Papildprotokols latviešu valodā

Papildprotokols angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

1.pants. 2001.gada 7.martā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmais papildprotokols "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm" (turpmāk - Papildprotokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Līdz ar likumu ir izsludināms Papildprotokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Papildprotokols stājas spēkā tā 2.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Projekts

Atsaucoties uz 1998.gada 16.jūnijā Ankarā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Turcijas Republiku, no otras puses, un 34., 35.panta nosacījumiem,

Ievērojot to, ka ir piedāvātas tehniskas izmaiņas, lai labotu tekstu;

Ievērojot to, ka ir nepieciešams veikt labojumus nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes sarakstā, lai nodrošinātu pareizu interpretēšanu un ņemtu vērā nepieciešamību iekļaut dažas pārstrādes vai apstrādes operācijas, kas iepriekš minētajā sarakstā netika iekļautas;

Ievērojot to, ka ir radusies nepieciešamība nodrošināt izcelsmes un neizcelsmes materiālu uzskaites nodalīšanu, kam ir nepieciešama atļauja no muitas iestādēm;

Ievērojot to, ka līdz 2001.gada 31.decembrim ir nepieciešams pagarināt noteikumus par pamatlikmju pagaidu lietošanu gadījumos, kuros ir aizliegts atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā;

Ievērojot to, ka ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par summu izteikšanu eiro (EUR), lai precizētu procedūru un nodrošinātu lielāku stabilitāti summu līmenim nacionālajās valūtās;

1.pants

1. 1.(i) pants tiek aizstāts ar:

“(i) “pievienotā vērtība” – cena no ražotāja rūpnīcas mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4.pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma –pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Latvijas Republikā vai Turcijas Republikā.”

2. 7.pants tiek aizstāts ar:

“7.pants

1. Neietekmējot 2.punktu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to vai tiek izpildītas 6.panta prasības:

1. operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
2. iepakojuma izjaukšana un salikšana;
3. mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;
4. tekstilpreču gludināšana vai presēšana;
5. vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;
6. graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;
7. cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;
8. augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;
9. beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;
10. sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);
11. vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
12. preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;
13. vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana;
14. viena vai dažāda veida preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;

(p) dzīvnieku kaušana.

1. Visas operācijas, kas ar konkrēto preci veiktas Latvijas Republikā vai Turcijas Republikā tiek uzskatītas par kopumu nosakot, vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.punkta nozīmē.”
2. 15.panta 6.punkta pēdējais teikums tiek aizstāts ar:

“Šī panta noteikumi ir piemērojami līdz 2001.gada 31.decembrim.”

3. Pēc 20.panta ievietot sekojošo pantu:

“20.a pants

1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto “uzskaites nodalīšanas” metodi šādu krājumu izmantošanā.
2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par “izcelsmes” precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā.
3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.
4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami preces ražošanas valstī.
5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem - saskaņā ar konkrētu gadījumu - par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti.
6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā.”

1. 22.panta 1.punkta pirmajā teikumā pēc vārda “eksportētājs” tiek ievietots sekojošs teksts:

“turpmāk saukts “atzīts eksportētājs”,”

2. 30.pants tiek aizstāts ar:

“30.pants

1. Ar mērķi piemērot 21.(1)(b) panta un 26.(3) panta nolikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas 3. un 4.pantos minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek labotas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī.
2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.(1)(b) panta vai 26.(3) panta nolikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts laboto summu.
3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama līdz nākamā gada 1.janvārim. Latvijas Republika un Turcijas Republika viena otrai dara zināmu par summām, kas izteiktas eiro no 15.oktobra un summas sāk lietot no nākošā gada 1.janvāra.

 

4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.paragrāfā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 procentiem pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos.
5. Pēc Pušu pieprasījuma Apvienotā komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam komiteja drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.

1. Sekojoši labojumi tiek veikti II pielikumā:

“

“

2.pants

Latvijas Republikas Turcijas Republikas

vārdā vārdā

Kaspars Gerhards Baki Alkaēar

Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības apakšsekretariāta

valsts sekretārs Eiropas Savienības lietu

Galvenās direkcijas ģenerāldirektors

TurcLV

Having regard to the Free Trade Agreement between the Republic of Latvia, of the one part, and the Republic of Turkey, of the other part, signed in Ankara on 16 June 1998 and particulary Articles 34, 35 thereof,

Whereas some technical amendments are proposed in order to correct the text;

Whereas the list of insufficient working and processing needs to be amended to ensure the proper interpretation and to take account of the need to include some operations not covered previously by this list;

Whereas the need has arisen to provide for a system of accounting segregation of originating and non- originating materials, subject to authorisation granted by customs authorities;

Whereas the provisions for the temporary use of flat rates in case where drawback is prohibited or exemptions from customs duties are granted need to be prolonged until 31 December 2001;

Whereas to take account of the lack of production of certain material within the countries concerned, a correction must be made to the list of working and processing requirements which non-originating materials have to fulfil to qualify for originating status,