Likumprojekts

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1993. nr.7; 1997. nr.4, nr.20; 1998. nr. 15, nr.23) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 6. panta otrās daļas 4) punktu.
1. Izslēgt 29. panta pirmās daļas 4) punktu.
2. Izteikt likuma 30. panta pirmās daļas 3) punktu šādā redakcijā:

“ja īrnieks izliekams no denacionalizēta likumīgajam īpašniekam atdota namīpašuma sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai – pirmajos divpadsmit gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas”.

3. Izteikt likuma 30. panta pirmās daļas 31) punktu šādā redakcijā:

1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos ir paredzēts, ka septiņus gadus pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas mājas īpašniekam ir jānodrošina īrnieks ar līdzvērtīgu dzīvokli, ja dzīvoklis nepieciešams pašam namīpašniekam vai ja nepieciešams veikt mājas kapitālo remontu. 2001. gadā notek septiņu gadu termiņš, kopš lielākā daļa denacionalizēto un īpašniekiem atdoto namu īpašnieki ir atguvuši savas īpašuma tiesības. Pēc šī termiņa notecēšanas namīpašniekiem rodas iespēja, aizbildinoties ar kapitālo remontu, kā arī gadījumos, kad remonts varbūt ir objektīvi nepieciešams, izlikt īrniekus “uz ielas”, neierādot līdzvērtīgas dzīvojamās telpas. Tāpat arī īpašniekiem radīsies iespēja izlikt īrniekus, pamatojoties uz nepieciešamību aizņemt dzīvojamās telpas, piem., radiniekiem. Faktiski arī pašvaldībām nav brīva dzīvojamā fonda, lai nodrošinātu šos īrniekus ar dzīvokļiem. Tādējādi nepieciešams piedāvāt risinājumu šai problēmai.

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” liedz iespēju namīpašniekiem pārtraukt dzīvojamo telpu īres līgumu, pamatojoties ar mājas kapitālā remonta nepieciešamību, neierādot viņiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Grozījumi paredz arī pagarināt termiņu, kurā īrnieks izliekams bez līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja tā nepieciešama namīpašniekam vai tā radiniekiem, par pieciem gadiem.

1. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts jūtami samazinās sociālo neaizsargātību konkrētā sabiedrības grupā (denacionalizēto namu īrnieki). Tautsaimniecības konkurētspēju un eksporta attīstību, nodarbinātību, ārvalstu investīciju pieplūdi un apkārtējo vidi šis likumprojekts praktiski neietekmē.

2. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu?

Grozījumi likumā neietekmēs valsts budžetu.

3. Kāda var būt normatīvā akta iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Nepieciešami arī grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”.

4. Vai normatīvā akta projekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Šis projekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

5. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?