Personām, kuras mācās universitātes tipa augstskolā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. septembrim.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Par universitātes tipa augstskolu šī likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji Juridiskās k. priekšlikumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt. (iestr. Juridiskās k. priekšlikumā.)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 4. punktu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt. (iestr. Juridiskā biroja

priekšlikumā.)

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt. (skat. 7. punktu).

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji Juridiskās k. redakcijā.

(skat.8. punktu)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji Juridiskās k. redakcijā.

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 8. punktu).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji.

(uzskatīt par 9. punktu)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(skat. 9. punktu)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji.

(iestr. Juridiskās k. priekšlikumā)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 10. punktu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 11. punktu)

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 12. punktu)

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 13. punktu)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzskatīt par 14. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2003. gada 1. janvārim, bet ar tieslietu ministra rīkojumu ieceltie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji – līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata, un tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Tieslietu ministrijai:

1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā;

2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam;

3) 2002. gada novembrī un decembrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, Civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Tieslietu ministram:

1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti;

3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13. panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācību rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja attiecīgā persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

6. Valsts budžetā katru gadu nodrošināms finansējums zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības veikšanai atbilstoši tam finansējumam, kāds Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam un tiesu izpildītāju kantoriem tika piešķirts 2002. gadā.

 

 

7. No valsts budžetā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam un tiesu izpildītāju kantoriem paredzētā finansējuma tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek piešķirts finansējums prakses uzturēšanai atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju slodzei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Līdz 2003. gada 1. aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Lai nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātiem tiesu izpildītājiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas ar līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus.

 

 

 

 

10. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.

 

 

 

11. Šā likuma 33. panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams ar 2004. gada 1. janvāri.

 

 

 

 

12. Šā likuma 12. panta 4. punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012. gada 1. janvāra.

 

 

 

13. Personām, kuras mācās universitātes tipa augstskolā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. septembrim.

 

 

 

14. Par universitātes tipa augstskolu šī likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.

Likums stājas spēkā 2002. gada 1. decembrī.

109.

 

 

/Juridiskais birojs/

Aizstāt noteikumā par likuma spēkā stāšanos skaitļus un vārdus “2002. gada 1. decembrī” ar skaitļiem un vārdiem “2003. gada 1. janvārī”.

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.