Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

15.03.2000.

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā:

“15) viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai - darbību kopums, kas jāveic, lai valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kā arī viendzīvokļa māju nodotu īpašumā šajā likumā norādītajām personām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;”.

2. Papildināt 34.1 panta pirmo daļu, otrās daļas 1. punktu un trešo daļu pēc vārda “kura” ar vārdiem “viendzīvokļa māju”.

3. Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu.”

4. Izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

5. Izteikt 59. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nodot valsts viendzīvokļa mājas, daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

6. Izteikt XV 1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XV 1 nodaļa. “Viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”.

7. Izteikt 73.1 pantu šādā redakcijā:

“73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.”;

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”.

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

(4) Viendzīvokļa mājas, kā arī dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940. gada 21. jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas viendzīvokļa mājas, dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

8. Izteikt 73.2 pantu šādā redakcijā:

“73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts viendzīvokļa māju, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības viendzīvokļa māju, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.”

9. Izteikt 73.3 pantu šādā redakcijā:

“73.3 pants. Kārtība, kādā viendzīvokļa mājas, dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

1) dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39. panta noteikumus.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.

(9) Maksājumus par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.”

10. Izteikt 73.5 pantu šādā redakcijā:

“73.5 pants. Maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa par viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis vai viendzīvokļa māja tiek nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli vai viendzīvokļa māju šā likuma 47. panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43. panta ceturtās daļas noteikumus.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot viendzīvokļa mājas, dzīvokļus, un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā.”

11. izteikt 73.7. pantu šādā redakcijā:

“73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.

(3) Apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.”

12. Izteikt 73.8. pantu šādā redakcijā:

“73.8 pants. Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

(1) Viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa mājas īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa mājas īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.

(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajām viendzīvokļa mājām, kā arī reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.”

13. Izteikt 73.9.pantu šādā redakcijā:

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

(2) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

(3) Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Ja viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.

(5) Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(6) Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(7) Darījumi, kurus slēdz viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

(8) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.

(9) Ja persona, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.”

Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nepieciešami, lai dotu iespēju arī valsts vai pašvaldību viendzīvokļa māju īrniekiem privatizēt viņu īrētās viendzīvokļa mājas paātrināti - līdz dzīvojamās mājas nodošanai privatizācijai.

Likums šo jomu neskar.

Papildus izdevumi valsts budžetā nav nepieciešami.

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto kārtību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības

komisijas priekšsēdētājs Kārlis Greiškalns