Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likumprojekts 2.lasījumam (steidzams)

(Reģ. nr.862; dok. nr.3003)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5	6
Izglītības likums	Grozījumi Izglītības likumā				Grozījumi Izglītības likumā
	Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17.nr; 1999, 24.nr, 2000, 12.nr) šādus grozījumus:				Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17.nr.; 1999, 24.nr., 2000, 12.nr.) šādus grozījumus:
9.pants. Izglītības ieguves valoda (1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. (2) Citā valodā izglītību var iegūt: 1) privātās izglītības iestādēs; 2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā; 3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.   (3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā. (4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā. (5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. (6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.		1.           2.                                               3.	Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ikvienam izglītojamam ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā”. Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ikviens izglītojamais, kurš pieder pie mazākumtautībām, var iegūt vispārējo, vidējo un profesionālo izglītību dzimtajā valodā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs. Licencētās privātās, ārvalstu vai starptautisko organizāciju dibinātās izglītības iestādēs izglītības ieguves valoda netiek reglamentēta”.                         Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Svītrot 9. panta 4., 5. un 6. daļu.	Neatbalstīt           Neatbalstīt                                               Neatbalstīt
30.pants. Izglītības iestādes vadītājs (1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. (2) Izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu. (3) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanu, ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki. (4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.		4.                     5.	Deputāti: S.Golde, J.Esta, Ē.Zommere, O.Spurdziņš Papildināt 30. panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Par vispārējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību. “ Atbildīgā komisija Papildināt 30.panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību.”	Neatbalstīt                     Atbalstīt	1. Papildināt 30.panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību.”
41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas (1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus. (2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu. (3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.		5.	Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Mazākumtautību izglītību programmu izpildē izglītojamiem jānodrošina pilnvērtīga valsts valodas, Latvijas ģeogrāfijas un vēstures, latviešu tautas kultūras un tradīciju pamatu apguve”.	Neatbalstīt
56.pants. Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna tiesības izglītības jomā (1) Bērnam bārenim un bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.   (2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā. (3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.		6.	Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts vai arī mazākumtautību valodā atbilstoši valodai, kurā viņš uzsācis izglītošanos”.	Neatbalstīt
59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti (1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos. (2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā. (3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finansu līdzekļus: 1) ziedojumu un dāvinājumu veidā; 2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos; 3) no citiem ieņēmumiem. (5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji. [(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)]		7.	Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izteikt 59. panta otro daļu sekojošā redakcijā: “(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, ja šīs izglītības iestādes īsteno valsts akreditētas izglītības programmas”.	Neatbalstīt
		8.	Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Iekļaut likumā jaunu VIII nodaļu: “VIII nodaļa Mazākumtautību izglītības sistēma. 63. pants. Mazākumtautību izglītības iestādes un to programmas. (1) Mazākumtautību izglītības iestāde ir iestāde, kurās izglītības ieguves valoda ir attiecīgās mazākumtautības valoda. Šajās iestādēs obligāti mācāma latviešu valoda. 1. – 5. klasei latviešu valodas apmācības apjomam jābūt ne mazākam par četrām mācību stundām nedēļā, 6. – 12. klasēs par četrām – piecām mācību stundām nedēļā. (2) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas Mazākumtautību izglītības departamentā apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus. Izglītības sistēmas ietvaros valsts veicina zināšanu apguvi par mazākumtautību kultūrām, vēsturi, reliģijām un valodām. (3) Mazākumtautību izglītības iestādi var slēgt vienīgi tad, ja tajā izglītojamo skaits divus gadus pēc kārtas ir mazāks par 75 izglītojamiem un arī trešajam mācību gadam pieteikto bērnu skaits ir mazāks par 75 izglītojamiem. 64. pants. Mazākumtautību izglītības departaments. (1) Mazākumtautību izglītības departaments Izglītības un zinātnes ministrijas sastāvā īsteno valsts politiku Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējā izglītībā. (2) Departaments veic šādās funkcijas: 1. izstrādā Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējās izglītības valsts politikas; 2. izstrādā Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējās izglītības valsts politikas īstenošanai nepieciešamos normatīvos dokumentus; 3. organizē Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un vispārējās izglītības valsts politikas īstenošanu; 4. saskaņo pašvaldību pārziņā esošo mazākumtautību mācību un audzināšanas iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un slēgšanu. (3) Mazākumtautību izglītības departamentā var strādāt darbinieki, kuri vispārizglītojošā mazākumtautību skolā nostrādājuši skolotāja darbā ne mazāk kā piecus gadus”.	Neatbalstīt
Pārejas noteikumi 1. Likums stājas spēkā 1999.gada 1.jūnijā. 2. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Izglītības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.; 1997, 3.nr.). 3. Līdz 1999.gada 1.septembrim izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai. 4. Šā likuma 53.panta otrās daļas noteikumu izpilde pilnā apjomā tiek nodrošināta pakāpeniski līdz 2002.gada 1.janvārim. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.martam izstrādā pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku un nosaka precīzus termiņus tā īstenošanai, kā arī apstiprina plānu izglītības sistēmas reformas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt izglītības finansēšanas efektivitātes paaugstināšanu. [(1999.gada 11.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)] 5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā: 1) 2001.gada 1.septembrī - attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno vispārējās izglītības programmas; 2) 2002.gada 1.septembrī - attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas. Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītībai nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. [(2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)]   6. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes veidam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, var turpināt šo programmu īstenošanu, triju gadu laikā saņemot licenci attiecīgās izglītības programmas īstenošanai. 7. Privātā izglītības iestāde, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmusi licenci izglītības iestādes atvēršanai, ir tiesīga turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu līdz licences termiņa beigām. 8. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai akreditēta izglītības iestāde, ja tai nav akreditētas izglītības programmas, ir tiesīga līdz akreditācijas termiņa beigām izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguvi. 9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski: 1) 1999.gada 1.septembrī - attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm; 2) 1999.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā; 3) 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. 10. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas visas izglītības iestādes un citas iestādes, kas īsteno izglītības programmas, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai visus datus, kas nepieciešami ierakstīšanai Izglītības programmu reģistrā, Izglītības iestāžu reģistrā un Pedagogu reģistrā, un saskaņo izglītības iestāžu nosaukumus ar Izglītības programmu reģistra un Izglītības iestāžu reģistra klasifikāciju. 11. Ārpusskolas iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, saglabā savu statusu, un to darbība gada laikā tiek saskaņota ar 47.panta noteikumiem, kas atbilst interešu izglītībai. 12. Izglītības iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un turpina darboties, līdz 1999.gada 1.martam reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, ievērojot šā likuma 24. un 39.panta noteikumus. 13. Grozījumi likuma 59.panta otrajā daļā par privāto izglītības iestāžu (kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā) finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī. [(2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)]	Papildināt pārejas noteikumu 5. punktu ar jaunu trešo daļu, šādā redakcijā:   “3) 2004. gada 1. septembrī - attiecībā uz jau strādājošiem pedagogiem ar augstāko izglītību un pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un pedagoģisko izglītību.”	9.                                                                                                                                                 10.                                                                             11.	Deputāti: S.Golde, Dz.Ābiķis, J.Esta, Ē.Zommere, O.Spurdziņš 2. Izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā: “5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā: 1) 2004.gada 1.septembrī — a) attiecībā uz pedagogiem ar augstāko izglītību, kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās izglītības programmas un turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim, b) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim; 2) 2002.gada 1.septembrī — attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas. Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības attiecībā uz izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.”                                                                             Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševics, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izslēgt Pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunktu.                                                                         Deputāti: J.Pliners, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, O.Deņisovs Izslēgt Pārejas noteikumu 13. punktu.	Atbalstīt                                                                                                                                                 Neatbalstīt                                                                             Neatbalstīt	2. Izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā: “5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā: 1) 2004.gada 1.septembrī — a) attiecībā uz pedagogiem ar augstāko izglītību, kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās izglītības programmas un turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim, b) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim; 2) 2002.gada 1.septembrī — attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas. Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības attiecībā uz izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.”
			Likums stājas spēkā 2001. gada 1. augustā.		Likums stājas spēkā 2001. gada 1. augustā.